“Menueta” repertuāra lielāko daļu veidoja komponista Imanta Kalniņa dziesmas. “Menuets” pieskaitāms t. s. pašdarbniekiem, kas neiekļāvās padomju sistēmas mūzikas apritē. Grupas daiļrade kļuva par protesta simbolu, pret ”Menuetu” tika vērstas represija – uzstāšanās aizliegums (1983). Aktīvākie darba gadi – 20. gs. 70. un 90. gadi, turpina darboties arī 21. gs.

Jūrmalas 4. vidusskolas puišu rokansambļa pirmie mēģinājumi notika Andra Kronberga tēva garāžā ar Alberta un Raimonda Bartaševiču tēva, kā arī pašu taisītiem instrumentiem. Visi, ieskaitot Adrianu Kukuvasu un Juri Sējānu, mācījās Jūrmalas mūzikas skolā, klausījās rietumu rokgrupu ierakstus un sākumā centās atskaņot ko līdzīgu. Grupas pirmais mēģinājums notika 04.11.1968., kas arī tiek uzskatīts par dibināšanas datumu, drīz vien sekoja uzstāšanās Asaru kultūras namā. Ansambļa nosaukuma autors ir R. Bartaševics, kurš universālveikala skatlogā bija ieraudzījis odekolonu “Menuets”.

12.1969. Jūrmalas skolēnu ansamblis uzvarēja jauno talantu televīzijas (TV) konkursā “Ko tu proti?”, kur atskaņoja A. Kukuvasa dziesma “Krīt visbaltākie sniegi”, kā arī tautasdziesmas apdari. Grupas sniegumu augsti novērtēja TV skaņu režisors, mūziķis Jānis Blūms. 60. gadu beigās “Menuets” ar raibu repertuāru uzstājās ballēs Lapmežciemā.

70. gadu sākumā J. Blūms – Latvijas Valsts konservatoriju absolvējis obojists – kļuva par “Menueta” muzikālo vadītāju un darbaudzinātāju. Viņa rokās bija repertuāra politika, kā arī aranžējumi. J. Blūms cerēja izveidot profesionālu grupu. Viņš atrada mēģinājuma telpas Rīgā – fabrikas “Meteors” klubā, vēlāk – A. Popova Rīgas radiorūpnīcas klubā. Pēc J. Blūma ierosmes grupai pievienojās soliste Ilona Bāliņa.

1971. gada pavasarī Rīgā bija paredzēts dzejnieka Māra Čaklā autorvakars, kurā jāskan I. Kalniņa dziesmām ar dzejnieka vārdiem. I. Kalniņš piedāvāja tās (“Dzeguzes balss”, “Dziesmiņa par Džordano Bruno”, ”Septiņas skumjas zvaigznes” u. c.) iestudēt ansamblim “Menuets”. Autorvakars notika ar lieliem panākumiem, pēc tam I. Kalniņa dziesmas un “Menuets” daudzu uztverē kļuva par nedalāmiem jēdzieniem. J. Blūms sākumā iebilda pret sadarbību ar I. Kalniņu, kurš bija sava laika radošās jaunatnes dumpinieciskuma simbols, taču piekrita “Menueta” mūziķu vairākuma viedoklim un turpmāk aktīvi mudināja skaņradi radīt jaunus darbus. Grupa savā repertuārā iekļāva dziesmas no spēlfilmas “Elpojiet dziļi...” (režisors Rolands Kalniņš, 1967), kā arī turpmākos I. Kalniņa jaundarbus. “Menueta” priekšnesums ideāli atbilda komponista priekšstatam par to, kā jāizklausās vokāli instrumentālajam ansamblim (VIA), jo tika spēlētas ne tikai ģitāras, bet arī pūšaminstrumenti, kuru spēle bija apgūta bērnu mūzikas skolā.

1971. gada festivālā “Liepājas dzintars” “Menuets” ieguva 2. vietu VIA kategorijā. 1972. gadā tapa Telefilma-Rīga muzikālā filma “Viss ir labs, kas labi beidzas” ar “Menueta” izpildītām dziesmām. Dažiem grupas dalībniekiem bija jādodas armijā, viņi pievienojās karavīru ansamblim “Zvaigznīte” (J. Sējāns, A. Kukuvass).

“Menueta” sastāvu papildināja vairāki jauni dalībnieki – Leons Sējāns, Inese Pabērza, Baiba Jagere. 1974. gada “Liepājas dzintarā” grupa VIA kategorijā ieņēma 2. vietu, par labāko latviešu tautasdziesmas apdari tika atzīta “Menueta” izpildītā “Visas manas skaistas dziesmas”. Togad ansamblis piedalījās Valmieras teātrī iestudētajā Ilzes Bindes un Andra Bergmaņa dzejas un mūzikas uzvedumā “Kamēr saule vēl nenoriet”, kā arī pirmoreiz koncertēja ārzemēs – Somijā. Sekoja vēl vairāki ārzemju braucieni, uzstāšanās Padomju Savienības pilsētās.

1975. gadā I. Kalniņš pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur nākamajā gadā pēc J. Blūma ierosmes tika sarīkota pirmā Imantdiena – I. Kalniņa vārdadienas svinības – ar “Menueta” uzstāšanos. Priekšnesumi Imantdienās kļuva par ļoti nozīmīgu latviešu tautas kopības apliecinājumu, ansamblis ar savu pārdomāto repertuāru, mūziķu degsmi un profesionālo sniegumu iekaroja arvien lielāku popularitāti. Repertuāru papildināja I. Kalniņa “Piecas balādes par Matisonu” (Ojāra Vācieša dzeja), kas skanēja dokumentālajā filmā “Kristapa mazdēls” (režisors Andis Epners, 1975). Cikls izraisīja lielu rezonansi, repertuārā bija arī pašu grupas dalībnieku kompozīcijas. Mūziķi atteicās pievienoties Latvijas PSR Valsts Filharmonijas kolektīvu saimei, jo par galveno uzskatīja nevis naudas pelnīšanu, bet gan mūzikas māksliniecisko un idejisko sūtību. Arī turpmāk “Menuets” piedalījās Latvijas pašdarbības ansambļu skatēs, tomēr dziedātājs A. Kukuvass (1976. gada “Liepājas dzintara” un pašdarbības kolektīvu un izpildītāju skates labākais solists) 1979. gadā kļuva par Latvijas PSR Valsts Filharmonijas ansambļa “Tip Top” solistu.

1979. gadā repertuāru papildināja I. un V. Kalniņu cikls “Cilvēks, kas smejas”, tā fragments – “Gvinplēna dziesma” iegājusi apritē ar nosaukumu “Dziesma, ar ko tu sāksies?” –  ieguva 2. vietu Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotajā aptaujā par gada populārāko dziesmu Latvijā, noslēguma koncertā kolēģiem pievienojās arī  A. Kukuvass. “Menueta” priekšnesumā I. Kalniņa dziesmas ar Raiņa dzeju skanēja animācijas filmā “Zaķīšu pirtiņa” (režisore Roze Stiebra, 1979).  70. gadu beigās “Menueta” sastāvam pievienojās taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs, 1978. gadā par aktrisi Valmieras teātrī sāka strādāt I. Pabērza, un tika pieņemta vēl viena dziedātāja – Daiga Petroviča, par galveno solistu kļuva Raimonds Bartaševičs. 1979. gadā, atzīmējot 10. jubileju, notika četri pārpildīti “Menueta” koncerti Valsts Rīgas operetes teātrī, taču I. Kalniņš sacerēja arvien mazāk dziesmu, kas raisīja klausītāju intereses atslābumu.

1980. gadā J. Kulakovs izveidoja pats savu ansambli “Pērkons”, kurā iesaistījās “Menueta” instrumentālisti, ansambļa koncertdarbība kļuva fragmentāra. 1983. gada pašdarbības ansambļu skatei tika sagatavota jauna programma, kurā bija tikai viena I. Kalniņa dziesma “Bimini”, pārējās – J. Sējāna (“Viendienīte”) un J. Kulakova (“Pavasara dziesmiņa”, dziesmas no LTV raidījuma “Pie mums viesos Malēnijas televīzija”) kompozīcijas. Programma izraisīja komisijas iebildumus, kas patiesībā bija saistīti ar grupas “Pērkons” uzstāšanās aizliegumu, tomēr arī “Menuets” zaudēja tiesības uzstāties ārpus sava kultūras nama, kas automātiski nozīmēja darbības apsīkumu. 

A. Bartaševics pievienojās I. Kalniņa grupai “Turaidas Roze”, pārējie muzicēja “Pērkonā”. Par sevi “Menuets” atgādināja tikai 1987. gadā, kad J. Blūma piemiņai tika sarīkoti četri pārpildīti koncerti A. Popova Rīgas radiorūpnīcas klubā un Daugavas sporta namā.

1992. gadā, kad grupas “Pērkons” darbībā bija iestājusies dīkstāve, “Menueta” dalībnieki uzstājās vairākos koncertos ar solistu A. Kukuvasu un bundzinieku Ikaru Ruņģi (“Pērkons”). Publikas atsaucība bija liela, 1994. gadā uzstājās festivālā “Liepājas dzintars”, nākamajā sarīkoja apjomīgu koncertturneju pa Latviju, piedalījās atjaunotajās Imantdienās. 1996. gadā tika ieskaņotas 15 “Menueta” zelta repertuāra dziesmas, kas izdotas albumā In Memoriam, kļūstot par vienu no gada komerciāli veiksmīgākajiem ierakstiem.

1998. gadā “Menuets” atzīmēja savas pastāvēšanas trīsdesmitgadi ar koncertiem, kā arī albuma “Kamēr saule vēl nenoriet” izdošanu, saņēma Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu “Vecais zaldāts” par mūža ieguldījumu Latvijas populārajā mūzikā un turpināja uzstāties reti, bet regulāri (Imantdienās).

2008. gadā par godu 40. jubilejai “Menuets” apceļoja Latviju ar koncertturneju “Nāc uz manām trepēm spēlēties”, kurā iekļāva arī agrīnās, mazāk pazīstamas dziesmas. Toreiz mūziķi paziņoja, ka vairāk koncertus nesniegs, tomēr 2014. gadā sekoja ansambļa 45 gadu jubilejas koncerttūre.

Ar devīzi “Menuetam 50, Latvijai 100” 2018. gada nogalē notika “Menueta” 50 gadu jubilejas koncerttūre, arī 2019. gadā sarīkoti vairāki grupas koncerti.  

Pasaules un Eiropas kontekstā grupa “Menuets” ir fenomens populārajā mūzikā, jo 50 gadu garumā uzstājas ar būtībā nemainīgu repertuāru, piesaistot savai daiļradei arvien jaunu klausītāju uzmanību. Viens no tā cēloņiem ir kopības sajūtas izveidošanās agrā jaunībā, jo lielākā daļa mūziķu kopā strādājuši kopš 1968. gada. Padomju sistēmā ansamblis kalpoja par savas paaudzes garīgās sirdsapziņas simbolu, radikāli atšķiroties no oficiālās estrādes mūzikas saturiskajiem, muzikālajiem un mākslinieciskajiem principiem. Viņu priekšnesums ir principāli atšķirīgs no vairuma Latvijas rokgrupu, jo dziesmu aranžējumi veidoti pēc akadēmiskiem principiem, ir rūpīgi noslīpēti, par galveno izteiksmes līdzekli saglabājot dziesmu kā tādu, t. i. melodiju ar ļoti nozīmīgiem vārdiem (M. Čaklais, Viks u. c.).

“Menueta” darbība guvusi augstu novērtējumu festivālos “Liepājas dzintars” 1971., 1974. un 1976. gadā, iegūta 1. vieta VIA kategorijā Latvijas pašdarbības kolektīvu un izpildītāju skatē (1976), ar panākumiem mūziķi uzstājās ārzemju festivālos, iekļūstot laureātu vidū – 1973. gadā Kauņā (“Dzintara trompete”), 1974. gadā Baku (“Zelta rudens”), 1981. gadā Vitebskā (“Sarkanā neļķe”). 1978. gadā “Menuets” sniedza koncertus Maskavā, pārstāvēja Latvijas rokmūziku Somijā (1974), Portugālē (1976), Polijā (1979), Politiskās dziesmas festivālā VDR (1979) un citās valstīs.

A. Kronbergs (taustiņinstrumenti, saksofons, vokāls, 1968–1974)

A. Bartaševics (ģitāra, vokāls, 1968–2007; miris 2007)

R. Bartaševics (sitamie instrumenti, vokāls, kopš 1968)

A. Kukuvass (vokāls, trompete, 1968–1978; kopš 1992)

J. Sējāns (bass, vokāls, kopš 1968)

J. Blūms (klavieres, oboja, angļu rags, 1970–1986; miris 1986)

I. Bāliņa (vokāls, 1971–1973)

L. Sējāns (ritma ģitāra, vokāls, kopš 1974)

I. Pabērza (vokāls, kopš 1974; mirusi 2025)

B. Jagere (flauta, vokāls, kopš 1974)

Imants Paura (taustiņinstrumenti, 1974–1977)

J. Kulakovs (taustiņinstrumenti, kopš 1978; miris 2024)

D. Petroviča (vokāls, 1979–1983)

I. Ruņģis (sitamie instrumenti, kopš 1995)

Dažādos periodos ilgāku vai īsāku laiku “Menuetā” darbojušies: meiteņu vokālais kvartets – Anita Arlauskas, Ingrīda Šambone, Ilze Eihmane un Astra Neilande –,  Juris Karlsons, Dzintars Ozers, Mārtiņš Boiko.

“Dzeguzes balss”, “Dziesma par četriem baltiem krekliem”, “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Dziesma, ar ko tu sācies”, “Par to gadījumu ar Džordano Bruno”, “Romantika”, “Melnā aronija”, “Septiņas skumjas zvaigznes”, “Kamēr saule vēl nenoriet” un citas.

LP*, Imants Kalniņš. Dzeguzes balss. “Melodija”, Rīga, 1979.

CD**,  Menuets. In Memoriam. MicRec, Rīga, 1996.

CD, Menuets. Kamēr saule vēl nenoriet (Dziesmu izlase Nr. 2). Musica Baltica, Rīga, 1998.

CD, Menuets. Cilvēks, kas smejas. Upe tuviem un tāliem, Rīga, 2005.

* vinilplate

** kompaktdisks