Adrians Kukuvass mūzikas vēsturē iegājis kā neatkārtojams Imanta Kalniņa dziesmu izpildītājs kopā ar ansambli “Menuets”, savu solodaiļradi 80. gados attīstot ar paša vadītajām grupām “Proventus” un “Rekvizīts”.

Dzimis ģimenē ar grieķu saknēm, kurā auga trīs muzikāli bērni – Aleksandrs, Lia (Guļevska) un Adrians. Kukuvasiem, no Rīgas pārceļoties uz Jūrmalu, pēc dažiem gadiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu korī A. Kukuvass mācības turpināja Jūrmalas bērnu mūzikas skolā, kur spēlēja trompeti. 60. gadu otrajā pusē darbojās Jūrmalas vidusskolas skolasbiedru ansamblī “Menuets”, kur sacerēja savu pirmo dziesmu “Krīt visbaltākie sniegi” (Jevgeņija Jevtušenko, Евгений Александрович Евтушенко, dzeja, tulkojis Jānis Peters, 1968). Ar to A. Kukuvass guva ievērību Latvijas Televīzijas skolu jaunatnes talantu konkursā “Ko tu proti?!”, kur “Menuets” izcīnīja 1. vietu un izpelnījās skaņu režisora un mūziķa Jāņa Blūma ievērību. Viņš kļuva par grupas darbaudzinātāju, desmit gadus A. Kukuvass bija “Menueta” vadošais solists.

Pēc iestāšanās Jāņa Mediņa mūzikas vidusskolas trompetes klasē, A. Kukuvasu iesauca obligātajā karadienestā, divus gadus (1970–1972) viņš dziedāja karavīru ansamblī “Zvaigznīte”, armijā piedzīvoto aprakstījis grāmatā “Stella Vulgaris” (2020). 1974. gadā ar grupu “Menuets” Valmieras teātra uzvedumā “Kamēr saule vēl nenoriet...”, kā arī festivālā “Liepājas dzintars” (2. vieta vokāli instrumentālo ansambļu kategorijā, Labākā latviešu tautasdziesmas apdare). 1976. gadā “Liepājas dzintarā” A. Kukuvass tika atzīts par labāko solistu. 

1978. gadā dziedātājs pabeidza Jāņa Mediņa mūzikas vidusskolu kā pašdarbības pūtēju orķestra vadītājs, orķestra mūziķis un bērnu mūzikas skolas pedagogs, kā arī aizgāja no “Menueta”, kas turpināja darboties pašdarbības ansambļa statusā. A. Kukuvass pievienojās Ādažu kultūras nama estrādes grupai “Ādaži” (vadītājs Gunārs Freidenfelds). Šeit pakāpeniski izveidojās skatuves, vēlāk arī duets dzīvē ar dziedātāju Antru Ozolu. Šī bija mūziķa otrā laulība, kurā pasaulē nāca meita Arita, ar pirmo sievu Valēriju Saušu dzimusi meita Evija.

Pēc desmit gadu pauzes atsācis komponēt, A. Kukuvass sacerēja dziesmu “Aiziet saule” (Leons Briedis), ko pirmatskaņoja 1979. gada janvārī grupas “Menuets” 10. jubilejas koncertos, debitēja “Mikrofona” aptaujā ar dziesmu “Jūlijnakts” (4. vieta). Togad 2. vietā ierindojās grupas “Menuets” izpildītā “Dziesma, ar ko tu sāksies” (Viktors un I. Kalniņi), kuras izpildījuma laikā aptaujas noslēguma koncertos grupai pievienojās arī A. Kukuvass. 

1980. gadā A. Kukuvass un A. Ozola pievienojās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Filharmonijas ansamblim, kas drīzumā ieguva nosaukumu “Tip Top”. Par vienu no solista lielākajiem hitiem kļuva ansambļa vadītāja Imanta Pauras balāde “Piezvani man” (7. vieta “Mikrofona ‘82” aptaujā). 

1982. gadā Kukuvass atgriezās Ādažos, kur uzņēmās vietējā ansambļa vadību, nosaukumu mainot uz “Proventus”. Grupā dziedāja Adrians un Antra, kā arī iepriekšējā sastāva solisti Aina Pūcīte (Poiša) un Juris Leimanis, muzicēja Edijs Gņedovskis (ģitāra), Valdis Koroševskis (ritma ģitāra), Vitālijs Terentjevs (bass), Juris Larka (taustiņinstrumenti), Jānis Rullis (sitamie instrumenti), Valdis Zirnis (saksofons).

Grupas “Proventus” repertuārā bija A. Kukuvasa sacerētie dziesmu cikli ar Aleksandra Čaka dzeju no krājuma “Debesu dāvana”, tā dziesmas “Ūdensroze”, “Manas mājas”, “Zūd ikdiena”, “Tavs augums” ieskaņotas Latvijas Radio studijā. Ar Māras Zālītes vārdiem A. Kukuvass sacerēja dziesmu ciklu “Rīt varbūt”, kura skaņdarbs “Atgriežoties” sasniedza 3. vietu “Mikrofona’ 84” dziesmu aptaujā. Notika regulāra koncertdarbība, “Proventus” atskaņoja A. Kukuvasa dziesmas “Pieskāriens” un “Pusnaktī” (Vitauts Ļūdēns), “Neskūpsti mani caurvējā” (Rita Bebre), “Uz kurieni”, “Kā logā” (Arvīds Ulme) u. c. 1985. gadā A. Kukuvasu atzina par labāko dziedātāju republikāniskās pašdarbības ansambļu skates finālā.

1987. gadā Rīgas Muzikālajā teātrī tika iestudēta A. Kukuvasa rokopera-balets “Nāriņa” ar L. Brieža dzeju, mūzikai aranžējumus veidoja komponists Didzis Apsītis, režisors – Romāns Grabovskis. Pavadījumu atskaņoja orķestris un grupas “Proventus” mūziķi, kuri pārcēlās uz Valsts Rīgas Operetes teātri un turpmāk darbojās kā “Rekvizīts”; grupai pievienojās komponists un taustiņinstrumentālists Edvīns Zālītis. Titullomu atveidoja A. Ozola, princi – teātra solists Einārs Vītols, grupas “Krasts” solists Oskars Sopss vai A. Kukuvass pats. 1987. gadā dziedātājs pievienojās grupai “Menuets” J. Blūma piemiņai veltītajos koncertos.

Operetes teātrī ar “Rekvizīta” spēkiem, piedaloties aktieriem, tika iestudēts arī A. Kukuvasa komponētais dzejas cikls “Caur mākoņu vārtiem” ar Austras Skujiņas un Jāņa Ziemeļnieka vārdiem ar Juri Pučku galvenajā – Dzejnieka lomā. Tika sākts darbs pie A. Kukuvasa rokoratorijas “Prometejs” (pēc  Johana Volfganga Gētes, Johann Wolfgang von Goethe, poēmas) uzveduma (1991), kuru pārtrauca teātra finanšu un radošā krīze.

90. gadu sākumā A. Kukuvass sāka pedagoģisko darbu Rīgas Latgales priekšpilsētas skolēnu jaunrades nama (vēlāk Bērnu un jaunatnes centrā “Daugmale”) rokmūzikas sekcijā, kur mācīja dziedāšanu, ģitārspēli, trompetes un klavieru spēli. A. Kukuvass turpināja komponēt, kā arī dziedāt dažādos satāvos (“Muzons”, “Untums”), arī solo. 1994. gadā sacerētas un izpildītas dziesmas radio iestudējumam “Ragana Ragnija”.

90. gadu vidū A. Kukuvass sāka politisko darbību – tika ievēlēts par deputātu Jūrmalas pilsētas domē (apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”), ieņēma Pilsētas domes kultūras pārvaldes vadītāja amatu. 

1996. gadā par godu 45. jubilejai tika izdots pirmais A. Kukuvasa soloalbums – dziesmu izlase “Atgriežoties”. Togad aktīvu darbību atjaunoja grupa “Menuets”, kas turpmākajos gados kļuvusi par galveno solista darbības vietu. 

2000. gadā A. Kukuvass pēc Antuāna de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry) darba “Mazais princis” motīviem sacerēja deviņas dziesmas žetonu vakaram Jūrmalas 1. vidusskolā, kur vadīja ansambli. Pieaicinot Latvijā populārus solistus (Olgu Rajecku, A. Ozolu, Aivaru Brīzi, Andri Freidenfeldu, Imantu Vanzoviču, Niku Matvejevu, Normundu Rutuli, Raimondu Bartaševiču), tapa dziesmu ieskaņojums diskā, vēlāk arī vairāki mūzikla uzvedumi, pēdējais no tiem 2013. gadā ar neredzīgiem mūziķiem.

A. Kukuvass piemiņas koncertos dziedāja dzejnieku Māra Čaklā un A. Čaka dzeju (2000); izdots viņa dziesmu albums “Debesu dāvana” ar A. Čaka dzeju (2001).

2001. gadā A. Kukuvass atvadījās no politikas, aktīvi pievērsās jaunradei, studēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA). 2002. gadā šķirta laulība ar A. Ozolu, trešajā laulībā ar Noru Beķeri (Kukuvasu) dzimusi meita Adrija Silva. Bērniem bija veltīts A. Kukuvasa mūzikls “Rukšu svētdiena” ar Māras Cielēnas tekstu, kas ieskaņots albumā; tas tika izrādīts Rīgā un citās Latvijas pilsētās (2006), piedaloties autoram, Inetai Rudzītei, Aijai Andrejevai, N. Matvejevam, Verai Singajevskai u. c.

2006. gada jubilejas koncertā Dzintaru koncertzālē A. Kukuvass prezentēja savu ierakstu albumu “Starp rīta zvaigznēm” (Andra Priedīša dzeja). Ik pa pieciem gadiem, pulcējot klausītājus savos solokoncertos, dziedātājs turpināja uzstāties ar grupu “Menuets”. 2014. gadā piedalījās dzejnieka L. Brieža 65. jubilejas koncertā. Savu solodaiļradi A. Kukuvass pārstāvēja koncertu sērijā “Mikrofona aptaujai – 50” (2018). 2019. gadā pie klausītājiem devās dziesmu cikls ar Sergeja Jeseņina (Сергей Александрович Есенин) vārdiem “Un uzsmaida debesīm rītausma” (solisti Māris Repšs, Karīna Lučiņina).

A. Kukuvass savu pedagoģisko darbu turpināja Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, kur ieguva titulu “Gada labākais skolotājs ‘2021”. Kā pedagoģisko materiālu A. Kukuvass izdevis grāmatu ar 25 dziesmām ģitārai un balsij ar Šri Činmoja (Chinmoy Kumar Ghose) vārdiem (1998), ģitāras spēles pašmācības grāmatu “Ar ģitāru uz Tu” (2011). Kopā ar Aiju Lindi publicētas 25 etīdes trompetei ar klavierēm “Lai skan” (2021).

A. Kukuvass savu muzikālo talantu apliecinājis ļoti daudzpusīgi – kā dziedātājs, komponists, instrumentālists, kolektīvu līderis, pedagogs. Kaut gan viņa lielākā atpazīstamība saistīta ar dziedātāja darbību ansamblī “Menuets”, gadu skaita un personisko radošo sasniegumu ziņā svaru kausos noteikti smagāka ir A. Kukuvasa solo daiļrade, kas īstenojusies priekšnesumos, skaņdarbos, nošu grāmatās, ieskaņojumos. Dziedātāja balss diapazons atbilst tenoram, viņam raksturīgs unikāls, neatkārtojams tembrs, dziļi izjusta, niansēta interpretācija plašā dinamiskajā un emocionālajā diapazonā.

J. Blūma vadībā audzināts kā unikāls I. Kalniņa dziesmu interprets “Menueta” sastāvā, dziedātājs savos sacerējumos turpinājis I. Kalniņam raksturīgo, izteikti melodisko kompozīcijas manieri, izmantojis izcilu dzejnieku darbus. Kopā ar grupām “Tip Top”, “Proventus”, “Rekvizīts” dziesmas ieguva estrādisku vai rokmūzikai raksturīgu aranžējumu, ar virkni savu sacerējumu paša priekšnesumā A. Kukuvass izpelnījās atzinību “Mikrofona” dziesmu aptaujās. Radošajā darbā bija liela nozīme duetam ar A. Ozolu, kuras balsij radīti spilgti skaņdarbi (“Kā logā”, Neskūpsti mani caurvējā” u. c.). Daiļrades attīstību novedot līdz lieliem muzikāli skatuviskajiem uzvedumiem, A. Kukuvass tikai 30 gadu vecumā sāka apgūt ģitārspēli. Sākot ar 20. gs. 90. gadiem, nepārtraucot komponēt, viņš savas zināšanas un prasmes aktīvi nodevis jaunajai paaudzei, palīdzot apgūt dziedāšanu, mūzikas ābeci, ģitāras un trompetes spēli. Mūziķa skolēnu vidū ir Māra Upmane-Holšteina, I. Rudzīte, grupas Satellites LV dalībnieki u. c.

Par nopelniem Latvijas kultūras attīstībā A. Kukuvass apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2021), kopš 2008. gada mūziķis ir Jūrmalas Goda pilsonis, saņemtas daudzas godalgas konkursos, skatēs, festivālos. A. Kukuvasa balss ieraksti regulāri tiek raidīti radio, viņa sacerējumi ir populāri solistu, ansambļu repertuārā.

Sacerējis vairāk nekā 300 dziesmu, no kurām populārākās ir “Krīt visbaltākie sniegi”, “Jūlijnakts”, “Dziesmiņa par floksi” u. c. Kopš 80. gadu vidus mūziķis pievērsās dziesmu cikliem un lielas formas darbiem (rokopera-balets “Nāriņa”, oratorija “Prometejs”, mūzikli “Mazais princis”, “Rukšu svētdiena” u. c.).

MC*, CD **, “Atgriežoties”, Balss, 1996.

CC, “Baltais brīdis (Ziemassvētku dziesmas) ”, NMC, 1997.

CD, “Mazais princis”, Platforma Records, 2000.

CD, “Rukšu svētdiena”, Balss, 2004.

CD, “Starp rīta zvaigznēm (ar Inetu Rudzīti)”, Ingus Baušķenieka ieraksti, 2006.

* magnētiskā kastete

** kompaktdisks

Skatīt arī grupas “Menuets” diskogrāfiju.