21. gadsimts 2000. gadā izdots dziedātājas Marijas Naumovas soloalbums “Ieskaties acīs” ar N. Matvejeva un citu autoru dziesmām, pēc pārdošanas rezultātiem tas sasniedza Zelta (8000) un Platīna diska (10 000) statusu. Togad dziedātājs arī atveidoja Greifa lomu Z. Liepiņa un K. Dimitera operā “No rozes un asinīm” (Latvijas Nacionālās Operas un baleta teātrī, 2000–2001).
2001. gadā tika izdots N. Matvejeva dziesmu albums “Rīga dimd”, kurā piedalījās dziedātājas Linda Leen un Aija Vītoliņa, Matvejeva audzēkne. N. Matvejeva audzēkņu vidū arī ir Dināra Rudāne, Samanta Tīna un citi. “Rīgai 800” svētku ietvaros 18. augustā Doma laukumā grupa “Sīpoli” atskaņoja N. Matvejeva un V. Belševicas ciklu “Piezīmes uz Livonijas Indriķa hronikas malām”. 2001. gadā tika uzņemta animācijas filma “Neparastie rīdzinieki” ar V. Pūces mūziku (izdots CD), tās izpildītāju vidū bija N. Matvejevs, bērnu vokālā grupa “Knīpas un knauķi”, ar kuru mūziķim attīstījās auglīga sadarbība.
2002. gadā Rīgas Kongresu namā tika uzvesta muzikālā izrāde “Zemes dziesmas”, kurā N. Matvejeva dziesmas ar Marata Samauska dzeju izpildīja “Knīpas un knauķi”, solisti M. Naumova, Nauris Puntulis, mūzikas autors un citi. Dziesmas ieskaņoja, izdeva albumā, tās turpmāk tika izmantotas deju uzvedumiem, izpildītas koncertos. Albums “Zemes dziesmas” iekļuva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” nominācijas “Labākais 2002. gada bērnu mūzikas albums” labāko pieciniekā.
2003. gadā “Knīpas un knauķi” dziedāja N. Matvejeva dziesmas koncertos “Nāc un piepildi mazo sirdi“, piedalījās mūziķa albumā “Baltāks top viss” (2004). Bērnu mūzikas jomā vairāki muzikāli skatuviski darbi tapa 2005. gadā VEF kultūras pilī izveidotajā Rīgas bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī “RīBēJaMuTe”, kura izrādēs piedalījās “Knīpas un knauķi”. Par pirmo uzvedumu kļuva N. Matvejeva “Kraukšķītis” (2005), sekoja “Pifa piedzīvojumi” (2008), abi ar M. Samauska tekstu.
Vairākkārt šajā desmitgadē N. Matvejevs savu izcilo vokālo un aktierisko talantu apliecināja muzikāli skatuviskos darbos: oratorijā “Kuldīgas mistērija/ Gadu durvis, laiku vārti” (Valdis Zilveris, Māris Čaklais) hercoga Jēkaba lomā (2002), Baltais kaķītis M. Brauna mūziklā “Kaķīša dzirnavas” (2004; 2005), Latvijas 90. jubilejai veltītajā uzvedumā “Kapteiņa stāsti” ar Z. Liepiņa mūziku (2008), mūzikla Les Miserables iestudējumā (Žans Valžāns, 2008), Jāņa Ķirša mūziklā “Klase” (2008), Lailas Ilzes Purmalietes komponētajā rokoperā “Olivers” (pēc Čārlza Dikensa, Charles John Huffam Dickens, romāna motīviem, 2009).
2009. gadā koncertdarbību atjaunoja grupa “Sīpoli”, notika koncerti, ieraksti, dažkārt N. Matvejevs uzstājās divatā ar M. Braunu.
2001. gadā N. Matvejevs pēc piedalīšanās Adriana Kukuvasa dziesmu cikla “Debesu dāvana” ar Aleksandra Čaka dzeju ierakstā atklāja sev šā dzejnieka daiļradi, sacerēja dziesmas ar A. Čaka vārdiem, kas atskaņotas koncertos, ierakstītas, izdotas – 2006. gadā iznāca albums “Dziesmas meitenēm” un 2012. gadā – “Atzīšanās” (sadarbībā ar Aleksandra Čaka muzeju). Par šo veikumu tika saņemta A. Čaka piemiņas nozīme (2012), N. Matvejevs muzicējis A. Čaka balvas pasniegšanas ceremonijās. Izveidojās kopīgi radošie projekti ar aktieriem Mārtiņu Vilsonu, Arni Līcīti un Ivaru Kalniņu (“Ezītis miglā”), vairākas N. Matvejeva dziesmas ar A. Čaka vārdiem I. Kalniņš ieskaņojis albumā “Ejot trotuāram līdz” (2016).
2013. gadā N. Matvejevs kopā ar dziedātājiem Elizabeti Zagorsku, Ati Auzānu un Jāni Lemeži izveidoja koncertprogrammu “Debesis ir vaļā”, gada nogalē ar vijolnieku Gidonu Grīnbergu pie klausītājiem devās ar programmu “Vēstules Dievam”; daudz dziesmu sacerēts par Ziemassvētku tēmu.
Mūziķa dzīvesceļš noslēdzās negaidīti, pieliekot punktu arī grupas “Sīpoli” darbībai, M. Brauna nākotnes iecerēm. Notikuši vairāki atceres koncerti, atgādinot N. Matvejeva radītos skaņdarbus. Dziesmas ar A. Čaka vārdiem turpināja izpildīt M. Vilsons, I. Kalniņš un citi.