Basģitāra ir paredzēta pavadījuma spēlei basa reģistrā; to arī dēvē par elektrisko basģitāru vai basu. Tipiskākie basģitāru modeļi ir Fender Precision Bass, Fender Jazz Bass, Hofner 500/1, Rickenbaker 4001, Steinberger.
Saistītie šķirkļi
Basģitāra Fender Precision Bass. Losandželosa, ASV, 2014. gads.
Satura rādītājs
Basģitāras rašanās un attīstība
No 16. gs. dažādu sastāvu orķestros un ansambļos basa funkciju pildīja kontrabass, kurš pēc sava apjoma ir pats lielākais lociņinstruments. 20. gs. tas vairs nevarēja apmierināt augošās mūzikas industrijas prasības. Par trūkumiem tika uzskatīts tā lielais izmērs, svars, konstruktīvi vertikālais stāvoklis, grifa iedaļu trūkums un salīdzinoši klusā skaņa. Pieaugot džeza mūzikas popularitātei 20. gs. 20.–30. gados, mūziķu mobilitātes pieaugumam, kā arī elektrības pieejamībai, radās vajadzība novērst kontrabasa trūkumus. Atsevišķi meistari eksperimentēja, mēģinot radīt jaunus basa instrumentus. Viens no šādiem izgudrojumiem bija uzņēmuma Gibson basa mandolīna Gibson Style J Mando bass, kuru ražoja no 1912. līdz 1930. gadam. 1935. gadā kompānija Audiovox Manufacturing radīja pirmo zināmo pilnkorpusa elektrisko basģitāru 736 bass fiddle, komplektā ar pastiprinātāju. Tomēr pirmo basģitāru, kura iekaroja popularitāti radīja Leo Fenders (Leo Fender) un Džordžs Fulertons (George Fullerton) 1951. gadā. Tā bija pilnkorpusa Fender Precision Bass, radīta uz elektriskās ģitāras Fender Telecaster bāzes. 1955. gadā uzņēmums Hofner izlaida vijoles formas doba korpusa instrumentu Hofner 500/1, kas savu popularitāti ieguva pateicoties Polam Makartnijam (Paul McCartney) un grupai The Beatles. 1960. gadā L. Fenders radīja vēl vienu, jau pilnveidotu basģitāras modeli Fender Jazz Bass.
Arī uzņēmums Gibson 1953. gadā izlaida savu pirmo basģitāru EB-1. Tās dizains atgādināja kontrabasu, un to varēja spēlēt gan vertikāli, atbalstot pret zemi, gan horizontāli. 1958. gadā Gibson izlaida pusdoba korpusa basģitāru EB-2, kura tika radīta uz elektriskās ģitāras Gibson ES 335 bāzes, bet 1959. gadā tika izlaists pilnkorpusa basģitāras modelis EB-0, kura dizains bija aizgūts no Gibson SG elektriskās ģitāras. 1972. gadā uzņēmums Alembic sāka piedāvāt augstas klases (high-end) basģitāras. Tām bija unikāls, ar rokām apstrādāts korpusa dizains ar novatoriskiem, dažādu slāņu pārklājumiem un korpusā ielīmēts grifs. Alembic pirmie izveidoja “aktīvo elektroniku” ar priekšpastiprinātāju, kas ļāva tembrāli regulēt noteiktus frekvenču diapazonus. Ražotāji sāka piedāvāt arvien jaunus basģitāru modeļus, tādus, kā piemēram, bezladu basu, basģitāru ar palielinātu stīgu skaitu, basģitāru ar iebūvētu aktīvo elektroniku, basģitāru bez grifa galvas un ar dubultgredzenu stīgām un akustisko basu.
Basģitāras spēli apgūt ir vienkāršāk nekā kontrabasa. Basģitāru ir ērtāk pārvietot un uz skatuves var iegūt jaudīgu skanējumu. Kopā ar bungu komplektu un ritma ģitāru tā veido ansambļa ritma sekciju, kura ir kā pavadījums populārās un rokmūzikas solistiem. Kā solo instrumentu basģitāru izmanto retāk. Līdz pat mūsdienām basģitāra ir nozīmīgs instruments visos populārās mūzikas stilos. To izmanto gan mazos sastāvos, gan lielos orķestros.
Basģitāras uzbūve
Basģitāras daļas ir korpuss, grifs, stīgas un elektromagnētiskie vai pjezo skaņu noņēmēji.
Korpuss kalpo stīgu, elektronisko elementu, basģitāras furnitūras nostiprināšanai. Uz korpusa ir regulējams tilts (bridge) un atsevišķos gadījumos arī metāla stīgturis (tailpiece) stīgu nostiprināšanai. Biežāk ir sastopams pilnkorpuss, kurš ir paredzēts, lai izvairītos no skaņas atgriezeniskās saites uz skatuves (feedback).Tas ir monolīts un līmēts no vairākiem vienas vai dažādas šķirnes koka gabaliem, lai paildzinātu stīgas skaņu (sustain). Korpusā bez elektromagnētiskajiem skaņu noņēmējiem ir arī kontroles bloks signāla skaļuma un tembra regulēšanai, slēdzis skaņu noņēmēju pārslēgšanai un kontaktligzda elektriskā signāla izvadei. Korpusa sānos ir stiprinājumi basģitāras siksnai.
Basģitāras grifs ir līdzīgs elektriskās ģitāras grifam ar grifa galvu un stīgu spriegotājiem. Uz grifa ir pustoņiem atbilstošas iedaļas, kas tiek precīzi fiksētas ar īpašiem, darba virsmā iestiprinātiem metāla stienīšiem (fret). Latvijā tos bieži dēvē par ladām (no krievu valodas лады). Grifa iedaļu skaits var būt sākot no 20 līdz 24. Basģitāras, kurām fiksētu grifa iedaļu nav, sauc par bezladu basu (fretless bass). Atšķirībā no citiem ģitāru veidiem, basģitārai ir garāka menzūra (864 mm – skanošās stīgas garums) un resnākas stīgas, kas nodrošina zemu skanējumu. Ilgu laiku basģitārām bija četras stīgas. To skaņojums ir identisks kontrabasam – kontroktāvas E, A un lielās oktāvas D, G notis. Vēlāk stīgu skaits atsevišķiem modeļiem tika palielināts, pievienojot zemo B nots stīgu un augšējo lielās oktāvas C stīgu.
Basģitāras stīgas sastāv no kodola serdes un tinuma. Kodola serde ir centrālā stieple, kura visbiežāk ir no tērauda. Tā ir aptīta ar tinumu, kurš var būt no dažādu metālu sakausējumiem. Ir četri dažādi stīgu tinuma veidi:
1) apaļā tinuma (roundwound) stīgas. Tām ir skanīgs tonis un spilgti flažoleti;
2) plakanā tinuma (flatwound) stīgas. Tām ir vienmērīgāks skanējums;
3) lentveida tinuma (tapewound) stīgas ir līdzīgas plakanām stīgām, bet to tinuma stieple ir ar neilona pārklājumu, kas dod izplūdušu toni;
4) pusapaļā tinuma (groundwound (half-round)) stīgas.
Basģitāras skaņa ir pilnībā atkarīga no ārējā skaņas pastiprinātāja (bass amplifier).
Basģitāra Fender Precision Bass. Zagreba, Horvātija, 2010. gads.
Basģitāra Fender Jazz Bass. Zagreba, Horvātija, 2010. gads.
Basģitāra Hofner 500/1 ar Pola Makartnija parakstu. Londona, Anglija, 23.11.2012.
Krisa Skvaira basģitāra Rickenbaker 4001 mūziķim veltītā pasākumā. Stērlingheitsa, ASV, 15.08.2015.
Basģitāras klasifikācija
Basģitāru veidus nosaka pēc dažādiem parametriem.
Pēc korpusa veida:
1) pilnkorpusa (solid body, electric bass);
2) pusdoba korpusa (semi-hollow body, semi-acoustic bass);
3) doba korpusa basģitāras (hollow-body, acoustic bass).
Pēc Hornbostela-Zaksa (Hornbostel–Sachs) mūzikas instrumentu klasifikācijas:
1) pilnkorpusa basģitāra – dēļa cītara bez rezonatora 314.11;
2) pusdoba korpusa basģitāra – kastesveida lauta ar kaklveida turētāju 321.322;
3) akustiskā basģitāra – kastesveida lauta ar kaklveida turētāju 321.322.
Citi iedalījumi:
1) pēc menzūras garuma – īsā (30 collas/76 cm), garā (34 collas/86 cm) un īpaši garā (35 collas/91 cm) menzūra;
2) pēc grifa – basģitāra ar grifa iedaļām, bezladu basģitāra, basģitāra bez grifa galvas, basģitāra ar multiskalu grifu;
3) pēc stīgu skaita un skaņojuma – 4 stīgu, 5 stīgu, 6 stīgu utt.;
4) pēc skaņu noņēmējiem – elektromagnētiskie viena tinuma vai divu tinuma spoles noņēmēji, kuri savukārt dalās aktīvajos un pasīvajos veidos. Pjezo skaņu noņēmēji;
5) labroču un kreiļu basģitāras.
Basģitāras spēles pamatprincipi
Basģitāru var spēlēt gan sēdus, gan stāvot. Sēžot, tās korpuss tiek atbalstīts uz labās kājas, savukārt, spēlējot stāvus, instruments tiek iekārts siksnā, pār kreiso plecu un muguru. Spēlējot basģitāru, ar kreisās rokas pirkstiem stīgas tiek piespiestas pie grifa iedaļām, savukārt labās rokas pirksti tās ieskandina, paraujot ar pirksta galiem.
Visbiežāk tiek izmantoti trīs skaņas radīšanas veidi ar labo roku. Spēle ar pirkstiem i (rādītājpirksts) un m (vidējais pirksts), picikato (pizzicato) tehnikā, spēle ar t (īkšķi), spēle ar mediatoru (plectrum) un slap tehnika. Spēlējot picikato, īkšķis tiek atbalstīts pret skaņas noņēmēju un pirksti i un m pēc stīgas paraušanas atbalstās pret nākamo stīgu. Šī ir izplatītākā spēles maniere, kura veido maigu un precīzu skaņu, akcentējot zemākos tembrus. Mediatoru basģitārai izmanto dinamiskas rokmūzikas stilos. Šī spēles tehnika dod sabalansētu skanējumu, akcentējot vidējos un augšējos basģitāras tembrus. Slap tehnikā stīgas ar labo roku tiek ieskandinātas nevis paralēli, bet vertikāli, attiecībā pret grifu, tādējādi veidojot perkusīvu skaņu, kura rodas stīgai atsitoties pret grifa iedaļām. Šis paņēmiens raksturīgs fankmūzikas stilos. Daži kreisās rokas spēles paņēmieni ir aizgūti no elektriskās ģitāras spēles – vibrato, hammer on, pull of, slide, bend, tapping u. c. Saturiski visbiežāk uz basģitāras tiek spēlēts pavadījums, kas veido atskaņotās mūzikas harmonijas un ritma pamatu. Spēles maniere ir atkarīga no atskaņojamās mūzikas stilistikas un cieši saistīta ar sitamā instrumenta spēli. Džezroka mūzikā uz basģitāras tiek spēlētas arī solo improvizācijas.
Basģitāras ietekme uz mūziku
Basģitāras ietekme uz mūziku jāvērtē kontekstā ar populārās, roka un džezroka attīstību, sākot no 20. gs. vidus. Īpaši populāra tā kļuva 20. gs. 60. gados līdz ar rokmūzikas attīstību, kad ansambļos basģitāra kopā ar bungām kļuva par būtisku ritmiskās mūzikas priekšnesuma elementu. Strauji augot basģitāras popularitātei, kontrabasa loma populārajā mūzikā samazinājās. Pateicoties mūzikas ierakstu tehnoloģiju, radio un televīzijas attīstībai, populārā mūzika kļuva pieejama visplašākajai auditorijai. Mūzikas industrijā šie ieraksti sāka nest lielu peļņu. Kulmināciju šajā procesā sasniedza grupa The Beatles, kuras ietekme uz pasaules populāro kultūru un sabiedrību bija grandioza. Radās mūzikas stili, kuru skanējumā basģitāra kopā ar bungām un elektrisko ģitāru sāka ieņemt nozīmīgu lomu – rokmūzika, ritmblūzs, kantrī, rokenrols, džezroks, regejs un popmūzika. Lai arī mazāk nekā elektriskajai ģitārai, arī basģitārai rokmūzikā un džezrokā tika atvēlētas solo epizodes. Popmūzikā basģitāristi visbiežāk bija pavadošie mūziķi, kuri nepretendēja uz “zvaigznes” statusu. Ierakstu studijās producenti slēdza līgumus ar konkrētiem mūziķiem, kuru uzdevums bija ieskaņot basa partijas dažādiem solistiem. 60. gadu vidū amerikāņu ierakstu studijā Motown parādījās izcils basģitārists Džeimss Džemersons (James Jamerson). Viņa spēles maniere visos šīs studijas izdotajos ierakstos ir tieši ietekmējusi termina “Motown skaņas mūziķi” (Motown sound artists) rašanos. Tā savukārt atstāja milzīgu iespaidu uz nākamās paaudzes mūziķiem, radot terminu – “studijas mūziķis”. Studijas mūziķiem ir raksturīga perfekta, ļoti akurāta skaņa, un viņiem piemīt spēja precīzi visu nospēlēt pēc notīm. Šādi mūziķi ir pieprasīti jau gatavu mūzikas aranžējumu ierakstos. Šai kategorijai ir pieskaitāmi tādi izcili basģitāristi kā Džerijs Džimots (Jerry Jemmott), Čaks Reinijs (Chuck Rainey), Kerola Keija (Carol Kaye) un daudzi citi.
1976. gadā Džako Pestorius (Jaco Pastorius) ieskaņoja pirmo basģitārista solo skaņuplati pasaules vēsturē. Daudzi viņu uzskata par visu laiku ietekmīgāko basģitāristu, kurš atstājis milzīgu ietekmi uz visām nākamo basģitāristu paaudzēm. 21. gs. basģitāra kopā ar bungām turpina saglabāt absolūti nozīmīgu pavadošo lomu populārajā mūzikā.
Džako Pestoriuss spēlē bezladu bassu. Čikāga, ASV, 15.11.1978.
Nozīmīgākie autori un izpildītāji
Džezroka mūzikā nozīmīgākie basģitāristi: Dž. Pestoriuss, Lerijs Greiems (Larry Graham), Stenlijs Klārks (Stanley Clarke), Č. Reinijs, Viktors Vutens (Victor Wooten), Ričards Bona (Richard Bona), Markuss Millers (Marcus Miller), Džons Patituči (John Patitucci), Esperanza Spaldinga (Esperanza Spalding) un citi.
Rokmūzikā nozīmīgākie basģitāristi: P. Makartnijs, Derils Džounss (Darryl Jones) no Rolling Stones (neoficiāls grupas dalībnieks no 1994. gada), Bils Vaimens (Bill Wyman) no Rolling Stones, Džons Entvistls (John Entwistle) no The Who, Fils Lišs (Phil Lesh) no Grateful Dead, Džeks Kesedijs (Jack Casady) no Jefferson Airplane, Gregs Leiks (Greg Lake) no King Crimson un Emerson, Lake & Palmer, Džeks Brūss (Jack Bruce) no Cream, Kriss Skvairs (Chris Squire) no Yes, Džons Pols Džounss (John Paul Jones) no Led Zeppelin, Gīzers Batlers (Geezer Butler) no Black Sabbath, Džons Dīkons (John Deacon) no Queen, Džons Vetons (John Wetton) no King Crimson un Asia, Džons Gustavsons (John Gustafson) no Ian Gillan Band, Toms Hamiltons (Tom Hamilton) no Aerosmith, Tims Bogerts (Tim Bogert), Rodžers Glovers (Roger Glover) un Glens Hjūzs (Glenn Hughes) no grupas Deep Purple, Flī (Flea) no Red Hot Chili Peppers u. c.
Nozīmīgi basģitāristi, kuri strādā ar populārās mūzikas solistiem un grupām: Dž. Džemersons, Lī Sklars (Lee Sklar), Maks Binets (Max Bennett), Bobs Gleibs (Bob Glaub), Villijs Vīks (Willie Weeks), Vils Lī (Will Lee), Entonijs Džeksons (Anthony Jackson), Vilburs Baskombs (Wilbur Bascomb), Gerijs Kings (Gary King), Nīls Džeisons (Neil Jason), Fredijs Vašingtons (Freddie Washington), Dž. Džimots, Frensiss Roko Prestia (Francis Rocco Prestia) no Tower of Power, Alfonso Džonsons (Alphonso Johnson) no Wheather Report pirmā sastāva, Persijs Džounss (Percy Jones), Č. Reinijs, K. Keija, Stīvs Svelovs (Stewe Swallow) un daudzi citi.
Latvijā nozīmīgi basģitāristi: Boriss Bannihs, Ivars Galenieks, Jevgēņijs Ščapovs, Zigmunds Žukovskis, Oļegs Grišins, Eduards Glotovs, Guntis Vecgailis, Andris Lūkins, Andris Alviķis, Ēriks Balodis, Niks Matvejevs, Oskars Sproģis, Jurijs Širokovs, Aleksandrs Sircovs, Viktors Zeļenkovs, Ivo Stankevičs, Armands Cālītis, Juris Riekstiņš, Ilvars Zālītis, Edvīns Ozols, Andrejs Orlovs, Staņislavs Judins, Toms Poišs, Roberts Rasa, Valters Sprūdžs, Sintija Grigorjeva un citi.
Multivide
Basģitāra Fender Precision Bass. Losandželosa, ASV, 2014. gads.
Basģitāra Fender Jazz Bass. Zagreba, Horvātija, 2010. gads.
Basģitāra Hofner 500/1 ar Pola Makartnija parakstu. Londona, Anglija, 23.11.2012.
Krisa Skvaira basģitāra Rickenbaker 4001 mūziķim veltītā pasākumā. Stērlingheitsa, ASV, 15.08.2015.
Džako Pestoriuss spēlē bezladu bassu. Čikāga, ASV, 15.11.1978.
Basģitāra Fender Precision Bass. Zagreba, Horvātija, 2010. gads.