AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 30. martā
Klāss Vāvere

Queen

angļu rokgrupa

Saistītie šķirkļi

  • Fredijs Merkūrijs
  • Live Aid
  • glamroks
  • rokmūzika
  • smagais roks
Queen. ASV, 1978. gads.

Queen. ASV, 1978. gads.

Fotogrāfs Richard E. Aaron. Avots: Redferns/Getty Images, 86121632.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Dalībnieku individuālā darbība
  • 5.
    Ietekme un mūzikas izplatība mūsdienās
  • 6.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 7.
    Dalībnieki
  • 8.
    Ievērojamākās Queen dziesmas
  • 9.
    Albumi
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Dalībnieku individuālā darbība
  • 5.
    Ietekme un mūzikas izplatība mūsdienās
  • 6.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 7.
    Dalībnieki
  • 8.
    Ievērojamākās Queen dziesmas
  • 9.
    Albumi

Queen guva lielus panākumus 20. gs. 70. un 80. gados, un, par spīti neviennozīmīgām kritikas atsauksmēm, kļuva par vienu no komerciāli veiksmīgākajām grupām populārās mūzikas vēsturē, sniedzot paliekošu ietekmi uz rokmūzikas attīstību. Darbojās smagā roka, progresīvā roka, glamroka, poproka, ritmblūza u. c. žanros.

Grupas rašanās

Queen izveidojās Londonā 1970. gadā, kad grupas Smile ģitāristam Braienam Mejam (Brian May, pilnā vārdā Braiens Herolds Mejs, Brian Harold May) un bundziniekam Rodžeram Teiloram (Roger Taylor, pilnā vārdā Rodžers Medouzs Teilors, Roger Meddows Taylor) pievienojās dziedātājs Faroks Bulsara (ફારોખ બલસારા,), kurš nedaudz vēlāk pieņēma vārdu Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury), un ierosināja grupu pārdēvēt par Queen (“Karaliene”), tā uzsverot radošo ambiciozitāti un skatuvisko vērienu. 1971. gadā sastāvu papildināja basģitārists Džons Dīkons (John Deacon, pilnā vārdā Džons Ričards Dīkons, John Richard Deacon), un divas nākamās desmitgades – līdz F. Merkūrija nāvei (1991) – tas palika nemainīgs.

Profesionālā darbība
70. gadi

Pirmo ievērību grupa guva ar otro albumu Queen II (1974). Trešajā albumā Sheer Heart Attack (1974) sākotnējo smagā  un progresīvā roka stilistiku paplašināja regtaima, britu mūzikhola, glamroka u. c. ietekmes, un arī turpmāk grupai raksturīgs daudzveidīgs, rūpīgi izkopts skanējums ar B. Meja ģitārspēles, F. Merkūrija dziedājuma un daudzbalsīgu vokālo harmoniju dominanti. Sheer Heart Attack un albuma singls Killer Queen pieteica Queen kā vienu no sava laika spilgtākajām grupām, bet pasaules tai slavu atnesa albums A Night at the Opera (1975) un dziesma Bohemian Rhapsody – dramaturģiski izvērsts, grupas skanējuma esenci iemiesojošs skaņdarbs par bohēmiska jauna vīrieša morālo sabrukumu. Sākusies kā liriska klavierbalāde, tā pāraug grandiozā roka kompozīcijā, kurā pārspīlējums un pompozitāte ir mākslinieciska norma, ko no bezgaumības glābj virtuozs izpildījumus un izsmalcināts producējums. 1975. gada nogalē un 1976. gada sākumā Bohemian Rhapsody deviņas nedēļas noturējās Lielbritānijas singlu topa 1. vietā, bet pēc F. Merkūrija nāves (1991) kļuva par pirmo dziesmu, kas ar vienu ieraksta versiju topa līderpozīcijā nokļuvusi divreiz; savukārt tās popularizēšanai uzņemtais videoklips (1975) tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem mūsdienu mūzikas video estētikas paraugiem.

Roka klasika ir arī Queen albumi A Day at the Races (1976, populārākās dziesmas Somebody to Love un Tie Your Mother Down); News of the World (1977, hiti We Are the Champions un We Will Rock You) un Jazz (1978, hiti Fat Bottomed Girls, Bicycle Race un Don’t Stop Me Now).

80. gadi

Skaņuplatē The Game (1980) grupa atteicās no agrāk lietotā saukļa “Bez sintezatoriem” un bagātināja skanējumu ar elektroniskiem instrumentiem, vēl vairāk paplašinot stilistisko diapazonu, kura galējās robežas demonstrē albuma veiksmīgākie hiti – retro stilizācija akustiskā rokabilī skaņdarbā Crazy Little Thing Called Love un aktuālajās fanka un disko stilistikās ieturētais Another One Bites the Dust. Abu dziesmu globālā popularitāte, kā arī veiksmīgā sadarbība ar Deividu Boviju (David Bowie) singlā Under Pressure (1981) un izlases albuma Greatest Hits (1981) milzīgie panākumi iezīmēja grupas komerciālo un radošo sasniegumu virsotni.

1985. gadā Queen kopā ar citām populārās mūzikas slavenībām (D. Bovijs; Dire Straits; Eltons Džons, Elton John; Pols Makartnijs, Paul McCartney; Stings, Sting; U2 u. c.) piedalījās labdarības koncertakcijā Live Aid Vemblija stadionā Londonā – grupas uzstāšanās kļuva par akcijas spilgtāko notikumu un turpmākajās desmitgadēs dažādās ekspertu aptaujās ierindota starp visu laiku iespaidīgākajiem roka koncertpriekšnesumiem.

80. gadu 2. pusē darbību sarežģīja F. Merkūrija slimība, tomēr grupa turpināja veikt ierakstus; albumā Made in Heaven (1995) apkopoti dziedātāja pēdējie ieskaņojumi, ko pārējie grupas dalībnieki pabeiguši pēc viņa nāves.

21. gadsimts

21. gs. B. Mejs un R. Teilors veikuši vairākas koncertturnejas, kurās Queen skaņdarbus izpildīja ar angļu vokālistu Polu Rodžersu (Paul Rodgers, agrāk grupu Free un Bad Company dalībnieks) un amerikāņu dziedātāju Ādamu Lambertu (Adam Lambert) – grupas nosaukums šajās turnejās bija Queen + Paul Rodgers un Queen + Adam Lambert. 2008. gadā iznāca Queen + Paul Rodgers albums The Cosmos Rocks ar jaunām dziesmām, izdoti arī vairāki koncertieraksti gan ar P. Rodžersu, gan Ā. Lambertu, taču radošiem un komerciāliem sasniegumiem bagātākais Queen darbības laiks bija 20. gs. 70. gados un 80. sākumā ar F. Merkūriju. 

Dalībnieku individuālā darbība

F. Merkūrijs, B. Mejs un R. Teilors izdevuši solo ierakstus. B. Mejs un R. Teilors individuālu muzikālo karjeru turpina arī 21. gs., bet R. Dīkons profesionālo darbību beidza 20. gs. 90. gados.

Ietekme un mūzikas izplatība mūsdienās

Kaut arī savulaik kritika Queen pārmeta ārišķīgumu, pompozitāti un pragmatiski cinisku sekošanu komerciāli daudzsološām aktuālajām stilistikām, tās labāko darbu oriģinalitāte un ietekme uz nākamo paaudžu rokmūziku (Darkness; Def Leppard; Guns N’Roses; The Killers; Lēdija Gaga, Lady Gaga; Muse u. c.) nav apšaubāma. Greatest Hits ir visvairāk pārdotais albums Lielbritānijas mūzikas tirgus vēsturē, Bohemian Rhapsody ir viens no klasiskā roka ēras populārākajiem skaņdarbiem, dziesmas We Are the Champions un We Will Rock You bieži tiek atskaņotas sporta sacensībās visā pasaulē un arī citi Queen hiti skan radio, spēlfilmās un videospēlēs.

2002. gadā Vestendas teātrī Dominion Londonā tika pirmizrādīts Queen repertuārā balstīts mūzikls “Mēs jūs satrieksim” (We Will Rock You, režisors Kristofers Renšavs, Christopher Renshaw, horeogrāfe Arlēna Filipsa, Arelene Phillips) – uzvedums bija teātra repertuārā 12 gadus un iestudēts arī Austrālijā, Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, Vācijā,  Krievijā un citās valstīs. 2018. gadā uz pasaules kinoekrāniem nonāca F. Merkūrijam un Queen veltīta biogrāfiska spēlfima “Bohēmista rapsodija” (Bohemian Rhapsody, režisors Braiens Singers, Bryan Singer, Lielbritānija,  ASV, 2018).

Queen. Lielbritānija, 1976. gads.

Queen. Lielbritānija, 1976. gads.

Avots: Scanpix/Topham Picturepoint.

Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums

Queen uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2001), visi tās dalībnieki uzņemti arī Dziesmu autoru slavas zāle (Songwriters Hall of Fame, 2003). Grupai piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2018).

A Night at the Opera iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Anglijas karaliene Elizabete (Queen Elizabeth) B. Meja ieguldījumu mūzikā un labdarībā godinājusi ar Britu impērijas izcilības ordeni komandiera pakāpē (Commander of the Most Excellent Order of the British Empire, 2005), bet karalis Čārlzs III (King Charles III) mūziķim piešķīris bruņinieka titulu (Knight Bachelor, 2023). R. Teilors saņēmis Britu impērijas izcilības ordeni virsnieka pakāpē (Officer of the Most Excellent Order of the British Empire, 2020).

Dalībnieki

B. Mejs (ģitāra, vokāls, kopš 1970)

R. Teilors (sitamie instrumenti, vokāls, kopš 1970)

F. Merkūrijs (vokāls, klavieres, 1970­­–1991; miris 1991)

Dž. Dīkons (bass, 1971–1997)

Ievērojamākās Queen dziesmas

’39; A Kind of Magic; A Winter’s Tale; Another One Bites the Dust; Bicycle Race; Bohemian Rhapsody; Crazy Little Thing Called Love; Don’t Stop Me Now; Fat Bottomed Girls; Flash; Good Old-Fashioned Lover Boy; Hammer to Fall; I Want to Break Free; I Was Born to Love You; In the Lap of Gods... Revisited; Innuendo; Keep Yourself Alive; Killer Queen; Love of My Life; Now I’m Here; One Vision; Play the Game; Radio Ga Ga; Seven Seas of Rhye; Somebody to Love; The March of the Black Queen; The Show Must Go On; These Are the Days of Our Lives; Tie Your Mother Down; Too Much Love Will Kill You; Under Pressure*; We Are the Champions; We Will Rock You; Who Wants to Live Forever; You’re My Best Friend

 * ar Deividu Boviju

Albumi

Queen (EMI, 1973); Queen II (EMI, 1974); Sheer Heart Attack (EMI, 1974); A Night at the Opera (EMI, 1975); A Day at the Races (EMI, 1976); News of the World (EMI, 1977); Jazz (EMI, 1978); Live Killers* (EMI, 1979); The Game (EMI, 1980); Flash Gordon OST** (EMI, 1980); Hot Space (EMI, 1982); The Works (EMI, 1984); A Kind of Magic (EMI, 1986); Live Magic* (EMI, 1986); The Miracle (EMI, 1989); At the Beep* (Band of Joy, 1989); Innuendo (EMI, 1991); Live at Wembley ’86* (EMI, 1992); Made in Heaven (EMI, 1995); Queen on Fire – Live at the Bowl* (EMI, 2004); Queen Rock Montreal* (EMI, 2007); Hungarian Rhapsody: Queen Live in Budapest* (Universal, 2012); Live at the Rainbow ‘74* (Universal, 2014); A Night at the Odeon – Hammersmith 1975* (Universal, 2015); On Air* (EMI, 2016)

* koncertieraksti

** mūzika tāda paša nosaukuma filmai

Multivide

Queen. ASV, 1978. gads.

Queen. ASV, 1978. gads.

Fotogrāfs Richard E. Aaron. Avots: Redferns/Getty Images, 86121632.

Queen. Lielbritānija, 1976. gads.

Queen. Lielbritānija, 1976. gads.

Avots: Scanpix/Topham Picturepoint.

Queen, 1977. gads.

Queen, 1977. gads.

Fotogrāfs Richard Creamer. Avots: Michael Ochs Archives/Getty Images, 74292180.

Queen koncertā "Live Aid" Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Queen koncertā "Live Aid" Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Avots: FG/Bauer-Griffin/Getty Images, 823663620.

Queen. ASV, 1978. gads. No kreisās: Rodžers Teilors, Fredijs Merkūrijs, Braiens Mejs un Džons Dīkons.

Fotogrāfs Richard E. Aaron. Avots: Redferns/Getty Images, 86121632.

Saistītie šķirkļi:
  • Queen
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Fredijs Merkūrijs
  • Live Aid
  • glamroks
  • rokmūzika
  • smagais roks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Queen tīmekļa vietne
  • Queen rezultāti Apvienotās Karalistes Oficiālajā singlu un albumu tabulā
  • Queen rezultāti Billboard singlu un albumu tabulā
  • Simpson, The Guardian, D., Queen’s 50 UK singles - ranked!, 26.02.2018.

Ieteicamā literatūra

  • Blake, M., Queen. Born Again, October 2008.
  • Blake, M., Is this the real life?: the untold story of Freddie Mercury & Queen, Cambridge, MA, Da Capo Press, 2011.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Blake, M., Flash!, Mojo, January 2011.
  • Blake, M., Roger Taylor, The Mojo Interview, Mojo, November 2013.
  • Blake, M., ’Brian May: “My songs are always about relationships”’, Mojo, May 2025.
  • Bonner, M., Mercury Rising!, Uncut magazine, October 2014.
  • Elliott, P., Brian May, The Mojo Interview, Mojo, July 2017.
  • Freestone, P. and D. Evans, Freddie Mercury, London, Omnibus Press, 2001.
  • McNair, ’Roger Taylor: “Cars and girls. What else is there?”’, Mojo, May 2025.
  • Queen, Žurnālu izdevniecība Lilita, 2019.
  • Raiders, S., Queen. Mūsu mūža labākās dienas, tulk. K. Vāvere, Rīga, Elpa, 1996.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • The editors of Uncut, By Royal Appointment. Queen: Their 30 Greatest Songs, Uncut, July 2022.
  • The editors of Q and Mojo. Queen: The Inside Story, Q Classic – The Ultimate Collectors edition, 2005.
  • Wilkinson, R., The Majesty of Rock, Mojo, April 2004.
  • Wilkinson, R., Queen. How to Buy, Mojo, August 2006.

Klāss Vāvere "Queen". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/6928-Queen (skatīts 01.10.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/6928-Queen

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana