AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 3. oktobrī
Klāss Vāvere

Fredijs Merkūrijs

(Freddie Mercury, īstajā vārdā Faroks Bulsara, ફારોખ બલસારા, Farrokh Bulsara; 05.09.1946. Stountaunā, Zanzibāra, mūsdienās Tanzānijas Apvienotā Republika–24.11.1991. Londonā, Lielbritānija)
angļu rokmūzikas un popmūzikas dziedātājs un dziesmu autors

Saistītie šķirkļi

  • disko
  • glamroks
  • popmūzika
  • progresīvais roks
  • Queen
  • rokenrols
  • rokmūzika
  • smagais roks
Vairāku paaudžu iecienītās grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Vairāku paaudžu iecienītās grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Avots: PA Wire/Press Association Images/Scanpix.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme un izglītība
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Slimība un nāve
  • 5.
    Sabiedrības novērtējums
  • 6.
    Atspoguļojums kino
  • 7.
    Populārākās Fredija Merkūrija solo karjeras dziesmas
  • 8.
    Albumi
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme un izglītība
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Slimība un nāve
  • 5.
    Sabiedrības novērtējums
  • 6.
    Atspoguļojums kino
  • 7.
    Populārākās Fredija Merkūrija solo karjeras dziesmas
  • 8.
    Albumi

Visplašāk pazīstams kā grupas Queen dalībnieks. Mūzikai un izpildījuma manierei raksturīga sakāpināta emocionalitāte un teatrālisms, savukārt plašais balss diapazons, iespaidīgā vokālā tehnika un harismātiskais skatuves tēls F. Merkūrijam ļāva kļūt par vienu no spilgtākajiem vokālistiem roka vēsturē.

Izcelsme un izglītība

Cēlies no Indijas izceļojušas zoroastriešu parsu kopienas. Dziedātāja vecāki bija dzimuši Indijā un tēvs strādāja par zemākā līmeņa Britu administrācijas ierēdni Zanzibārā, kur aizritēja liela daļa viņa bērnības. Agrīnā skolas vecumā izrādīja spilgtu muzikalitāti un apguva klavierspēles pamatus, pēc tam aizrāvās ar angļu un amerikāņu rokenrolu, un 12 gadu vecumā izveidoja pirmo grupu. 1964. gadā, sākoties Zanzibāras revolūcijai, ģimene emigrēja uz Lielbritāniju, kur dziedātājs studēja mākslu un grafisko dizainu Īlingas tehniskajā koledžā un mākslas skolā (Ealing Techical College and School of Art), kā arī muzicēja mazpazīstamās Liverpūles un Londonas grupās. Vārdu "Fredijs Merkūrijs" pieņēma 20. gs. 70. gadu sākumā.

Profesionālā darbība
Ar Queen

1970. gadā F. Merkūrijs kļuva par Londonas grupas Smile dziedātāju – tieši viņš ierosināja to pārdēvēt par Queen. 20. gs. 70. gadu 2. pusē un 80. sākumā Queen bija viena no populārākajām rokgrupām pasaulē, un kaut arī talantīgi mūziķi un dziesmu autori bija visi četri tās dalībnieki, F. Merkūrijs sacerēja un dziedāja lielāko daļu grupas populārāko skaņdarbu (Bicycle Race; Bohemian Rhapsody; Crazy Little Thing Called Love; Don’t Stop Me Now; Killer Queen; Play the Game; Somebody to Love; We Are the Champions u. c.), kuros izpaudās viņa daudzpusīgās muzikālās intereses (hārdroks, progresīvais roks, glamroks, gospelis, elektronika, disko, kabarē, opera u. c.). Viņš ir arī t. s. Queen ģerboņa autors – grafisks simbols, kurā attēlotas grupas dalībnieku zodiaka zīmes. Ģerbonis redzams uz albumu A Night at the Opera (1975) un A Day at the Races (1976) vāka un bieži izmantots grupas koncertu noformējumā.

Fredijs Merkūrijs. 1975. gads.

Fredijs Merkūrijs. 1975. gads.

Fotogrāfs Fin Costello. Avots: Redferns/Getty Images, 84900411.

Solo un ar Monseratu Kavaljē

1984. gadā, iedziedot kopā ar komponistu un producentu Džordžo Moroderu (Giorgio Moroder) sacerētu dziesmu Love Kills, F. Merkūrijs paralēli darbībai Queen sastāvā uzsāka solokarjeru. Solodarbības turpinājumā izdeva vairākus singlus un divus albumus – elektroniskas disko un popmūzikas dziesmu kolekciju Mr. Bad Guy (1985) un ar spāņu soprānu Monseratu Kavaljē (María de Montserrat Bibiana Concepción Caballé i Folch) ierakstīto Barcelona (1988). Barcelona tituldziesma (autori F. Merkūrijs un Maiks Morans, Michael "Mike" Moran) kļuva par Barselonas Olimpisko spēļu (1992) oficiālo himnu; viens no olimpiādes atklāšanas ceremonijas spilgtākajiem mirkļiem bija tās izpildījums M. Kavaljē duetā ar pusgadu iepriekš mirušā F. Merkūrija videoierakstu. 2012. gadā klajā nāca jauns albuma izdevums, kurā dziesmu instrumentālo pavadījumu ieskaņojis simfoniskais orķestris.

Fredijs Merkūrijs un Monserata Kavaljē izpilda dziesmu "Barcelona". Barselona, 1988. gads.

Fredijs Merkūrijs un Monserata Kavaljē izpilda dziesmu "Barcelona". Barselona, 1988. gads.

Fotogrāfs Tim Ockenden. Avots: PA Images via Getty Images, 828945526.

Slimība un nāve

Dziedātāja dzīves pēdējos gados straujas pārmaiņas viņa ārienē, kā arī koncertarbības izbeigšana deva iemeslu biežām, bet vienmēr noliegtām baumām par nopietnu slimību, līdz 23.11.1991. Queen menedžments izplatīja paziņojumu, kurā F. Merkūrijs atzina, ka jau vairākus gadus ir HIV pozitīvs un inficējies ar AIDS. Nākamajā dienā F. Merkūrijs nomira no AIDS veicinātas bronhiālās pneimonijas.

1992. gadā Vemblija stadionā Londonā notika “Fredija Merkūrija piemiņas koncerts AIDS apzināšanai” (The Freddie Mercury Tribute Concert for AIDS Awareness), kurā ievērojami populārās mūzikas mākslinieki (Deivids Bovijs, David Bowie; Rodžers Doltrijs, Roger Daltrey; Eltons Džons, Elton John; Guns N’Roses, Enija Lenoksa, Annie Lennox; Džordžs Maikls, George Michael; Laiza Minelli, Liza May Minnelli; Roberts Plānts, Robert Plant, u. c.) izpildīja dziesmas no F. Merkūrija repertuāra; koncerta peļņa tika izmantota The Mercury Phoenix Trust (labdarības fonds cīņai pret AIDS) izveidei.

1995. gadā izdotajā Queen albumā Made in Heaven līdzās dažiem agrāk veiktiem ieskaņojumiem iekļauti F. Merkūrija pēdējie studijas ieraksti, ko pārējie mūziķi pabeiguši pēc viņa nāves. 2001. gadā F. Merkūrijs ar grupu Queen tika uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame).

Sabiedrības novērtējums

1996. gadā Ženēvas ezera krastā Montrē pilsētā Šveicē, līdzās vienai no F. Merkūrija pēdējo gadu mājvietām, tika atklāta dziedātāja bronzas statuja (čehu skulptore Irēna Sedlecka, Irena Sedlecká), 1997. gadā Queen mūziķi izdeva viņam un citiem pāragri mirušajiem veltītu dziesmu No-One But You (Only the Good Die Young), savukārt 1999. gadā Lielbritānijas Karaliskais pasts laida klajā pastmarku ar viņa attēlu. 2012. gadā F. Merkūrija piemiņa tika godināta īpašā priekšnesumā Londonas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, un arī vairākas desmitgades pēc nāves viņš tiek minēts starp visu laiku ievērojamākiem izklaides māksliniekiem un rokmūzikas vokālistiem.

Atspoguļojums kino

Kinorežisors Braiens Singers (Bryan Singer) uzņēmis F. Merkūrijam un Queen veltītu biogrāfisku spēlfimu “Bohēmista rapsodija” (Bohemian Rhapsody, Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, ASV, 2018).

Populārākās Fredija Merkūrija solo karjeras dziesmas

Barcelona*; I Was Born to Love You; Living on My Own; Love Kills; Made in Heaven; The Great Pretender; Time.

 * ar M. Kavaljē

Fredijs Merkūrijs. 10 ievērojamas dziesmas.

Sastādījis Klāss Vāvere.

Albumi

Mr. Bad Guy (Columbia, 1985); Barcelona* (Polydor, 1988).

 * ar Monseratu Kavaljē

Multivide

Vairāku paaudžu iecienītās grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Vairāku paaudžu iecienītās grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Avots: PA Wire/Press Association Images/Scanpix.

Fredijs Merkūrijs. 1975. gads.

Fredijs Merkūrijs. 1975. gads.

Fotogrāfs Fin Costello. Avots: Redferns/Getty Images, 84900411.

Fredijs Merkūrijs un Monserata Kavaljē izpilda dziesmu "Barcelona". Barselona, 1988. gads.

Fredijs Merkūrijs un Monserata Kavaljē izpilda dziesmu "Barcelona". Barselona, 1988. gads.

Fotogrāfs Tim Ockenden. Avots: PA Images via Getty Images, 828945526.

Vairāku paaudžu iecienītās grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs (Freddie Mercury) koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.

Avots: PA Wire/Press Association Images/Scanpix.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • disko
  • glamroks
  • popmūzika
  • progresīvais roks
  • Queen
  • rokenrols
  • rokmūzika
  • smagais roks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • The New York Times, 25.11.1991., “45 gadu vecumā miris rokgrupas Queen solists Fredijs Merkūrijs”,
  • Fredija Merkurija tīmekļa vietne www.freddiemercury.com

Ieteicamā literatūra

  • Blake, M., Roger Taylor. The Mojo Interview, Mojo, November 2013.
  • Bonner, M., Mercury Rising!, Uncut magazine, October 2014.
  • Clarke, D. (ed.), The Penguin Encyclopedia of Popular Music, 2nd edn., London, Penguin Books, 1998.
  • Elliott, P., Brian May, The Mojo Interview, Mojo, July 2017.
  • Freestone, P. with Evans, D., Freddie Mercury, London, Omnibus Press, 2001.
  • Jones, L.-A., Mercury, an intimate biography of Freddie Mercury, New York, Simon & Schuster, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 3rd edn., London; New York, Muze; New York, Exclusive distribution in the USA by Grove’s Dictionaries, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 5th edn., London, Omnibus Press, 2007.
  • Raiders, S., Queen. Mūsu mūža labākās dienas, tulk. K. Vāvere, Rīga, Elpa, 1996.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • The editors of Q and Mojo. Queen: The Inside Story, Q Classic – The Ultimate Collectors edition, 2005.
  • Ward, E., G. Stokes and K. Tucker, Rock of Ages. The Rolling Stone History of Rock and Roll, London, Penguin Books, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Фристоун, П., Фредди Меркьюри, Show must go on, пер. Г. Сахацкий, Москва, Эксмо-Пресс, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Vāvere K. "Fredijs Merkūrijs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana