Gospeļa ietekme sastopama daudzos mūzikas žanros (blūzā, džezā, rokā, popā, hiphopā u. c.), taču visspilgtāk tā izpaudusies soulmūzikas dzimšanā un attīstībā. Par soulmūzikas pirmo skaņdarbu bieži dēvētā Reja Čārlza (Ray Charles) dziesma I Got a Woman (1954) patiesībā ir gospelis It Must Be Jesus, kura reliģiskais teksts nomainīts pret romantisku vīriešu un sieviešu attiecību slavinājumu, savukārt instrumentālajam pavadījumam pievienota džeza ritmika un blūza harmonijas. Arī turpmāk soulmūzikas attīstībā grūti novilkt robežu starp soula un gospeļa muzikālajām valodām. Daudzi ievērojami soula mākslinieki (Sems Kuks, Sam Cook; Arita Frenklina, Aretha Franklin, u. c.) bērnībā bijuši cieši saistīti ar reliģisko vidi, dziedājuši baznīcas korī, profesionālo darbību sākuši kā gospeļa izpildītāji un arī mākslinieciskā brieduma gados izpildīja dziesmas ar reliģisku tematiku, ierakstot nozīmīgus gospeļmūzikas albumus (A. Frenklinas Amazing Grace, 1972; Ela Grīna, Al Green, Al Green Sings Gospel, 1992). Arī ierakstu kompāniju Atlantic un Stax spilgtākie soula ieraksti, tāpat t. s. Čikāgas soulmūzikas skanējums balstījās gospelī, kas papildināts ar izsmalcinātiem stīgu un pūšamo instrumentu aranžējumiem, niansētiem disko un fanka elementiem. Gospeļa elementus savā jaunradē bagātīgi izmantojuši arī ievērojami citu žanru populārās mūzikas mākslinieki: Bobs Dilans (Bob Dylan); Džonijs Kešs (Johnny Cash), Litls Ričards (Little Richard); Elviss Preslijs (Elvis Presley); Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); Kanje Vests (Kanye Omari West; kopš 2018. gada Ye); Sufjans Stīvenss (Sufjan Stevens) un citi.