Producēja un izdeva arī blūza, gospeļa un fanka ierakstus, taču lielāko ieguldījumu sniegusi soulmūzikas attīstībā. Darbības ievērojamākais periods bija 20. gs. 60. gados un 70. gadu sākumā, kad Stax un Motown Records bija mākslinieciski nozīmīgākās un komerciāli veiksmīgākās soula ierakstu kompānijas. Starp Stax ierakstu māksliniekiem šajā laikā bija Otiss Redings (Otis Redding), Alberts Kings (Albert King), Aizeks Heiss (Isaac Hayes), Booker T. & the M.G.’s u. c. ievērojami mūziķi.

Stax dibinātājs Džims Stjuarts (Jim Stewart) bija banķieris un spēlēja vijoli amatieru kantrīgrupā Memfisā (Tenesī pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV). Dž. Stjuartam nebija pieredzes mūzikas biznesā, taču, Memfisas kompānijas Sun Records panākumu iedvesmots, viņš ar savas māsas Estelles Ekstones (Estelle Axton) finansiālu atbalstu 1957. gadā nodibināja ierakstu kompāniju Satellite Records. Kaut arī viņa galvenā aizraušanās joprojām bija kantrīmūzika, starp Satellite ieskaņotajiem mūziķiem netrūka arī tuvākās apkaimes melnādaino R&B izpildītāju.

1960. gadā E. Ekstone vēlreiz ieķīlāja savu māju, lai kompānija varētu iegādāties labāku ierakstu aparatūru un iekārtot studiju melnādaino iedzīvotāju rajonā Memfisas dienviddaļā. Īsi pēc tam uzņēmums tika pārsaukts par Stax Records (nosaukums veidots no abu īpašnieku uzvārdu – Stewart un Axton – pirmajiem burtiem). Vēlāk Dž. Stjuarts un E. Ekstone izveidoja arī vairākas Stax filiāles – nozīmīgākā no tām bija Volt Records.

Atšķirībā no ASV Ziemeļos (Detroitā, Mičiganas pavalsts) bāzētās kompānijas Motown izteikti urbānās popsoula ievirzes, vairums Stax mākslinieku repertuāra attiecināms uz t. s. Dienvidu soula (Southern soul), jeb dziļā soula (deep soul) stilistiku un izcēlās ar tiešākām gospeļa, blūza un kantrī ietekmēm un autentiskāku, agrīnajam R&B tuvu emocionālo pirmreizīgumu. Viens no Stax galvenajiem dziesmu autoriem un producentiem, grupas Booker T. & the M.G.’s ģitārists Stīvs Kropers (Steve Cropper) vairākkārt atzinis, ka daudzu viņa sacerējumu pamatā bijuši laicīgā kontekstā pārstrādāti aizguvumi no Dienvidu baznīcās skandētām gospeļhimnām. Raksturīga Stax ieskaņojumu pazīme bija pūšamo instrumentu izmantojums ritmiskās pulsācijas un melodiskās līnijas akcentēšanai, kā arī biežs elektroērģeļu Hammond pielietojums. Svarīgs faktors bija arī Stax ierakstu studijas akustiskā specifika, ko lielā mērā veicināja kādreizējās kinozāles slīpā grīda (studija atradās izbijuša kinoteātra ēkā); 60. gados akustisko īpašību dēļ par iespēju strādāt Stax studijā interesējās arī The Beatles, bet 70. gados tur vairākus albumus ieskaņoja Elviss Preslijs (Elvis Presley).

Gan kompānijas vadībā, gan tās mūziķu starpā valdīja ASV Dienvidu reģionā reti sastopama rasu līdzāspastāvēšana. Abi Stax īpašnieki bija baltādaini, bet vairums vadošo darbinieku, tāpat arī izpildītāju – melnādaini. Savukārt Stax studijas grupa Booker T. & the M.G.’s, kas dzirdama vairumā kompānijas ieskaņojumu, sastāvēja no diviem melnajiem un diviem baltajiem mūziķiem.

Pirmo ievērību Stax izpelnījās ar Rufusa Tomasa jaunākā (Rufus Thomas, Jr.) ieskaņojumiem. Sākot sadarbību ar Stax, R. Tomass jau bija pieredzējis ritmblūza dziedātājs (1953. gadā viņš iedziedāja pirmo Sun Records hitu Bear Cat) un uzstājās gan kā solo izpildītājs, gan duetā ar meitu Karlu Tomasu (Carla Thomas), kuras panākumi ar laiku pārspēja tēva slavu.

Viens no pirmajiem singliem, kas apliecināja kompānijas potenciālu ārpus R&B un soula aprites, bija instrumentālās grupas The Mar-Keys skaņdarbs Last Night (1961), kas sasniedza 3. vietu Billboard popmūzikas tabulā. Mar-Keys kļuva par Stax studijas pastāvīgo grupu un spēlēja pavadījumu daudzu vokālistu ierakstos.

1962. gadā no Mar-Keys atšķēlās vairāki mūziķi, kuri nodibināja Booker T. & the M.G.’s – grupu, kurai bija izšķiroša loma Stax skanējuma izveidē. Tā ne tikai nodrošināja ritmisko pamatu gandrīz visam kompānijas 60. gadu repertuāram, bet arī guva ievērību ar daudziem instrumentāliem ierakstiem; Booker T. & the M.G.’s hits Green Onions (1962) arī mūsdienās ir starp pazīstamākiem Stax izdevumiem, bet grupas dalībnieki sacerējuši un aranžējuši arī daudzu citu mākslinieku izpildītus skaņdarbus.

A. Kings bija pazīstams ģitārists un dziedātājs jau pirms saistīšanās ar Stax, taču lielāko uzmanību guva ar pirmo tās izdoto albumu Born Under A Bad Sign (1967), kas ieskaņots ar Booker T. & the M.G.’s un ir kanonisks elektriskā blūza paraugs.

O. Redings pirmoreiz Stax studijā nokļuva 1962. gadā kā citu mūziķu šoferis, taču nejauši aizsākusies sadarbība viņam dažos gados ļāva kļūt par vienu no visu laiku ievērojamākiem soulmūzikas vokālistiem. O. Redings izcēlās ar ļoti temperamentīgu skatuvisko sniegumu, savukārt vairāki viņa albumi (īpaši 1965. gadā izdotais Otis Blue/Otis Redding Sings Soul) pieskaitāmi ne tikai Stax un Volt, bet arī soulmūzikas klasikai.

Edijs Floids (Eddie Floyd) mūzikas vēsturē parasti pieminēts kopā ar S. Kroperu sacerētās dziesmas Knock on Wood (1966) dēļ. Tas ir viens no Stax kataloga slavenākiem skaņdarbiem, ko vēlāk ieskaņojuši arī Deivids Bovijs (David Bowie), Ēriks Kleptons (Eric Clapton), Eimija Stjuarte (Amii Stewart) u. c. 2005. gadā E. Floids, uzstājoties ar Bila Vaimena (Bill Wayman) grupu Rhythm Kings, to izpildīja arī Latvijā (Rīgā).

A. Heiss 60. gadu sākumā kļuva par Stax sesijpianistu, dziesmu autoru un producentu, bet desmitgades beigās negaidīti izvirzījās par tās visveiksmīgāko izpildītāju. Viņa albumi Hot Buttered Soul (1969) un Shaft (1971) atstājuši lielu ietekmi uz psihedēliskā un simfoniskā soula, kā arī disko un hiphopa žanrisko pamatu izveidi.

Ievērojamā Steiplu ģimenes gospeļgrupa The Staple Singers kompānijas mākslinieku lokā ienāca sarežģītā situācijā 1968. gadā, kad Stax nākotne bija apdraudēta. Taču 70. gadu sākumā vairāki tās ieskaņojumi (t. sk. 1971. gada Billboard Nr. 1 hits I’ll Take You There), Stax palīdzēja atgūties pēc iepriekšējās desmitgades beigās piedzīvotas krīzes.

No 60. gadu sākuma līdz 1967. gadam Stax izvirzījas par vienu no veiksmīgākajām soulmūzikas ierakstu kompānijām ASV. Tās komercpanākumi nespēja konkurēt ar Motown rūpnieciskā intensitātē ražotajiem hitiem, taču Stax izpildītāji baudīja plašu atzinību, arī producenti un instrumentālisti bija mūzikas industrijā plaši respektētas autoritātes. 1967. gadā lielu ažiotāžu izraisīja Stax mākslinieku pirmā Eiropas koncertturneja, turklāt O. Redings ar sensacionāliem panākumiem piedalījās Monterejas popfestivālā (Monterey Pop Festival), kļūstot par vienu no pirmajiem soulmūziķiem, kurš guvis ievērību roka publikā. Taču 1967. gada nogalē aizsākās notikumu virkne, kam bija graujoša ietekme uz kompānijas tālāko darbību.

10.12.1967. lidmašīnas avārijā gāja bojā Stax lielākā zvaigzne O. Redings un četri viņa pavadītājgrupas The Bar-Kays mūziķi. 1968. gada sākumā neveiksmīgi akceptētu līgumsaistību dēļ Stax zaudēja visu līdz tam izdoto repertuāru, kas pārgāja kompānijas Atlantic Records īpašumā. 04.04.1968. Memfisā netālu no Stax studijas tika nogalināts ASV pilsoņtiesību kustības līderis Martins Luters Kings jaunākais (Martin Luther King Jr.). Šī slepkavība izraisīja vardarbīgus nacionāla mēroga rasu nemierus, kas īpaši eskalējās Dienvidu reģionā, t. sk. Memfisā, radot fiziskus draudus arī Stax vadībai un mūziķiem.

Par spīti dziļai krīzei, kas ar laiku noveda pie vairāku mākslinieku (t. sk. Booker T. & the M.G.’s) zaudējuma, kā arī agrākās kopības un rasu brālības gaisotnes apsīkuma, Stax jaunajam viceprezidentam Elam Bellam (Al Bell) izdevās vēlreiz aktivizēt uzņēmuma darbību. Tā lielākie panākumi turpmāk bija saistīti ar A. Heisa ieskaņojumiem, kas 70. gadu sākumā kopā ar Kērtisa Meifīlda (Curtis Mayfield), Stīvija Vondera (Stevie Wonder) un Mārvina Geja (Marvin Gaye) darbiem aizsāka jaunu soulmūzikas mākslinieciskā un pilsoniskā brieduma stadiju.

Ievērību guva arī Staple Singers, Litls Miltons (Little Milton), The Soul Children u. c. izpildītāji, tomēr tas izrādījās nepietiekami, lai pasargātu Stax no bankrota nenokārtotu kredītsaistību dēļ (1975). Tās atjaunotais ierakstu katalogs, kā arī preču zīmju lietošanas tiesības tika pārdotas izsolē, kur tās iegādājās ierakstu kompānija Fantasy Records.

Mūsdienās Stax repertuārs, kas tapis laikā no 1968. līdz 1975. gadam, ir ierakstu kompānijas Concord Records īpašums. 2006. gadā Concord atjaunoja arī Stax darbību. Starp tās māksliniekiem 21. gs. bijuši Endžija Stouna (Angie Stone); Bens Hārpers (Ben Harper), Tīna Marija (Teena Maria), Nika Kosta (Nikka Costa), kā arī Viljams Bells (William Bell), kurš 20. gs. 60. gados bija viens no kompānijas pirmajiem izpildītājiem un autoriem.

Ievērojamākie Stax izdevumi šajā laikā bijuši B. Hārpera un Čārlija Maselvaita (Charlie Musselwhite) albums Get Up! (2012), kas novērtēts ar Grammy bavu kategorijā Labākais blūza albums (Best Blues Album) un V. Bella This Is Where I Live (2016), kas godalgots ar Grammy kategorijā Labākais amerikana albums (Best Americana Album).

Stax uzņemta Ritmblūza slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2015).

2013. gadā ASV prezidenta oficiālajā rezidencē Baltajā namā Vašingtonā (Kolumbijas distrikts, ASV) notika prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) un viņa dzīvesbiedres Mišelas Obamas (Michelle Obama) atklāts koncerts, kas veltīts Stax vēsturei un muzikālajam mantojumam.

21. gs. sākumā pēc Memfisas sabiedrības pārstāvju, anonīmu filantropu un kompānijas bijušo darbinieku iniciatīvas tika no jauna uzcelta 20. gs. 80. gados nojauktā Stax studijas ēka. Kopš 2003. gada tajā darbojas Stax amerikāņu soulmūzikas muzejs (Stax Museum of American Soul Music) un Stax mūzikas akadēmija (Stax Music Academy), kas sniedz mūzikas izglītību dažādu riska grupu jauniešiem.