20. gs. 60. gados muzicēja grupā The Impressions, vēlāk kā solo izpildītājs. Dziesmās bieži pievērsies ASV rasu problemātikai un afroamerikāņu nacionālā pašlepnuma tematikai.
20. gs. 60. gados muzicēja grupā The Impressions, vēlāk kā solo izpildītājs. Dziesmās bieži pievērsies ASV rasu problemātikai un afroamerikāņu nacionālā pašlepnuma tematikai.
60. gadu 1. pusē Impressions K. Meifīlda vadībā (bija galvenais vokālists, ģitārists un dziesmu autors) izvirzījās starp populārākajām soula, īpaši t. s. Čikāgas jeb maigā soula (Chicago soul, soft soul – gospeļmūzikā balstīta plūstoši melodiska soulmūzika bez gospeļiem raksturīgās emocionālās eksaltācijas) grupām. 1964. gadā lielus panākumus gan R&B, gan popmūzikas auditorijā guva singls Keep on Pushing no tāda paša nosaukuma albuma. Dziesmā, ko K. Meifīlds sacerējis netiešā Boba Dilana (Bob Dylan) un citu pilsoniski aktīvu folkmūziķu ietekmē, skarta ASV rasu situācijā un afroamerikāņu vairākuma ikdienā sakņota tematika, kas turpmāk viņa jaunradē risināta regulāri. Līdzīga ievirze piemīt vienam no K. Meifīlda pazīstamākajiem sacerējumiem People Get Ready (1965), arī We’re a Winner (1967) un citām dziesmām, kas nostiprināja ciešu Impressions saikni ar ASV pilsoņtiesību kustību. Specifiska šo dziesmu īpatnība bija sabiedriski politiska, reizēm arī provokatīva vēstījuma apvienojums ar pacilājoši optimistisku mūziku un maigi juteklisku K. Meifīlda falseta dziedājumu uz daudzbalsīga fona.
1970. gadā K. Meifīds, jau būdams ievērojama afroamerikāņu mūzikas autoritāte, Impressions atstāja (taču turpināja sacerēt dziesmas grupas repertuāram un producēt tās ierakstus, ko izdeva viņam piederošā ierakstu kompānija Curtom). 1970. gadā laida klajā arī pirmo soloalbumu Curtis – modernā soula attīstībā nozīmīgu darbu, kas demonstrēja arvien virtuozāku deju ritmu un stīgu aranžējumu kombināciju ar reālistiski skaudru afroamerikāņu geto dzīvesveida tēlojumu.
Vēl izteiktāk šī tendence izpaužas K. Meifīlda slavenākajā albumā Super Fly (1972), kurā dzirdama mūzika tāda paša nosaukuma mazbudžeta filmai (“Superkrutais”, režisors Gordons Pārkss, Gordon Parks, ASV, 1972), kas stāsta par Ņujorkas melnādaino narkodīleru dzīvesveidu un likteņiem. Albuma mākslinieciskā vērtība un popularitātes rādītāji daudzkārt pārspēja filmas panākumus un arī 21. gs. tas tiek minēts kā fundamentāla žanra vērtība ar lielu nozīmi soula, disko un hiphopa attīstībā.
Arī turpmāk K. Meifīlds sacerējis mūziku vairākām afroamerikāņu vidē balstītām filmām: “Klodīne” (Claudine, režisors Džons Berijs, John Berry, ASV, 1974); “Dzirksts” (Sparkle, režisors Sems O’Stīns, Sam O’Steen, ASV, 1976); “Saldumonkulis” (Short Eyes, režisors Roberts M. Jangs, Robert M. Young, ASV, 1977) un citām. Kino mūzikas ieskaņošanā viņš mēdza pieaicināja ievērojamus soula un gospeļa vokālistus: Gladys Knight & the Pips; The Staple Singers; Aritu Frenklinu (Aretha Franklin).
K. Meifīlda 80. gadu jaunradē dominēja disko stilistika ar soula un fanka iezīmēm. Desmitgades gaitā viņa izpildītājdarbības aktivitāte mazinājās, taču mūziķis turpināja vadīt savu ierakstu kompāniju, arī sacerēt un producēt dziesmas citiem tās māksliniekiem.
1990. gadā K. Meifīlds cieta nelaimes gadījumā (koncerta laikā viņam uzkrita skatuves apgaismojuma konstrukcija), kura dēļ mūža atlikušo daļu aizvadīja ar ķermeņa lielākās daļas paralīzi. Par spīti šai traģēdijai, 1997. gadā klajā nāca jaunu dziesmu albums New World Order, ko kritika atzinusi par mūziķa darbības vēlīnā perioda ievērojamāko veikumu.
Kērtiss Meifīlds koncertē Amsterdamā. Nīderlande, 17.10.1986.
A. Frenklina, kas nereti dēvēta par soula karalieni, K. Meifīlda ieguldījumu žanra attīstībā pielīdzinājusi vācu komponista Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach) devumam klasiskajā mūzikā un Džordža Gēršvina (George Gershwin) vai Irvinga Berlina (Irving Berlin) nopelniem populārajā mūzikā.
20. gs. 60. gados K. Meifīlda darbība ar Impressions iezīmēja vienu no soula mākslinieciskajām virsotnēm pārejas periodā starp žanra pionieru (Rejs Čārzls, Ray Charles; Džeimss Brauns, James Brown, u. c.) iedibināto spontāni robusto skanējumu un muzikāli izsmalcinātāku, arvien plašāku klausītāju loku uzrunājošu žanrisko identitāti, kurai piemita ne vien lielāks komercpotenciāls, bet arī izteiktāka sabiedriskā apziņa. Savukārt šī transformācija sagatavoja priekšnoteikumus soula idejiskajam un muzikālajam briedumam, kas kulminēja ar paša K. Meifīlda un tādu mūziķu kā Aizeks Heiss (Isaak Hayes); Mārvins Gejs (Marvin Gaye) un Stīvijs Vonders (Stevie Wonder) darbību 70. gadu 1. pusē.
Spilgtus sociālus komentārus apvienojot ar novatorisku mūziku, kurā souls sapludināts ar R&B, fanka, disko un roka elementiem, K. Meifīlds šajā laikā radīja ierakstus, kuri (īpaši tādi albumi kā Curtis un Super Fly) arī 21. gs. pieskaitāmi populārās mūzikas pamatvērtībām.
Viņa autora un producenta talants, tāpat vokālais sniegums un ģitārspēle atstājusi joprojām nezūdošu iespaidu uz dažādu paaudžu soula, R&B, disko, regeja, hiphopa un roka mūziķiem – Alabama Shakes; Ašers (Usher); Black Eyed Peas; The Delfonics; Džei Zī (Jay-Z); Bens Hārpers (Ben Harper); Džimijs Hendrikss (Jimi Hendrix); Lorina Hila (Lauryn Hill); Jamiroquai; Ēriks Kleptons (Eric Clapton), Fils Kolinss (Phil Collins); Lenijs Kravics (Lenny Kravitz); Lambchop; Džons Ledžends (John Legend); Bobs Mārlijs (Bob Marley); Šineida O’Konora (Sinead O’Connor); Džilla Skota (Jill Scott); Snūpdogs (Snoop Dogg); Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); Kanje Vests (Kanye Omari West; kopš 2018. gada Ye); Stīvs Vinvuds (Steve Winwood); Bils Vizerss (Bill Withers) un citi.
1985. gadā plašus panākumus guva K. Meifīlda dziesma People Get Ready angļu rokmūziķu Džefa Beka (Jeff Beck) un Roda Stjuarta (Rod Stewart) izpildījumā; to interpretējuši arī B. Dilans; B. Mārlijs un citi. K. Meifīlda ierakstu sampli daudz izmantoti R&B un hiphopa mūziķu (Aiss Tī, Ice T; Bejonsē, Beyoncé; Basta Raimss, Busta Rhymes; Beastie Boys; Eminems, Eminem; R. Kellijs, R. Kelly; Tupaks Šakurs, Tupac Shakur, u. c.) ieskaņojumos.
K. Meifīlds divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) – kā Impressions dalībnieks (1991) un solo mākslinieks (1999).
Mūziķim piešķirta Grammy leģendu balva (Grammy Legend Award, 1994) un Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 1995).
Curtis un Super Fly iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).
1994. gadā klajā laists izlases albums A Tribute to Curtis Mayfield, kurā viņa dziesmas izpilda ievērojami dažādu žanru mūziķi: A. Frenklina; Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); Ē. Kleptons; B. B. Kings (B.B. King); L. Kravics; B. Springstīns un citi.
Beautiful Brother of Mine; Do Do Wap Is Strong in Here; (Don’t Worry) If There’s a Hell Below, We’re All Going to Die; Freddie’s Dead; Gypsy Woman*; Here But I’m Gone; It’s All Right*; Keep On Keeping On; Keep on Pushing*; Move On Up; People Get Ready*; Pusherman; Superfly; This is My Country*; We’re a Winner*
* izpilda ar Impressions
Curtis (Curtom, 1970); Curtis/Live!* (Curtom, 1971); Roots (Curtom, 1971); Super Fly** (Curtom, 1972); Back to the World (Curtom, 1973); Curtis in Chicago* (Curtom, 1973); Claudine** (Buddah, 1974, ar Gladys Knight & the Pips); Sweet Exorcist (Curtom, 1974); Got to Find a Way (Curtom, 1974); Let’s Do It Again** (Curtom, 1975, ar Staple Singers); There’s No Place Like America Today (Curtom, 1975); Give, Get, Take and Have (Curtom, 1976); Sparkle** (Atlantic, 1976, ar A. Frenklinu); Never Say You Can’t Survive (Curtom, 1977); Short Eyes** (Curtom, 1977); Do It All Night (Curtom, 1978); Heartbeat (Curtom, 1979); Something to Believe In (Curtom, 1980); The Right Combination (Curtom, 1980); Love Is the Place (Curtom, 1982); Honesty (Curtom, 1983); We Come in Peace with a Message of Love (Curtom, 1985); Live in Europe* (Curtom, 1988); Live at Ronnie Scott’s* (Curtom, 1988); Take It to the Streets (Curtom, 1990); The Return of Superfly** (Capitol, 1990, ar Eazy-E; Def Jef; Uzi Bros. u. c.); New World Order (Warner Bros., 1997)
* koncertieraksti
** mūzika tāda paša nosaukuma filmai