B. Mārlijam bija lieli nopelni ne tikai regeja, bet arī rastafari reliģiskās kustības popularizēšanā. Līdzās garīgās un politiskās brīvības sludinājumiem un kapitālisma kritikai viņa dziesmās ir daudz rastafari ideju – Āfrikas vienotība, aicinājumi pretoties baltādaino apspiedēju netaisnībām, ticība simboliskajai Cionas valstij, kur mierā un laimē dzīvos visi melnādainie brāļi un māsas, mīlestībai un Dievam Dža kā tautas atbrīvotājam u. c. Savu milzīgo autoritāti B. Mārlijs izmantoja arī Jamaikas Nacionālās tautas partijas (People’s National Party) un toreizējā valsts premjerministra Maikla Menlija (Michael Manley) atbalstam. 1976. gadā, divas dienas pirms uzstāšanās M. Menlija rīkotā koncertā, kas veltīts sabiedrības vienotībai, nezināmi uzbrucēji The Wailers mēģinājumā sašāva B. Mārliju, viņa sievu R. Mārliju un menedžeri Donu Teiloru (Don Taylor) – tiek uzskatīts, ka tas bijis politiski motivēts atentāts. Par spīti savainojumiem, B. Mārlijs, kā plānots, piedalījās koncertā, bet dažas dienas vēlāk pameta Jamaiku un pārcēlās uz Lielbritāniju, kur 1977. gadā radīja savu vispopulārāko albumu Exodus. Dzimtenē B. Mārlijs atgriezās 1978. gadā un tūlīt pēc ierašanās uzstājas koncertā, kurā, sekojot viņa aicinājumam, premjerministrs M. Menlijs vienojās publiskā rokasspiedienā ar opozīcijas līderi E. Sigu.