B. Mārlijs ir nopelniem bagātākais regeja mūziķis, viens no visu laiku pazīstamākajiem jamaikiešiem pasaulē, arī viens no 20. gs. nozīmīgākajiem dziesmu autoriem, kurš veicinājis gan regeja, gan rastafari reliģiskās kustības izplatību daudzās valstīs. 1984. gadā izdotā dziesmu izlase Legend, kas pārdota vairāk nekā 20 mlj tirāžā, ir populārākais albums regeja vēsturē. 

Pusaudža vecumā aizrāvās ar amerikāņu ritmblūzu un nesen Jamaikā radušos ska mūziku, un neilgi pēc ģimenes pārcelšanās uz Kingstonu (1957) kopā ar draugiem izveidoja vokālo grupu, kas izpildīja ska dziesmas, un pēc vairākām nosaukuma maiņām kļuva pazīstama kā The Wailers. Grupas pirmais singls Simmer Down 1964. gadā sasniedza 1. vietu Jamaikas pieprasītāko dziesmu tabulā. Turpmāk The Wailers izdeva daudzus veiksmīgus ierakstus ar citu mūziķu spēlētu instrumentālo pavadījumu līdz pārtapa vokāli instrumentālā ansamblī, kura repertuārā jau 60. gadu 2. pusē bija daudz pašsacerētu dziesmu (Stir it Up; Trenchtown Rock; Get Up, Stand Up; One Love u. c.), kas citās valstīs kļuva pazīstamas nākamajā desmitgadē. The Wailers muzicēšanas maniere un producentu Leslija Konga (Leslie Kong) un Lī “Skreča” Perija (Lee “Scratch” Perry) vadībā izkoptais skanējums daudzējādā ziņā iezīmēja ska žanrisko pārtapšanu blūbītā un pēc tam – regejā. Par grupas līderi šajā laikā jau bija izvirzījies B. Mārlijs – tās galvenais vokālists, ģitārists un produktīvākais dziesmu autors.

1972. gadā The Wailers vienojās par sadarbību ar britu ierakstu kompāniju Island Records un tās īpašnieku Krisu Blekvelu (Chris Blackwell), kurš viņu mūzikā un īpaši B. Mārlija talantā un skatuviskajā tēlā saskatīja potenciālu Rietumu tirgus iekarošanai. Ar Island atbalstu The Wailers kļuva par pirmo regeja grupu, kas strādāja modernās rietumu standartiem atbilstošās studijās, pielietojot producēšanas tehniku, kas tuvāka roka nevis regeja ieskaņojumiem. Pirmais ārpus Jamaikas izdotais The Wailers albums bija Catch a Fire (1973), bet tam sekojošās koncertturnejas pa ASV un Lielbritāniju kļuva par roka publikas pirmo nopietno iepazīšanos ar regeju.

1974. gadā The Wailers pameta ilggadējie dalībnieki Banijs Veilers (Bunny Wailer, īstajā vārdā Nevils Livingstons, Neville Livingston) un Pīters Tošs (Peter Tosh, īstajā vārdā Vinstons Hjūberts Makintošs, Winston Hubert McIntosh), savukārt B. Mārlijs turpmāk uzstājās ar jaunu sastāvu – grupa tagad saucās Bob Marley and the Wailers un tās skanējumu papildināja sieviešu vokālais trio The I Threes, kurā dziedāja arī B. Mārlija sieva Rita. 1974. gadā B. Mārlija dziesma I Shot the Sheriff guva lielus panākumus angļu ģitārista Ērika Kleptona (Eric Clapton) izpildījumā, bet 1975. gadā dziesma No Woman, No Cry (autorība formāli piedēvēta Vinsentam Fordam, Vincent Ford, tomēr ir zināms, ka to sacerējis B. Mārlijs) kļuva par pirmo B. Mārlija paša izpildīto starptautisko hitu. Turpmāk virkne albumu un koncertturneju, kurās spilgti atklājās B. Mārlija dinamiskā skatuves personība, viņu padarīja par pasaulē pazīstamāko Jamaikas mūziķi, kā arī veicināja regeja popularitāti un ietekmi uz rietumvalstu rokmūziku.

1980. gada rudenī, neilgi pēc Āfrikas brīvību un vienotību propagandējošā albuma Uprising iznākšanas, B. Mārlijam vairākus gadus ilgušas slimības dēļ nācās pārtraukt tikko uzsāktu ASV koncertturneju. Viņš nomira 11.05.1981., būdams ceļā uz Jamaiku. Bēru ceremonijā Kingstonā atvadu runu teica premjerministrs Edvards Siga (Edward Seaga). B. Mārlija iedibinātās muzikālās tradīcijas turpina viņa bērni Deimjens Mārlijs (Damian Marley), Džūliens Mārlijs (Julian Marley), Kimani Mārlijs (Ky-Mani Marley), Stīvens Mārlijs (Stephen Marley) un Zigijs Mārlijs (Ziggy Marley).

B. Mārlijam bija lieli nopelni ne tikai regeja, bet arī rastafari reliģiskās kustības popularizēšanā. Līdzās garīgās un politiskās brīvības sludinājumiem un kapitālisma kritikai viņa dziesmās ir daudz rastafari ideju – Āfrikas vienotība, aicinājumi pretoties baltādaino apspiedēju netaisnībām, ticība simboliskajai Cionas valstij, kur mierā un laimē dzīvos visi melnādainie brāļi un māsas, mīlestībai un Dievam Dža kā tautas atbrīvotājam u. c. Savu milzīgo autoritāti B. Mārlijs izmantoja arī Jamaikas Nacionālās tautas partijas (People’s National Party) un toreizējā valsts premjerministra Maikla Menlija (Michael Manley) atbalstam. 1976. gadā, divas dienas pirms uzstāšanās M. Menlija rīkotā koncertā, kas veltīts sabiedrības vienotībai, nezināmi uzbrucēji The Wailers mēģinājumā sašāva B. Mārliju, viņa sievu R. Mārliju un menedžeri Donu Teiloru (Don Taylor) – tiek uzskatīts, ka tas bijis politiski motivēts atentāts. Par spīti savainojumiem, B. Mārlijs, kā plānots, piedalījās koncertā, bet dažas dienas vēlāk pameta Jamaiku un pārcēlās uz Lielbritāniju, kur 1977. gadā radīja savu vispopulārāko albumu Exodus. Dzimtenē B. Mārlijs atgriezās 1978. gadā un tūlīt pēc ierašanās uzstājas koncertā, kurā, sekojot viņa aicinājumam, premjerministrs M. Menlijs vienojās publiskā rokasspiedienā ar opozīcijas līderi E. Sigu.

B. Mārlija sabiedriski politiskā darbība novērtēta ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Trešās Pasaules Miera medaļu (Peace Medal of the Third World, 1978) un Jamaikas valdības ordeni Par nopelniem (Order of Merit, 1981). 

B. Mārlijs uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1994).

Trīs B. Mārlija darbi iekļauti žurnāla Rollling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Mūziķa ģimenes un The Wailers ierakstu kompānijas Tuff Gong bijušajā mītnē Kingstonā kopš 1987. gada darbojas Boba Mārlija muzejs (Bob Marley Museum). 

B. Mārlija dzīvei un jaunradei veltītas vairākas biogrāfiskas grāmatas, piemēram, Timotija Vaita (Timothy White) “Sadedz elles ugunīs: Boba Mārlija dzīve” (Catch a Fire: The Life of Bob Marley, 2006); Krisa Saleviča (Chris Salewicz) “Bobs Mārlijs: neizstāstītais stāsts” (Bob Marley: The Untold Story, 2010) un citas, kā arī dokumentālās filmas “Dumpinieka mūzika: Boba Mārlija stāsts” (Rebel Music: The Bob Marley Story, režisors Džeremijs Mars, Jeremy Marr, 2001, ASV); “Mārlijs” (Marley, režisors Kevins Makdonalds, Kevin Macdonald, ASV, Lielbritānija, 2012,  Jamaika) un citas.

Stir It Up; I Shot the Sheriff; Get Up, Stand Up; No Woman, No Cry; Roots, Rock, Reggae; Positive Vibration; Jamming; Sun is Shining; Punky Reggae Party; Natural Mystic; Exodus; Waiting in Vain; One Love/ People Get Ready; Three Little Birds; Is This Love; Satisfy My Soul; Redemption Song; Could You Be Loved; Buffalo Soldier

Soul Rebels (Upsetter/Trojan, 1970; Catch a Fire (Island/Tuff Gong, 1973); Burnin’ (Island/Tuff Gong, 1973); Natty Dread (Island/Tuff Gong, 1974); Live!* (Island/Tuff Gong, 1975); Rastaman Vibration (Island/Tuff Gong, 1976); Exodus (Island/Tuff Gong, 1977); Kaya (Island/Tuff Gong, 1978); Babylon by Bus* (Island/Tuff Gong, 1978); Survival (Island/Tuff Gong, 1979); Uprising (Island/Tuff Gong, 1980)

* koncertieraksti