AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 3. martā
Klāss Vāvere

Bobs Mārlijs

(Bob Marley, īstajā vārdā Roberts Nesta Mārlijs, Robert Nesta Marley; 06.02.1945. Nainmailā, Jamaika–11.05.1981. Maiami, Amerikas Savienotās Valstis, ASV)
jamaikiešu mūziķis, dziesmu autors un sabiedrisks aktīvists, dēvēts par Trešās pasaules pirmo superzvaigzni

Saistītie šķirkļi

  • dabs
  • regejs
  • ritmblūzs
  • rokmūzika
  • ska
Bobs Mārlijs. Jamaika, 1970. gads.

Bobs Mārlijs. Jamaika, 1970. gads.

Fotogrāfs Charlie Steiner. Avots: Hwy 67 Revisited/Getty Images, 1097531032.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Sabiedriskā darbība
  • 4.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 5.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
  • 6.
    Populārākās Boba Mārlija dziesmas
  • 7.
    Ievērojamākie Boba Mārlija albumi
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Sabiedriskā darbība
  • 4.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 5.
    Atspoguļojums literatūrā un kino
  • 6.
    Populārākās Boba Mārlija dziesmas
  • 7.
    Ievērojamākie Boba Mārlija albumi

B. Mārlijs ir nopelniem bagātākais regeja mūziķis, viens no visu laiku pazīstamākajiem jamaikiešiem pasaulē, arī viens no 20. gs. nozīmīgākajiem dziesmu autoriem, kurš veicinājis gan regeja, gan rastafari reliģiskās kustības izplatību daudzās valstīs. 1984. gadā izdotā dziesmu izlase Legend, kas pārdota vairāk nekā 20 mlj tirāžā, ir populārākais albums regeja vēsturē. 

Profesionālā darbība

Pusaudža vecumā aizrāvās ar amerikāņu ritmblūzu un nesen Jamaikā radušos ska mūziku, un neilgi pēc ģimenes pārcelšanās uz Kingstonu (1957) kopā ar draugiem izveidoja vokālo grupu, kas izpildīja ska dziesmas, un pēc vairākām nosaukuma maiņām kļuva pazīstama kā The Wailers. Grupas pirmais singls Simmer Down 1964. gadā sasniedza 1. vietu Jamaikas pieprasītāko dziesmu tabulā. Turpmāk The Wailers izdeva daudzus veiksmīgus ierakstus ar citu mūziķu spēlētu instrumentālo pavadījumu līdz pārtapa vokāli instrumentālā ansamblī, kura repertuārā jau 60. gadu 2. pusē bija daudz pašsacerētu dziesmu (Stir it Up; Trenchtown Rock; Get Up, Stand Up; One Love u. c.), kas citās valstīs kļuva pazīstamas nākamajā desmitgadē. The Wailers muzicēšanas maniere un producentu Leslija Konga (Leslie Kong) un Lī “Skreča” Perija (Lee “Scratch” Perry) vadībā izkoptais skanējums daudzējādā ziņā iezīmēja ska žanrisko pārtapšanu blūbītā un pēc tam – regejā. Par grupas līderi šajā laikā jau bija izvirzījies B. Mārlijs – tās galvenais vokālists, ģitārists un produktīvākais dziesmu autors.

1972. gadā The Wailers vienojās par sadarbību ar britu ierakstu kompāniju Island Records un tās īpašnieku Krisu Blekvelu (Chris Blackwell), kurš viņu mūzikā un īpaši B. Mārlija talantā un skatuviskajā tēlā saskatīja potenciālu Rietumu tirgus iekarošanai. Ar Island atbalstu The Wailers kļuva par pirmo regeja grupu, kas strādāja modernās rietumu standartiem atbilstošās studijās, pielietojot producēšanas tehniku, kas tuvāka roka nevis regeja ieskaņojumiem. Pirmais ārpus Jamaikas izdotais The Wailers albums bija Catch a Fire (1973), bet tam sekojošās koncertturnejas pa ASV un Lielbritāniju kļuva par roka publikas pirmo nopietno iepazīšanos ar regeju.

1974. gadā The Wailers pameta ilggadējie dalībnieki Banijs Veilers (Bunny Wailer, īstajā vārdā Nevils Livingstons, Neville Livingston) un Pīters Tošs (Peter Tosh, īstajā vārdā Vinstons Hjūberts Makintošs, Winston Hubert McIntosh), savukārt B. Mārlijs turpmāk uzstājās ar jaunu sastāvu – grupa tagad saucās Bob Marley and the Wailers un tās skanējumu papildināja sieviešu vokālais trio The I Threes, kurā dziedāja arī B. Mārlija sieva Rita. 1974. gadā B. Mārlija dziesma I Shot the Sheriff guva lielus panākumus angļu ģitārista Ērika Kleptona (Eric Clapton) izpildījumā, bet 1975. gadā dziesma No Woman, No Cry (autorība formāli piedēvēta Vinsentam Fordam, Vincent Ford, tomēr ir zināms, ka to sacerējis B. Mārlijs) kļuva par pirmo B. Mārlija paša izpildīto starptautisko hitu. Turpmāk virkne albumu un koncertturneju, kurās spilgti atklājās B. Mārlija dinamiskā skatuves personība, viņu padarīja par pasaulē pazīstamāko Jamaikas mūziķi, kā arī veicināja regeja popularitāti un ietekmi uz rietumvalstu rokmūziku.

1980. gada rudenī, neilgi pēc Āfrikas brīvību un vienotību propagandējošā albuma Uprising iznākšanas, B. Mārlijam vairākus gadus ilgušas slimības dēļ nācās pārtraukt tikko uzsāktu ASV koncertturneju. Viņš nomira 11.05.1981., būdams ceļā uz Jamaiku. Bēru ceremonijā Kingstonā atvadu runu teica premjerministrs Edvards Siga (Edward Seaga). B. Mārlija iedibinātās muzikālās tradīcijas turpina viņa bērni Deimjens Mārlijs (Damian Marley), Džūliens Mārlijs (Julian Marley), Kimani Mārlijs (Ky-Mani Marley), Stīvens Mārlijs (Stephen Marley) un Zigijs Mārlijs (Ziggy Marley).

Bobs Mārlijs. Čikāga, 1978. gads.

Bobs Mārlijs. Čikāga, 1978. gads.

Fotogrāfs Paul Natkin. Avots: WireImage/Getty Images, 114083218.

Sabiedriskā darbība

B. Mārlijam bija lieli nopelni ne tikai regeja, bet arī rastafari reliģiskās kustības popularizēšanā. Līdzās garīgās un politiskās brīvības sludinājumiem un kapitālisma kritikai viņa dziesmās ir daudz rastafari ideju – Āfrikas vienotība, aicinājumi pretoties baltādaino apspiedēju netaisnībām, ticība simboliskajai Cionas valstij, kur mierā un laimē dzīvos visi melnādainie brāļi un māsas, mīlestībai un Dievam Dža kā tautas atbrīvotājam u. c. Savu milzīgo autoritāti B. Mārlijs izmantoja arī Jamaikas Nacionālās tautas partijas (People’s National Party) un toreizējā valsts premjerministra Maikla Menlija (Michael Manley) atbalstam. 1976. gadā, divas dienas pirms uzstāšanās M. Menlija rīkotā koncertā, kas veltīts sabiedrības vienotībai, nezināmi uzbrucēji The Wailers mēģinājumā sašāva B. Mārliju, viņa sievu R. Mārliju un menedžeri Donu Teiloru (Don Taylor) – tiek uzskatīts, ka tas bijis politiski motivēts atentāts. Par spīti savainojumiem, B. Mārlijs, kā plānots, piedalījās koncertā, bet dažas dienas vēlāk pameta Jamaiku un pārcēlās uz Lielbritāniju, kur 1977. gadā radīja savu vispopulārāko albumu Exodus. Dzimtenē B. Mārlijs atgriezās 1978. gadā un tūlīt pēc ierašanās uzstājas koncertā, kurā, sekojot viņa aicinājumam, premjerministrs M. Menlijs vienojās publiskā rokasspiedienā ar opozīcijas līderi E. Sigu.

Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums

B. Mārlija sabiedriski politiskā darbība novērtēta ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Trešās Pasaules Miera medaļu (Peace Medal of the Third World, 1978) un Jamaikas valdības ordeni Par nopelniem (Order of Merit, 1981). 

B. Mārlijs uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1994).

Trīs B. Mārlija darbi iekļauti žurnāla Rollling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Mūziķa ģimenes un The Wailers ierakstu kompānijas Tuff Gong bijušajā mītnē Kingstonā kopš 1987. gada darbojas Boba Mārlija muzejs (Bob Marley Museum). 

Bobs Mārlijs. Londona, 1978. gads.

Bobs Mārlijs. Londona, 1978. gads.

Avots: Daily Mirror/Mirrorpix/Mirrorpix via Getty Images, 592339470.

Atspoguļojums literatūrā un kino

B. Mārlija dzīvei un jaunradei veltītas vairākas biogrāfiskas grāmatas, piemēram, Timotija Vaita (Timothy White) “Sadedz elles ugunīs: Boba Mārlija dzīve” (Catch a Fire: The Life of Bob Marley, 2006); Krisa Saleviča (Chris Salewicz) “Bobs Mārlijs: neizstāstītais stāsts” (Bob Marley: The Untold Story, 2010) un citas, kā arī dokumentālās filmas “Dumpinieka mūzika: Boba Mārlija stāsts” (Rebel Music: The Bob Marley Story, režisors Džeremijs Mars, Jeremy Marr, 2001, ASV); “Mārlijs” (Marley, režisors Kevins Makdonalds, Kevin Macdonald, ASV, Lielbritānija, 2012,  Jamaika) un citas.

Populārākās Boba Mārlija dziesmas

Stir It Up; I Shot the Sheriff; Get Up, Stand Up; No Woman, No Cry; Roots, Rock, Reggae; Positive Vibration; Jamming; Sun is Shining; Punky Reggae Party; Natural Mystic; Exodus; Waiting in Vain; One Love/ People Get Ready; Three Little Birds; Is This Love; Satisfy My Soul; Redemption Song; Could You Be Loved; Buffalo Soldier

Ievērojamākie Boba Mārlija albumi

Soul Rebels (Upsetter/Trojan, 1970; Catch a Fire (Island/Tuff Gong, 1973); Burnin’ (Island/Tuff Gong, 1973); Natty Dread (Island/Tuff Gong, 1974); Live!* (Island/Tuff Gong, 1975); Rastaman Vibration (Island/Tuff Gong, 1976); Exodus (Island/Tuff Gong, 1977); Kaya (Island/Tuff Gong, 1978); Babylon by Bus* (Island/Tuff Gong, 1978); Survival (Island/Tuff Gong, 1979); Uprising (Island/Tuff Gong, 1980)

* koncertieraksti 

Boba Mārlija un The Wailers albums Burnin' (1973).

Boba Mārlija un The Wailers albums Burnin' (1973).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Multivide

Bobs Mārlijs. Jamaika, 1970. gads.

Bobs Mārlijs. Jamaika, 1970. gads.

Fotogrāfs Charlie Steiner. Avots: Hwy 67 Revisited/Getty Images, 1097531032.

Bobs Mārlijs. Čikāga, 1978. gads.

Bobs Mārlijs. Čikāga, 1978. gads.

Fotogrāfs Paul Natkin. Avots: WireImage/Getty Images, 114083218.

Bobs Mārlijs. Londona, 1978. gads.

Bobs Mārlijs. Londona, 1978. gads.

Avots: Daily Mirror/Mirrorpix/Mirrorpix via Getty Images, 592339470.

Boba Mārlija un The Wailers albums Burnin' (1973).

Boba Mārlija un The Wailers albums Burnin' (1973).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Boba Mārlija un The Wailers koncertalbums Live! (1975).

Boba Mārlija un The Wailers koncertalbums Live! (1975).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Boba Mārlija un The Wailers izlases albums Legend (1984).

Boba Mārlija un The Wailers izlases albums Legend (1984).

Fotogrāfs Klāss Vāvere.

Bobs Mārlijs. Jamaika, 1970. gads.

Fotogrāfs Charlie Steiner. Avots: Hwy 67 Revisited/Getty Images, 1097531032.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • dabs
  • regejs
  • ritmblūzs
  • rokmūzika
  • ska

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Boba Mārlija tīmekļa vietne
  • Boba Mārlija rezultāti Apvienotās Karalistes Oficiālajā singlu un albumu tabulā
  • Tomass, Dž., Boba Mārlija nekrologs, Thomas, J., Bob Marley obituary, 22.05.1981.

Ieteicamā literatūra

  • Bradley, L., Uprising!, Mojo, March 2005.
  • Gill, A., Bob Marley. A Change Is Gonna Come, Mojo, August 2002.
  • Goldman, V., The Alchemist, Mojo, July 2007.
  • Hutcheon, D., The Last Crusade, Mojo, July 2011.
  • Katz, D., Lively Up Yourself, Mojo, October 2014.
  • Katz, D., Mojo Eyewitness: Bob Marley and the Wailers Catch a Fire, Mojo, April 2023.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 5th edn., London, Omnibus Press, 2007.
  • MacDonald, I., The People’s Music, London, Pimlico, 2003.
  • Thompson, D., Reggae & Caribbean Music, San Francisco, Backbeat Books, 2002.
  • Ward, E., G. Stokes and K. Tucker, Rock of Ages. The Rolling Stone History of Rock and Roll, London, Penguin Books, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Klāss Vāvere "Bobs Mārlijs ". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana