Termina “ritmblūzs” saturs laika gaitā ir mainījies, bet vienmēr saglabājis saistību ar afroamerikāņu populārās mūzikas žanriem. 20 gs. 40. gadu vidū mūzikas industrija ar to apzīmēja visu afroamerikāņu radīto mūziku, neatkarīgi no žanriskās un stilistiskās piederības (aizvietojot iepriekš lietoto nosaukumu “rases mūzika” (race music)), bet dažus gadus vēlāk tā sāka dēvēt enerģisku, izteikti ritmisku mūziku, kas uz pilsētas blūza un džeza bāzes radās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lielpilsētās (galvenokārt Čikāgā, arī Ņujorkā, Losandželosā, Detroitā u. c.) un turpmāk būtiski ietekmēja citus populārās mūzikas žanrus. Vieglāk uztverams nekā džezs, ātrāks un agresīvāks nekā blūzs, ritmblūzs bija nelielu mūziķu sastāvu (viena vai vairākas elektriskās ģitāras, klavieres, bass, sitamie un pūšamie instrumenti, dziedātājs) izpildīta hedoniska deju mūzika, kas orientēta uz gados jaunu auditoriju. Dziesmu tekstos vairāk runāts par mīlestību, seksu un pilsētas jauniešu dzīvi nekā blūzam raksturīgo sociālo un rasu problemātiku. Sākotnēji ritmblūzu klausījās tikai melnā publika, bet pamazām to iecienīja arī baltādainie pusaudži un tas kļuva par pirmo žanru, kas salauza ASV mūzikas tirgū pastāvošo rasu barjeru.