M. Gejam bija tālejoša ietekme uz soulmūzikas un R&B attīstību.

Kopš četru gadu vecuma dziedāja baznīcas korī, dažus gadus vēlāk sāka apgūt bungu un klavieru spēli, kā arī uzstājās skolas sarīkojumos, taču bērnību un agrīno pusaudža vecumu aptumšoja tēva – pentakostu draudzes mācītāja – vardarbīgās audzināšanas metodes. 17 gadu vecumā pameta mācības un pieteicās dienestā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Gaisa spēkos.

Pēc priekšlaicīgas demobilizācijas kļuva par vokālā kvarteta The Marquees (vēlāk The New Moonglows) dalībnieku. 1961. gadā parakstīja līgumu ar Detroitas ierakstu kompāniju Motown Records. Līdzās dziedātāja karjerai spēlēja sitamos instrumentus citu Motown mākslinieku ierakstos un koncertos. Pirmajos ieskaņojumos (laiku pa laikam arī turpmāk) dziedāja romantiskas džeza balādes Neta Kinga Koula (Nat King Cole) un Frenka Sinatras (Frank Sinatra) stilā, taču lielākos panākumus guva kā ritmblūza un soula dziedātājs, izpildot gan paša, gan citu autoru sacerētas dziesmas un uzstājoties gan individuāli, gan duetos ar Mēriju Velsu (Mary Wells), Kimu Vestoni (Kim Weston), Temiju Terelu (Tammi Terrell) un Daianu Rosu (Diana Ross).

1968. gadā iedziedāja Motown autoru Normena Vitfīlda (Norman Whitfield) un Bareta Stronga (Barrett Strong) skaņdarbu I Heard It Through the Grapevine; šai dziesmai bijušas vairākas veiksmīgas interpretācijas (grupas Gladys Knight & the Pips, 1967, un Creedence Clearwater Revival, 1970, Eimija Vainhausa, Amy Winehouse, ar Polu Velleru, Paul Weller, 2007, u. c.), bet tieši M. Geja ieraksts to padarīja par soulmūzikas klasiku un kļuva par panākumiem bagātāko singlu Motown vēsturē. 1968. gadā lielu atzinību guva arī M. Geja albums M.P.G., taču mūziķi māca depresija, ko veicināja kokaīna atkarība un dueta partneres T. Terelas slimība (T. Terela ar M. Geju ierakstīja trīs albumus), kā arī vilšanās Motown stipri komercializētajā izklaides estētikā un konveijera tipa radošajā procesā ar ierobežotām jaunrades iespējām. Attiecības ar izdevējiem sarežģīja arī M. Geja un viņa sievas Annas Gordijas (Anna Gordy) – Motown dibinātāja Berija Gordija (Berry Gordy) māsas – laulības krīze.

20. gs. 70. gadu sākumā Motown kā tematiski un muzikāli nepiemērotu atteicās izdot M. Geja albumu What’s Going On. Tas iznāca tikai pēc M. Geja ultimāta: mūziķis, kurš bija viens no komerciāli veiksmīgākajiem kompānijas māksliniekiem, pieprasīja pilnīgu radošo brīvību, vai arī draudēja pārtraukt sadarbību. What’s Going On (1971, pirmais M. Geja paša producētais ieraksts) – muzikāli vienotu, sociālpolitiskām, eksistenciālām un garīgām refleksijām veltītu dziesmu cikls, kurā sapludināti soula, džeza, gospeļa un klasiskās mūzikas elementi – pieteica krasu atkāpšanos no Motown “hitu fabrikas” komercstandartiem, iezīmēja būtisku pavērsienu soulmūzikas attīstībā un kļuva par vienu no tās mākslinieciskajām virsotnēm.

Nozīmīgi albumi ir arī Let’s Get It On (1973) un I Want You (1976), kuru tematikā dominē erotiski motīvi, kā arī Here, My Dear (1978), kas veltīts autora un A. Gordijas laulības šķiršanai. 1977. gadā M. Gejs ieskaņoja vienu no savām vispopulārākajām dziesmām Got To Give It Up – iecerēta kā ironiska disko parodija, tā kļuva par kanonisku žanra skaņdarbu.

20. gs. 70. gadu 2. pusē M. Geja radošā darbība apsīka otrās laulības izjukšanas, popularitātes krituma un narkotiku izraisītas emocionālas krīzes, kā arī nodokļu parāda dēļ, bet 80. gadu sākumā mūziķis izbeidza nerimstošām domstarpībām pilnās attiecības ar Motown Records un pārcēlās uz dzīvi Beļģijā. 1982. gadā izdotā skaņuplate Midnight Love, kurā M. Gejs pievērsies tolaik aktuālam skanējumam ar soula, fanka, R&B, regeja, disko un elektroniskās mūzikas iezīmēm, kļuva par viņa vispieprasītāko darbu; savukārt albuma dziesma Sexual Healing kļuva par desmitgades populārāko R&B singlu ASV. Pēc Midnight Love iznākšanas M. Gejs atgriezās ASV, kur apmetās savu vecāku mājā Losandželosā. Dienu pirms dziedātāja 45. dzimšanas dienas ģimenes strīda laikā viņu tur nošāva tēvs.

M. Geja izteiksmīgā plaša diapazona (trīs oktāvas) balss un dziedājums, kurā gospeļmūzikas garīgums sajaucies ar atklāti erotisku kaisli, būtiski ietekmēja soulmūzikas vokālo tradīciju un veicināja žanra estētisko transformāciju no emocionāla un muzikāla raupjuma uz jutekliski un ritmiski niansētu skanējumu. 20. gs. 60. gados viņa ieraksti palīdzēja definēt t. s. Motown identitāti, kas desmitgades otrajā pusē to padarīja par veiksmīgāko afroamerikāņu mūzikas ierakstu kompāniju un vienu no plaukstošākajiem uzņēmumiem ASV izklaides industrijā.

70. gados M. Geja autora un producenta talants, kā arī nepakļaušanās industrijas prasībām pieteica jaunu soula mākslinieciskā un sociālpolitiskā brieduma stadiju, un pavēra plašākas radošās neatkarības iespējas arī citiem afroamerikāņu mūziķiem. Tomēr M. Geja muzikālais ieguldījums pārsniedz soula un ritmblūza robežas. M. Geja repertuāra skaņdarbus interpretējuši gan džeza (Kvinsijs Džounss, Quincy Jones; Grovers Vašingtons jaunākais, Grover Washington, Jnr.; Gato Barbieri, Gato Barbieri, u. c.), gan popa mūziķi (1990. gadā par britu Top 10 un ASV Top 20 singlu kļuva Roberta Palmera, Robert Palmer, izpildītais dziesmu Mercy Mercy Me un I Want You popūrijs, bet 1995. gada izdotā veltījumalbumā Inner City Blues: The Music of Marvin Gaye dzirdami Bono, Bono; Madonna, Madonna, un Massive Attack; Liza Stensfīlda, Lisa Stansfield u. c.). Arī 21. gs. M. Geja dziesmas izpildījuši dažādu žanru mūziķi: Džordžs Bensons (George Benson); Boyz II Men; Keita Buša (Kate Bush); Džo Kokers (Joe Cocker); Sāra Konora (Sarah Connor); Džons Ledžends (John Legend); Maikls Makdonalds (Michael McDonald); Mika Perisa (Mica Paris); Daiena Rīvza (Dianne Reeves); The Roots; Sīls (Seal); The Strokes; Take 6, viņa ieskaņojumu sampli nereti izmantoti R&B un hiphopa mākslinieku skaņdarbos.

1985. gadā par starptautisku hitu kļuva M. Gejam un Džekijam Vilsonam (Jackie Wilson) veltīta grupas The Commodores dziesma Nightshift, bet 2015. gadā Lielbritānijas un citu valstu singlu tabulas 1. vietā uz brīdi bija Čārlija Pūsa (Charlie Puth) skaņdarbs Marvin Gaye autora un Meganas Treinores (Meghan Trainor) izpildījumā. Viņa piemiņai veltīts arī džeza komponista Dona Bairona (Don Byron) otrais stīgu kvartets Four Thoughts on Marvin Gaye (2012).

Trīs M. Geja ieraksti – What’s Going On; Let’s Get It On un Here, My Dear – iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko albumu sarakstā (The 500 Greatest Albums of All Time, 2020), turklāt What’s Going On ierindots tā pirmajā vietā. Mūziķis uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1987), Ritmblūza mūzikas slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2014) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2015). Par dziesmu Sexual Healing M. Gejs saņēmis divas Grammy balvas; Grammy balva viņam piešķirta arī par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 1996). 

Ain’t No Mountain High Enough*; Ain’t That Peculiar; Can I Get a Witness; Distant Lover; God Is Love; Got To Give It Up; Hitch Hike; How Sweet It Is (To Be Loved By You); I Heard It Through The Grapevine; I Want You; Inner City Blues (Make Me Wanna Holler); You Are Everything***; Your Precious Love*; It Takes Two**; Let’s Get It On; Mercy Mercy Me (The Ecology); Pride and Joy; Sexual Healing; Stubborn Kind of Fellow; Trouble Man; What’s Going On; What’s Happening Brother

 * duets ar T. Terelu

** duets ar K. Vestoni

*** duets ar D. Rosu

That Stubborn Kinda’ Fellow (Motown, 1963); How Sweet It Is To Be Loved By You (Motown, 1965); Moods of Marvin Gaye (Motown, 1966); Take Two* (Motown, 1966); United** (Motown, 1967); In the Groove• (Motown, 1968); M.P.G. (Motown, 1969); That’s the Way Love Is (Motown, 1970); What’s Going On (Motown, 1971); Trouble Man Original Motion Picture Sountrack•• (Motown, 1972); Let’s Get It On (Motown, 1973); I Want You (Motown, 1976); Live at the London Palladium••• (Motown, 1977); Here, My Dear (Motown, 1978); In Our Lifetime (Motown, 1981); Midnight Love (Columbia, 1982)

 * ar K. Vestoni

** ar T. Terelu

• kopš 1969. gada zināms kā I Heard It Through the Grapevine

•• mūzika tāda paša nosaukuma filmai

••• koncertieraksti