20. gs. 60. gados Motown bija viena no veiksmīgākajām ierakstu kompānijām pasaulē. Tās producētie un izdotie ieraksti veidoja komerciāli veiksmīgāko soulmūzikas novirzienu, kas dēvēts gan par popsoulu, gan Motown skanējumu (Motown sound, reizēm klasificēts arī kā pastāvīgs soula apakšžanrs). Starp kompānijas ierakstu māksliniekiem bijuši Daiena Rosa (Diana Ross) un The Supremes, Mārvins Gejs (Marvin Gaye), Stīvijs Vonders (Stevie Wonder), Maikls Džeksons (Michael Jackson) u. c. ievērojami mūziķi.

Motown ilggadējais prezidents Berijs Gordijs jaunākais (Berry Gordy Jr.) iepriekš bija profesionāls bokseris, Korejas kara veterāns, skaņuplašu veikala īpašnieks, dziesmu autors un mūzikas ierakstu producents, kā arī Lincoln-Mercury autorūpnīcas darbinieks.

1959. gadā B. Gordijs Detroitā (Mičiginas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) nodibināja ierakstu kompāniju Tamla Records, kas nākamajā gadā kopā ar vēl vienu viņa izveidotu uzņēmumu Motown Records apvienojās ierakstu korporācijā Motown (Motown Record Corporation). Vēlāk to papildināja arī citas kompānijas, taču produktīvākās un ietekmīgākās bija Tamla un Motown; ārpus ASV abu ieskaņojumi tika izdoti ar preču zīmi Tamla Motown. Ar laiku mūzikas industrija un prese visus korporācijas izdevumus sāka dēvēt par Motown ierakstiem. Motown (angļu ‘motorpilsēta’) ir Detroitai kā ASV autobūves centram bieži veltīts apzīmējums, kas veidots kā saliktenis no vārdiem motor un town (‘motors’ un ‘pilsēta’).

Kaut Motown izdeva gandrīz tikai melnādainu mūziķu ieskaņojumus, B. Gordija mērķis bija radīt mūziku, kas uzrunātu visplašāko auditoriju, neatkarīgi no etniskās piederības. 60. gadu sākuma ASV rasu situācijā un mūzikas industrijā tā joprojām bija drosmīga biznesa iecere. Tās īstenošanai Motown radīja zīmīgu un viegli atpazīstamu skanējumu, kurā saplūdinātas R&B, gospeļa, dūvapa, soula un popmūzikas iezīmes.

Kompānijas repertuāru lielākoties veidoja uzmundrinoši optimistiskas strauja tempa dziesmas ar uzsvērtu un bagātīgi sinkopētu, dejošanai piemērotu ritmiku, viegli uztveramām melodijām, izteiksmīgu vokālistu sniegumu un izsmalcinātu producējumu, kas tuvāks nevis agrīnā R&B emocionālajam raupjumam, bet eiforiski hedoniskai popmūzikai, ar ko bija viegli identificēties dažādai publikai. Atbilstoši orientācijai uz starprasu meinstrīma apriti, dziesmu teksti bija izteikti romantiski, taču bez R&B un soulam raksturīgās seksualitātes akcentēšanas un specifiskas afroamerikāņu geto tematikas.

Darbības sākumperiodā vairums Motown izpildītāju bija plašākai publikai nepazīstami Detroitas jaunieši. Lai izvairītos no asociācijas ar piederību konkrētai rasei, viņu personības tika saglabātas anonīmas, skaņuplašu noformējumā, kā arī radiostacijām un presei izsūtītajos reklāmas materiālos iztiekot bez fotogrāfijām un mūziķu izcelsmes pieminēšanas. Savukārt vēlāk, kad Motown mākslinieki sāka gūt plašus panākumus, tiem tika izstrādāts košs un elegants ģērbšanās stils un izsmalcināta priekšnesumu horeogrāfija. Uzskatīdams, ka šie mūziķi nacionālā mērogā pārstāv afroamerikāņu sabiedrību, B. Gordijs piesaistīja “šarma skolotāju”, kas viņiem mācīja labas manieres un pašprezentācijas iemaņas.

Izteikti industriālo kompānijas darbības modeli B. Gordijs aizguva no Detroitas autorūpniecībā izmantotā konveijera principa – mūzika tika radīta precīzi saskaņotā un augsti efektīvā vairāku “cehu” sadarbībā. Kompānijas algoti autori, starp kuriem īpaši ražīgs un veiksmīgs bija Braiena Holanda (Brian Holland), Lamonta Dozjē (Lamont Dozier) un Edija Holanda (Eddie Holland) trio, sacerēja dziesmas, savukārt Motown sesijmūziķu grupa, kas pazīstama ar neformālu nosaukumu The Funk Brothers, ieskaņoja to instrumentālo pavadījumu. Kāds no daudzajiem vokālistiem tās iedziedāja, bet reizi nedēļā jaunos ieskaņojumus izvērtēja īpašā kvalitātes kontroles sanāksmē. Viss process norisēja nelielā namā, kura pirmajā stāvā atradās garāžas telpā iekārtota studija, bet otrajā – B. Gordija ģimenes dzīvoklis. Lielāko panākumu periodā 60. gados Motown studija strādāja 24 stundas diennaktī.

Viens no pirmajiem Motown ierakstu māksliniekiem bija Smoukijs Robinsons (Smokey Robinson), ar kuru B. Gordijs sadarbojās jau pirms Tamla un Motown nodibināšanas. S. Robinsons bija talantīgs dziesmu autors un ar maigu falseta vokālu apveltīts dziedātājs, kurš uzstājās gan ar grupu The Miracles, gan kā solomākslinieks, un piedzīvoja garu un panākumiem bagātu karjeru. Mūziķis bija arī ilggadējs Motown korporācijas viceprezidents.

Meiteņu trio (sākotnēji kvartets) Supremes (kopš 1967. gada Diana Ross & the Supremes) ilgāku laiku bija starp salīdzinoši mazāk veiksmīgiem Motown māksliniekiem, taču 1963. gadā tā singls Where Did Our Love Go izvirzījās Billboard popmūzikas topa pirmajā vietā. Līdz desmitgades beigām šo sasniegumu atkārtoja vēl 11 Supremes hiti, ļaujot tai kļūt par visu laiku veiksmīgāko vokālo grupu ASV un vienu no populārākām grupām pasaulē. Supremes lielākā zvaigzne D. Rosa īstenojusi arī ļoti veiksmīgu solokarjeru.

M. Gejs 60. gadu 1. pusē iedziedāja vairākus džeza balāžu albumus, bet vēlāk pievērsās R&B un soula repertuāram. 1968. gadā par globālu hitu kļuva viņa izpildītā Motown autoru Normena Vitfīlda (Norman Whitfield) un Bareta Stronga (Barrett Strong) dziesma I Heard It Through the Grapevine, taču arī pats M. Gejs bija viens no kompānijas autoru komandas profesionāļiem. 1970. gadā viņš ieskaņoja no Motown bezrūpīgo trīsminūšu popsinglu formāta radikāli atšķirīgu dziesmu ciklu What’s Going On, kas veltīts aktuālai sociālpolitiskai problemātikai (karš Vjetnamā, rasu spriedze, policijas brutalitāte, ekoloģija u. tml.). B. Gordijs tā titulskaņdarbu atzina par sliktāko jebkad dzirdēto dziesmu un sākotnēji atteicās albumu izdot, taču nākamajās desmitgadēs What’s Going On iemantojis revolucionāra meistardarba slavu. 2020. gadā tas žurnāla Rolling Stone ekspertu aptaujā (500 Greatest Albums of All Time) tika atzīts par visu laiku ievērojamāko albumu.

Līdzvērtīga ietekme uz soulmūziku un melno mākslinieku radošās neatkarības centieniem bija dziedātājam, dziesmu autoram, multiinstrumentālistam un producentam S. Vonderam. Savu pirmo Nr. 1 singlu Fingertips (1963) viņš ieskaņoja 13 gadu vecumā, bet talanta briedumu sasniedza ar vairākiem klasiskiem albumiem 70. gados. Trīs no tiem – Innervisions (1973); Fulfillingness’ First Finale (1974) un Songs in the Key of Life (1976) – novērtēti ar Grammy balvu kategorijā Gada albums (Album of the Year). Motown bija S. Vondera vienīgā izdevēja gandrīz sešas desmitgades, līdz 2020. gadā mūziķis nodibināja savu ierakstu kompāniju.

Vēl viena slavenība, kura profesionālās darbības sākumā iemantoja brīnumbērna reputāciju, bija M. Džeksons. 1969. gadā, ģimenes grupas The Jackson 5 sastāvā veicot pirmos ieskaņojumus Motown studijā, viņš bija tikai 11 gadus vecs. 60. un 70. gadu mijas periodā Jackson 5 bija kompānijas veiksmīgākie singlu mākslinieki, bet 1971. gadā M. Džeksons pēc B. Gordija ierosinājuma uzsāka solokarjeru, kas kulminēja 80. un 90. gados, kad viņš bija viens no populārākiem mūziķiem pasaulē. Kaut arī šajā laikā dziedātāja saistība ar Motown jau bija beigusies, tās sniegtajai pieredzei bija milzīga nozīme viņa radošajā izaugsmē.

1961. gadā meiteņu grupas The Marvelettes singls Please Mr. Postman kļuva par pirmo Motown izdoto hitu, kas sasniedzis ASV popmūzikas tabulas (Billboard Hot 100) virsotni, un desmitgades turpinājumā tās izdevumi dominēja gan ASV, gan daudzu citu valstu popularitātes tabulās.

Laikā no 1960. līdz 1969. gadam Billboard popmūzikas Top 10 iekļuva 79 Motown singli, bet 21 no tiem sasniedza topa virsotni. Šie rezultāti ne tikai pilnībā attaisnoja kompānijas devīzi “Jaunās Amerikas skaņa” (The Sound of Young America), bet arī ļāva tai kļūt par vienu no veiksmīgākiem melnādainu īpašnieku pārvaldītiem uzņēmumiem ASV. Turklāt Motown bija retā amerikāņu ierakstu kompānija, kuras panākumi nemazinājās arī pēc The Beatles slavas un britu invāzijas sākuma.

Motown lielākā mākslinieciskā ietekme un komercpanākumi saistīti ar Detroitas periodu 60. gados, taču tās darbība turpinājās arī pēc 70. gadu sākumā notikušās pārcelšanās uz Losandželosu (Kalifornijas pavalsts, ASV). 70. gadu 1. pusē kompānijas galvenie sasniegumi saistīti ar M. Geja un S. Vondera ieskaņojumiem. Desmitgades 2. pusē plašu ievērību guva fanka un soula grupa The Commodores, bet 80. gados ļoti veiksmīgu solokarjeru uzsāka tās dziedātājs Laionels Ričijs (Lionel Richie).

1988. gadā B. Gordijs Motown pārdeva ierakstu kompānijai MCA Records, bet mūsdienās tā ir mūzikas korporācijas Universal Music Group struktūrvienība. 20. gs. 90. gados pazīstamākie ar Motown saistītie mūziķi bija puišu grupa Boyz II Men, souldziedātāja Eraika Badu (Erykah Badu) un repere Kvīna Latifa (Queen Latifah), bet divās pirmajās 21. gs. desmitgadēs – hiphopa, soula un R&B prominences Kjūtips (Q-Tip), Indija Arī (India Arie); Ni-Jo (Ne-Yo) un Kellija Roulenda (Kelly Rowland), kā arī regeja mūziķi Deimjens Mārlijs (Damian Marley) un Stīvens Mārlijs (Stephen Marley) un popdziedātāja Linzija Loena (Lindsay Lohan).

Motown darbībai bijusi liela kultūrvēsturiska nozīme, kas neaprobežojas tikai ar soula un populāras mūzikas kontekstu. 60. gadu sākumā tās ieskaņojumi ar vēl nepieredzētu vērienu atklāja soula spēju uzrunāt starprasu publiku, ļaujot Motown kļūt par pirmo melnās mūzikas kompāniju, kuras izdevumus masveidīgi atskaņoja arī uz balto publiku orientētas popmūzikas radiostacijas. Savukārt M. Gejs, S. Vonders, D. Rosa ar Supremes un S. Robinsons ar Miracles bija starp pirmajiem melnajiem izklaides māksliniekiem, kuri regulāri piedalījās populārākajā ASV televīzijas izklaides pārraidē “Eda Salivena šovs” (The Ed Sullivan Show), veicinot afroamerikāņu nacionālo pašapziņu, kā arī mazinot sabiedrības rasu aizspriedumus.

Ļoti būtiska bija Motown 60. gadu ierakstu ietekme uz britu rokmūziku. Beatles otrajā albumā With the Beatles (1963) dzirdamas trīs no kompānijas mākslinieku repertuāra aizgūtas dziesmas: Please Mr. Postman; You Really Got a Hold on Me un Money (That’s What I Want). Vairākus ar Motown saistītus skaņdarbus izpildīja arī The Rolling Stones, tāpat Motown estētika veicinājusi The Who; The Kinks; The Small Faces u. c. grupu agrīnās stilistikas izveidi. 1985. gadā Liebritānijas topa virsotni sasniedza Deivida Bovija (David Bowie) un Mika Džegera (Mick Jagger) ieskaņotā dziesma Dancing in the Street, kuras oriģinālversiju meiteņu grupas Martha and the Vandellas ieskaņojumā Motown izdeva 1964. gadā. Savukārt 1991. gadā par starptautisku hitu kļuva kompānijai veltīta dziesma The Motown Song Roda Stjuarta (Rod Stewart) izpildījumā; soulmūzikas klasikas albumā Soulbook (2009) R. Stjuarts iedziedājis arī virkni S. Robinsona, L. Dozjē, B. Holanda, E. Holanda un citu Motown autoru sacerējumu. Līdzīgas ievirzes albumu Going Back (2010) laidis klajā arī Fils Kolinss (Phil Collins), taču viņa veiksmīgākā Motown repertuāra interpretācija ir Supremes hita You Can’t Hurry Love kaverversija, kas 1983. gadā kļuva par Nr. 1 singlu Lielbritānijā.

Motown 60. gadu hitus izpildījuši arī daudzi amerikāņu rokmūziķi: Creedence Clearwater Revival; Vanilla Fudge; Red Hot Chili Peppers; Faith No More; Brūss Springstīns (Bruce Springsteen) un citi.

Kompānijas vēlākajiem izdevumiem, īpaši S. Robinsona un M. Geja ierakstiem bijusi liela ietekme uz disko žanrisko pamatu izveidi, kā arī t. s. kluso vētru (quiet storm), neosoulu (neo soul) un citām R&B un soulmūzikas stilistikām. Motown ieskaņojumu sampli izmantoti daudzu hiphopa mūziķu jaunradē, savukārt S. Vondera 70. gadu albumi cita starpā ievērojami veicinājuši elektroniskās mūzikas attīstību.

Motown uzņemta Ritmblūza slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2018), bet B. Gordijs kopš 1988. gada ir Rokenrola slavas zāles (Rock and Roll Hall of Fame, 1988) biedrs – tajā uzņemti arī daudzi kompānijas pārstāvētie mūziķi.

2011. gadā ASV prezidenta oficiālajā rezidencē Baltajā namā Vašingtonā (Kolumbijas distrikts, ASV) notika prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) un viņa dzīvesbiedres Mišelas Obamas (Michelle Obama) vadīts koncerts, kas bija veltīts Motown vēsturei. B. Gordijs no B. Obamas saņēmis Nacionālo mākslu medaļu (National Medal of Arts, 2016).

Vēsturiskajā kompānijas studijas ēkā Detroitā kopš 1985. gada darbojas Motown muzejs (Motown Museum).