Viens no panākumiem bagātākiem roka dziesminiekiem, ievērojams kā ASV vēsturei un aktuālajām norisēm veltītu dziesmu autors un izpildītājs ar enerģisku, emocionāli izjustu priekšnesumu.
Viens no panākumiem bagātākiem roka dziesminiekiem, ievērojams kā ASV vēsturei un aktuālajām norisēm veltītu dziesmu autors un izpildītājs ar enerģisku, emocionāli izjustu priekšnesumu.
Dzimis un audzis proletāriskā itāļu un īru imigrantu ģimenē. Autobiogrāfijā “Dzimis, lai skrietu” (Born to Run, 2016) par mūža izšķirošajiem muzikālajiem iespaidiem atzinis bērnībā un pusaudža vecumā televīzijā redzētos Elvisa Preslija (Elvis Presley) un The Beatles priekšnesumus. Pamatskolas laikā sāka spēlēt ģitāru – šī aizraušanās radīja papildu spriedzi jau tā sarežģītajās attiecībās ar tēvu; par komplicēto ģimenes situāciju mūziķis vēlāk stāstījis vairākās dziesmās.
Kopš 60. gadu vidus B. Springstīns darbojās dažādās grupās, izceļoties kā prasmīgs roka ģitārists un citus mūziķus saliedēt spējīgs ansambļa vadītājs – šīs īpašības dēļ iemantoja kolēģu dotu iesauku "Boss" (the Boss), ko prese lietojusi visas viņa karjeras laikā. 70. gadu sākumā uzstājās Ņujorkas klubos, vienatnē izpildot pašsacerētas dziesmas akustiskās ģitāras pavadījumā – šis priekšnesums ieinteresēja prominento mūzikas industrijas talantu skautu Džonu Hemondu (John Hammond). Pēc viņa ieteikuma jaunais dziesminieks noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Columbia Records, kas izdevusi visus viņa ieskaņojumus.
Vienošanās ar Columbia B. Springstīnam paredzēja soloizpildītāja ampluā, taču debijas albuma ieskaņošanas laikā mūziķis sapulcēja pavadošo rokgrupu, kas vēlāk tika nosaukta par The E Street Band (angļu ‘E ielas grupa’ – pēc ielas Belmāras pilsētā, Ņūdžersijas pavalsts, ASV, kur notika grupas mēģinājumi). E Street Band ar periodiski papildinātu mūziķu sastāvu, bet nemainīgu dalībnieku kodolu kļuva par B. Springstīna pastāvīgo pavadītājgrupu, ar ko ieskaņots vairums viņa ievērojamāko albumu. Daudzu cienītāju uztverē tā iemiesojusi ne vien oriģinālu, rokenrola tradīcijās balstītu skanējumu, bet arī romantisku brālības un kopējas pieaugšanas un novecošanas ideālu, ieņemot īpašu vietu amerikāņu rokmūzikas kopainā. Ilggadēja grupas dalībniece ir arī B. Springstīna dzīvesbiedre Petija Skialfa (Patti Scialfa).
Pirmie B. Springstīna albumi Greetings from Asbury Park, N. J. un The Wild, the Innocent & the E Street Shuffle (abi 1973. gadā), izpelnījās atzinīgus kritikas vērtējumus un salīdzinājumus ar The Band, Vena Morisona (Van Morrison) un īpaši Boba Dilana (Bob Dylan) jaunradi, taču nespēja gūt plašas publikas ievērību.
Toties trešais albums, saspringtās, vairāk nekā gadu ilgušās ierakstu sesijās radītais Born to Run (1975), guva ievērojamus komercpanākumus un ļāva atbrīvoties no B. Springstīnam jau piedēvētās “jaunā Dilana” reputācijas, padarot viņu par vienu no populārākiem jaunajiem rokmūziķiem. Albums, kurā iekļautas vairākas no dziedātāja slavenākajām kompozīcijām (Born to Run; Thunder Road; Backstreets; Jungleland u. c.) ievērojams ar turpmāk E Street Band bieži raksturīgu producējumu, kas veidots pēc producenta Fila Spektora (Phil Spector) iedibinātās t. s. skaņas sienas (wall of sound) parauga – masīvs, rūpīgi izstrādātām niansēm bagātīgs skanējums, kurā uzsvērta izpildījuma enerģija un emocionālā intensitāte, kā arī vīrišķīgais, melodramatiski piesātinātais B. Springstīna baritona vokāls. Stāstnieka talantu apliecinošos dziesmu tekstos dominēja jaunības optimisma un brīvības alku patoss amerikāņu dzīvesveida kontekstā.
Brūss Springstīns un The E Street Band Born to Run tūres koncertā. Redbanka, Ņūdžersijas pavalsts, ASV, 11.10.1975.
Pēc Born to Run mūziķa karjeru sarežģīja ar menedžera maiņu saistītas juridiskas problēmas, tādēļ albumam Darkness on the Edge of Town (1978) piemīt krietni drūmāka, personīgu frustrāciju noteikta emocionālā tonalitāte. Savukārt pieaugšanas un dzīves iepazīšanas tematikai veltītais dubultalbums The River (1980), kļuva par B. Springstīna pirmo darbu, kas sasniedzis Billboard topa virsotni. Gatavojoties nākamā albuma sesijām, mūziķis vienatnē, vairumā skaņdarbu spēlējot tikai akustisko ģitāru un mutes harmonikas, ierakstīja virkni dziesmu par morālām izvēlēm, noziedzību un sabiedrības marginālajiem slāņiem. Sākotnēji šie ieskaņojumi bija paredzēti kā informatīvi uzmetumi pirms E Street Band sesijām, taču, sapratis, ka askētiskais soloizpildījums nevainojami atbilst repertuāra introspektīvajai noskaņai, B. Springstīns tos izdeva albumā Nebraska (1982), kas arī mūsdienās ir viens no viņa visaugstāk novērtētiem darbiem.
Popularitātes kulmināciju B. Springstīns sasniedza ar Born in the U.S.A. (1984) – 1985. gada pieprasītāko albumu ASV. Septiņi tā singli iekļuva Top 10 sarakstā, bet tituldziesma – empātisks komentārs par Vjetnamas kara veterānu likteni sabiedrībā – ir viena no sava laika pazīstamākām rokdziesmām (autors vairākkārt uzsvēris, ka, pretēji izplatītai pārliecībai, skaņdarbs nav uztverams kā nacionālpatriotisma un ASV ārpolitiskā ekspansīvisma slavinājums). Šie panākumi un grandiozas koncertturnejas (cita starpā B. Springstīns un E Street Band slaveni ar augstas pašatdeves uzstāšanos, kas bieži ilgst vairāk nekā trīs stundas), B. Springstīnam, joprojām saglabājot “tautas dziesminieka” autoritāti, ļāva izvirzīties starp lielākajām mūzikas slavenībām pasaulē. Šo statusu apstiprināja arī no piecām vinila skaņuplatēm sastāvošā koncertierakstu apkopojuma Live/1975–85 (1986) globālie panākumi un rezignētu popbalāžu albums Tunnel of Love (1987), ko inspirējusi autora laulības izjukšana.
Brūss Springstīns Born in the U.S.A. tūres koncertā. ASV, 1985. gads.
20. gs. 90. gados nozīmīgākais B. Springstīna darbs bija Džona Steinbeka (John Steinbeck) romāna “Dusmu augļi” (The Grapes of Wrath, 1939) ietekmē radītais folkdziesmu albums The Ghost of Tom Joad (1995), bet 21. gs. sākumā dziesminieks pēc nosacīta radoša apsīkuma atsāka sadarbību ar E Street Band un laida klajā albumu The Rising (2002), kurā runāts par 2001. gada 11. septembra teroraktiem un to ietekmi uz nāciju un tās morāli. The Rising sasniedza 1. pozīciju ASV, Lielbritānijā un daudzās citās valstīs, kā arī tika godalgots ar Grammy balvu kategorijā Labākais roka albums (Best Rock Album). Savukārt albums Devils & Dust (2005), kas nereti vērtēts kā viena no B. Springstīna talanta brieduma perioda virsotnēm, izcēlās ar personiskāku ievirzi un atturīgāku folkmūzikas skanējumu.
Arī vēlāk lielus komercpanākumus, kas gan ne vienmēr atspoguļojuši kritikas vērtējumu, guvuši gan B. Springstīna regulāri publiskotie ieraksti, gan koncertturnejas. Atskaitot 20. gs. folka dziesminieka un politiska aktīvista Pīta Sīgera (Pete Seeger) repertuāram veltīto albumu We Shall Overcome: The Seeger Sessions (2006), balādiskām kantrīmūzikas noskaņām bagāto Western Stars (2019) un soulmūzikas klasikas interpretāciju albumu Only the Strong Survive (2022), B. Springstīna jaunradei šajā laikā raksturīga enerģiska poproka stilistika ar vērienīgu, stadionu mērogam atbilstošu skanējumu un arvien izteiktāku politisku ievirzi; dziesmās ir daudz atsauču, t. sk. kritisku, uz ASV iekšpolitikas aktualitātēm un to sociālpolitiskajām sekām.
Viena no pirmajām vairākas B. Springstīna dziesmas izpildīja angļu rokgrupa Manfred Mann’s Earth Band, kuras singls Blinded by the Light (oriģinālversija iekļauta dziesminieka debijas albumā Greetings from Asbury Park, N. J.) 1977. gadā sasniedza Billboard topa pirmo vietu – šādu panākumu nav izdevies atkārtot nevienam citam B. Springstīna dziesmas ieskaņojumam ne autora, ne citu mākslinieku izpildījumā.
1978. gadā par vienu no pankroka dziesminieces Petijas Smitas (Patti Smith) pazīstamākajiem ierakstiem kļuva B. Springstīna dziesma Because the Night (P. Smita ir tās teksta līdzautore), bet nākamajā gadā lielus panākumus guva meiteņu soulgrupas The Pointer Sisters izpildītā Fire.
Vairākas B. Springstīna dziesmas iedziedājis Džonijs Kešs (Johnny Cash) un tādi kantrīmūziķi kā Villijs Nelsons (Willie Nelson) un Emilū Herisa (Emmylou Harris). Tāpat viņa sacerējumus savā repertuārā iekļāvuši Ronija Spektore (Ronnie Spector); Donna Sammere (Donna Summer); Sūzija Kvatro (Suzi Quatro); Cowboy Junkies; Everything But the Girl; Lusinda Viljamsa (Lucinda Williams); Vampire Weekend; Bat for Lashes; Hot Chip un citi dažādu paaudžu un žanru mūziķi. Deivids Bovijs (David Bowie) albuma Station to Station (1976) sesijās iedziedāja B. Springstīna It’s Hard to Be a Saint in the City, taču pirmizdevumu šī interpretācija piedzīvoja tikai D. Bovija ierakstu retrospekcijā Sound + Vision (1989).
2000. gadā izdotā albumā Badlands: A Tribute to Bruce Springsteen’s Nebraska B. Springstīna dziesmas izpilda Krisija Hainda (Chrissie Hynde), Henks Viljamss III (Hank Williams III), Los Lobos, Bens Hāpers (Ben Harper) un citi.
Amerikāņu rokenrola un britu invāzijas muzikālās ietekmes pārstrādājot individuālā autorstilistikā un stadionroka vērienu variējot ar introspektīvu folkmūzikas mentalitāti, B. Springstīns piecas desmitgades saglabājis augstu radošo kvalitāti un sacerējis daudz dziesmu, kas guvušas augstu novērtējumu un pārdzīvojušas paaudžu robežas.
70. gados B. Springstīna un E Street Band darbība lika pamatus jaunai dziesminieku tradīcijai, kam vienlīdz raksturīga sabiedriski aktuāla tematika un ekspresīvs, rūpīgi izkopts rokgrupas skanējums (pretstatā agrāk izplatītajai atturīgi askētiskajai, folkmūzikā balstītai dziesminieku muzicēšanai). Pirmie B. Springstīna sekotāji šajā stilistikā bija Bobs Sigers (Bob Seger) ar grupu The Silver Bullet Band un Toms Petijs (Tom Petty) ar grupu The Heartbreakers, bet vēlāk B. Springstīna mūzika sniegusi plašu un daudzveidīgu ietekmi tādiem mūziķiem kā Stīvs Ērls (Steve Earle); Meat Loaf; The Waterboys; Brūss Hornsbijs (Bruce Hornsby); Melisa Eteridža (Melissa Etheridge); Counting Crows; The Wallflowers; Hootie & the Blowfish; Pīts Jorns (Pete Yorn); The Hold Steady; Arcade Fire; Edijs Veders (Eddie Vedder); The War on Drugs un citiem.
B. Springstīns uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1999. gads; 2014. gadā uzņemta arī E Street Band) un Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1999). Viņa ieraksti novērtēti ar 20 Grammy balvām, bet žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti pieci B. Springstīna darbi. ASV albumu tabulas pirmajā vietā bijuši 11 B. Springstīna albumi, Lielbritānijā – 12.
Par režisora Džonatana Demma (Jonathan Demme) filmā “Filadelfija” (Philadelphia, 1993) dzirdamo dziesmu Streets of Philadelphia saņēmis balvas “Oskars” (Oscar) un “Zelta globuss” (Golden Globe). “Zelta globuss” B. Springstīnam piešķirts arī par dziesmu The Wrestler, kas sacerēta Darena Aronofska (Darren Aronofsky) filmai “Cīkstonis” (The Wrestler, 2009).
Vitnija Hjūstone un Brūss Springstīns ar balvu "Oskars". Losandželosa, ASV, 21.03.1994.
Mūziķa izpildītājtalanta devums ASV kultūrai novērtēts ar Kenedija centra godalgu (Kennedy Center Honor, 2009), ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) viņu apbalvojis ar Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom, 2016).
4th of July, Asbury Park (Sandy); Adam Raised a Cain; All the Way Home; Badlands; Blinded by the Light; Born in the U.S.A.; Born to Run; Dancing in the Dark; Devils & Dust; Downbound Train; Ghosts; Girls in Their Summer Clothes; Higway Patrolman; Hungry Heart; I’m on Fire; Independence Day; It’s Hard to Be a Saint in the City; Johnny 99; Jungleland; My City of Ruins; My Hometown; New York City Serenade; Radio Nowhere; Spirits in the Night; Streets of Philadelphia; The Ghost of Tom Joad; The Rising; The River; Tougher Than the Rest; Tunnel of Love
Greetings from Asbury Park, N.J.* (Columbia, 1973); The Wild, the Innocent & the E Street Shuffle* (Columbia, 1973); Born to Run* (Columbia, 1975); Darkness on the Edge of the Town* (Columbia, 1978); The River* (Columbia, 1980); Nebraska (Columbia, 1982); Born in the U.S.A.* (Columbia, 1984); Live/1975–85*• (Columbia, 1986); Tunnel of Love (Columbia, 1987); Human Touch (Columbia, 1992); Lucky Town (Columbia, 1992); In Concert/MTV Unplugged• (Columbia, 1993); The Ghost of Tom Joad (Columbia, 1995); Tracks** (Columbia, 1998); 18 Tracks** (Columbia, 1998); Live in New York City*• (Columbia, 2001); The Rising* (Columbia, 2002); Devils & Dust (Columbia, 2005); Hammersmith Odeon, London ’75 *• (Columbia, 2006); We Shall Overcome: The Seeger Sessions (Columbia, 2006); Live in Dublin• (Columbia, 2007); Magic* (Columbia, 2007); Working on a Dream* (Columbia, 2009); The Promise** (Columbia, 2010); Wrecking Ball* (Columbia, 2012); High Hopes* (Columbia, 2014); Springsteen on Broadway• (Columbia, 2018); Western Stars (Columbia, 2019); Letter to You* (Columbia, 2020); Only the Strong Survive (Columbia, 2022)
* ar The E Street Band
** iepriekš neizdotu ierakstu izlase
• koncertieraksti