Rokenrolā saplūduši melnādaino un baltādaino amerikāņu mūzikas (blūzs, ritmblūzs, gospelis, džezs, kantri) elementi. Žanra lielākās popularitātes periods bija 50. gadu otrajā pusē, bet 60. gados tas kļuva par vienu no nākamo paaudžu rokmūzikas galvenajiem pirmavotiem.

Atsevišķi rokenrola stilistiskajiem kritērijiem atbilstoši skaņdarbi bija pazīstami jau 20. gs. 20. un 30. gados, bet pilnvērtīga žanra izveidošanās notika laika posmā no 40. gadu beigām līdz 50. gadu vidum, kad sakrita virkne tehnoloģisku (ikdienas apritē ienāca elektriskās ģitāras, mikrofoni, skaņas pastiprinātāji, 45 apgriezienu skaņuplates, televizori un pārnēsājami tranzistoru radiouztvērēji), ekonomisku (labklājības uzplaukums, kas radīja jauna veida patēriņa kultūru) un sociālu (baltādaino un melnādaino jauniešu dzīvesveida pakāpeniska tuvināšanās; ekonomiski aktīvu pusaudžu kā iepriekš nebijušas sociālas grupas rašanās, kas izraisīja tai adresētu patēriņa iespēju piedāvājumu un strauju jaunatnes kultūras attīstību) priekšnoteikumu.

Vienkāršots, bet ne nepareizs ir apgalvojums, ka rokenrols radās brīdī, kad arvien vairāk baltādaino klausītāju un izpildītāju sāka interesēties par t. s. melno mūziku (black music). Pusaudžu aizraušanās ar raupji vitālo afroamerikāņu ritmblūzu (R&B), kas labāk nekā sterili sentimentālā baltādaino popmūzika spēja apmierināt nepieciešamību pēc viņu dinamiskās ikdienas dzīves fona, kļuva arvien masveidīgāka, taču ASV izplatītā rasu segregācijas politika nepieļāva plašu t. s. melnās mūzikas izplatību. Tādēļ Memfisas skaņu ierakstu kompānijas Sun Records īpašnieks Sems Filipss (Sam Phillips) 1952. gadā teica – ja izdotos atrast balto puisi, kurš dzied ar melnādaino izjūtu, viņš nopelnītu miljonu. Neilgi pēc tam S. Filipss atklāja jaunu dziedātāju Elvisu Presliju (Elvis Presley), kurš kļuva par rokenrola slavenāko izpildītāju. Savukārt Sun Records bija rokenrola ēras ievērojamākā ierakstu kompānija, kas izdeva daudzus nozīmīgus ieskaņojumus.

Žanra popularizēšanā nozīmīga loma bija Klīvlendas radio dīdžejam Alanam Frīdam (Alan Freed), kurš 1951. gadā uzsāka regulāru pārraidi Moondog Rock’n’Roll Party. Tajā A. Frīds atskaņoja R&B ierakstus, taču, cenšoties notušēt šīs mūzikas afroamerikānisko izcelsmi, viņš to dēvēja par rokenrolu. Kaut arī izteiciena rock and roll (angļu ’šūpot un velt’) variācijas blūza, ritmblūza un gospeļa vidē bija sastopamas arī agrāk, A. Frīds bija pirmais, kurš to konsekventi lietoja noteikta veida mūzikas apzīmēšanai.

Rokenrola starptautisko popularitāti aizsāka Bila Heilija (Bill Haley) un viņa grupas (Bill Haley & His Comets) ieraksts Rock Around the Clock – spēlfilmā “Tāfeles džungļi” (Blackboard Jungle, režisors Ričards Brukss, Richard Brooks, 1955) dzirdamā dziesma daudzās valstīs, bet jo īpaši Lielbritānijā, izraisīja histērisku pusaudžu reakciju kinoteātros, ievadot strauju žanra izplatības vilni.

Rokenrolu parasti izpildīja jauneklīgs vokālists ar pavadošo grupu, kurā ietilpa viena vai divas elektriskās ģitāras, klavieres, sitamie instrumenti, kontrabass vai basģitāra un viens vai vairāki saksofoni. Vadošais instruments bija elektriskā  ģitāra, kas šo lomu saglabāja arī rokmūzikas tālākajā attīstībā. Mūzikas vienkāršība un E. Preslija milzīgā popularitāte izraisīja nepieredzēti masveidīgu atdarināšanas un muzicēšanas izplatību daudzu valstu jauniešu starpā.

Balto mūziķu repertuārā bija gan autentisks R&B, gan pašsacerēti skaņdarbi – agrāk šāda tendence baltādaino populārajai mūzikai, kurā dominēja strikts dalījums profesionālos izpildītājos un autoros, nebija raksturīga. Dziesmu teksti skāra jaunatnes tematiku – mīlestība, sekss, izpriecas, skola, automašīnas, nesaprašanās ar vecākiem,  sociāla neiederība, sacelšanās pret sabiedrības normām u. tml.

Starp žanra slavenībām bija gan afroamerikāņi, kas pārstāvēja ritmblūza tradīciju (Fetss Domino, Fats Domino; Litls Ričards, Little Richard; Bo Didlijs, Bo Diddley; Čaks Berijs, Chuck Berry; u. c.), gan baltādainie izpildītāji (E. Preslijs; Džerijs Lī Lūiss, Jerry Lee Lewis; Karls Pērkinss, Carl Perkins; Džīns Vinsents, Gene Vincent; Vonda Džeksone, Wanda Jackson; Badijs Hollijs, Buddy Holly; Edijs Kokrans, Eddie Cochran, u. c.). Balto izpildītāju saknes parasti sniedzās kantrimūzikā – to apvienojot ar ritmblūzu, viņi radīja rokabilī (rockabilly), vienu no pirmajiem un populārākajiem rokenrola apakšžanriem. Iecienītas bija arī ritmblūza vokālas grupas (The Turbans, The Platters, The Chords, Frankie Lymon and The Teenagers u. c.), kas atšķīrās ar daudzbalsīgu dziedājumu – to muzicēšanas stilu sauca par dūvapu (doo-wop).

Rokenrola straujā izplatība un ietekme uz jauniešu dzīvesveidu, sarunvalodu, ģērbšanās stilu un izturēšanos ASV izraisīja plašas diskusijas par morāles pagrimumu un melnādaino kultūras postošo ietekmi, savukārt pusaudžiem tā sniedza iepriekš nebijušu vienotības un pašapzināšanās iespēju, iezīmējot paaudžu atsvešinātības procesu, kas vēlāk tika dēvēts par “paaudžu plaisu” (generation gap).

Rokenrola tradīcijas ir spēkā arī 21. gs., taču žanra attīstības nozīmīgākais periods turpinājās līdz 20. gs. 50. gadu beigām, kad tas sāka zaudēt muzikālo un sociālo enerģiju, transformējoties mākslinieciski mazāk ekspresīvos un vairs ne tik ietekmīgos apakšžanros (tvists, twist, sērfinga mūzika, surf music, instrumentālais roks, instrumental rock, u. c.). Starp apsīkuma iemesliem minama L. Ričarda novēršanās no rokenrola, lai kļūtu par garīdznieku (1957), E. Preslija iesaukums ASV bruņotajos spēkos (1958), Dž. Lī Lūisa iedragātā reputācija pēc laulībām ar mazgadīgu radinieci (1958), Č. Berija arests (1959), A. Frīda apsūdzība korupcijā (1959), B. Hollija nāve aviokatastrofā (1959) un E. Kokrana bojāeja autoavārijā (1960), kā arī joprojām spēcīgi sabiedriskās domas aizspriedumi. Tomēr rokenrolam bija revolucionāra un tālejoša ietekme uz populārās mūzikas un jaunatnes kultūras attīstību, kā arī sociālām un politiskām norisēm ASV un citās Rietumu, kā arī Austrumeiropas valstīs.