20. gs. 50. gadu nogalē Edijs Kokrans kļuva par vienu no rokenrola agrīnā uzplaukuma perioda pēdējām slavenībām. Mūziķis nodzīvoja 21 gadu un paguva izdot tikai vienu albumu (pēc viņa nāves klajā laisti arī citi), taču viņa dziesmām, ģitārspēlei un dziedājumam bija liela ietekme uz dažādus rokmūzikas novirzienus pārstāvošiem nākamo paaudžu māksliniekiem (The Rolling Stones; Led Zeppelin; The Sex Pistols; Rush un citi), kuri nereti arī izpildījuši viņa dziesmas.

E. Kokrans bija jaunākais bērns ASV kara flotes veterāna piecu bērnu ģimenē. Bērnībā viņš kā vairums vēlāko rokenrola izpildītāju aizrāvās ar kantrimūziku. Vispirms kļuva par skolas orķestra bundzinieku, pēc tam apguva arī klavieru un akustiskās un elektriskās ģitāras spēli. Kad zēnam bija 14 gadu, ģimene pārcēlās uz dzīvi Belgardenā (Kalifornijas pavalsts, ASV), kur viņš ar skolasbiedriem nodibināja kantri grupu. 16 gadu vecumā, jau būdams prasmīgs ģitārists, E. Kokrans pameta mācības, lai nodotos profesionālai mūziķa karjerai. Šajā laikā viņš arī iepazinās ar dažus gadus vecāku mūziķi Henku Kokranu (Hank Cochran) – kaut abu starpā nebija radniecības, viņi uzstājās kā kantri duets The Cochran Brothers (no angļu valodas ‘brāļi Kokrani’) un ieskaņoja vairākus singlus, līdz E. Kokrans aizrāvās ar jauno rokenrola mūziku un sāka uzstāties kā solomākslinieks.

Nacionāla mēroga debiju E. Kokrans piedzīvoja 1956. gada beigās pirmizrādītā muzikālā kinokomēdijā “Meitene nepalīdzēs” (The Girl Can’t Help It, režisors Frenks Tešlins, Frank Tashlin). Filmas galvenā zvaigzne bija aktrise Džeina Mensfīlda (Jane Mansfield), taču pusaudžu tematikai veltītajā sižetā nozīmīga loma bija rokenrolam, tādēļ tajā uzstājās daudzi mūziķi, tostarp Litls Ričards (Little Richard), Fetss Domino (Fats Domino), Džīns Vinsents (Gene Vincent) un The Platters. Veicinot gan rokenrola, gan tajā redzamo izpildītāju starptautisko popularitāti, nākamajā gadā “Meitene nepalīdzēs” tika demonstrēta arī Apvienotajā Karalistē (AK) un citviet Eiropā. E. Kokrans, būdams viens no mazāk pazīstamiem mūziķiem, filmā dziedāja pašsacerētu (līdzautorībā ar Neldu Fērčaildu, Nelda Fairchild) rokabilī skaņdarbu Twenty Flight Rock. Kaut aktuālo hitu tabulās dziesma nefigurēja, vēlāk tā kļuvusi par žanra klasiku, ko savā pirmajā albumā (1959) iedziedāja britu rokenrola lielākā slavenība Klifs Ričards (Cliff Richard), bet vēlāk ieskaņoja arī The Rolling Stones; Pols Makartnijs (Paul McCartney), Montrose; Džefs Beks (Jeff Beck), Pits Andersons un citi ievērojami mūziķi. Roka vēsturē Twenty Flight Rock ieņem īpašu vietu arī kā dziesma, ko neilgi pēc “Meitene nepalīdzēs” pirmizrādes Anglijā, pirmoreiz satiekoties vēlākajiem grupas The Beatles līderiem, piecpadsmitgadīgais P. Makartnijs nospēlēja gadu vecākajam Džonam Lenonam (John Lennon).

Profesionālās darbības turpinājumā E. Kokrans piedalījās vēl divās tā dēvētajās pusaudžu un rokenrola spēlfilmās – “Nepieradinātā jaunatne” (Untamed Youth, rež. Houards V. Kohs, Howard W. Koch, 1957) un “Tik uz priekšu, Džonij!” (Go, Johnny, Go!, rež. Pols Lendress, Paul Landres, un Pjero Vivarelli, Piero Vivarelli, 1959) –, kurā redzamas arī citas 50. gadu starptautiskajā rokenrola kultūrā nozīmīgas personības: dīdžejs Alans Frīds (Alan Freed), dziedātājs un aktieris Adriano Čelentano (Adriano Celentano), mūziķi Čaks Berijs (Chuck Berry) un Ričijs Valenss (Ritchie Valens).

E. Kokrana debijas albums Singin’ to My Baby (1957) bija ieturēts tradicionālākā kantri un popmūzikas stilistikā ar stipri izteiktu Elvisa Preslija (Elvis Presley) vokālo ietekmi. ASV masu publikas ievērību tas neizpelnījās, toties iekļuva AK Top 20 – arī turpmāk dziedātājs AK baudīja lielākus panākumus nekā dzimtenē.

E. Kokrana statusu gan sava laika jauniešu vidē, gan rokmūzikas vēsturē izmainīja Summertime Blues (1958) – rokenrola dziesma par frustrētu pusaudzi, kurš vasaras brīvdienas pēc vecāku prasības aizvada darbā un tādēļ nespēj ikdienā tikties ar draudzeni. Šo skaņdarbu E. Kokrans sacerēja ar savu menedžeri Džeriju Keiphartu (Jerry Capehart), un tas pārliecinoši demonstrē viņam raksturīgo akustiskās un elektriskās ģitāras salikuma un enerģiska, plaukšķināšanas akcentēta bīta kombināciju ar autentiskiem jauniešu dzīvesveida un noskaņojuma tēlojumiem. Nākamajās desmitgadēs Summertime Blues ierindojusies starp pašiem pazīstamākajiem 50. gadu nogales rokenrola hitiem, ko izpildījuši dažādu paaudžu mūziķi, tostarp Blue Cheer; The Beach Boys; The Who; The Guess Who; T. Rex; Van Halen; Rush; Braiens Secers (Brian Setzer); Džoana Džeta (Joan Jett); Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); Roberts Gordons (Robert Gordon) un Alans Džeksons (Alan Jackson), kura kaverversija 1994. gadā izvirzījās Billboard kantri topa līderpozīcijā.

Kanoniskas rokenrola vērtības ir arī C’mon Everybody (1958, autori E. Kokrans un Dž. Keipharts) un Somethin’ Else (1959, Šāronas Šīlijas, Sharon Sheeley, un E. Kokrana brāļa Boba Kokrana, Bob Cochran, līdzautorība), kas bijušas arī Led Zeppelin; Humble Pie; UFO un Toma Petija (Tom Petty) repertuārā. Filmā “Lielā rokenrola krāpšana” (The Great Rock’n’Roll Swindle, režisors Džūliens Templs, Julien Temple, 1979) abas dziesmas izpildīja grupa Sex Pistols – šīs interpretācijas sasniedza AK singlu tabulas trešo vietu.

1959. gadā lidmašīnas avārijā gāja bojā E. Kokrana draugs Badijs Hollijs (Buddy Holly) un vēl divi pazīstami rokenrola mūziķi – R. Valenss un Lielais Bopers (The Big Bopper) –, kuru piemiņai viņš ieskaņoja Tomija Dī (Tommy Dee) dziesmu Three Stars (1959). Šo traģēdiju uztverot kā apliecinājumu turneju pārlidojumu bīstamībai, E. Kokrans vēlējās atteikties no koncertdarbības, vairāk nododoties dziesmu sacerēšanai un darbam studijā. Taču šis solis nebija iespējams līgumsaistību dēļ, un 1960. gadā viņš ar Dž. Vinsentu kā vieni no pirmajiem amerikāņu rokenrola mūziķiem aizvadīja vairāku mēnešu koncertturneju Lielbritānijā. Tās noslēgumā, esot ceļā uz lidostu, E. Kokrans guva nāvējošas traumas taksometra avārijā; negadījumā cieta arī viņa draudzene Š. Šīlija un Dž. Vinsents. Pēc dziedātāja nāves par AK Nr. 1 singlu kļuva dziesma Three Steps to Heaven (autori E. Kokrans un B. Kokrans), ko viņš ieskaņojis pēdējā ierakstu sesijā ar B. Hollija grupu The Crickets. 1975. gadā Three Steps to Heaven sasniedza AK tabulas otro vietu grupas Showaddywaddy interpretācijā. 

Būdams dažus gadus jaunāks par vairumu 20. gs. 50. gadu rokenrola slavenību (filmas “Meitene nepalīdzēs” uzņemšanas laikā viņam bija 16 gadu), E. Kokrans precīzāk nekā daudzi citi iemiesoja ar šo mūziku bieži asociēto nepakļāvīgā pusaudža tēlu. Jauns, izskatīgs, moderni ģērbies un muzikāli apdāvināts, viņš viegli identificējās ar savas publikas interesēm, gaumi un emocijām un sacerēja dziesmas par vienaudžu izklaidēm, mīlestību, vientulību, sapņiem un neapmierinātību ar savu lomu ģimenē un sabiedrībā. Tādēļ, atsaucoties uz 24 gadu vecumā mirušo (1955) amerikāņu kinoaktieri, kurš 50. gadu populārajā kultūrā iedibināja modernā pusaudža tēlu, E. Kokrans nereti dēvēts par “Džeimsu Dīnu (James Dean) ar ģitāru”.

E. Kokrans bija sava laika mūzikas industrijā neierasti daudzpusīgs un pašpietiekams mākslinieks: talantīgs melodiju un tekstu autors, ģitārists, kurš kā sesijmūziķis piedalījās arī citu mākslinieku ierakstos, dziedātājs, atraktīvs koncertizpildītājs un ierakstu producents, kurš, jo īpaši vēlīnajās sesijās, praktizēja vēl maz lietotus, bet vēlāk paši izplatītus tehnoloģiskus paņēmienus.

Kaut viņa repertuārā netrūka kantri un popdziesmu, spilgtākais E. Kokrana devums populārās mūzikas attīstībā saistīts ar rokenrola un rokabilī repertuāru, kurā sastopamas arī dūvapa iezīmes. Savukārt viņa iecienītais ģitārmūzikas skanējums un vienkāršais, uzsvērti enerģiskais bīts līdz ar Dž. Vinsenta un viņa grupas The Blue Caps jaunradi iezīmēja jaunu rokenrola muzikālās evolūcijas virzienu, kas turpinājās nākamo desmitgažu rokmūzikā un iedvesmoja daudzus glamroka, smagā roka un pankroka izpildītājus.

E. Kokrans ir uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1987).

20. gs. 80. un 90. gados populārā rokabilī grupa Stray Cats saviem iedvesmotājiem E. Kokranam un Dž. Vinsentam veltījusi dziesmu Gene and Eddie (1989), bet ģitāru ražotājkompānija Gretsch 2010. gadā laida klajā autorizētu instrumenta modeli G6120 Eddie Cocharan Signature Hollow Body, kura prototips ir E. Kokrana iecienītā un pašrocīgi pārveidotā dobkorpusa ģitāra Gretsch 6120.

Mūziķa dzimtajā Albertlī pilsētā viņa vārdā nosaukta iela (Eddie Cochran Street, 2022).

C’mon Everybody; Cut Across Shortly; Hallelujah, I Love Her So; Jeanie, Jeanie, Jeanie; Lonely; Mean When I’m Mad; My Way; Somethin’ Else; Summertime Blues; Teenage Heaven; Three Steps to Heaven; Twenty Flight Rock; Weekend

Singin’ to My Baby (Liberty, 1957); Never to Be Forgotten (Liberty, 1962); My Way (Liberty, 1964); Summertime Blues (Sunset, 1966)