Rush stilistika piedzīvojusi dažādas transformācijas, taču vairums darbu bija piederīgi progresīvā roka estētikai, un ļāva tai kļūt par vienu no panākumiem bagātākām grupām kanādiešu rokmūzikas vēsturē, kā arī vienu no ievērojamākām progroka grupām pasaulē. Starptautisku ievērību Rush izpelnījās 20. gs. 70. gados, bet augstu reputāciju un popularitātes rādītājus saglabāja līdz darbības beigām 2018. gadā.

1968. gadā Toronto (Ontario province, Kanāda) ģitārists Alekss Laifsens (Alex Lifeson, īstajā vārdā Aleksandars Zivojinovičs, Aleksandar Zivojinovich) un bundzinieks Džons Ratsijs (John Rutsey) nodibināja grupu, ko pēc vairāku citu nosaukumu izmēģināšanas nosauca par Rush (angļu ‘steiga’, ‘drudžainība’). Īslaicīgi tajā darbojās arī citi mūziķi, taču 1969. gadā nostabilizējās trio, kurā bez abiem dibinātājiem ietilpa arī dziedātājs un basģitārists Gedijs Lī (Geddy Lee, īstajā vārdā Gerijs Lī Vainribs, Gary Lee Weinrib). Pēc debijas albuma Rush (1974) Dž. Ratsiju nomainīja Nīls Pīrts (Neil Peart, pilnā vārdā Nīls Elvuds Pīrts, Neil Ellwood Peart) un turpmāk sastāvs palika nemainīgs.

Sākotnēji mūziķi aizrāvās ar tādām britu grupām kā The Yardbirds; Cream; The Who un Led Zeppelin (šīs agrīnās ietekmes Rush, jau būdami slavas zenītā, godināja kaverversiju minialbumā Feedback, 2004), un arī viņu debijas albums tika vērtēts kā Led Zeppelin smagā blūzroka atdarinājums. Savukārt, sastāvā iekļaujoties N. Pīrtam, skanējumu sāka papildināt Yes; Genesis; King Crimson; Van der Graaf Generator un citu progresīvā roka grupu ietekmes – kompozīcijas kļuva strukturāli izvērstākas un sarežģītākas, bet N. Pīrta rakstītajos dziesmu tekstos dominēja zinātniski fantastiski motīvi.

Lūzumu līdz tam visai marginālās grupas darbībā iezīmēja ceturtais albums 2112, kas ieskaņots 1976. gadā. Pēc iepriekšējo darbu pieticīgajiem panākumiem, ierakstu kompānija Mercury Records grupai deva pēdējo iespēju apliecināt savu potenciālu un mudināja atgriezties pie komerciāli daudzsološākas smagā roka stilistikas. Tā vietā Rush izvēlējās vēl vairāk akcentēt progresīvā roka idejisko daudzslāņainību un muzikālo komplicētību.

Albuma titulkompozīcija ir septiņās dramaturģiski saistītās daļās ieturēts 20 minūšu skaņdarbs ar distopisku sižetu par totalitāru, pilnībā kontrolētu nākotnes sabiedrību un puisi, kurš nejauši atrod senu, nepazīstamu instrumentu (ģitāru). Šis atradums viņam atklāj mūzikas un brīvas pašizpausmes iedvesmojošo spēku, mudinot sapņot par dzīvi uz citas planētas, kur valda gara un mākslas vara; saprotot savu sapņu bezcerību, viņš izdara pašnāvību. 2112 sižets radīts Ainas Rendas (Ayn Rand) noveles “Himna” (Anthem, 1938) iespaidā, savukārt A. Rendas literārā darbība un libertāristiskie uzskati reizēm vērtēti kā galēji labēji. Viņas ietekme sastopama arī vairākās vēlākās Rush kompozīcijās, novedot pie grupai veltītām preses apsūdzībām profašistiskas ideoloģijas propagandā. Mūziķi, īpaši holokaustu piedzīvojušo poļu un serbu emigrantu pēcteči G. Lī un A. Laifsens, šo kritiku uztvēra ļoti jutīgi, uzsverot, ka viņu darbiem piemīt antitotalitārs vēstījums, kas ticis pārprasts.

Par spīti šīm peripetijām, 2112 ir kanonisks progresīvā roka paraugs, kas Rush sagādāja ievērību ne tikai Kanādā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Smagā un progresīvā roka sintēzi grupa turpināja izkopt arī nākamajos darbos A Farewell to Kings (1977) un Hemispheres (1978), kas līdz ar mūziķu augsto profesionālo meistarību apliecinošām koncertturnejām sagādāja atzinību arī Eiropā.

70. gadu nogalē Rush, joprojām saglabājot smagā progroka ievirzi, sāka mūziku papildināt ar aktuālajām jaunā viļņa un postpanka ietekmēm. Kompozīcijas kļuva īsākas, formā koncentrētākas, melodiskākas un atbilstošākas radio prasībām, tajās vairs netika uzsvērta izpildījuma virtuozitāte, toties vairāk uzmanības veltīts rūpīgai aranžējumu izstrādei. Jau albums Permanent Waves (1980) izcēlās ar ievērojami elektroniskāku skanējumu, taču vēlākajos darbos grupa sintezatoru u. c. elektronisko instrumentu pielietojumu vēl intensificēja, arvien attālinoties no kādreizējās elektrisko ģitāru dominances. Būtiska izmaiņa bija arī G. Lī atteikšanās no spalgi kliedzošā vokāla (īpašība, kas savulaik polarizēja klausītāju un kritiķu attieksmi) un pāreja uz melodiskāku dziedājumu vidējā reģistrā.

Par vienu no Rush ievērojamākiem sasniegumiem bieži atzīts 1981. gadā izdotais albums Moving Pictures, kurā izkopts laikmetīgs un no grupas senākajiem ierakstiem būtiski atšķirīgs skanējums. Vairums vadošo kritiķu šajā laikā progresīvo roku traktēja kā pompozu un anahronisku iepriekšējās desmitgades mūzikas izpausmi, taču Moving Pictures guva daudz slavinošu atsauksmju, kā arī labus komercpanākumus (Nr. 3 gan ASV, gan Lielbritānijā). Savukārt albumā iekļautā dziesma Tom Sawyer ir viens no Rush pazīstamākajiem skaņdarbiem, kas paplašināja trio cienītāju loku un arī 21. gs. bieži dzirdams rokmūzikas radiostaciju repertuārā.

Arī albumos Signals (1982); Grace Under Pressure (1984) un Power Windows (1985) turpinājās eksperimenti ar sintezatoriem, sekvenceriem, elektroniskiem perkusiju instrumentiem, arī ska, regeja un fanka elementiem, kas Rush ļāva principiāli atšķirties no vairuma pārējo progresīvā roka veterānu.

80. gadu beigās Rush mūzikā arvien nozīmīgāku lomu atguva elektriskās ģitāras. Sākusies ar albumu Presto (1989), nākamajos darbos Roll the Bones (1991) un Counterparts (1993) šī tendence arvien progresēja, grupas stilistikai tuvinoties progresīvā, alternatīvā un smagā roka hibrīdam, un ļaujot saglabāt stabilas pozīcijas arī 90. gadu rokmūzikas kontekstā. Counterparts sasniedza 2. pozīciju Billboard topā, taču pēc albumam Test for Echo (1996) sekojušās koncertturnejas trio darbībā iestājās N. Pīrta ģimenes traģēdiju (meitas bojāeja autoavārijā un sievas nāve pēc smagas slimības) izraisīts pārtraukums.

2002. gadā klajā nāca Vapor Trail – pirmais darbs pēc sešu gadu pauzes. Albumā dominē agresīvi tiešs smagā metāla skanējums, turklāt grupa tajā pilnībā atteikusies no sintezatoriem un citiem taustiņistrumentiem. Par spīti labām atsauksmēm, mūziķi, tāpat arī daudzi Rush cienītāji nebija apmierināti ar tā skanējumu, kam, sekojot mūzikas industrijā aktuālajai t. s. skaļuma kara (loudness war) tendencei, piemērota pārmērīga dinamiskā diapazona kompresija (tehnisks efekts, kas paaugstina ieraksta skaļumu, bet mazina labskanību). Tādēļ 2013. gadā klajā tika laista producenta Deivida Botrila (David Bottrill) pārmiksēta albuma versija Vapor Trails Remixed, ko grupa vērtēja kā ievērojami kvalitatīvāku.

Darbības turpinājumā Rush ieskaņoja albumu Snakes & Arrows (2007), kam sekoja vērienīgākā un veiksmīgākā pasaules turneja trio mūžā, un Clockwork Angels (2012), kas izrādījās tās pēdējais studijas darbs. 2015. gadā, noslēdzot debijas albuma un trio ilggadējākā sastāva četrdesmitgadei veltīto koncertturneju R40, N. Pīrts paziņoja, ka veselības problēmu dēļ viņa aktīvā dalība grupā ir beigusies. Savukārt 2018. gadā arī abi pārējie dalībnieki apliecināja, ka Rush pastāvēšana netiks turpināta.

Visi trio dalībnieki bija augsti profesionāli un tehniski virtuozi mūziķi, kuri regulāri minēti ievērojamāko instrumentālistu reitingos (īpaši augstu tajos kotējās N. Pīrts, kurš bieži ierindots starp izcilākajiem bundziniekiem roka vēsturē).

Savukārt Rush muzikālā attīstība, kas dažādos periodos balstījusies smagā roka, progresīvā roka, jaunā viļņa, elektronikas, alternatīvā roka un smagā metāla sintēzē, sniedz savdabīgu ekskursu rokmūzikas žanriskajā un stilistiskajā evolūcijā no 20. gs. 70. gadu 1. puses līdz 21. gs. otrās desmitgades vidum. Īpaši tālejoša nozīme bijusi Rush eksperimentiem ar smagās un progresīvās rokmūzikas sintēzi, kā arī elektronisku instrumentu integrāciju smagajā mūzikā. Turklāt, arī sekojot mūzikas aktuālajām tendencēm, grupa spēja saglabāt individuālu skanējumu, kas sniedzis radošu ierosmi nākamo paaudžu mūziķiem un laika gaitā spējis izmainīt bieži aizspriedumainās kritikas attieksmi pret progresīvā roka estētiku (ilgstoši arī pret Rush mūziku).

Rush ietekme sastopama daudzu progresīvā, industriālā un smagā roka, arī smagā metāla un grāndžroka grupu jaunradē (t. sk. Nine Inch Nails; Rage Against the Machine; Tool; Alice in Chains; The Smashing Pumpkins; Soundgarden; Iron Maiden; Anthrax; Megadeth; Pantera; Dream Theater; Primus; Metallica; Coheed and Cambria; Foo Fighters u. c.).

Rush uzņemti Kanādiešu mūzikas slavas zālē (Canadian Music Hall of Fame, 1994), Kanādiešu dziesmu autoru slavas zālē (Canadian Songwriters Hall of Fame, 2010) un Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2013). Grupai piešķirtas vairākas Kanādas mūzikas industrijas balvas Juno.

Moving Pictures iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu reitingā (500 Greatest Albums of All Time, 2020); šā paša žurnāla 50 visu laiku ievērojamāko progroka albumu sarakstā (50 Greatest Prog Rock Albums of All Time, 2015) minēti trīs grupas darbi: Moving Pictures; Hemispheres un 2112.

1996. gadā Rush kļuva par pirmo rokgrupu, kuras dalībnieki saņēmuši Kanādas Ordeni (Order of Canada) – vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem.

A. Laifsens (ģitāras, taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1968–2018)

Dž. Ratsijs (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1968–1974; miris 2008)

G. Lī (vokāls, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1968–2018)

N. Pīrts (sitamie instrumenti, 1974–2015; miris 2020)

2112; Anthem; Closer to the Heart; Circumstances; Driven; Entre Nous; Fly by Night; Freewill; Grace Under Pressure; Headlong Flight; YYZ; Leave That Thing Alone; Malignant Narcissism; New World Man; Red Barchetta; Roll the Bones; Stick It Out; Subdivisions; Test for Echo; Tom Sawyer; Working Man.

Rush (Moon, 1974); Fly by Night (Mercury, 1975); Caress of Steel (Mercury, 1975); 2112 (Mercury, 1976); All the World’s a Stage* (Anthem, 1976); A Farewell to Kings (Mercury, 1977); Hemispheres (Mercury, 1978); Permanent Waves (Mercury, 1980); Moving Pictures (Mercury, 1981); Exit... Stage Left* (Anthem, 1981); Signals (Mercury, 1982); Grace Under Pressure (Mercury, 1984); Power Windows (Mercury, 1985); Hold Your Fire (Mercury, 1987); A Show of Hands* (Anthem, 1989); Presto (Atlantic, 1989); Roll the Bones (Atlantic, 1991); Counterparts (Atlantic, 1993); Test for Echo (Atlantic, 1996); Different Stages* (Anthem, 1998); Vapor Trails (Atlantic, 2002); Rush in Rio* (Anthem, 2003); R30: 30th Anniversary World Tour* (Anthem, 2005); Grace Under Pressure Tour* (Anthem, 2006); Snakes & Arrows (Atlantic, 2007); Snakes & Arrows Live* (Anthem, 2008); Time Machine 2011: Live in Cleveland* (Anthem, 2013); Clockwork Angels (Roadrunner, 2012); Clockwork Angels Tour* (Roadrunner, 2013); R40 Live* (Anthem, 2015).

* koncertieraksti