Tiek ierindota starp visu laiku nozīmīgākajām smagā metāla grupām un komerciāli veiksmīgākajiem mūziķiem.
617
Tiek ierindota starp visu laiku nozīmīgākajām smagā metāla grupām un komerciāli veiksmīgākajiem mūziķiem.
Metallica izveidojās 1981. gada rudenī Losandželosā (Kalifornijas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis), dāņu izcelsmes bundziniekam Larsam Ulriham (Lars Ulrich) vietējā laikrakstā ievietojot sludinājumu, ka meklē mūziķus rokgrupai. Pirmais atsaucās vokālists Džeimss Hetfīlds (James Hetfield), bet vēlāk pievienojās Dž. Hetfīlda draugs un dzīvokļa biedrs, basģitārists Rons Makgovnijs (Ron McGovney) un solo ģitārists Deivs Masteins (Dave Mustane).
Atzinību izpelnījās jau pirmais demo ieraksts No Life ‘Til Leather (1982). Pēc tā ieskaņošanas R. Makgovniju nomainīja agrākais grupas Trauma basģitārists Klifs Bērtons (Cliff Burton), savukārt D. Masteinu aizstāja Kērks Hamets (Kirk Hammett) no grupas Exodus. Šādā sastāvā Metallica ierakstīja debijas albumu Kill ‘Em All (1983), kas tiek uzskatīts par žanra klasiku. Otrajam albumam Ride The Lightning (1984) nonākot Billboard topa pirmajā simtniekā, grupa ierindojās starp smagās mūzikas ievērojamākajiem pārstāvjiem un noslēdza līgumu ar prestižo ierakstu kompāniju Elektra Records.
Metallica. Lielbritānija, 1985. gads. No kreisās: Kērks Hamets, Džeimss Hetfīlds, Larss Ulrihs un Klifs Bērtons.
Trešais albums Master of Puppets (1986) sasniedza 29. vietu Billboard topā un izpelnījās zelta statusu (2003. gadā sasniedza seškārtēju platīna statusu). Šos panākumus aptumšoja traģēdija – 1986. gadā koncertturnejas laikā Zviedrijā autobusa avārijā bojā gāja K. Bērtons. Pēc negadījuma grupas nākotne bija neskaidra, tomēr tika izlemts darbību turpināt, K. Bērtona vietā pieņemot Džeisonu Ņūstedu (Jason Newsted). Pirmais albums jaunajā sastāvā ...And Justice for All (1988) ļāva Metallica debitēt Billboard topa pirmajā desmitniekā, nopelnīja platīna statusu, kā arī nodrošināja pirmo Grammy balvas nomināciju kategorijā Labākais smagā roka/metāla vokālais vai instrumentālais izpildījums (Best Hard Rock/Metal Performance Vocal or Instrumental). Savukārt 1991. gadā nāca klajā grupas vispopulārākais darbs Metallica (pazīstams arī kā The Black Album), kurš sasniedza 1. vietu 10 valstu topos un daudzu kritiķu vērtējumā ir viens no pārliecinošākajiem 20. gs. rokmūzikas ierakstiem.
Albums Load (1996) iezīmēja pagrieziena punktu grupas attīstībā – mūziķi nogrieza matus, izpildījums kļuva tehniski virtuozāks, skanējums smagnējāks, dziesmu tematika – provokatīvāka. Arī Load, tāpat kā albums Reload (1997) debitēja kā Billboard Nr. 1.
2001. gadā grupu pameta Dž. Ņūsteds; ap to pašu laiku Dž. Hetfīlds devās rehabilitācijas kūrē, lai atbrīvotos no alkoholisma un citām atkarībām, savukārt grupa sāka ierakstīt albumu St. Anger (2003) – basģitāru tajā spēlēja producents Bobs Roks (Bob Rock), darba process tika fiksēts dokumentālā filmā “Tāds kā monstrs” (Some Kind of Monster, režisori Džo Berlingers, Joe Berlinger; Brūss Sinovskis, Bruce Sinoffsky, Somija, 2004), un albums tika novērtēts ar Grammy balvu par labāko metāla izpildījumu (Best Metal Performance). Pēc tā pabeigšanas grupai pievienojās basģitārists Roberts Truhiljo (Robert Trujillo), kurš iepriekš spēlējis Ozija Osborna (Ozzy Osbourne) pavadītājsastāvā. Albums Death Magnetic (2009) jau iznākšanas nedēļā sasniedza 1. vietu Billboard topā, padarot Metallica par pirmo grupu, kas šādu sasniegumu atkārtojusi ar pieciem albumiem pēc kārtas. Turpmākajos gados mūziķi pārsvarā koncertēja, sniedzot koncertu arī Antarktīdā (2013), tādējādi kļūstot par pirmo grupu, kas uzstājusies visos septiņos kontinentos.
Metallica skanējumu iedvesmojuši tādi agrīnā smagā roka un metāla mūziķi kā Black Sabbath, Deep Purple un Led Zeppelin, britu smagā metāla jaunā viļņa (New Wave of British Heavy Metal, NWOBHM) pārstāvji Venom; Saxon; Iron Maiden, kā arī pankroka grupas Ramones, The Sex Pistols, The Misfits un citas.
Sākotnēji grupas dalībnieki savu muzicēšanas stilu definēja par povermetālu (power metal), taču kopš 80. gadu vidus tas pazīstams kā trešmetāls – viens no tehniski sarežģītākajiem smagā metāla apakšžanriem, kura izveidē principiāla nozīme bijusi tieši Metallica un tādu grupu kā Anthrax; Megadeth un Slayer (dēvētas par trešmetāla “lielo četrinieku”) jaunradei. Dziesmu tekstos Metallica bieži vien skar sociālas tēmas, nevairoties arī no personīgās dzīves detaļu publiskošanas.
Metallica koncerts. Mineapolisa, ASV, 1988. gads.
Būdama viena no mākslinieciski un komerciāli ievērojamākajām grupām roka vēsturē, Metallica – īpaši darbības pirmajā desmitgadē – būtiski veicinājusi metālmūzikas žanrisko attīstību un popularitāti visā pasaulē. 2000. gadā Metallica uzsāka plaši atspoguļotu tiesvedību pret melomānu iecienītu failu apmaiņas internetvietni Napster, kurā bez maksas un mūziķu piekrišanas tika izplatīti viņu ieraksti digitālā formātā. Grupai labvēlīgais tiesas spriedums bija viens no faktoriem, kas būtiski ietekmēja mūzikas ierakstu virtuālās izplatīšanas turpmāko kārtību un tās regulāciju. Sabiedrība šo prāvu uztvēra neviennozīmīgi, akcentējot Metallica un jo īpaši procesa galvenā iniciatora L. Ulriha merkantilo motivāciju.
2009. gadā Metallica uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) – svinīgajā ceremonijā kopā ar grupu uzstājās arī Dž. Ņūsteds. Grupa saņēmusi deviņas Grammy balvas (nominēta 23 reizes).
Dž. Hetfīlds (vokāls, ritma ģitāra, kopš 1981)
K. Hamets (solo ģitāra, pavadošais vokāls, kopš 1983)
R. Truhijo (basģitāra, pavadošais vokāls, kopš 2003)
L. Ulrihs (sitamie instrumenti, kopš 1981)
D. Masteins (solo ģitāra, pavadošais vokāls, 1982–1983)
R. Makgovnijs (basģitāra, pavadošais vokāls, 1982)
K. Bērtons (basģitāra, pavadošais vokāls, 1982–1986; miris 1986)
Dž. Ņūsteds (basģitāra, pavadošais vokāls, 1986–2001)
Battery; Creeping Death; Enter Sandman; For Whom The Bell Tolls; Fuel; Master of Puppets; Nothing Else Matters; One; Orion; Sad but True; Seek & Destroy; Unforgiven; Unforgiven II; Whiskey in the Jar
Kill 'Em All (Megaforce, 1983); Ride the Lightning (Megaforce, 1984); Master of Puppets (Elektra, 1986); ...And Justice for All (Elektra, 1988); Metallica (Elektra, 1991); Live Shit: Binge & Purge* (Elektra, 1993); Load (Elektra, 1996), Reload (Elektra, 1997); Garage Inc. (Elektra, 1998); S& M* (Elektra, 1999); St.Anger (Elektra, 2003); Death Magnetic (Warner Bros., 2008); Orgullo, Pasión, y Gloria: Tres Noches en la Ciudad de México* (Universal, 2009); The Big Four: Live from Sofia, Bulgaria** (Warner Bros., 2010); Lulu*** (Warner Bros., 2011); Metallica: Through the Never (Blackened, 2013); Hardwired... to Self-Destruct (Blackened, 2016); 72 Seasons (Blackened, 2023)
* koncertieraksti
** koncertieraksti ar Megadeth, Slayer un Anthrax
*** ar Lū Rīdu (Lou Reed)