Genesis darbībā izdalāmi divi principiāli atšķirīgi periodi. Pirmo ievērību grupa izpelnījās 20. gs. 70. gadu 1. pusē, kad Pītera Geibriela (Peter Gabriel, pilnā vārdā Pīters Braiens Geibriels, Peter Brian Gabriel) vadībā tā izvirzījās starp britu progresīvā roka pazīstamākām vienībām. Pēc P. Geibriela aiziešanas (1975) par grupas galveno vokālistu kļuva agrākais bundzinieks Fils Kolinss (Phil Collins, pilnā vārdā Filips Deivids Čārlzs Kolinss, Philip David Charles Collins) un Genesis piedzīvoja pakāpenisku stila maiņu, kas 80. gados ļāva tai kļūt par vienu no komerciāli veiksmīgākām poproka grupām pasaulē. Ievērojamās stilistiskās atšķirības un popularitātes mēroga maiņa Genesis biogrāfiem nereti likušas par to runāt kā divām grupām ar vienu nosaukumu.

Grupu 1967. gadā izveidoja Čārterhausas internātskolas (Charterhouse Boarding School, Godalmingā, Sarejas grāfistē, Anglija) audzēkņi P. Geibriels, Entonijs Filipss (Anthony Philips, pilnā vārdā Entonijs Edvins Filipss, Anthony Edwin Philips), Tonijs Benkss (Tony Banks, pilnā vārdā Entonijs Džordžs Benkss, Anthony George Banks), Maiks Rezerfords (Mike Rutherford, pilnā vārdā Maikls Džons Klots Kraufords Rezerfords, Michael John Cloete Crawfrod Rutherford) un Kristofers Stjuarts (Christopher Stewart). Nosaukumu Genesis (grieķu ‘izcelšanās’, ‘sākums’) grupai deva tās pirmais ierakstu producents Džonatans Kings (Jonathan King) un tas izsaka vēlmi meklēt jaunu, atšķirīgu mūzikas valodu.

Debijas albumā From Genesis to Revelation (1969) izpildīja pašsacerētas folkpopa dziesmas, kuru skanējumu Dž. Kings, grupai nezinot, studijā papildināja ar orķestrāliem stīgu aranžējumiem. Albums neguva ievērību un pēc tā iznākšanas Genesis beidza pastāvēt, bet jau drīz darbību atsāka, nododoties intensīviem mēģinājumiem un pēc tam arī koncertiem.

Otrais albums Trespass (1970) demonstrēja pārliecinošāku muzicēšanu un stila maiņu progresīvā roka virzienā. Vēlāk tas nereti atzīts par vērā ņemamu sava laika rokmūzikas paraugu, taču tūlīt pēc iznākšanas nespēja piesaistīt kritikas un publikas uzmanību.

Pēc Trespass grupa piedzīvoja tālākajā attīstībā nozīmīgas pārmaiņas. 1970. gadā pēc vairāku īslaicīgu bundzinieku nomaiņas par sitamo instrumentu spēlētāju kļuva F. Kolinss, bet 1971. gadā jau iepriekš aizgājušā E. Filipsa vietu ieņēma ģitārists Stīvs Hekets (Steve Hackett, pilnā vārdā Stīvens Ričards Hekets, Stephen Richard Hackett), izveidojoties Genesis t. s. klasiskajam 70. gadu sastāvam. Pirmais tā ieskaņotais albums Nursery Cryme (1971) aizsāka periodu, kurā Genesis izvirzījās starp angļu progresīvā roka līderiem līdzās tādām grupām kā King Crimson; Yes un Emerson, Lake & Palmer.

Nākamie albumi – Foxtrot (1972) un Selling England by the Pound (1973) pieskaitāmi progresīvā roka klasikai. Tajos grupa aizraujas ar dramaturģiski izvērstām kompozīcijām (gandrīz visu Foxtrot otro pusi aizņem 23 minūtes gara svīta Super’s Ready, bet Selling England by the Pound centrālā kompozīcija The Cinema Show ilgst 11 minūtes), kurās tehniski virtuoza un izdomas bagāta muzicēšana, joprojām saglabājot arī folkmūzikas iezīmes, apvienota ar fantastiskiem, savdabīgi “angliskiem”, bieži vien karalienes Viktorijas laika Anglijā risinātiem sižetiem un humoru. Kaut arī grupas kompozīcijas bija visu dalībnieku kolektīvs veikums, par tās idejisko un skatuvisko līderi pārliecinoši izvirzījās P. Geibriels, kurš uzstājās ekstravagantos tērpos un maskās. Viņa ietekmē grupas koncerti tika veidoti kā teatrāli uzvedumi, kas ne vienmēr guva pārējo dalībnieku izpratni un atsaucību, toties piesaistīja arvien plašāku publikas uzmanību Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, un citās valstīs.

The Lamb Lies Down on Broadway (1974) – sirreālu fantāziju piesātināts dubultalbums par personības identitātes meklējumiem modernajā sabiedrībā – pirmo reizi tika radīts dalītā radošā procesā, P. Geibrielam sacerot (gandrīz) visu dziesmu tekstus, bet pārējiem dalībniekiem – mūziku. Albums guva plašus panākumus, arī kritikas atzinību, un daudzi Genesis cienītāji to, līdz ar Selling England by the Pound, joprojām uzskata par grupas darbības virsotni. Sekoja ilga un vērienīga, tehnoloģiski izsmalcināta koncertturneja, kas noteica jaunus roka teātra standartus, vienlaikus veicinot savstarpēju spriedzi dalībnieku starpā. Turnejai beidzoties, P. Geibriels Genesis atstāja.

Pēc P. Geibriela aiziešanas grupai tika prognozēts ātrs gals, tomēr tās tālākā darbība izrādījās negaidīti veiksmīga. Par jauno solistu kļuva līdzšinējais bundzinieks un fona vokālists F. Kolinss (koncertos viņu pie bungām turpmāk aizstāja pieaicināti mūziķi: Bils Brafords, Bill Bruford; Česters Tompsons, Chester Thompson u. c.). Četratā radītie albumi A Trick of the Tail (1976) un Wind & Wuthering (1977) iekļāvās grupas līdzšinējā progroka stilistikā, liekot kritikai ne bez pārsteiguma atzīt, ka Genesis jaunais modelis nav mazāk aizraujošs par iepriekšējo.

Pēc Wind & Wuthering grupu atstāja S. Hekets. Kaut Genesis mūzikā arī turpmāk netrūka agrākā skanējuma iezīmju, daudzu cienītāju uztverē S. Heketa aiziešana iezīmējusi Genesis progresīvā roka un līdz ar to arī mākslinieciski saistošākā perioda beigas. Savukārt citi uzskata, ka šajā laikā sācies īstais uzplaukumus, ko apliecina ar katru nākamo ierakstu un koncertturneju augošie komerciālie sasniegumi.

Pirmajā trijatā ieskaņotajā albumā ...And Then There Were Three... (1978) grupa atteicās no apjomīgām kompozīcijam, dodot priekšroku īsākiem, formā koncentrētākiem skaņdarbiem, kuru izpildījumā ievērojami pieaugusi taustiņinstrumentu loma. Albums guva lielus panākumus, bet neraksturīgi lipīgā dziesma Follow You Follow Me sasniedza Anglijas Top 10, kļūstot par pirmo hitsinglu grupas mūžā.

Vēl plašāku atsaucību guva Duke (1980, pirmais Nr. 1 albums Anglijā) un Abacab (1981, Nr. 1 Anglijā, Top 10 ASV), kuros grupa, apgūstot aktuālās jaunā viļņa stilistikas ritmiskās idejas un tuvojoties arī popmūzikas estētikai, radījusi spontāna svaiguma, radošu meklējumu un viegli uztveramas melodiskas pievilcības bagātu mūziku.

80. gadu sakumā visi trīs Genesis mūziķi uzsāka solokarjeras, turklāt F. Kolinsa individuālie panākumi pat pārspēja kopējo slavu. Taču tas nemazināja interesi arī par grupas albumiem Genesis (1983); Invisible Touch (1986) un We Can’t Dance (1991). Īpaši veiksmīgs izrādījās Invisible Touch – par spīti vairāku kritiķu pārmetumiem, ka grupa pārvērtusies muzikāli prognozējamā triviālu hitu mašīnā, tas ir viens no sava laika populārākajiem roka ierakstiem un visvairāk pārdotais albums Genesis vēsturē; pieci tā singli sasniedza ASV Top 5, savukārt titulkompozīcija kļuva par viņu vienīgo Nr. 1 singlu šajā valstī.

F. Kolinss no grupas aizgāja 1996. gadā. T. Benkss un M. Rezerfords Genesis darbību turpināja ar skotu rokgrupas Stiltskin vokālistu Reju Vilsonu (Ray Wilson) – 1997. gadā iznāca albums Calling All Stations, kam sekoja Eiropas koncertturneja. Ieplānoto ASV turneju nācās atcelt nepietiekamas publikas intereses dēļ un 2000. gadā grupa paziņoja par darbības izbeigšanu.

Turpmāk mūzikas prese vairākkārt ziņojusi par Genesis 70. gadu klasiskā sastāva (ar P. Geibrielu un S. Heketu) iespējamu atkalapvienošanos. Tomēr vienīgo reizi šāds precedents noticis 1999. gadā, kad visi pieci mūziķi Genesis hitu izlasei Turn It On Again: The Hits (1999) ieskaņoja jaunu dziesmas Carpet Crawlers (oriģinālieraksts albumā The Lamb Lies Down on Broadway) versiju. Savukārt grupas ilglaicīgākais sastāvs – F. Kolinss, T. Benkss un M. Rezerfords – 2007. gadā ar lieliem panākumiem veica koncertturneju Turn It On Again: The Tour. 2020. gada pavasarī trio sastāvs izziņoja jaunu koncertturneju The Last Domino?, kas sākotnēji bija ieplānota tā paša gada nogalē, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tika uzsākta tikai 2021. gada rudenī. Turneja piesaistīja plašu interesi. 

Visi Genesis pamatsastāva mūziķi īstenojuši veiksmīgas solokarjeras, taču vislielāko ievērību guvuši P. Geibriels un F. Kolinss.

P. Geibriels kopš 70. gadu vidus izdevis virkni vairāk un mazāk eksperimentālas mūzikas albumu, ar savu ierakstu kompāniju Real World Records būtiski veicinājis pasaules mūzikas attīstību un izplatību, un ir viena no lielākajām savas paaudzes rokmūzikas autoritātēm.

F. Kolinss ieskaņojis vairākus ļoti veiksmīgus popa un soulmūzikas albumus, un ir populārs izpildītājs arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs. Kā producents, dziesmu autors un bundzinieks sadarbojies ar daudziem mūziķiem.

M. Rezerfords izdevis divus soloalbumus un spēlējis 80. un 90. gados populārā poproka grupā Mike + The Mechanics.

T. Benkss laidis klajā progresīvā roka, popa un klasiskās mūzikas albumus, kā arī sacerējis mūziku vairākām filmām.

S. Hekets muzicējis progresīvā roka, blūza, pasaules un klasiskās mūzikas žanros, 1986. gadā kopā ar grupas Yes ģitāristu Stīvu Havu (Steve Howe) izveidojis neilgi pastāvējušu supergrupu GTR, bet solodarbībā – gan ierakstos, gan koncertrepertuārā – vairākkārt atgriezies pie Genesis 70. gadu repertuāra.

Neparasti divdabīgais muzikālais mantojums (no progresīvā roka līdz pophitiem), tāpat arī grupas statusa maiņa (no t. s. kulta favorītiem 70. gados līdz muzikālās televīzijas MTV slavenībām 80. un 90. gados) ievērojami sarežģījuši Genesis vēsturiskās lomas izvērtējumu. Paradoksālā kārtā grupai pārmests gan roka būtībai svešs elitārisms, kas nereti ticis saistīts ar tās sākotnējo dalībnieku vidusšķiras izcelsmi un salīdzinoši priviliģēto izglītību, gan piemērošanās masu gaumes standartiem darbības vēlākajā periodā. Gan kritika, gan fani arī 21. gs. dalās “Geibriela Genesis” vai “Kolinsa Genesis” atbalstītājos un viena grupas modeļa cienītāji mēdz noraidoši izturēties pret otra darbību, arī tādējādi apliecinot Genesis unikalitāti rokmūzikas kontekstā. Grupa, kas 70. gados būtiski veicināja progresīvā roka māksliniecisko evolūciju, nākamajā desmitgadē ne tikai bija no retajām “veterānu” rokgrupām, kas spēja piesaistīt masu publikas uzmanību, bet kļuva par vienu no populārākajām un komerciāli veiksmīgākajām pasaulē.

Genesis radošās ietekmes visbiežāk sastopamas progresīvā roka mūziķu (Dream Theater; Elbow; Fišs, Fish; Kevins Gilberts, Kevin Gilbert; Gypp; Marillion; Pendragon; Phish; Rush; Saga u. c.) jaunradē.

Genesis uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2010), par dziesmas Land Of Confusion videoklipu tai piešķirta Grammy balva kategorijā Labākais konceptuālais mūzikas video (Best Concept Music Video, 1988). Grupa saņēmusi Progresīvās mūzikas balvu par mūža ieguldījumu (Progressive Music Lifetime Achievement Award, 2012) un citas godalgas.

Kopš 20. gs. 80. gadiem dažādās valstīs darbojušās vairākas grupas (Carpet Crawlers; The Genesis Show; Mama; The Musical Box; The Watch u. c.), kas specializējušās Genesis mūzikas izpildīšanā (Genesis tribute bands).

P. Geibriels (vokāls, flauta, 1967–1975)

T. Benkss (taustiņinstrumenti, ģitāra, fona vokāls, 1967–2000; 2007; 2021)

E. Filipss (ģitāra, fona vokāls, 1967–1970)

M. Rezerfords (basģitāra, ģitāra, fona vokāls, 1967–2000; 2007; 2021)

K. Stjuarts (sitamie instrumenti, 1967–1968)

Džons Silvers (John Silver; sitamie instrumenti, 1968–1969)

Džons Meihjū (John Mayhew; sitamie instrumenti, 1969–1970)

F. Kolinss (sitamie instrumenti un fona vokāls, solo vokāls; 1970–1996; 2007; 2021)

S. Hekets (ģitāra, 1971–1977)

R. Vilsons (vokāls, 1996–1998)

* Minēti oficiālā sastāva dalībnieki, kuri piedalījušies vismaz vienā albumā; kopš 70. gadu vidus koncertos Genesis uzstājās ar šeit neuzrādītu pieaicinātu mūziķu palīdzību.

Abacab; Carpet Crawlers; Dance on a Volcano; Duchess; Firth of Fifth; Follow You Follow Me; Home by the Sea; I Know What I Like (In Your Wardrobe); In the Cage; In Too Deep; Los Endos; Mama; Many Too Many; No Reply at All; No Son of Mine; Supper’s Ready; That’s All; The Battle of Epping Forest; The Cinema Show; The Fountain of Salmacis; The Lamb Lies Down on Broadway; The Musical Box; Tonight, Tonight, Tonight; Turn It On Again; Watcher of the Skies; Wot Gorilla?

From Genesis to Revelation (Decca, 1969); Trespass (Charisma, 1970); Nursery Cryme (Charisma, 1971); Foxtrot (Charisma, 1972); Genesis Live* (Charisma, 1973); Selling England by the Pound (Charisma, 1973); The Lamb Lies Down on Broadway (Charisma, 1974); A Trick of the Tail (Charisma, 1976); Wind & Wuthering (Charisma, 1976); Seconds Out* (Charisma, 1977); ...And Then There Were Three... (Charisma, 1978); Duke (Charisma, 1980); Abacab (Charisma, 1981); Three Sides Live* (Charisma, 1982); Genesis (Charisma/Virgin, 1983); Invisible Touch (Charisma/Virgin, 1986); We Can’t Dance (Virgin, 1991); The Way We Walk, Vol I: The Shorts* (Virgin, 1992); The Way We Walk, Vol II: The Longs* (Virgin, 1993); Calling All Stations (Virgin, 1997); Live Over Europe 2007* (Virgin, 2007)

* koncertieraksti