Darbības sākumā MTV daudz tika pārmesta melnādaino mūziķu ignorēšana. Televīzija uzstāja, ka tās mērķauditorija ir rokmūzikas cienītāji, kuriem afroamerikāņu mūzika (R&B, souls, fanks un disko) nav aktuāla, taču šī nostāja tika plaši kritizēta. Kulmināciju konflikts sasniedza 1983. gada pavasarī, kad plašu ievērību sāka gūt Maikla Džeksona (Michael Jackson) albums Thriller, taču MTV pret dziedātāja klipiem joprojām izturējās rezervēti. Kad viņa ierakstu kompānija Columbia Records (viens no lielākajiem mūzikas industrijas uzņēmumiem ASV) piedraudēja atsaukt visu savu mākslinieku klipus, MTV beidzot pastiprinātā rotācijā iekļāva arī M. Džeksona Billie Jean un Beat It, dodot jaunu mērogu ne tikai Thriller panākumiem, bet arī kanāla popularitātei dažādu rasu auditorijā. Gada nogalē MTV jau bija gatava daļēji finansēt M. Džeksona albuma tituldziesmas novatoriskā videoklipa – 14 minūtes ilgas muzikālas šausmu filmas (režisors Džons Lendiss, John Landis) – uzņemšanu. Par spīti neierastam garumam, tas kļuva par vienu no visu laiku populārākajiem klipiem, palīdzēja M. Džeksona albumam kļūt par visvairāk pārdoto starptautiskās mūzikas industrijas vēsturē, turklāt pavēra ceļu uz MTV un masu apriti arī citiem melnādainiem māksliniekiem, tostarp Prinsam (Prince), Laionelam Ričijam (Lionel Richie), Dženetai Džeksonei (Janet Jackson) un Vitnijai Hjūstonei (Whitney Houston). Grāmatas “Es gribu savu MTV” (2012) autori, Mūzikas televīzijas vēstures pētnieki Robs Tannenbaums (Rob Tannenbaum) un Kreigs Mārkss (Craig Marks) tieši Thriller videoklipu un kampaņu “Es gribu savu MTV!” atzīst par kanāla 80. gadu fenomena izšķirošajiem notikumiem.