Viens no visu laiku komerciāli veiksmīgākajiem izklaides māksliniekiem, dēvēts par “popa karali” (the King of Pop). Darbojies soula, R&B, disko un popa stilistikās, mūzikā izmantojis arī gospeļa, roka, hiphopa un citu žanru elementus.

Bija astotais bērns muzikālā ģimenē, sešu gadu vecumā iekļāvās vecāko brāļu grupā The Jackson 5 (iepriekš The Jackson Brothers, kopš 1975. gada – The Jacksons; panākumiem bagātas dziedātājas ir arī M. Džeksona māsas Latoija Džeksone, La Toya Jackson, un Dženeta Džeksone, Janet Jackson). 1969. gadā Jackson 5 noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Motown.

Četri pirmie Motown izdotie singli sasniedza 1. vietu ASV topā, aizsākot neilgu, taču vērienīgu slavas vilni, kas brāļus Džeksonus izvirzīja starp vispieprasītākajiem amerikāņu popmūziķiem, īpaši bērnu un pusaudžu auditorijā. Savukārt grupas lielākā zvaigzne, labākais dziedātājs un dejotājs bija M. Džeksons. Lai efektīvāk izmantotu viņa komerciālo potenciālu, 1971. gadā Motown vadība 13 gadus vecajam pusaudzim ierosināja uzsākt solo karjeru, un turpmāk viņš darbojās gan individuāli, gan ģimenes grupas sastāvā – no The Jacksons M. Džeksons aizgāja 1984. gadā, jau būdams viens no populārākajiem dziedātājiem pasaulē.

Pirmajos solo ierakstos M. Džeksons saglabāja Motown stratēģijai un savam vecumam atbilstošu zēniski augstā balsī dziedoša brīnumbērna tēlu un uz mazgadīgu auditoriju orientētu t. s. košļeņsoula (bubblegum soul) skanējumu, bet piektajā albumā Off the Wall (1979) – pirmajā, ko izdeva ierakstu kompānija Epic – atklājās krietni nobriedušāks un mākslinieciski neatkarīgāks talants ar nopietnām radošām pretenzijām. Off the Wall tapis sadarbībā ar producentu Kvinsiju Džounsu (Quincy Jones) un dziesmu autoru Rodu Tempertonu (Rod Temperton), un tajā pirmo reizi iekļauti vairāki paša M. Džeksona sacerēti skaņdarbi. Viņš arī līdzdarbojās ierakstu producēšanā un muzikālās vīzijas izstrādē, izkoptā skanējumā virtuozi apvienojot aktuālās soula, R&B, disko, fanka un popbalāžu stilistikas. Off the Wall kļuva par vienu no 20. gs. 70. gadu nogalē pieprasītākajiem popmūzikas ierakstiem un aizsāka kvalitatīvi jaunu periodu M. Džeksona karjerā.

Vēl lielākus panākumus guva albums Thriller (1982), kas atkal radīts kopā ar K. Džounsu un R. Tempertonu. Izmantojot modernākās ierakstu tehnoloģijas, piesaistot augstākā līmeņa studijas darba profesionāļus un slavenus viesmūziķus (Pols Makartnijs, Paul McCartney, duetā The Girl is Mine un roka ģitārists Edijs Van Heilens, Eddie Van Halen, dziesmā Beat It), kā arī pragmatiski dažādojot mūzikas stilistiku, M. Džeksona nolūks bija radīt darbu, kas uzrunā maksimāli plašu publiku bez vecuma, dzimuma vai rases ierobežojumiem. Šis mērķis tika sasniegts – Thriller kļuva par visu laiku visvairāk pieprasītāko albumu (pārdots apmēram 70 mlj kopiju), saņēma astoņas Grammy balvas, aizsāka globālu “Džeksona māniju” un padarīja savu autoru par vienu no lielākajām slavenībām populārās mūzikas vēsturē. Ievērojama loma šo panākumu veicināšanā bija mūzikas vizualizācijai – M. Džeksons bija pirmais, kurš prata tik pilnīgi izmantot videoklipu un jaunās Mūzikas televīzijas (Music Television, MTV) iespējas tēla un mūzikas komunikācijā masu auditorijai.

Šie sasniegumi dziedātājam piešķīra unikālu statusu 80. gadu populārajā kultūrā, un turpmāk saistošāka par vienmēr perfekti producēto mūziku bija viņa spēja apdzīvot Thriller noteikto komerciālo mērogu. Albums Bad (1987) iznāca gandrīz piecus gadus pēc Thriller – deviņas no 11 tajā iekļautajām dziesmām tika izdotas singlos un pieci no tiem sasniedza 1. pozīciju ASV; režisors Mārtins Skorsēze (Martin Scorsese) uzņēma 18 minūtes ilgu video īsfilmu, kas balstīta albuma tituldziesmā.

Pirms skaņuplates Dangerous (1991) ieskaņošanas M. Džeksons noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Sony – vienošanās summa bija 50 mlj ASV dolāru, un tas bija vērienīgākais šāda veida līgums mūzikas industrijas vēsturē. Dangerous (M. Džeksons pirmo reizi bija ieraksta galvenais producents) komerciālie rādītāji atpalika no iepriekšējo darbu sasniegumiem, tomēr atsevišķi eksperti to uzskata par saturiski bagātāko un sociāli motivētāko M. Džeksona darbu; vairākās dziesmās skarta rasu un nabadzības problemātika, sociālas harmonijas ideja un garīgā pilnveide kā ceļš uz pasaules “atveseļošanos”. Dubultalbuma HIStory: Past, Present and Future, Book I (1995) pirmajā kompaktdiskā ietilpa dziedātāja 15 lielāko hitu izlase, bet otrajā bija iekļauti 15 jauni ieraksti.

Pēdējais M. Džeksona dzīves laikā izdotais albums Invincible (2001. gadā, veltīts 15 gadus vecajam Bendžaminam Hermansenam, Benjamin Hermansen, kuru 2001. gadā Oslo nogalināja neofašisti) iznāca pēc sešu gadu klusuma perioda. Starplaikā dziedātāja popularitāte bija kritusies, tomēr Invincible – par spīti rezervētām kritikas atsauksmēm – piesaistīja vērā ņemamu publikas ievērību.

03.2009. M. Džeksons izziņoja pirmo koncertsēriju pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma. Gaidāmā turneja izsauca milzīgu ažiotāžu (Londonā sākotnēji bija paredzēti 10 koncerti; pēc rekordliela biļešu pieprasījuma tika ieplānoti vēl 40), taču nepilnas trīs nedēļas pirms tās sākuma M. Džeksons nomira, pārdozējot medikamentus. Sēru vēsts izraisīja strauju intereses pieaugumu par viņa ierakstiem – 2009. gadā starp 20 visvairāk pārdotajiem albumiem ASV bija četri M. Džeksona darbi; pēc mūziķa nāves izdoti vairāki albumi ar iepriekš nepubliskotiem ieskaņojumiem.

Autobiogrāfijā “Mēnessgājējs” (Moonwalk, 1988) M. Džeksons rakstīja, ka bērnībā cietis no despotiskā tēva Džo Džeksona (Joe Jackson, Jackson 5 menedžeris) vardarbīgajām audzināšanas metodēm, bieži juties vientuļš un agrā vecumā izjutis šovbiznesa manipulatorisko dabu, tādēļ pieaugot ļoti tiecies pēc radošas neatkarības. Pēc atteikšanās no sadarbības ar Motown un patstāvīgas karjeras uzsākšanas, viņš kļuva par reti daudzpusīgu un ambiciozu mākslinieku – bija apdāvināts vokālists un virtuozs dejotājs, dziesmu autors, ierakstu producents, arī uzņēmējs. 80. gados tieši M. Džeksona (nedaudz vēlāk arī Prinsa, Prince) videoklipi ievadīja Mūzikas televīzijas un pēc tam arī globālā tirgus pārorientēšanos no roka uz popu un R&B, turklāt viņa aizraušanās ar specefektiem pārpilnām videonovelēm izmainīja klipu statusu – no ierakstu piedevas un mārketinga instrumenta tie kļuva par patstāvīgiem mākslas darbiem, kuru izmaksas varēja sasniegt vairākus miljonus dolāru. Šajā sakarā M. Džeksonam veltīti pārmetumi, ka viņa ietekmē mūzikas industrijā ārišķīga vizualitāte un pompozitāte izteiktāk nekā jebkad agrāk sākusi dominēt pār mūziku un emocijām.

Kopš 80. gadu 2. puses plašsaziņas līdzekļi ar neatslābstošu intensitāti aprakstīja ne vien dziedātāja profesionālo darbību, bet arī arvien ekscentriskāko dzīvesveidu, viņa ārienes vizuālās pārvērtības un jauno mājvietu Santabarbarā – Nekurzemi (Neverland) – milzīgu rančo ar privātu atrakciju parku, zoodārzu un divām vilciena līnijām. M. Džeksona publiskais tēls, kurā skatuviskais veidols milzīgās publicitātes ietekmē saplūdis ar eksotiskām baumām un reāliem privātās dzīves faktiem, ir tikpat spilgts un unikāls sava laika populārās kultūras artefakts kā viņa grandiozie koncertiestudējumi, pompozie videoklipi, greznie skatuves tērpi un virtuozie deju soļi. 

Būdams viens no visvairāk pelnošiem mūziķiem pasaulē, M. Džeksons regulāri ziedoja ievērojamas naudas summas labdarīgiem mērķiem. 1985. gadā ASV populārās mūzikas slavenību koris USA for Africa iedziedāja viņa sacerēto dziesmu We Are the World (līdzautors Laionels Ričijs, Lionel Richie) – singls tika pārdots vairāk nekā 20 mlj tirāžā un tā peļņa veltīta ASV un Āfrikas valstu trūkumcietējiem.

1993. gadā M. Džeksonu apsūdzēja 13 gadus veca pusaudža seksuālā izmantošanā – lieta tika izbeigta, pusēm vienojoties bez tiesas sprieduma; līdzīgā tiesas procesā 2005. gadā mūziķis tika attaisnots.

M. Džeksona radošā darbība izpelnījusies daudzas mūzikas industrijas balvas: 15 Grammy, ieskaitot Leģendu balvu un apbalvojumu par mūža ieguldījumu; 26 Amerikāņu mūzikas balvas (American Music Award); astoņas MTV video mūzikas balvas (MTV Video Music Award) un citas. M. Džeksons uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) – gan kā Jackson 5 dalībnieks (1997), gan kā solo mākslinieks (2001); Vokālo grupu slavas zālē (Vocal Group Hall of Fame, ar Jackson 5, 1999); Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2002), Deju slavas zālē (Dance Hall of Fame, 2010) un Ritmblūza mūzikas slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2014).

Trīs M. Džeksona albumi (Off the Wall; Thriller; Bad) iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

ABC*; Bad; Beat It; Ben; Billie Jean; Black or White; Blood on the Dance Floor; Dangerous; Dirty Diana; Don’t Stop ‘Til You Get Enough; Earth Song; Got to Be There; Heal the World; I Just Can’t Stop Loving You**; I Want You Back*; I’ll Be There*; Leave Me Alone; Man in the Mirror; Off the Wall; Remember the Time; Rock with You; Say, Say, Say***; Scream****; Smooth Criminal; State of Shock****; The Girl is Mine***; The Love You Save*; The Way You Make Me Feel; Thriller; Wanna Be Startin’ Somethin’; Will You Be There; You Are Not Alone; You Rock My World

 * ar Jackson 5

** ar Sīdu Geretu (Siedah Garrett)

*** ar P. Makartniju

**** ar Dž. Džeksoni

***** ar Jacksons un Miku Džegeru (Mick Jagger)

Got to Be There (Motown, 1972); Ben (Motown, 1972); Music & Me (Motown, 1973); Forever, Michael (Motown, 1975); Off the Wall (Epic, 1979); Thriller (Epic, 1982); Bad (Epic, 1987); Dangerous (Epic, 1991); HIStory: Past, Present and Future, Book I (Epic; 1995); Invincible (Epic, 2001); Michael (Epic, 2010); Xscape (Epic, 2014)

Moonwalker (Capital Home Video, 1989); Dangerous: The Short Films (Epic, 1993); Video Greatest Hits – HIStory (Epic, 1995); HIStory on Film, Volume II (Epic, 1997); Number Ones (Epic, 2003); The One (Epic, 2004); Live in Bucharest: The Dangerous Tour (Epic, 2005); Michael Jackson’s Vision (Epic, 2010); Live at Wembley July 16, 1988 (Epic, 2012)