Singla galvenā atšķirība no albuma – tajā iekļauts daudz mazāk mūzikas. Mūsdienās ar jēdzienu “singls” parasti  apzīmē 1–3 skaņdarbu (parasti dziesmu) apkopojumu dažādos skaņas nesējos: vinila skaņuplatēs, kompaktdiskos (CD), lejuplādējamos vai straumējamos datu failos, retāk –  kasetēs. Singla skanējuma ilgums nepārsniedz 25 minūtes, bet bieži ir mazāks.

Pamatā singla koncepts saistīts ar populārās mūzikas apriti un tā rašanās vēsturiski saistīta ar vinila skaņuplašu izplatību 20. gs. 40. un 50. gados. Ar singla un tam veltītu mārketinga kampaņu palīdzību dziesmai tiek nodrošināts hita statuss (panākumi radio un popularitātes tabulās).

Par singlu tiešajām priekštecēm uzskatāmas abpusējās 78 apgriezienu šellaka plates, kas apgrozībā ienāca 19. gs. nogalē – atkarībā no diametra (10 collas jeb 25,4 cm, vai 12 collas jeb 30,48 cm), katrā šādas plates pusē varēja ieskaņot 1–4 minūtes ilgu skaņdarbu.

Principiāls pavērsiens ar lielu ietekmi uz mūzikas industriju aizsākās 1948. gadā, kad ierakstu kompānija Columbia Records tirgū ieviesa ilgspēlējošās vinila skaņuplates jeb albumus ar 10 un 12 collu diametru, griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgrieziena minūtē un vairāk nekā 40 minūšu ietilpību.

Dažus mēnešus vēlāk, 1949. gadā kompānija RCA Victor apgrozībā laida pirmās 45 apgriezienu vinila skaņuplates ar 7 collu (17,78 cm) diametru. Katrā šādas plates pusē bija iespējams ieskaņot 1–4 minūtes ilgu skaņdarbu, tādēļ tās sāka dēvēt par “singliem” (single, angļu ‘viens’, ‘vienīgs’), reizēm –  atsaucoties uz griešanās ātrumu – arī par “četrdesmitpiecniecēm” (forty-fives, 45s).

Tradicionāli singlā iekļauj vienu galveno jeb titulskaņdarbu (dziesmu), kurā autors vai izdevējs saskata lielāko komercpotenciālu vai māksliniecisko vērtību, un vienu papildskaņdarbu. Galvenā dziesma tiek ieskaņota singla pirmajā jeb A pusē, papildskaņdarbs – otrajā jeb B pusē. Kaut arī formāli šādā izdevumā ir divas dziesmas, plašsaziņas līdzekļiem u. c. mūzikas komentētājiem atsaucoties uz konkrētu singlu, vairumā gadījumu tiek domāta vienīgi tituldziesma. Arī radiostacijas parasti atskaņo tikai A pusē iekļauto dziesmu.

Atsevišķos gadījumos, kad abi skaņdarbi autoram vai izdevējam liekas vienlīdz daudzsološi, abas puses tiek dēvētas par A pusēm. Izretis šādi precedenti bija sastopami jau 50. gados, taču par regulāru praksi kļuva pateicoties The Beatles – 1965. gadā grupa laida klajā singlu ar dziesmām Day Tripper un We Can Work It Out, abas atzīmējot ar indeksu A. Darbības turpinājumā Beatles izdeva vēl vairākus šāda veida singlus, un tās paraugam sekoja arī citi mūziķi. 21. gs. singlus ar divām A pusēm laiduši klajā Eds Šīrans (Ed Sheeran), Šons Mendess (Shawn Mendes), Nikija Mināža (Nicki Minaj) u. c. izpildītāji.

Singli bija lētāki par albumiem, turklāt to ieskaņošana prasīja mazāk laika un līdzekļu, ļaujot publikai biežāk saņemt iecienīto mākslinieku jaunās dziesmas. Tādēļ tie kļuva īpaši populāri pusaudžu auditorijā, kurai bija mazāka pirktspēja un lielāka interese par izklaides iespējām – daudzi populārās mūzikas vēsturnieki uzsver, ka tieši singlu izplatība amerikāņu pusaudžu vidū īpaši veicinājusi rokenrola straujo attīstību 50. gados, mudinot mūzikas industriju pastiprināti pievērsties gados jaunu patērētāju interesēm. Līdz pat rokmūzikas modes vilnim 60. gados daudzi populāri mākslinieki vairumu jauno ierakstu izdeva tieši singlos, savukārt albumi bieži vien bija ierakstu kompāniju veikti formāli mākslinieka singlu un dažu mazāk izteiksmīgu ieskaņojumu apkopojumi.

60. gadu 2. pusē, līdz ar daudzu rokmūziķu pastiprinātu interesi par albumu māksliniecisko potenciālu, singli kļuva par mārketinga instrumentiem, kas primāri paredzēti radiostaciju un publikas ieinteresēšanai par mākslinieka jauno albumu.

Salīdzinoši lielāka nozīme singliem bija popmūziķu, kā arī uz gados ļoti jauniem klausītājiem orientētu mākslinieku darbībā. 70. gadu sākumā mūzikas prese ieviesa neformālu dalījumu “singlu” un “albumu” māksliniekos. Pirmajā kategorijā tika iekļauti bērnu un pusaudžu iecienīti izpildītāji kā The Jackson 5; The Osmonds; T. Rex; Slade; Sweet u. c., bet otrajā – Pink Floyd; Genesis; Led Zeppelin; Džonija Mičela (Joni Mitchell) u. c. rokmūziķi un dziesminieki.

20. gs. 50. gados starptautiskajā mūzikas tirgū ienāca tā dēvētie pagarinātie singli (extended play, EP), ko reizēm dēvē arī par minialbumiem (mini album) – toreiz tās bija 7 collu vinila skaņuplates ar trīs līdz sešiem skaņdarbiem. Dažādos laikos un valstīs pagarināto singlu jeb minialbumu popularitātes rādītāji fiksēti gan singlu, gan albumu topos, gan īpašās, tieši šā formāta izdevumiem paredzētās tabulās (EP chart). Mūsdienās Apvienotās Karalistes Oficiālās mūzikas tabulu kompānijas (The Official Charts Company) noteikumi paredz, ka, atkarībā no skaņdarbu daudzuma un garuma, pagarinātie singli tiek iekļauti singlu vai albumu tabulās. 

Kaut vēsturiski izplatītākais singlu pamatstandarts ir 7 collu plates, pastāv arī 10 un 12 collu singli. Īpaši izplatīti kopš 20. gs. 70. gadu vidus un diskomūzikas rašanās ir 45 apgriezienu 12 collu singli, kas parasti paredzēti klubu dīdžeju vajadzībām. Lielāks diametrs ļauj nodrošināt uzsvērtāku zemo frekvenču skanējumu, turklāt plates ir vieglāk skrečojamas, miksējamas un citādi manipulējamas. Arī šādu singlu A pusē tiek ieskaņota viena dziesma, bet B pusē parasti ir tās instrumentāla vai remiksēta un/vai pagarināta versija.

Savukārt 12 collu singlus, ar vairāk nekā diviem skaņdarbiem (parasti tituldziesma un divas vai vairākas tās versijas) sauc par maksisingliem (Maxi single). Arī 21. gs. vinila maksisingls ir izplatīts klubos atskaņojamās deju un elektroniskās mūzikas izdevumu formāts.

20. gs. 80. gadu sākumā līdzās vinila singliem apritē bija arī mūzikas kasešu singli (Cassette Single, CS) ar vienas dziesmas ieskaņojumu katrā kasetes pusē.

Savukārt 80. gadu beigās līdz ar kompaktdisku popularitāti tirgū ienāca CD singli. Sākotnēji tie tika tiražēti īpašos minikompaktdiskos (Mini CD) ar 3,1 collas (7,88 cm) diametru, bet dažu gadu laikā tos gandrīz pilnībā aizstāja 4,7 collu (11,94 cm) kompaktdiski. Īpaši pieprasīti CD singli kļuva 90. gados, sarūkot vinila skaņuplašu apritei, bet 21. gs. pirmajā desmitgadē, mūzikas industrijai sākot pārorientēties uz ierakstu digitālu izplatīšanu, to popularitāte mazinājās. Kaut arī kompaktdiskam ir tikai viena atskaņojamā puse, uzsverot dziesmu savstarpējo hierarhiju, arī CD singlos ir saglabāti no vinila izdevumiem pārņemtie A un B pušu apzīmējumi.

Mūsdienās singli tiek izdoti gan vinila skaņuplatēs, gan kompaktdiskos, taču pieprasītākie ir digitālie jeb virtuālie singli, kas pieejami lejupielādei vai straumēšanai attiecīgās interneta platformās (iTunes; Apple Music; Spotify; Tidal un citas). Līdz ar digitālās izplatīšanas dominanci un tās veicinātām mūzikas patēriņa izmaiņām singls atkal ir atguvis vadošo lomu starptautiskajā mūzikas tirgū, savukārt daudzi mūziķi, īpaši popmūzikas un deju mūzikas žanros, pirms albuma laiž klajā virkni singlu, kas nereti pieejami tikai virtuālā veidā.

Vairumā valstu ar attīstītu mūzikas tirgu katru nedēļu tiek apkopota visvairāk pārdoto singlu tabula (singles chart), ko mēdz dēvēt arī par topu (singles top) – šī tabula uzskatāma par precīzāko dziesmu un izpildītāju popularitātes rādītāju. Sasniedzot noteiktus pārdošanas apjomus, singli tiek godalgoti ar Sudraba (Silver Award), Zelta (Gold Award), Platīna (Platinum Award) un Dimanta (Diamond Award) balvām. Atsevišķās tabulās tiek apkopoti arī dati par radiostaciju visvairāk atskaņotajiem singliem.

Pēc Ginesa pasaules rekordu organizācijas (The Guinness World Records) datiem visos laikos visvairāk pārdotais singls ir Binga Krosbija (Bing Crosby) iedziedātais White Christmas (1942), kas līdz 2012. gadam bijis pārdots 50 mlj tirāžā. Savukārt Eltona Džona (Elton John) Candle in the Wind 1997 (1997), kas pārdots 33 mlj tirāžā, ir pats pieprasītākais singls starptautiskās mūzikas industrijas mūsdienu vēsturē (kopš 20. gs. 50. gadiem, kad Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Apvienotajā Karalistē sāka apkopot singlu tabulas). Interesanti, ka šis izdevums, kas veltīts Velsas princeses Diānas (Diana, Princess of Wales) piemiņai, bija jau trešais Candle in the Wind tiražējums singla formātā. Pirmoreiz E. Džons šo dziesmu, kuras oriģinālversija veltīta Merilinai Monro (Marilyn Monroe), singlā izdeva 1974. gadā, bet 1986. gadā klajā nāca tās koncertieraksts.

Dažādi plašsaziņas līdzekļi, pieaicinot ekspertu žūrijas vai aptaujājot savu auditoriju, mēdz sastādīt arī visu laiku ievērojamāko singlu topus. Piemēram, angļu laikraksta The Guardian mūzikas apskatnieki 2020. gadā apkopoja 100 ievērojamāko Apvienotās Karalistes Nr. 1 singlu reitingu, kura pirmajā vietā ierindots dueta Pet Shop Boys hits West End Girls (1984).