Komerciāli veiksmīgākais duets britu populārās mūzikas vēsturē. No 1985. līdz 2022. gadam Lielbritānijas Top 40 tabulā bijuši 44 Pet Shop Boys singli, savukārt visi 14 šajā laikā izdotie studijas albumi ierindojušies Top 10, kā arī guvuši augstu kritikas vērtējumu. Muzicē sintpopa, disko, deju popa un hausmūzikas stilistikās, kas bagātinātas ar citu elektroniskās deju mūzikas (EDM) novirzienu iezīmēm.

Nemainīgi Pet Shop Boys dalībnieki ir dziedātājs Nīls Tenants (Neil Tennant, pilnā vārdā Nīls Frānsiss Tenants, Neil Francis Tennant) un taustiņistrumentālists Kriss Lovs (Chris Lowe, pilnā vārdā Kristofers Šons Lovs, Christopher Sean Lowe), kuri kopīgo darbību uzsāka 1981. gadā Londonā (Anglija). N. Tenants bija Ziemeļlondonas politehnikuma (North London Polytechnic) absolvents ar specializāciju vēsturē, un dueta pastāvēšanas pirmajos gados viņš strādāja par popmūzikas žurnāla Smash Hits žurnālistu, savukārt K. Lovs, kļūstot par PSB dalībnieku, pameta arhitektūras studijas Liverpūles Universitātē (University of Liverpool).

N. Tenants pirmās dziesmas sacerēja 12 gadu vecumā. Bērnībā viņu par mūziku ieinteresēja The Beatles ieraksti, kā arī ģimenē iecienītās dziesmas no filmām “Mūzikas skaņas” (The Sound of Music, rež. Roberts Vaizs, Robert Wise, 1965) un “Mana skaistā lēdija” (My Fair Lady, rež. Džordžs Kjūkors, George Cukor, 1964) – no tām N. Tenants mācījies PSB raksturīgo īpašību, saglabājot nopietnu izpausmes veidu, izteikties ar vieglumu un humoru; par māksliniekiem ar izšķirošu ietekmi karjeras izvēlē viņš atzinis Deividu Boviju (David Bowie) un Kraftwerk. Piecus gadus jaunākais K. Lovs bija popa un disko cienītājs, taču abus vienoja mīlestība uz D. Bovija jaunradi un interese par 80. gadu sākuma popa, deju mūzikas un hiphopa novatorismu, bet jo īpaši par sintpopa eksperimentālo novirzienu, t. s. elektropopu (electropop).

Nosaukuma Pet Shop Boys (no angļu ‘Mīluļu veikala zēni’) ierosmi sniedza mūziķu paziņas, kuri strādāja zooveikalā.

1983. un 1984. gadā PSB ieskaņoja virkni skaņdarbu ar amerikāņu deju mūzikas producentu Bobiju Orlando (Bobby Orlando). Taču, pirmajiem singliem West End Girls un One More Chance nespējot gūt ievērību ārpus klubu aprites, sadarbība ar B. Orlando tika izbeigta, un pārējie šajās sesijās tapušie ieraksti netika izdoti.

1985. gadā duets noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Parlophone un sāka strādāt ar britu jaunā viļņa producentu Stīvenu Hāgu (Stephen Hague). Jau pirmais kopā radītais singls – jauna, repu un melodisku dziedāšanu apvienojoša West End Girls sintpopa versija (1985) – sasniedza topa virsotni Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un citur. Šie panākumi nodrošināja ievērību arī debijas albumam Please (1986. gads, Nr. 3 Lielbritānijā, Nr. 7 ASV), kurā līdzās jauniem hitiem Love Comes Quickly un Suburbia dzirdama arī West End Girls u. c. dziesmas (Opportunities (Let’s Make Lots of Money); Two Divided by Zero; I Want a Lover), kas pirmoreiz bijušas ieskaņotas jau B. Orlando vadībā.

Please aizsāktā sintpopa un deju popa stilistika tika pilnveidota vairākos ļoti veiksmīgos albumos, kas sava laika un nākamo desmitgažu popmūzikas klasiku bagātinājuši ar virkni spilgtu dziesmu.

Albuma Actually (1987) lielākais hits (Nr.  1 Lielbritānijā) bija It’s a Sin – vēl viena dziesma no dueta darbības pirmsākumiem, sarkastisks atskats uz strikti reliģiozo audzināšanu, ko N. Tenants piedzīvojis katoļu skolā (plašu uzmanību piesaistīja arī režisora Dereka Džārmena, Derek Jarman, uzņemtais It’s a Sin videoklips). Topa vadošo pozīciju sasniedza arī Heart, taču vēlāk biežāk atskaņoti un pieminēti tādi Actually skaņdarbi kā What Have I Done to Deserve This? (Nr. 2, duets ar Dastiju Springfīldu, Dusty Springfield) un Rent (Nr. 8).

Hausmūzikas albums Introspective (1988) izcēlās ar gariem skaņdarbiem, kuru hronometrāža tuvāka nevis ierastajam trīs vai četru minūšu popdziesmu standartam, bet deju mūzikā izplatītajam maksisinglu formātam. Albumā bija tikai sešas dziesmas, taču trīs no tām – Domino Dancing; Left on My Own Devices un It’s Alright iekļuva britu Top 10, bet t. s. hi-NRGY deju mūzikas stilistikā ieturētā Elvisa Preslija (Elvisa Presley) hita Always on My Mind versija kļuva par 1987. gada Ziemassvētku nedēļas singlu Nr. 1. 

Albumā Behaviour (1990) duets sadarbojās ar vācu elektroniskās mūzikas producentu Haroldu Faltermeieru (Harold Faltermeyer). Mūzikas rezignētā noskaņa neļāva turpināt lielo hitu sēriju, taču dziesma Being Boring, ko inspirējusi N. Tenanta un K. Lova tuva drauga nāve pēc inficēšanās ar HIV vīrusu, iemantojusi plašu atzinību kā viena no PSB izjustākajām introspektīvajām kompozīcijām. Savukārt My October Symphony ievērojama ar asprātīgi empātisku tekstu par Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sairuma procesu radīto apmulsumu daļā sabiedrības.

Actually; Introspective un Behaviour sasniedza britu tabulas otro pozīciju, bet piektais albums Very (1993), kam raksturīgi bagātīgāki aranžējumi un tehnomūzikas ietekme, ir vienīgais PSB darbs, kas bijis albumu topa līderpozīcijā. Turklāt tajā iekļautā amerikāņu grupas Village People diskohita Go West (1979) interpretācija ir viens no joprojām populārākajiem dueta singliem. Go West videoklips, kurā plaši izmantotas tolaik jaunās datorgrafikas iespējas, bet sižetā apspēlēta postsociālisma sabiedrības tiekšanās uz t. s. Rietumu dzīvesveida vērtībām, apliecināja PSB prasmi apvienot uzmundrinoši eiforisku deju mūziku un sociālpolitisku vēstījumu, kā arī pieteica jaunu un pašironisku dueta vizuālo identitāti.

20. gs. 90. gadu otrajā pusē dueta dominance singlu tabulās mazinājās, taču tas arī turpmāk saglabājis augstu reputāciju un laidis klajā atzinīgi novērtētus albumus. Bilingual (1996) skanējumu papildinājušas latīņu mūzikas iezīmes, Nightlife (1999) ir tuvāks transa un hausmūzikas estētikai, bet viens no stilistiski pārsteidzošākajiem darbiem ir Release (2002). Lai arī tajā joprojām plaši izmantoti sintezatori, albumā dominē t. s. indīroka (indie rock) ietekmes un balādiska ievirze; Release ieskaņošanā piedalījies grupas The Smiths ģitārists Džonijs Marrs (Johnny Marr), kurš epizodiski dzirdams arī citos dueta ierakstos.

Elektroniskais disko albums Fundamental (2006) radīts ar ievērojamo 80. un 90. gadu mūzikas producentu Trevoru Hornu (Trevor Horn), bet Electric (2013) bija PSB jaundibinātās ierakstu kompānijas x2 pirmais izdevums un aizsāka albumos Super (2016) un Hotspot (2020) turpināto sadarbību ar vienu no pieprasītākajiem aktuālās popmūzikas producentiem Stjuartu Praisu (Stuart Price).

Lielāko ievērību N. Tenants un K. Lovs guvuši kā popmūzikas autori un izpildītāji, taču viņu jaunrade ietiekusies arī citos žanros (šajos gadījumos ieraksti parasti izdoti nevis ar PSB zīmolu, bet kā N. Tenanta un K. Lova autordarbi). 2001. gadā Mākslu teātrī (Arts Theatre) Londonā tika iestudēts mūzikls “Tuvāk debesīm” (Closer to Heaven, Džonatana Hārvija, Jonathan Harvey, librets). Mūzikla galvenā varone satiekas ar tēvu, kurš pirms daudziem gadiem to pametis, nespējot atzīties homoseksualitātē; 2019. gadā uzvests tā turpinājums “Mūzika” (Musik).

2005. gadā klajā nāca ar Drēzdenes simfonisko orķestri (Dresdner Sinfoniker, diriģents Džonatans Stokhammers, Jonathan Stockhammer) ieskaņots albums Battleship Potemkin, kurā dzirdams skaņu celiņš krievu režisora Sergeja Eizenšteina (Сергей Михайлович Эйзенштейн) mēmajai filmai “Bruņukuģis Potjomkins” (Броненосец Потёмкин, 1925) – tā pirmatskaņojums līdz ar filmas demonstrāciju notika bezmaksas koncertā Trafalgaras laukumā Londonā. 

N. Tenants un K. Lovs sakomponējuši arī baletu “Pati brīnumainākā lieta” (The Most Incredible Thing, 2011), kas balstīts dāņu autora Hansa Kristiana Andersena (Hans Christian Andersen) tāda paša nosaukuma pasakas (Det Utroligste, 1870) motīvos; arī šajā darbā elektroniskā mūzika apvienota ar simfoniskām orķestrācijam Vroclavas simfoniskā orķestra (Wrocław Score Orchestra, diriģents Dominiks Vīlers, Dominic Wheeler) izpildījumā. Savukārt 2014. gadā Karaliskajā Alberta zālē (Royal Albert Hall) Londonā pirmatskaņojumu piedzīvoja elektroniski-simfoniska oratorija “Cilvēks no nākotnes” (A Man from the Future), kas veltīta mūsdienu datorzinātnes pamatlicējam, 20. gs. 50. gados par homoseksualitāti represētajam angļu matemātiķim Alanam Tūringam (Alan Turing).

N. Tenants un K. Lovs sacerējuši un producējuši vairumu dziesmu Laizas Minelli (Liza Minnelli) albumam Results (1989), kā arī D. Springfīldes albumam Reputation (1990), ar ko britu popmūzikas veterāne pēc ilgāka pārtraukuma atsāka aktīvu profesionālo darbību. Abi piedalījušies arī alternatīvās deju mūzikas supergrupas Electronic ieskaņojumos (N. Tenants iedziedājis tās debijas singlu Getting Away with It, 1989).

1996. gadā PSB remiksēja D. Bovija dziesmu Hallo Spaceboy – tās oriģinālversija dzirdama D. Bovija albumā Outside (1995), bet plašāk pazīstams ir singlā izdotais remikss, kura tekstā pēc N. Tenanta ierosinājuma iekļauta atsauce uz senāku D. Bovija dziesmu varoni majoru Tomu (Major Tom); duets arī redzams Hallo Spaceboy videoklipā.

2022. gadā elektroniskās popmūzikas cienītāju ievērību izpelnījās PSB sadarbība ar vēl vienu 20. gs. 80. gadu sintpopa duetu Soft Cell – kopā ieskaņotā dziesma Purple Zone ir viens no spilgtākajiem skaņdarbiem Soft Cell albumā Happiness Not Included.

Kā dziesmu autori, producenti un remiksētāji N. Tenants un K. Lovs sadarbojušies arī ar Joko Ono (Yoko Ono), Madonnu (Madonna), Kailiju Minogu (Kylie Minogue), Tīnu Tērneri (Tina Turner), Boju Džordžu (Boy George), Blur, Robiju Viljamsu (Robbie Williams), The Killers, Rammstein, Rūfusu Veinraitu (Rufus Wainwright) u. c. izpildītājiem.

Pirmo koncertturneju duets, kas sākotnēji galvenokārt muzicēja ierakstu studijā, aizvadīja 1989. gadā. Turpmāk tas koncertējis regulāri, turneju sagatavošanā bieži piesaistot ievērojamus arhitektus, kino un teātra režisorus, scenogrāfus, horeogrāfus un tērpu māksliniekus (Zaha Hadīda, Zaha Hadid, Deivids Aldens, David Alden, D. Džārmens u. c.). PSB koncertējuši arī Latvijā (Rīgā, 2000. un 2007. gadā) 

Jau PSB debijas albuma Please savdabīgais, miminālistiski elektroniskais skanējums, kurā melanholiska smeldze sadzīvo ar klubu mūzikas hedonisko aizrautību, sniedza svaigu un iedvesmojošu impulsu 20. gs. 80. gadu vidū stagnēt sākušajai sintpopa estētikai. Arī vēlāk mūziķi saglabājuši individuālu, viegli atpazīstamu skanējumu un spilgti izteiktu melodijas izjūtu, taču nav vairījušies no stilistiskiem meklējumiem, radot aktuālajām EDM tendencēm atbilstošu mūziku.

Spilgta dueta jaunrades iezīme ir saturiski daudzslāņaini un sarkastiski dziesmu teksti, kas izdziedāti nosvērtā un šķietami bezkaislīgā, taču plašu noskaņu amplitūdu atklājošā intonācijā. Arī sižetiski šie teksti bieži darbojas dažādos līmeņos – gan kā amizanti mīlētāju attiecību un sadzīves tēlojumi, gan satīriski sociālpolitiski komentāri, kuros, iztiekot bez konkrētu faktu un personu pieminējuma, sastopamas atsauces uz mākslas un literatūras klasiku, kā arī dažādiem britu un starptautiskās sabiedrības procesiem un politiskām norisēm.

Raksturīgs piemērs ir albumā Fundamental dzirdamais skaņdarbs I’m with Stupid. Lai arī dziesmas tēlu prototipi ir toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs (Tony Blair) un ASV prezidents Džordžs V. Bušs (George W. Bush), tā uztverama arī kā morāli frustrēta protagonista iekšējs monologs par savtīgi motivētām attiecībām ar bagātu, bet aprobežotu ārzemnieku. Savukārt daudzi 80. gadu skaņdarbi veltīti premjerministres Mārgaretas Tečeres (Margaret Thatcher) vadībā īstenoto ekonomisko un sociālo reformu kritikai. Albuma Actually dziesma King’s Cross ir metaforisks vēstījums par šo procesu degradējošo ietekmi uz dažādiem Londonas rajoniem un to iedzīvotājiem, bet Shopping stāsta par valdības sankcionētu nacionalizēto objektu un industriju privatizāciju uz sabiedrības interešu rēķina.

Bieži skarta dziesmu tēma ir seksualitāte (lai arī dueta dalībniekiem piemīt noslēgts dzīvesveids, tekstu autors N. Tenants 90. gadu vidū publiski atzina savu homoseksualitāti). Debijas singlu West End Girls, kurā meitenes no augstākās šķiras apdzīvotā Londonas Vestendas rajona satiekas ar proletāriskās Īstendas puišiem, autors ironiski atzinis par “heteroseksualitātes slavinājumu”, taču vēlākajās PSB repertuāra dziesmās personāžu dzimums un seksuālā identitāte parasti netiek konkretizēta. Viens no retiem izņēmumiem ir albuma Release dziesma Last Night I Fell in Love, kuras varonis iztēlojas homoseksuālas attiecības ar slavenību, kuras aprakstā viegli identificēt cita starpā ar homofobas ievirzes tekstiem pazīstamo reperi Eminemu (Eminem).

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC tīmekļa vietnē 21.01.2020. rakstīts, ka Pet Shop Boys vairāk nekā 30 gadus izdevies īstenot “reti sastopamu komercpanākumu kombināciju ar inteliģentu popmūziku”.

PSB sešas reizes izvirzīti Grammy balvai un saņēmuši trīs britu mūzikas industrijas balvas BRIT – t. sk. par izcilu ieguldījumu mūzikā (Outstanding Contribution to Music, 2009).

Actually iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020). 

Britu mūzikas laikraksts New Musical Express duetam piešķīris Dievišķā ģēnija balvu (Godlike Genius Award, 2017), bet laikraksts The Guardian tā debijas singlu West End Girls ierindojis 100 visu laiku ievērojamāko britu Nr. 1 singlu saraksta pirmajā vietā (The 100 Greatest UK No 1s, 2020).

Always on My Mind; Being Boring; Domino Dancing; Go West; Heart; I’m with Stupid; It’s a Sin; Jealousy; Left to My Own Devices; Love Comes Quickly; Love Is a Bourgeois Concept; Love etc.; Opportunities (Let’s Make Lots of Money); Paninaro; Rent; Se a vida é (That’s the Way Life Is); Suburbia; Twentieth Century; You Only Tell Me You Love Me When You’re Drunk; Yesterday, When I Was Mad; West End Girls; What Have I Done to Deserve This?*

* ar Dastiju Springfīldu

Please (Parlophone, 1986); Actually (Parlophone, 1987); Introspective (Parlophone, 1988); Behaviour (Parlophone, 1990); Very (Parlophone, 1993); Bilingual (Parlophone, 1996); Nightlife (Parlophone, 1999); Release (Parlophone, 2002); Concrete** (Parlophone, 2006); Fundamental (Parlophone, 2006); Yes (Parlophone, 2009); Pandemonium** (Parlophone, 2010); Elysium (Parlophone, 2012); Electric (x2, 2013); Super (x2, 2016); Inner Sanctum** (x2, 2019); Hotspot (x2, 2020); Nonetheless (Parlophone, 2024)

** koncertieraksti