Hauss ir dīdžeju radīta strauja tempa mūzika, kam raksturīgs izteikti sintētisks skanējums, 4/4 taktsmērs, monotons programmētas bungmašīnas ritms, uzsvērta, fankmūzikas ritmiskajā struktūrā balstīta basa līnija un asi sintezatora rifi. Hausmūzika mēdz būt gan instrumentāla, gan vokālinstrumentāla; vokāls var aprobežoties ar vienu daudzkārt atkārotu frāzi. Skaņdarbos bieži izmantoti jau agrāk eksistējošas mūzikas ierakstu fragmenti (sampli).
Apzīmējums house music (angļu ‘mājas mūzika’) Čikāgas deju klubu apritē parādījās 20. gs. 80. gadu sākumā un visbiežāk tiek skaidrots kā atvasinājums no vecā rūpnīcas ēkā iekārtota naktskluba The Warehouse (angļu ‘noliktava’ jeb ‘preču māja’) nosaukuma – šajā klubā mūzikas ierakstus atskaņoja dīdžejs Frenkijs Naklzs (Frankie Knuckles), kurš tiek uzskatīts par žanra aizsācēju. Savukārt cits hausa pionieris Lenerds “Remikss” RRojs (Leonard “Remix” RRoy) apgalvo, ka šo apzīmējumu pirmais sācis lietot viņš, Čikāgas klubā The Bitter End atskaņojot mūziku no vecām soula un R&B platēm, kas glabājušās viņa ģimenes mājas pagrabā.
Kaut arī par hausa tiešāko žanrisko priekšteci uzskatāma diskomūzika (hausa pionieri, atsaucoties uz 70. gados daudzu melomānu vidū izplatīto antidisko noskaņojumu, savu stilistiku dēvēja par “disko atriebību”), jaunā klubu mūzikas estētika veidojās, uzsūcot dažādu žanru – gospeļa, soula, džeza, fanka, hiphopa, salsas, elektroniskās mūzikas un citu – elementus.
Par hausa dzimšanas vietu uzskatītais The Warehouse bija uz afroamerikāņu un geju publiku orientēts disko klubs, kas darbojās kopš 1977. gada. Tā pastāvīgais dīdžejs, “hausa krusttēvs” F. Naklzs atskaņoja klasiskas amerikāņu disko, soula un fanka skaņuplates (īpaši t. s. Filadelfijas disko un R&B mākslinieku Harold Melvin & The Blue Notes; The O’Jays; Billija Pola, Billy Paul, u. c. izpildījumā), kā arī vietējai publikai mazpazīstamus Eiropas elektroniskās mūzikas, sintpopa (synth-pop), eirodisko (Eurodisco) un italodisko (Italo disco) ierakstus (Kraftwerk; Telex; Depeche Mode; Soft Cell; Cerrone; Džordžo Moroders, Giorgio Moroder, u. c.). Izmantojot virtuozu manuālās miksēšanas tehniku, programmētus bungmašīnu ritmus un kluba akustiskās sistēmas sniegtās skaņu manipulācijas iespējas, F. Naklzs variēja to tempu, mainīja ritmiskos akcentus, kā arī papildināja ar citu skaņdarbu frāzēm un skaņu efektiem, tādējādi uz iepriekš eksistējušu un nereti publikai labi pazīstamu mūzikas ierakstu bāzes radot jaunus un eksotiskus skaņdarbus, kas bija īpaši piemēroti dejošanai bez pārtraukuma daudzu stundu garumā. F. Naklza eksperimentālajai darbībai drīz radās sekotāji (Larijs Levens, Larry Levan; Rons Hārdijs, Ron Hardy; Adoniss, Adonis; Čips Ī., Chip E., Fārlijs “Džekmāsters” Fanks, Farley “Jackmaster” Funk u. c.) citos Čikāgas un Ņujorkas klubos, kur dīdžeju atskaņotā hedoniskā un eiforiski aktīvā mūzika guva plašu piekrišanu.
80. gadu vidū, augot dažādu elektronisko mūzikas instrumentu, īpaši pogrammējamo bungmašīnu Roland TR 808, TR 606 un TR 909, kā arī relatīvi lētu sintezatoru pieejamībai, arvien vairāk dīdžeju sāka producēt līdzīga skanējuma mūziku, kas vairs primāri nebalstījās citu autoru darbos, bet pašu radītās ritmiskajās struktūrās.
Sākotnēji ASV hausmūzika galvenokārt tika asociēta ar afroamerikāņu un latīņu geju klubu apriti un ārpus tās bija maz izplatīta, taču 80. gadu otrajā pusē, līdz ar tās starptautisko izplatību, žanra sabiedriskais un mākslinieciskais prestižs auga, un hauss kļuva par pašu populārāko klubu mūzikas paveidu.
Līdz ar hausmūzikas izplatību vispirms Čikāgas un Ņujorkas klubos, bet pēc tam arī citur ASV un Eiropā, dzima arvien jaunas žanra stilistikas. Viena no pirmajām un vēsturiski nozīmīgākām bija asidhauss – tā radās 80. gadu vidū, dīdžejiem sākot masveidīgi izmantot basa sintezatoru Roland TB 303, kas mūzikai sniedza “masīvāku” un “fiziskāku” skanējumu.
Nozīmīgs, arī 21. gs. iecienīts stilistisks atzars ir dīphauss (deep house) jeb dziļais hauss, kas atšķiras ar lēnāku tempu, atmosfēriskāku un mazāk sintētisku skanējumu, izteiktām soula, džeza un disko ietekmēm un soulmūzikai radniecīgu vokālu.
Žanra evolūcijas gaitā radušās arī daudzas citas hausmūzikas stilistikas: garāžhauss (garage house) ar spēcīgu disko un R&B ietekmi; traibālhauss (tribal house) ar pasaules mūzikas elementu, īpaši etnisko perkusiju instrumentu izmantojumu; tehhauss (tech house) – hausa un tehno (techno) starpžanrs, stilistiski tuvāks hausam; mikrohauss (micro house, arī minimālhauss, minimal house) – eksperimentāla stilistika, kas veidojusies uz tehno bāzes; hārdhauss (hard house) vai smagais hauss – ievērojams ar ļoti strauju tempu (vidēji 150 bīti minūtē); ambientais hauss (ambient house) – relaksējošs hausa un ambientās mūzikas hibrīds; elektrohauss (electro house) ar īpaši uzsvērtu basa līniju, kā arī citas.
80. gadu otrajā pusē Detroitas (Mičiganas pavalsts, ASV) dīdžeji, Čikāgas hausu modificējot ar vēl mehāniskāku un aktīvāku ritmiku, lika pamatus plašu izplatību un daudzveidīgu attīstību guvušai EDM stilistikai, kas kļuva pazīstama kā tehno.
Desmitgades otrajā pusē, rodoties pietiekami plašam jaunā žanra ierakstu piedāvājumam (īpaši nozīmīga bija Čikāgas ierakstu kompānija Trax Records) un vadošajiem dīdžejiem dodoties starptautiskās klubu turnejās, sākās plaša hausmūzikas izplatība ārpus ASV. Īpaši populāra tā kļuva Lielbritānijā, kur daudzi dīdžeji un mūziķi pievērsās asidhausa stilistikai, kas veicināja reiva subkultūras rašanos. Nozīmīgi žanra pārstāvji Lielbritānijā 80. un 90. gados: Coldcut; MARRS; Pols Oukenfolds (Paul Oakenfold); 808 State; A Guy Called Gerald; D-Mob; Krush; Bomb the Bass; The Orb; K-Klass; Leftfield; Orbital un citi.
90. gados spēcīga hausmūzikas tradīcija izveidojās Francijā (Tomā Bagaltērs, Thomas Bangalter; Daft Punk; Modjo; Fransuā Kevorkjans, François Kevorkian; Lorans Garnjē, Laurent Garnier; Cassius; Stardust; St. Germain; Bobs Sinklērs, Bob Sinclar, Etjēns de Kresī, Étienne De Crécy, u. c.) un Itālijā, kur klubu dīdžeji, producenti un mūziķi (Džanfranko Brotoloti, Gianfranco Brotolotti; Black Box; Džidži Dagostino, Gigi D’Agostino; Jam Machine u. c.) ASV hausa stilistikas sintezēja ar italodisko. 80. gadu nogalē un 90. gadu sākumā ievērojamus starptautiskus panākumus guva vācu hausa un eirodānsa (Eurodance) projekts Snap! un beļģu Technotronic.
21. gs. plašu starptautisku atpazīstamību iemantojusi arī zviedru (Aviči, Avicii; Aleso, Alesso; Sebastians Ingroso, Sebastian Ingrosso; Aksvels, Axwell; Stīvs Andželo, Steve Angello, un triju pēdējo supergrupa Swedish House Mafia) un nīderlandiešu (Armins van Bjūrens, Armin van Buuren; Tiesto, Tiësto; Martins Garriks, Martin Garrix) hausmūzika.
Kopš 20. gs. 90. gadiem dažādu hausmūzikas stilistiku ietekme sastopama daudzu popmūzikas slavenību (Madonna, Madonna; Kailija Minoga, Kylie Minogue; Dženeta Džeksone, Janet Jackson; Britnija Spīrsa, Britney Spears; Ketija Perija, Katy Perry; Lēdija Gaga, Lady Gaga, u. c.) repertuārā, savukārt vairāki dīdžeji – hausmūzikas autori un producenti –, kļuvuši par ievērojamām meinstrīma mūzikas slavenībām, dodas vērienīgās pasaules turnejās, regulāri izdod ierakstus, kā producenti un remiksētāji sadarbojas ar mūzikas industrijas lielākajām zvaigznēm.
Ievērojami žanra pārstāvji 21. gs. pirmajās desmitgadēs: Disclosure; Teo Perišs (Theo Parrish); Motor City Drum Ensemble; Masters at Work; Ričijs Houtins (Ritchie Hawtin); Armands van Heldens (Armand van Helden); Deep Dish; Swedish House Mafia; Aviči; Deivids Geta (David Guetta); Kelvins Heriss (Calvin Harris); Benijs Benasi (Benny Benassi); Ēriks Prīts (Eric Prydz); Deadmau5; Pols van Daiks (Paul van Dyk); A. van Bjūrens; Tiesto un citi.