Kaut arī par hausa tiešāko žanrisko priekšteci uzskatāma diskomūzika (hausa pionieri, atsaucoties uz 70. gados daudzu melomānu vidū izplatīto antidisko noskaņojumu, savu stilistiku dēvēja par “disko atriebību”), jaunā klubu mūzikas estētika veidojās, uzsūcot dažādu žanru – gospeļa, soula, džeza, fanka, hiphopa, salsas, elektroniskās mūzikas un citu – elementus.
Par hausa dzimšanas vietu uzskatītais The Warehouse bija uz afroamerikāņu un geju publiku orientēts disko klubs, kas darbojās kopš 1977. gada. Tā pastāvīgais dīdžejs, “hausa krusttēvs” F. Naklzs atskaņoja klasiskas amerikāņu disko, soula un fanka skaņuplates (īpaši t. s. Filadelfijas disko un R&B mākslinieku Harold Melvin & The Blue Notes; The O’Jays; Billija Pola, Billy Paul, u. c. izpildījumā), kā arī vietējai publikai mazpazīstamus Eiropas elektroniskās mūzikas, sintpopa (synth-pop), eirodisko (Eurodisco) un italodisko (Italo disco) ierakstus (Kraftwerk; Telex; Depeche Mode; Soft Cell; Cerrone; Džordžo Moroders, Giorgio Moroder, u. c.). Izmantojot virtuozu manuālās miksēšanas tehniku, programmētus bungmašīnu ritmus un kluba akustiskās sistēmas sniegtās skaņu manipulācijas iespējas, F. Naklzs variēja to tempu, mainīja ritmiskos akcentus, kā arī papildināja ar citu skaņdarbu frāzēm un skaņu efektiem, tādējādi uz iepriekš eksistējušu un nereti publikai labi pazīstamu mūzikas ierakstu bāzes radot jaunus un eksotiskus skaņdarbus, kas bija īpaši piemēroti dejošanai bez pārtraukuma daudzu stundu garumā. F. Naklza eksperimentālajai darbībai drīz radās sekotāji (Larijs Levens, Larry Levan; Rons Hārdijs, Ron Hardy; Adoniss, Adonis; Čips Ī., Chip E., Fārlijs “Džekmāsters” Fanks, Farley “Jackmaster” Funk u. c.) citos Čikāgas un Ņujorkas klubos, kur dīdžeju atskaņotā hedoniskā un eiforiski aktīvā mūzika guva plašu piekrišanu.
80. gadu vidū, augot dažādu elektronisko mūzikas instrumentu, īpaši pogrammējamo bungmašīnu Roland TR 808, TR 606 un TR 909, kā arī relatīvi lētu sintezatoru pieejamībai, arvien vairāk dīdžeju sāka producēt līdzīga skanējuma mūziku, kas vairs primāri nebalstījās citu autoru darbos, bet pašu radītās ritmiskajās struktūrās.
Sākotnēji ASV hausmūzika galvenokārt tika asociēta ar afroamerikāņu un latīņu geju klubu apriti un ārpus tās bija maz izplatīta, taču 80. gadu otrajā pusē, līdz ar tās starptautisko izplatību, žanra sabiedriskais un mākslinieciskais prestižs auga, un hauss kļuva par pašu populārāko klubu mūzikas paveidu.