Viens no pirmajiem elektroniskās mūzikas sapņotājiem bija itāļu futūrists Luidži Rusolo (Luigi Russolo), kurš savā 1913. gada manifestā “Skaņu māksla” (L'arte dei Rumori) paredzēja izlaušanos no tradicionālās mūzikas skaņu paletes un vides, kā arī mašinēriju trokšņu iekļaušanu muzikālajā valodā. Elektrisku ierīču pielietojumu nākotnes mūzikā prognozēja itāļu komponists, pianists un pedagogs Feručio Buzoni (Ferruccio Busoni), kurš Telharmonium izgudrošanu skatīja kontekstā ar saviem centieniem radīt kompozīcijas ar ceturtdaļtoņiem.
Joprojām tiek lietots agrīnais sintezators teremins, ko 1919.–1920. gadā Petrogradā izgudroja krievu inženieris un izgudrotājs Ļevs Termens (Лев Сергеевич Термен). Šim instrumentam piemīt interesanta īpatnība – to var spēlēt, nepieskaroties. Tas bija arī pirmais elektroniskais instruments, kam sacerētas kompozīcijas. Teremina spocīgā skaņa atpazīstama no agrīnajām zinātniskās fantastikas filmām un trilleriem, piemēram, “Radījums no citas pasaules” (The Thing From Another World, režisors Kristians Nībijs, Christian Nyby, 1951, ASV); “Apburts” (Spellbound, režisors Alfreds Hičkoks, Alfred Hitchcock, 1945, ASV).