Grupai ir lieli nopelni ārtroka un progresīvā roka māksliniecisko pamatu izveidē un popularizēšanā 20. gs. 70. gadu 1. pusē.

Repertuārā apvienoja roka, folka, džeza un klasiskās mūzikas elementus, ievērojama ar virtuozu izpildījumu, kā arī savā laikā novatorisku skanējumu, kurā rokmūzikā tradicionāli dominējošo elektrisko ģitāru vietā bagātīgi izmantotas elektriskās ērģeles un sintezatori. Dēvēta par progresīvā roka pirmo supergrupu, jo visi dalībnieki bija pazīstami mūziķi arī pirms kopīgas darbības uzsākšanas.

ELP radās 1970. gadā bijušajam grupas The Nice taustiņinstrumentālistam Kītam Emersonam (Keith Emerson, pilnā vārdā Kīts Noels Emersons, Keith Noel Emerson) apvienojoties ar agrāko grupas King Crimson basģitāristu un vokālistu Gregu Leiku (Greg Lake, pilnā vārdā Gregorijs Stjuarts Leiks, Gregory Stuart Lake) un bundzinieku Karlu Palmeru (Carl Palmer, pilnā vārdā Karls Frederiks Kendals Palmers, Carl Frederick Kendall Palmer), kurš iepriekš muzicēja grupās TheCrazy World of Arthur Brown un Atomic Rooster. Visi bija tehniski virtuozi mūziķi, bet idejisko virzību visvairāk noteica K. Emersona aizraušanās ar klasiskās mūzikas un roka sintēzi.

Debijas albumā, plašu publikas un kritikas ievērību guvušajā Emerson, Lake & Palmer (1970), līdzās grupas dalībnieku sacerējumiem iekļauta arī kompozīcija The Barbarian – ungāru komonista Bēlas Bartoka (Bélla Bartók) klavierskaņdarba Allegro barbaro (1911) aranžējums, savukārt, kompozīcijā Knife-Edge dzirdami čehu komponista Leoša Janāčeka (Leoš Janáček) un vācu komponista Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach) darbu motīvi. 1971. gadā negaidītus panākumus guva koncertalbums Pictures at an Exhibition ar krievu komponista Modesta Musorgska (Модест Петрович Мусоргский) klaviercikla “Izstādes gleznas” (Картинки с выставки, 1874) roka versiju, un arī turpmāk ELP repertuārā, līdzās oriģinālkompozīcijām bija dažādu laikmetu klasiskās mūzikas skaņdarbu aranžējumi.

Albumi Tarkus, Pictures at an Exhibition (abi 1971), Trilogy (1972) un Brain Salad Surgery (1973) ELP izvirzīja starp progresīvā roka nozīmīgākajām grupām – ne mazāk populāri bija tās koncerti, kuros mūziķi demonstrēja nevainojami izkoptu izpildījuma meistarību, kā arī dinamisku, vērienīgiem vizuāliem efektiem bagātu skatuvisko priekšnesumu. ELP panākumi šajā laikā veicināja daudzu rokmūziķu pievēršanos garām, dramaturģiski izvērstām, ritmiski un harmoniski sarežģītām kompozīcijām, kas no izpildītājiem prasīja augstu tehnisko sagatavotību, bet no klausītājiem – ievērojami nopietnāku iedziļināšanos nekā vairums agrākās rokmūzikas, un nereti līdzinājās klasiskās mūzikas estētikai (albumā Works Volume 1, 1977, iekļauts K. Emersona skaņdarbs Piano Concerto No. 1, ko autors izpilda ar Londonas Filharmonijas orķestri, London Philharmonic Orchestra, diriģents Džons Maiers, John Mayer).

70. gadu vidū ELP jaunradē iestājās idejisks apsīkums, kas sakrita ar progresīvā roka popularitātes kritumu, bet 1979. gadā, neilgi pēc albuma Love Beach iznākšanas, grupa beidza pastāvēt, kaut tās dalībnieki kopā strādājuši arī vēlāk.

1986. gadā K. Emersons un G. Leiks izdeva albumu Emerson, Lake & Powell ar agrāko grupas Rainbow bundzinieku Koziju Pauelu (Cozy Powell); 1988. gadā K. Emersons un K. Palmers muzicēja (un izdeva albumu To the Power of Three) īslaicīgā projektā 3 ar amerikāņu mūziķi Robertu Beriju (Robert Berry), bet 90. gadu sākumā ELP uz vairākiem gadiem atkal apvienojās oriģinālajā sastāvā – atgriešanās guva vērā ņemamu ievērību progresīvā roka cienītāju aprindās, tomēr kādreizējos mākslinieciskos un komerciālos panākumus atkārtot neizdevās. 2010. gadā K. Emersons un G. Leiks veica kopīgu turneju pa Ziemeļameriku, turklāt, atzīmējot ELP dibināšanas četrdesmitgadi, grupa pilnā sastāvā sniedza vienreizēju uzstāšanos Viktorijas parkā Londonā (koncertalbums High Voltage, 2010). Visi trīs izdevuši arī solo albumus, K. Emersons uzstājies un ierakstījies ar grupu Keith Emerson Band, G. Leiks muzicējis grupās Asia un Ringo Starr & His All Star Band, K. Palmers spēlējis grupā Asia.

Kaut arī savulaik – īpaši pankroka uzplaukuma laikā 20. gs. 70. gadu 2. pusē – ELP tika daudz kritizēti par pretenciozitāti un pseidointelektuālismu, kas rokmūziku attālinājis no tās sākotnējās vitalitātes un dumpīguma, trio labākie darbi ir būtiski bagātinājuši roka stilistisko daudzveidību, paaugstinājuši mūziķu profesionālisma standartus un paplašinājuši klausītāju gaumes robežas, savukārt K. Emersons, būdams viens no pirmajiem taustiņistrumentālistiem, kurš intensīvi izmantoja agrīnos Moog sintezatorus, būtiski ietekmējis roka skanējumu un elektroniskās mūzikas attīstību.

Būdama viena no sava laika komerciāli un mākslinieciski veiksmīgākajām rokgrupām, ELP arī daudzus gadus pēc darbības beigšanas ir starp progresīvā roka cienītāju iemīļotākajiem mūziķiem. Grupai veltītas vairākas grāmatas (Džordža Forestera, George Forrester, Mārtina Hensona, Martyn Hanson, Frenka Eskjū, Frank Askew, “ELP: Nebeidzamā izrāde... atkārtot!”, ELP: The Show That Never Ends... Encore, 2000; Gērija Frīmena, Garry Freeman, “Vēlies nospēlēt ko maģisku?”, Do You Wanna Play Some Magic?, 2012). ELP trīsreiz nominēta Grammy balvai, bet K. Palmers saņēmis angļu mūzikas žurnāla Prog ikgadējo balvu “Proga dievs” (Prog God, 2017, viens no prestižākajiem apbalvojumiem progresīvās rokmūzikas apritē).

K. Emersons (Hammond ērģeles, klavieres, sintezatori, 1970–1979; 1991–1994; miris 2016)

G. Leiks (basģitāra, akustiskā ģitāra, elektriskā ģitāra, vokāls, 1970–1979; 1991–1994; miris 2016)

K. Palmers (sitamie instrumenti, 1970–1979; 1991–1994)

A Time and a Place; Abaddon’s Bolero; Brain Salad Surgery; C’est la vie; Fanfare for the Common Man; From the Beginning; Hoedown; I Believe in Father Christmas; Jerusalem; Karn Evil 9, 1st Impression, Pts. 1 and 2; Knife-Edge; Lucky Man; Nutrocker; Peter Gunn; Piano Concerto No. 1 – 1st Movement; Take a Pebble; Tank; Tarkus; The Barbarian; The Endless Enigma, Pt. 1; The Great Gates of Kiev; The Only Way (Hymn); The Sage; Toccata

Emerson, Lake & Palmer (Island, 1970); Tarkus (Island, 1971); Pictures at an Exhibition* (Island, 1971); Trilogy (Island, 1972); Brain Salad Surgery (Manticore, 1973); Welcome Back, My Friends, to the Show That Never Ends – Ladies and Gentlemen* (Manticore, 1974); Works Volume 1 (Atlantic, 1977); Works Volume 2 (Atlantic, 1977); Love Beach (Atlantic, 1978); Black Moon (Victor Music, 1992); Works Live* (Victor Music, 1993); Live at the Royall Albert Hall* (Sanctuary, 1993); In the Hot Sea (Victor Music, 1994); Live at the Isle of Wight Festival 1970* (Sanctuary, 1997); Live in Poland* (Sanctuary, 1997); There and Now* (Eagle, 1998); Live at the High Voltage Festival 2010* (Concert Live, 2010); Live at Nassau Coliseum ’78* (Shout! Factory, 2011)

 * Koncertalbumi. Pēc ELP pastāvēšanas beigām dažādi izdevēji laiduši klajā daudzus vēsturiskus grupas koncertierakstus. Šeit minētie 06.02.2018. uzrādīti grupas tīmekļa vietnē.