Grupas Deep Purple līdera Ričija Blekmora (Ritchie Blackmore, pilnā vārdā Ričards Hjū Blekmors, Richard Hugh Blackmore; viņš arī vienīgais pastāvīgais Rainbow dalībnieks) izveidota grupa ar lielu ietekmi smagā metāla žanriskās attīstības agrīnajā periodā. Lielāko popularitāti baudīja 20. gs. 80. gadu pirmajā pusē, taču nozīmīgākos un smagās rokmūzikas cienītāju visaugstāk vērtētos darbus radīja 70. gadu otrajā pusē, kad svarīga loma tajā bija dziedātājam Ronijam Džeimsam Dio (Ronnie James Dio, īstajā vārdā Ronalds Džeimss Padavona, Ronald James Padavona).

20. gs. 70. gadu sākumā R. Blekmors bija virtuozs ģitārists ļoti populārā un ietekmīgā angļu smagā roka grupā Deep Purple. Taču viņa nepiekāpīgi egocentriskā personība tajā radīja iekšēju spriedzi, novedot pie dalībnieku maiņām un muzikālām, kā arī personīgām domstarpībām. Meklējot jaunas pašizpausmes iespējas, R. Blekmors izlēma ierakstīt solosinglu ar amerikāņu grupas ELF vokālistu R. Dž. Dio. Abu savstarpējā saskaņa pirmajās sesijās mudināja neaprobežoties ar singlu, bet ieskaņot albumu ar vairuma pārējo ELF mūziķu līdzdalību.

Tā uz Deep Purple koncertu iesildītājgrupas ELF bāzes 1975. gada sākumā Losandželosā (Kalifornijas pavalsts, ASV) radās grupa Ritchie Blackmore’s Rainbow (no angļu “Ričija Blekmora Varavīksne”). R. Dž. Dio vairākkārt apgalvojis, ka sākotnēji viņu starpā bijusi vienošanās par nosaukumu Ritchie Blackmore’s and Ronnie James Dio’s Rainbow (“Ričija Blekmora un Ronija Džeimsa Dio Varavīksne”), bet R. Blekmors šo epizodi vēlāk intervijās pieminējis kā joku.

R. Blekmoram joprojām esot arī Deep Purple dalībniekam, jaunā grupa ieskaņoja albumu Ritchie Blackmore’s Rainbow (1975). Tas guva panākumus (Nr. 11 Lielbritānijā, Nr. 30 ASV), turklāt mūzikas prese uzsvēra, ka albuma popularitāte pārspējusi dažus mēnešus vēlāk, jau bez agrākā līdera izdoto Deep Purple darbu Come Taste the Band. Taču, gatavojoties pirmajai koncertturnejai, R. Blekmors, nebūdams apmierināts ar mūziķu profesionālo līmeni, nomainīja visus kādreizējos ELF instrumentālistus. Grupas nosaukums šajā brīdī tika saīsināts uz Rainbow, un bez R. Blekmora un R. Dž. Dio (abu starpā izveidojās veiksmīgs autorduets, kas sacerējis vairumu pirmo albumu skaņdarbu) tagad tajā ietilpa jau prominentais angļu bundzinieks, bijušais Jeff Beck Group dalībnieks Kozijs Pauels (Cozy Powell, īstajā vārdā Kolins Trevors Flukss, Colin Trevor Flooks), skotu basģitārists Džimijs Beins (Jimmy Bain, pilnā vārdā Džeimss Stjuarts Beins, James Stewart Bain) un amerikāņu taustiņinstrumentālists Tonijs Kerijs (Tony Carey, pilnā vārdā Entonijs Lorenss Kerijs, Anthony Lawrence Carey). 

Šis sastāvs debitēja ar Rising (1976) – smagās mūzikas apritē ļoti ietekmīgu albumu, kas arī 21. gs. pieskaitāms metāla klasikai. Savukārt tā ievērojamākais skaņdarbs – vērienā un tematikā episkais, Tuvo Austrumu mūzikas intonāciju bagātinātais Stargazer, kas ieskaņots ar Minhenes Filharmonijas orķestri (Munich Philharmonic Orchestra, diriģents un orķestra aranžējuma autors Rainers Pītšs, Rainer Pietsch), ir viena no 70. gadu metālmūzikas slavenākajām kompozīcijām.

Gan Rising panākumi, gan mūziķu tehniskā meistarība, ko apliecināja arī koncertalbums On Stage (1977), Rainbow izvirzīja starp sava laika rokmūzikas līderiem. Autoritāti cēla arī trešais studijas albums Long Live Rock ‘n’ Roll (1978) ar vēlāk klasiskām smagām roka un metāla dziesmām Long Live Rock ’n’ Roll; L. A. Connection; Gates of Babylon un Kill the King.

Taču sasniegumi nemazināja R. Blekmora tieksmi pēc perfekcijas, kas noveda pie arvien jaunām sastāva korekcijām (vairāki dalībnieki grupā noturējās tikai dažas nedēļas vai mēnešus); šā iemesla dēļ albumā Long Live Rock ‘n’ Roll viņš iespēlējis ne tikai soloģitāru, bet arī daļu basģitāras partiju. Pēc Long Live Rock ‘n’ Roll iznākšanas, R. Blekmoram grupas nākotni saistot ar komerciāli daudzsološāku un skanējumā mērenāku stilistiku, Rainbow atstāja pret šādu ievirzi iebildušais R. Dž. Dio, kuru daudzi cienītāji jau uzskatīja par ģitāristam līdzvērtīgu zvaigzni.

R. Dž. Dio pēcteča meklējumos R. Blekmors uzrunāja pat Īanu Gilanu (Ian Gillan), kurš savulaik abu domstarpību dēļ bija aizgājis no Deep Purple, taču saņēma atteikumu. Visbeidzot par Rainbow jauno dziedātāju kļuva anglis Greiems Bonets (Graham Bonnet), savukārt par nākamā albuma producentu tika uzaicināts Rodžers Glovers (Roger Glover, pilnā vārdā Rodžers Deivids Glovers, Roger David Glover), kurš pirms dažiem gadiem R. Blekmora ambīciju dēļ atstāja Deep Purple basģitārista posteni, bet nu kļuva ne vien par Rainbow producentu, bet arī basģitāristu un tekstu autoru.

Atbilstoši R. Blekmora vēlmei uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, jaunais repertuārs bija melodiskāks, mazāk smags un agresīvs, pamatievirzē tuvāks smagajam rokam, nevis metālam. Šīs pārmaiņas deva cerēto rezultātu: albums Down to Earth (1979) sasniedza 6. vietu britu topā, bet tā singli Since You’ve Been Gone (Rusa Bellarda, Russ Ballard, dziesmas kaverversija) un All Night Long (R. Blekmora un R. Glovera sacerējums, kura klaji seksistisko tekstu R. Glovers vēlāk atzinis par apkaunojošu) pirmo reizi ļāva iekļūt arī singlu tabulas pirmajā desmitniekā. 

1980. gada vasarā, tūlīt pēc uzstāšanas pirmajā festivālā Monsters of Rock Kasldoningtonā (Anglija), kur Rainbow piedalījās galveno zvaigžņu statusā, no tās aizgāja ar jauno stilistiku neapmierinātais K. Pauels. Īsi pēc tam grupa šķīrās arī no G. Boneta, kuram, neraugoties uz spēcīgo balsi un pārliecinošo dziedājumu, tā arī neizdevās pilnvērtīgi iekļauties sastāvā. Cita starpā viņa neiederību veicināja smagās rokmūzikas pieredzes trūkums un pārmērīgs alkohola patēriņš, bet jo īpaši – atšķirīgs skatuviskais tēls un atteikšanās audzēt garus matus, kas bija plaši izplatīta rokmūziķu ārējā veidola pamatpazīme.

Arī turpmāk Rainbow piemita līdzīga dalībnieku maiņu intensitāte un orientācija uz melodisku smago roku, reizēm ietiecoties pat poproka teritorijā. Pirmais albums ar jauno amerikāņu vokālistu Džo Linnu Tērneru (Joe Lynn Turner, īstajā vārdā Džozefs Arturs Marks Linkito, Joseph Arthur Mark Linquito) – Difficult to Cure (1981), tāpat kā tā singls I Surrender (vēl viena R. Bellarda dziesmas kaverversija) sasniedza 3. vietu Lielbritānijā, iezīmējot grupas komercpanākumu virsotni, taču sagādāja vilšanos daļai tās senāko cienītāju, kuru uztverē vienīgā liecība par Rainbow kādreizējo saistību ar metālmūziku bija titulskaņdarbs – Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) 9. simfonijas (1824) fināldaļas “Oda priekam” (An die Freude) instrumentāla parafrāze ar R. Blekmora virtuozās ģitārspēles demonstrējumu. 

Ar nākamajiem albumiem Straight Between the Eyes (1982) un Bent Out of Shape (1983) grupai, pateicoties mūzikas televīzijas MTV atbalstam, izdevās nostiprināt pozīcijas arī ASV, bet 1984. gadā, R. Blekmoram un R. Gloveram iesaistoties atjaunotajā Deep Purple, tā beidza pastāvēt.

1993. gadā R. Blekmors vēlreiz atstāja Deep Purple un sapulcēja jaunu Rainbow sastāvu. Abuma Strangers in Us All (1995) rezonanse bija minimāla, taču tam sekojusī pasaules turneja, pateicoties ģitārista autoritātei un klasiskajam Rainbow un Deep Purple repertuāram, guva visai plašu ievērību. Grupas dziedātājs bija skotu mūziķis Dugijs Vaits (Doogie White, īstajā vārdā Daglass Vaits, Douglas White), bet pilnais nosaukums – Ritchie Blackmore’s Rainbow.

Atjaunotā grupa pastāvēja līdz 1997. gadam, kad R. Blekmors pievērsās viduslaiku un tautas mūzikas ietekmētai muzicēšanai duetā Blackmore’s Night ar savu dzīvesbiedri Kendisu Naitu (Candice Night).

2015. gadā smagās rokmūzikas cienītājus atkal pārsteidza ziņa par Ritchie Blackmore’s Rainbow atdzimšanu, taču mūzikas prese un vairāki grupas bijušie dalībnieki neslēpa neapmierinātību par R. Blekmora lēmumu sastāvā neiekļaut nevienu no tās veterāniem, priekšroku dodot jaunākiem mūziķiem, t. sk. vairākiem Blackmore’s Night pavadītājiem un K. Naitai kā fona vokālistei. Īpaši sarūgtināts bija Dž. L. Tērners, kurš žurnālistiem atklāja, ka grupas atjaunošanu ar R. Blekmoru apspriedis jau gadu iepriekš, bet tikai no preses uzzinājis, ka ģitārists izvēlējies citu dziedātāju – čīlieti Roniju Romero (Ronnie Romero, īstajā vārdā Ronalds Romero, Ronald Romero), kurš dzimis 1981. gadā, Rainbow lielākās slavas laikā.

Par spīti šai skepsei, grupai bija daudz koncertu piedāvājumu, taču tās darbība apsīka līdz ar Covid-19 pandēmiju 2020. gadā. Šis Rainbow modelis dzirdams vairākos koncertalbumos – Memories in Rock: Live in Germany (2016); Live in Birmingham 2016 (2017); Memories in Rock II (2018) –  un studijā ieskaņotos singlos, bet studijas albumus nav izdevis.

20. gs. 70. gadu otrajā pusē Rainbow bija viena no pirmajām grupām, kas iepriekš par smagā roka paveidu uztverto smago metālu (abi apzīmējumi nereti tika lietoti kā sinonīmi) definēja kā suverēnu rokmūzikas apakšžanru.

Tās debijas albums, kurā apvienoti blūza, folka, smagā un progresīvā roka elementi, vēl pieskatāms nosacītam pārejas posmam. Taču jau nākamais albums Rising, pateicoties grandiozi sakāpinātam, ļoti dinamiskam skanējumam, mūzikas tempam un agresivitātei, izpildītāju tehniskajai virtuozitātei solopartijās un ansambļa spēlē, kā arī R. Dž. Dio specifiskajai, vēlāk daudzu vokālistu atdarinātajai dziedājuma manierei, bija darbs ar fundamentālu ietekmi uz smagā metāla muzikālo evolūciju. Tāpat daudzas grupas savā repertuārā pārņēma R. Dž. Dio dziesmu tekstos bieži risināto viduslaiku tematiku ar romantiski baisiem misticisma un fantastikas motīviem. Būtiska nozīme bija R. Blekmora interesei par viduslaiku mūziku, kā arī romantisma un baroka klasiku, kuras elementu integrāciju ģitārspēlē un rokmūzikas aranžējumos viņš praktizēja jau Deep Purple periodā, bet ar Rainbow pilnveidoja kvalitatīvi jaunā līmenī, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits mūziķis veicinot t. s. neoklasiskā metāla (neoclassical metal) un pauermetāla (power metal) rašanos. 

Par Rainbow iedibināto tradīciju turpinātājiem dažādos roka novirzienos uzskatāmi tādi mūziķi kā Ingvejs Malmstīns (Yngwie Malmsteen); Manowar; Megadeth; Dream Theater; Opeth; Avatarium; Spiritual Beggars; Nightwish; Dream Theater; Symphony X; DragonForce; Europe u. c.

Ģitārista dominējošās lomas un pārējo dalībnieku biežo maiņu dēļ grupa reizēm dēvēta par R. Blekmora soloprojektu, taču 70. un 80. gadu smagās mūzikas vidē dalība Rainbow sastāvā bija nozīmīgs statusa un profesionalitātes apliecinājums, kas daudziem mūziķiem ļāva turpināt veiksmīgu karjeru arī pēc tās atstāšanas.

R. Dž. Dio 1979. gadā kļuva par Black Sabbath dziedātāju, bet 1982. gadā, jau būdams viens no slavenākajiem metāla vokālistiem, nodibināja savu grupu Dio, kuras sākumsastāvā basģitāru spēlēja Dž. Beins. Dio pastāvēja līdz pat dziedātāja nāvei 2010. gadā; mūža pēdējos gados viņš bija arī smagā metāla supergrupas Heaven & Hell dalībnieks.

K. Pauels 80. gadu sākumā muzicēja grupā Michael Schenker Group, 1982.–1985. gadā bija Whitesnake bundzinieks, bet pēc tam ieņēma Karla Palmera (Carl Palmer) vietu progresīvā roka supergrupā Emerson, Lake & Palmer, kas līdz ar viņa iesaistīšanos kļuva par Emerson, Lake & Powell, bet saglabāja populāro nosaukuma abreviatūru ELP. Vēlāk bijis arī Black Sabbath bundzinieks, muzicējis Gerija Mora (Gary Moore), Braiena Meja (Brian May) un I. Malmstīna grupās, kā arī izdevis soloierakstus.

Taustiņistrumentālists Dons Eirijs (Don Airey, pilnā vārdā Donalds Smits Eirijs, Donald Smith Airey) pēc aiziešanas no Rainbow 1981. gadā kļuva par Ozija Osborna (Ozzy Osbourne) grupas dalībnieku, vēlāk kā sesijmūziķis piedalījās Whitesnake; Judas Priest; G. Mora u. c. mūziķu ierakstos, bet kopš 2001. gada ir Deep Purple dalībnieks.

G. Bonets 80. gadu sākumā īslaicīgi dziedāja Michael Schenker Group sastāvā, bet pēc tam kļuva par vienu no grupas Alcatrazz dibinātājiem un ilggadējākiem dalībniekiem; izdevis arī soloierakstus.

Dž. L. Tērners 1990.–1992. gadā (pēc kārtējā R. Blekmora un Ī. Gilana konflikta) bija Deep Purple vokālists, bet 1993. gadā kļuva par vienu no amerikāņu smagā roka supergrupas Mother’s Army dibinātājiem; izdevis arī soloierakstus. Vēl viens Mother’s Army dalībnieks bija kādreizējais Rainbow basģitārists Bobs Deizlijs (Bob Daisley, pilnā vārdā Roberts Džons Deizlijs, Robert John Daisley), kurš muzicējis arī O. Osborna grupā un Uriah Heep, kā arī austrāliešu blūza grupā The Hoochie Coochie Men.

2008. gadā dažādu Rainbow sastāvu veterāni Dž. L. Tērners, T. Kerijs, Roberts Rondinelli (Robert Rondinelli) un Gregs Smits (Greg Smith) izveidoja Rainbow repertuāra izpildītājkolektīvu Over the Rainbow, par kura ģitāristu kļuva R. Blekmora dēls Jurgens Blekmors (Jürgen Blackmore). Grupa pastāvēja līdz 2011. gadam.

1981. gadā Rainbow albums Rising uzvarēja britu rokmūzikas žurnāla Kerrang! lasītāju aptaujā par visu laiku izcilākajiem smagā metāla albumiem. 1989. gadā tas šajā aptaujā ierindojās 14., bet 2005. gadā – 74. vietā. 2006. gadā žurnāla Classic Rock lasītāji Rising atzina par 18. visu laiku labāko britu roka albumu, savukārt 2001. gadā šā žurnāla aptaujā par 100 visu laiku izcilākajiem roka albumiem 29. vietu ieņēma Long Live Rock ‘n’ Roll.

Amerikāņu žurnāla Rolling Stone ekspertu žūrija 100 visu laiku ievērojamāko metāla albumu reitinga (100 Greatest Metal Albums of All Time, 2017) 48. vietā iekļāvusi Rising.

R. Blekmors (ģitāra, 1975–1984; 1993–1997; kopš 2015) 

R. Dž. Dio (vokāls, 1975–1979; miris 2010)

Gerijs Driskols (Gary Driscoll, sitamie instrumenti, 1975; miris 1987)

Mikijs Lī Sols (Micky Lee Soule, taustiņinstrumenti, 1975)

Kregs Grubers (Craig Gruber, basģitāra, 1975; miris 2015)

K. Pauels (sitamie instrumenti, 1975–1980; miris 1998)

Dž. Beins (basģitāra, fona vokāls, 1975–1977; miris 2016)

T. Kerijs (taustiņinstrumenti, 1975–1977)

Deivids Stouns (David Stone, taustiņinstrumenti, 1977–1979)

Marks Klārks (Mark Clarke, basģitāra, 1977)

B. Deizlijs (basģitāra, fona vokāls, 1977–1978)

R. Glovers (basģitāra, fona vokāls, 1979–1984)

D. Eirijs (taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1979–1981)

G. Bonets (vokāls, 1979–1980)

Dž. L. Tērners (vokāls, 1980–1984)

B. Rondinelli (sitamie instrumenti, 1980–1983)

Devids Rozentāls (David Rosenthal, taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1981–1984)

Čaks Burgī (Chuck Burgi, sitamie instrumenti, 1983–1984; 1995–1996)

D. Vaits (vokāls, 1993–1997)

G. Smits (basģitāra, taustiņinstrumenti, 1993–1997)

Pols Moriss (Paul Morris, taustiņinstrumenti, 1993–1997)

Džons O’Reilijs (John O’Reilly, sitamie instrumenti, 1993–1995)

K. Naita (fona vokāls, 1994–1997; kopš 2015)

R. Romero (vokāls, kopš 2015)

Jenss Jūhanssons (Jens Johansson, taustiņinstrumenti, kopš 2015)

Bobs Nuvo (Bob Nouveau, basģitāra, fona vokāls, kopš 2015)

Deivids Kīts (David Keith, sitamie instrumenti, kopš 2015)

A Light in the Black; All Night Long; Catch the Rainbow; Gates of Babylon; I Surrender; Kill the King; L.A. Connection; Long Live Rock ‘n’ Roll; Man on the Silver Mountain; Since I’ve Been Gone; Spotlight Kid; Stargazer; Starstruck; Stone Cold; Tarot Woman

Ritchie Blackmore’s Rainbow (Polydor, 1975); Rising (Polydor, 1976); On Stage* (Polydor, 1977); Long Live Rock ‘n’ Roll (Polydor, 1978); Down to Earth (Polydor, 1979); Difficult to Cure (Polydor, 1981); Straight Between the Eyes (Polydor, 1982); Bent Out of Shape (Polydor, 1983); Stranger in Us All (BMG, 1995); Live in Munich 1977* (Eagle, 2006); Monsters of Rock – Live at Donington 1980* (Eagle, 2016)

* koncertieraksti