Viena no nozīmīgākām vācu eksperimentālās rokmūzikas jeb krautroka grupām 20. gs. 70. gados. Kaut arī tolaik Neu! mūzikas rezonanse bija visai ierobežota, vēlāk tā sniegusi tālejošu, arī 21. gs. aktuālu ietekmi daudziem pankroka, postpanka, elektroniskās mūzikas un postroka māksliniekiem.

20. gs. 70. gadu sākumā Diseldorfas (Vācijas Federatīvā Republika) grupā Kraftwerk īslaicīgi spēlēja ģitārists un basģitārists Mihaels Roters (Michael Rother) un bundzinieks Klauss Dingers (Klaus Dinger). 1971. gadā abi to pameta, lai turpmāk muzicētu divatā, grupā, kas tāpat bāzējās Diseldorfā un tika nosaukta par Neu! (vācu ‘jauns!’), tā uzsverot vēlmi meklēt jaunus, no angloamerikāniskās rokmūzikas klišejām atšķirīgus izteiksmes līdzekļus.

Kaut epizodiski Neu! arī koncertēja, grupas pamatdarbība saistīta ar producenta Konrāda “Konija” Planka (Konrad “Conny” Plank, reizēm dēvēts par tās trešo dalībnieku) ierakstu studiju.

Debijas albums Neu! (1972) tika ieskaņots četrās naktīs un jau tā pirmā kompozīcija, 10 minūtes ilgstošā Hallogallo uzskatāma par savdabīgu vizītkarti. Reducēta līdz hipnotiski tiešam, motoriskam bītam ar atmosfēriskām, vienkāršiem, bet novatoriskiem efektiem apstrādātām ģitāras iespēlēm, tā rada nebeidzamas kustības un bezgalības iespaidu, kas Pakistānā augušo M. Roteru savulaik bija fascinējis indiešu mūzikā. Šis šķietami mehāniskais bīts un kinētiskā enerģija kļuva par Neu! mūzikas fundamentālu sastāvdaļu ar lielu ietekmi uz rokmūzikas tālāko attīstību. Savās radiopārraidēs Hallogallo regulāri atskaņoja ietekmīgais angļu dīdžejs Džons Pīls (John Peel), nodrošinot grupai pirmo starptautisko ievērību, kas gan nepārsniedza skaitliski nelielas t. s. kulta aprindas.

Otrajā albumā Neu! 2 (1973) izmantots plašāks instrumentu klāsts (tostarp primitīvi elektroniskie taustiņinstrumenti), kuru iegādei tika iztērēta daļa studijas apmaksai paredzēto līdzekļu, tādēļ, ekonomējot ieraksta laiku, albumā līdzās jaunām kompozīcijām iekļauti arī skaņdarbi, kas radīti dažādos ātrumos atskaņojot iepriekš izdotu singlu Super/Neuschnee (1972) – sākotnēji kritikas nenovērtēta jaunrades metode, kas vēlāk nereti minēta kā mūsdienās plaši izplatītās ierakstu remiksēšanas agrīns precedents.

Abu mūziķu atšķirīgo personību, kā arī K. Dingera narkotiku atkarības izraisītas savstarpējas distancēšanās dēļ pēc Neu! otrā albuma M. Roters sāka muzicēt ar grupas Cluster mūziķiem, izveidojot krautroka supergrupu Harmonia. Savukārt, atsākot kopdarbību, Neu! ieskaņoja savu, iespējams, visietekmīgāko albumu Neu! ’75 (1975). Kaut visi tā skaņdarbi ir abu dalībnieku kopīga radošā procesa rezultāts, skaņuplates pirmajā pusē dominē M. Rotera muzikālās idejas, kas iemiesotas sapņainās ambientās mūzikas kompozīcijās, savukārt otrajā pusē ar uzbrūkoši enerģiskām rokdziesmām, kas klasificējamas kā protopankroks (pirmo reizi Neu! mūzikā dzirdams vokāls un teksts), iniciatīva piederējusi K. Dingeram.

Pēc Neu! ’75 M. Roters atsāka strādāt ar Harmonia, bet K. Dingers muzicēja grupā La Düsseldorf (tās pārējie dalībnieki Hanss Lampe, Hans Lampe, un Tomass Dingers, Thomas Dinger, piedalījušies arī Neu! ’75 ieskaņošanā).

1985. gadā M. Roters un K. Dingers vēlreiz apvienojās un ierakstīja albumu Neu! ‘86, taču abu savstarpējo nesaskaņu dēļ oficiālu pirmizdevumu šis darbs, kurā krautroka skanējums papildināts ar sintpopa iezīmēm, piedzīvoja tikai 2010. gadā.

21. gs. sākumā, augot Neu! veco ieskaņojumu starptautiskajam prestižam un popularitātei, tika apsvērta grupas darbības atjaunošana, tomēr šī iecere netika realizēta. Abi Neu! mūziķi laiduši klajā soloierakstus, K. Dingers darbojies arī eksperimentālā mūzikas projektā La! Neu?.

Par spīti īsam pastāvēšanas laikam, nelielam ierakstītās mūzikas apjomam un ilgstošai tās nepieejamībai plašā apritē (M. Rotera un K. Dingera nesaskaņu dēļ grupas albumu pirmie izdevumi kompaktdiska formātā iznāca tikai 2001. gadā), Neu! jaunrade būtiski ietekmējusi vairāku paaudžu rokmūziku. Kā krautroka vēsturei veltītā grāmatā “Krautrokkaleidoskops” (Krautrocksampler, 1995) raksta angļu mūziķis Džulians Koups (Julian Cope): “Arī tad, ja Neu! būtu izjukuši tūlīt pēc sava pirmā albuma pirmā skaņdarba, viņi tik un tā būtu izmainījuši rokenrolu”.

Neu! minimālistiski motoriskais 4/4 bīts kļuva par vienu no krautroka žanriskajiem pamatelementiem (tā apzīmēšanai arī angliski rakstošā mūzikas prese lieto vācisko apzīmējumu Motorik), ko savā mūzikā integrēja daudzas grupas (iepriekš līdzīgu ritmisko risinājumu dažos skaņdarbos izmantoja Can), turklāt M. Rotera un K. Dingera eksperimenti bija starp pirmajiem krautroka paraugiem, kas piesaistīja starptautisku uzmanību – 1976. gadā angļu mūziķis un producents Braiens Īno (Brian Eno) sadarbojās ar Harmonia, kuras sastāvā bija arī M. Roters, savukārt Deivids Bovijs (David Bowie) šajā laikā izteica (nepiepildījušos) vēlmi sastrādāties ar abiem Neu! mūziķiem.

Grupa iedvesmojusi daudzus pankroka, postpanka un jaunā viļņa mūziķus (The Sex Pistols; Public Image Limited; Igijs Pops, Iggy Pop; Devo; Joy Division; Suicide; Wire; Killing Joke; The Fall; Gerijs Ņūmens, Gary Numan; Ultravox u. c.), tāpat arī elektroniskās un ambientās mūzikas pārstāvjus (Stereolab; New Order; Boards of Canada; Underworld u. c.). Arī 21. gs. Neu! ietekme sastopama daudzu ievērojamu mākslinieku (Radiohead; Mogwai; Tortoise; Tame Impala; King Gizzard & The Lizard Wizard; Moon Duo; LCD Soundsystem u. c.) jaunradē. Savukārt amerikāņu eksperimentālās mūzikas grupa Negativland savu nosaukumu aizguvusi no tāda paša nosaukuma Neu! kompozīcijas.

1998. gadā klajā laistā albumā A Homage to Neu! grupas mūziku interpretē Autechre; The Legendary Pink Dots; Džeimss Plotkins (James Plotkin) u. c., bet 2009. gadā izdotajā Brand Neu! Tribute to Neu! tā dzirdama Primal Scream; Oasis; Foals; Kasabian; Holy Fuck; Ciccone Youth u .c. sniegumā.

M. Roters (ģitāra, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1971–1975; 1985–1986)

K. Dingers (sitamie instrumenti, ģitāra, taustiņinstrumenti, vokāls, 1971–1975; 1985–1986; miris 2008)

Crazy; Dive (Grundfunken); Für Immer; Hallogallo; Hero; Isi; Lila Engel (Lilac Angel); Negativland; Seeland; Super; Wave Mother; Weissensee

Neu! (Brain, 1972); Neu! 2 (Brain, 1973); Neu! ’75 (Brain, 1975); Neu! ’86 (Grönland, 2010)