Par spīti neilgam jaunrades kulminācijas periodam, hēdoniskām pārmērībām un komplicētām dalībnieku savstarpējām attiecībām, 20. gs. 90. gados Oasis bija britpopa kustības līdere un kļuva par vienu no savas paaudzes slavenākajām rokgrupām. Kaut arī saglabāt muzikālo ietekmi tai neizdevās, plašu ievērību guva arī grupas darbība 21. gs. pirmajā desmitgadē.

Oasis (no angļu ‘oāze’) izveidojās 1991. gadā Mančestrā (Anglija), pilsētā ar bagātu roka un deju mūzikas vēsturi. Sākumā grupā ietilpa četri mūziķi: dziedātājs Liams Galahers (Liam Gallagher, pilnā vārdā Viljams Džons Pols Galahers, William John Paul Gallagher), basģitārists Pols Makgvigins (Paul McGuigan, pilnā vārdā Pols Frānsis Makgvigins, Paul Francis McGuigan), ģitārists Pols “Bounheds” Ārturss (Paul “Bonehead” Arthurs, īstajā vārdā Pols Bendžamins Ārturss, Paul Benjamin Arthurs) un bundzinieks Tonijs Makerols (Tony McCarroll, īstajā vārdā Entonijs Makerols, Anthony McCarroll). Neilgi pēc nodibināšanās šim kvartetam pievienojās Liama Galahera vecākais brālis – ģitārists Noels Galahers (Noel Gallagher, pilnā vārdā Noels Tomass Deivids Galahers, Noel Thomas David Gallagher), kurš iepriekš strādāja Mančestras grupas Inspiral Carpets tehniskajā personālā.

Kaut abu starpā valdīja neslēptas savstarpējas antipātijas, kas bieži izpaudās arī publiskos konfliktos, turpmāk brāļi Galaheri bija vienīgie pastāvīgie grupas dalībnieki, Liamam kļūstot par tās skatuvisko, bet Noelam par radošo līderi, kurš sacerējis gandrīz visas pazīstamākās Oasis dziesmas. 1993. gadā grupai izdevās noslēgt līgumu ar vienu no ievērojamākajām britu neatkarīgajām ierakstu kompānijām Creation Records.

Brāļi Galaheri bija auguši britu roka tradīciju ietekmē un aizrāvās ar iepriekšējo desmitgažu grupām The Kinks; The Small Faces; T. Rex; Slade; The Jam; The Stone Roses un Happy Mondays, taču visvairāk ar The Sex Pistols un The Beatles (arī grupas pirmais nosaukums Rain bija aizgūts no Beatles dziesmas).

Oasis agrīnajam repertuāram piemita pankroka agresīvā enerģija, abrazīvs, pārslogotu elektrisko ģitāru diktēts skanējums un Beatles raksturīgais melodisms ar himniski pacilājošiem piedziedājumiem. Šis salikums līdz ar haotiskiem, huligāniskas enerģijas piesātinātiem koncertiem, demonstratīvi arogantu skatuves pozu un singliem Supersonic un Shakermaker (abi 1994) ātri piesaistīja publikas un mūzikas preses uzmanību, sagatavojot priekšnoteikumus albuma Definitely Maybe (1994) panākumiem. Definitely Maybe jau iznākšanas nedēļā sasniedza topa virsotni un kļuva par visstraujāk pārdoto debijas albumu britu mūzikas industrijas vēsturē, savukārt trīs tā singli – Live Forever; Ciggarettes & Alcohol; Whatever – ierindojās Top 10, dažos mēnešos padarot Oasis par vienu no pašām populārākajām britu rokgrupām.

Izteikti anglisko sakņu un skanējuma dēļ Oasis mūzika bieži tika klasificēta kā piederīga aktuālajai britpopa stilistikai, savukārt straujā augšupeja veicināja spekulācijas par Oasis kā tobrīd populārākās britpopa grupas Blur galvenajiem konkurentiem. Savstarpējās konfrontācijas gaisotne, ko īpaši sabiezināja mūziķu atšķirīgā sociālā izcelsme (Blur pārstāvēja Londonas vidusšķiru, bet Oasis – Mančestras proletariātu) un brāļu Galaheru augstprātīgie komentāri, kulminēja 1995. gada augustā, abām grupām reizē izdodot kārtējos singlus – Roll with It (Oasis) un Country House (Blur). Šis notikums izpelnījās milzīgu nacionālās preses uzmanību un apzīmējumu “britpopa cīņa”. Par tās “uzvarētāju” kļuva Blur, kuras dziesma ierindojās topa pirmajā vietā, Oasis singlam paliekot otrajā.

Taču notikumu tālākā attīstība ievirzījās Oasis labvēlīgākā gultnē. 1995. gada rudenī izdotais otrais albums (What’s the Story) Morning Glory? ar virkni klasisku rokdziesmu, ieskaitot divus Nr. 1 (Some Might Say un Don’t Look Back in Anger – grupas pirmais hits, ko iedziedājis N. Galahers) un divus Nr. 2 singlus (Roll with It un Wonderwall, kas vēlāk kļuvusi par pašu populārāko grupas skaņdarbu), desmit nedēļas ieņēma britu tabulas pirmo vietu un arī 21. gs. trešajā desmitgadē joprojām ir starp visu laiku komerciāli veiksmīgākajiem britu mūzikas albumiem. Turklāt tas guva arī ievērojamus starptautiskus panākumus, tostarp Top 10 pozīciju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur šāds sasniegums nebija izdevies nevienam citam britpopa mūziķim.

1996. gada vasarā, uzstādot Lielbritānijā ilgstoši nepārspētu apmeklētības rekordu, Oasis nospēlēja divus koncertus Nebvorsā (Anglija), kuru kopēja auditorija sasniedza 250 000 cilvēku, savukārt rudenī tabulas līderpozīcijā izvirzījās elektroniskās mūzikas dueta The Chemical Brothers singls Setting Sun, kas sacerēts un ieskaņots ar N. Galaheru.

Straujā slavas mēroga maiņa radīja psiholoģisku spriedzi, tādēļ, milzīgas mediju ažiotāžas pavadībā iznākot trešajam albumam Be Here Now (1997), grupā, īpaši brāļu Galaheru starpā, valdīja narkotiku un alkohola veicināta neiecietība un atsvešinātība, kas izpaudās ne vien intervijās izteiktos savstarpējos apvainojumos, bet arī verbālos un fiziskos aizskārumos koncertpublikas priekšā.

1996. gada vasarā Liams, kurš arī iepriekš koncertos bija vairākkārt bez brīdinājuma pametis skatuvi, aizbildinoties ar kakla iekaisumu, pēdējā brīdī atteicās piedalīties mūzikas televīzijas MTV pārraidē Unplugged. Galvenā vokālista pienākumus nācās uzņemties Noelam, kurš savukārt dažas dienas vēlāk atteicās piebiedroties grupai ASV turnejā; līdzīgā situācijā 2009. gadā (dziedātāja dēļ Oasis nācās atteikt dalību lielā festivālā) Noels publiski komentēja, ka brālim bijis nevis laringīts, bet gan paģiras – šis incidents noveda pie Liama ierosināta tiesas procesa. 

Neraugoties uz iekšējām kolīzijām, Be Here Now kļuva par gada pieprasītāko albumu Lielbritānijā un sasniedza Nr. 1 pozīciju vairāk nekā desmit valstīs. Taču, pirmajam intereses vilnim noplokot, tā statuss ievērojami kritās un grupa saņēma daudz kritikas. Mūzikas prese rakstīja, ka jaunās dziesmas ir pārlieku stieptas un monotonas, pārspīlētais producējums nomācis izpildījuma dzīvīgumu, bet orientācija uz stadionroka mērogu tām laupījusi kādreizējo ielu un krogu kultūras pievilcību. Arī Noels Galahers atzinis, ka, strādājot ar šo albumu, ne viņš, ne pārējie mūziķi nav pietiekami koncentrējušies un tā kvalitāte ievērojami atpalikusi no viņu agrākajiem veikumiem; zīmīgi, ka kritika augstāk par Be Here Now un vairumu Oasis vēlāko albumu bieži vērtējusi 1998. gadā izdoto singlu B pušu izlasi The Masterplan.

Tādējādi, par spīti milzīgiem komercpanākumiem un diviem britu Nr. 1 singliem (D’ You Know What I Mean?; All Around the World), rokmūzikas vēsturē Be Here Now bieži pieminēts kā straujas slavas un panākumu dezorientētu mūziķu apjukuma un iekšējas krīzes liecība, kas aizsāka ne tikai Oasis, bet arī britpopa fenomena kulminācijas apsīkumu.

1999. gadā Oasis atstāja P. “B”. Ārturss un P. Makgvigins, tādēļ nākamo albumu Standing on the Shoulder of Giants (2000) trīs atlikušie dalībnieki ieskaņoja ar viesmūziķu palīdzību. Cenšoties atteikties no aktualitāti zaudējušā britpopa, grupa nomainīja producentu (līdz šim tās pastāvīgais partneris studijā bija Ouens Moriss, Owen Morris, kura vietu ieņēma Marks Stents, Mark Stent) un izmēģināja agrāk nepraktizētas studijas darba metodes (samplēšana, skaņu cilpas), stadionroka himniskuma apvienošanu ar psihedēlisko roku.

Savukārt Heathen Chemistry (2002) sesiju laikā grupā iekļāvās ģitārists Džems Ārčers (Gem Archer, īstajā vārdā Kolins Marejs Ārčers, Colin Murray Archer) un basģitārists Endijs Bells (Andy Bell, pilnā vārdā Endrū Pirens Bells, Andrew Piran Bell), turklāt, pārtraucot gandrīz vienpersonisko N. Galahera dominanci dziesmu autora lomā, albumā dzirdami arī abu jaunpienācēju un L. Galahera sacerējumi. Heathen Chemistry bija arī Oasis pēdējais darbs ar bundzinieku A. Vaitu, kurš tajā muzicēja kopš 1995. gada – viņu nomainījušais Zeks Stārkijs (Zak Starkey, Beatles bundzinieka Ringo Stāra, Ringo Starr, dēls) gan nekļuva par pilntiesīgu grupas dalībnieku, jo oficiāli tā turpmāk darbojās kā kvartets.

Arī albumos Don’t Believe the Truth (2005) un Dig Out Your Soul (2008) dzirdamas visu četru dalībnieku dziesmas un centieni dažādot stilistiku. Apliecinot grupas unikālo statusu britu publikā, šie darbi, tāpat kā visi pārējie Oasis albumi, sasniedza topa virsotni, tomēr to aktualitāte bija īslaicīga, nespējot tuvoties agrīno ierakstu rezonansei.

Oasis beidza pastāvēt pēc L. Galahera un N. Galahera kārtējā konflikta 2009. gada vasarā; paziņojums par grupas galu tika izplatīts dažas stundas pirms ieplānotas, bet nenotikušas uzstāšanās festivālā Rock en Seine Francijā.

Kaut arī turpmāk N. Galahers iespēju vēl kādreiz sastrādāties ar L. Galaheru vairākkārt kategoriski noraidīja, 2024. gadā negaidīti tika izziņota nākamā gada vasarā plānota Oasis atgriešanās koncertturneja ar abu brāļu līdzdalību.

Oasis repertuārā, īpaši agrīnajā un panākumiem bagātākajā periodā, bieži saklausāmas 90. gadu roka kontekstā integrētas atsauces uz 60., 70. un 80. gadu mūzikas klasiku (visbiežāk uz Beatles un Džona Lenona, John Lennon, dziesmām), turklāt dažreiz tās izpaudušās arī kā tieši aizguvumi. Debijas albuma singlā Shakermaker izmantota popgrupas The New Seekers 1971. gada hita I’d Like to Teach the World to Sing (In Perfect Harmony) melodija, (What’s the Story) Morning Glory? kompozīcijā Hello citēts Gerija Glitera (Gary Glitter) 1973. gada glamroka hits Hello, Hello, I’m Back Again, bet albuma Don’t Believe the Truth dziesmā Mucky Fingers dzirdams paātrināts The Velvet Underground 1967. gada skaņdarba I’m Waiting for the Man pamatrifs un daļēji arī aranžējums. Savukārt 2005. gadā Mančestrā veiktā dziesmas Rock’n’Roll Star koncertieskaņojumā samplēts latviešu filozofa, rakstnieka un parapsihologa Konstantīna Raudives fiksēts skaņu ieraksts, kas jau 1986. gadā izmantots grupas The Smiths dziesmā Rubber Ring.

Daudzo atsauču, aizguvumu un citātu dēļ Oasis mūzika neizcēlās ar oriģinalitāti, taču tās pievilcību noteica N. Galahera spēja radīt vienkāršas, atmiņā paliekošas melodijas un lipīgus, viegli iegaumējamus un līdzi dziedamus piedziedājumus. Nozīmīgi faktori bija arī efektīgie aranžējumi un L. Galahera dziedājums, kā arī robusti nospriegotais un dinamiski aktīvais smagā roka skanējums, kas citām, vairāk uz alternatīvo roku tendētām britpopa grupām nebija raksturīgs.

Arī pēc Oasis izjukšanas brāļu Galaheru mūzika un personības piesaistījušas plašu publikas un mediju interesi (21. gs. 20. gados tabloīdprese joprojām aktīvi seko abu attiecībām un privātajai dzīvei), kas gan galvenokārt aprobežojusies ar Lielbritāniju. L. Galahers 2009.–2014. gadā dziedāja divus albumus izdevušā grupā Beady Eye ar bijušajiem Oasis dalībniekiem Dž. Ārčeru un E. Bellu, bet 2017. gadā uzsāka veiksmīgu solokarjeru; 2024. gadā dziedātājs laida klajā albumu Liam Gallagher John Squire, kas ieskaņots ar Stone Roses kādreizējo ģitāristu Džonu Skvairu (John Squire).

N. Galahers 2010. gadā izveidoja grupu Noel Gallagher’s High Flying Birds, kas izdevusi vairākus atzinīgu kritikas vērtējumu un arī ievērojamus komercpanākumus guvušus albumus.

Oasis saņēmusi sešas britu mūzikas industrijas balvas Brit, ieskaitot godalgas par izcilu ieguldījumu mūzikā (Outstanding Contribution to Music, 2007) un labāko britu albumu 30 gadu laikā (British Album of 30 Years, par (What’s the Story) Morning Glory?) – šī balva grupai pasniegta Brit trīsdesmitgades ceremonijā (2010).

(What’s the Story) Morning Glory? 2003., 2012. un 2020. gadā iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time); 2020. gadā šajā reitingā minēts arī Definitely Maybe.

P. ‘B’. Ārturss (ģitāra, ritmģitāra, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1991–1999)

T. Makarols (sitamie instrumenti, 1991–1995)

P. Makgvigins (basģitāra, 1991–1999)

L. Galahers (vokāls, tamburīns, 1991–2009)

N. Galahers (ģitāra, ritmģitāra, basģitāra, taustiņinstrumenti, vokāls, 1991–2009)

A. Vaits (sitamie instrumenti, 1995–2004)

Dž. Ārčers (ģitāra, ritmģitāra, taustiņinstrumenti, mutes harmonikas, fona vokāls, 1999–2009)

E. Bells (basģitāra, ritmģitāra, taustiņinstrumenti, 1999–2009)

Champagne Supernova; Cigarettes & Alcohol; Don’t Look Back in Anger; Fade Away; Going Nowhere; Half the World Away; Lyla; Live Forever; Married with Children; Morning Glory; Rock’n’Roll Star; Slide Away; Supersonic; Talk Tonight; The Hindu Times; The Importance of Being Idle; The Masterplan; Whatever; Wonderwall

Definitely Maybe (Creation, 1994); (What’s the Story) Morning Glory? (Creation, 1995); Be Here Now (Creation, 1997); Standing on the Shoulder of Giants (Big Brother, 2000); Familiar to Millions* (Big Brother, 2000); Heathen Chemistry (Big Creation, 2002); Don’t Believe the Truth (Big Brother, 2005); Dig Out Your Soul (Big Brother, 2008); Knebworth 1996* (Big Brother, 2021)

* koncertieraksti