AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 5. augustā
Klāss Vāvere

The Kinks

angļu rokgrupa

Saistītie šķirkļi

  • pankroks
  • ritmblūzs
  • rokmūzika
  • smagais roks
The Kinks. Lielbritānija, 1964. gads.

The Kinks. Lielbritānija, 1964. gads.

Avots: GAB Archive/Redferns/Getty Images, 85230606.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Smagā roka pamatlicēji (1964–1965)
  • 4.
    Izzūdošās Britānijas hronisti (1966‒1970)
  • 5.
    Vēlīnais periods (1970–1996)
  • 6.
    Ieguldījums roka attīstībā
  • 7.
    Kinks mūzika citu mākslinieku izpildījumā
  • 8.
    Atspoguļojums teātri, kino un literatūrā
  • 9.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 10.
    Dalībnieki (pievienošanās secībā)
  • 11.
    Ievērojamākās Kinks dziesmas*
  • 12.
    Albumi
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Grupas rašanās
  • 3.
    Smagā roka pamatlicēji (1964–1965)
  • 4.
    Izzūdošās Britānijas hronisti (1966‒1970)
  • 5.
    Vēlīnais periods (1970–1996)
  • 6.
    Ieguldījums roka attīstībā
  • 7.
    Kinks mūzika citu mākslinieku izpildījumā
  • 8.
    Atspoguļojums teātri, kino un literatūrā
  • 9.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 10.
    Dalībnieki (pievienošanās secībā)
  • 11.
    Ievērojamākās Kinks dziesmas*
  • 12.
    Albumi

Dibināta 1964. gadā Londonā, pastāvējusi trīs desmitgades un, par spīti ar mainīgiem popularitātes rādītājiem, atstājusi lielu un nezūdošu ietekmi uz vairāku paaudžu rokmūziku. Raksturīgs angļu un amerikāņu populārās mūzikas tradīciju apvienojums un angliskā dzīvesveida atspoguļojums.

Grupas rašanās

Kinks pastāvīgie dalībnieki Rejs Deivīzs (Ray Davies, pilnā vārdā Reimonds Daglass Deivīzs, Raymond Douglas Davies) un viņa jaunākais brālis Deivs Deivīzs (Dave Davies, pilnā vārdā Deivids Rasels Gordons Deivīzs, David Russell Gordon Davies) 60. gadu sākumā spēlēja pašu dibinātā skifla grupā, kuras basģitārists bija R. Deivīza klases biedrs Pīts Kveifs (Pete Quaife, pilnā vārdā Pīts Aleksandrs Grīnlovs Kveifs, Peter Alexander Greenlaw Quaife). 1964. gadā, par grupas bundzinieku kļūstot Mikam Eivorijam (Mick Avory, pilnā vārdā Maikls Čārlzs Eivorijs, Michael Charles Avory), izveidojās sastāvs, kas turpmāk saucās The Kinks (angļu ‘dīvainības’, ‘nenormālības’, nosaukuma izvēle saistīta ar grupas dalībnieku ģērbšanās stilu agrīnajā periodā).

Smagā roka pamatlicēji (1964–1965)

Kinks pirmajos albumos līdzās R. Deivīza sacerējumiem skanēja arī amerikāņu blūza un ritmblūza skaņdarbi, un grupas muzicēšana iekļāvās Lielbritānijā aktuālajā t. s. bīta stilistikā. Lielus panākumus guva trešais singls You Really Got Me (1964, 1. vieta Lielbritānijā) – enerģiskā ģitāras rifā balstīta R. Deivīza dziesma, kas līdz ar grupas nākamo singlu All Day and All of the Night (1964) tiek uzskatīta par vēlākās smagā roka stilistikas pirmajiem paraugiem. Šo ierakstu panākumi Kinks padarīja par vienu no populārākajām t. s. britu invāzijas grupām Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), taču 1965. gada konflikts ar Amerikas mūziķu federāciju (American Federation of Musicians) noveda pie koncertēšanas aizlieguma šajā valstī.

The Kinks. Lielbritānija, 1965. gads.

The Kinks. Lielbritānija, 1965. gads.

No kreisās: Rejs Deivīzs, Pīts Kveifs, Deivs Deivīzs un Miks Eivorijs.

Fotogrāfs David Redfern. Avots: Redferns/Getty Images, 84904859.

Izzūdošās Britānijas hronisti (1966‒1970)

Piespiedu atšķirtība no grupas sākotnējās iedvesmas mūzikas dzimtenes veicināja Kinks radošā līdera R. Deivīza interesi par angļu mūzikhola vēsturiskajām tradīcijām, kuru apguve ļāva radīt melodiski bagātākas dziesmas ar daudzveidīgākiem aranžējumiem un niansētāku skanējumu. Arī dziesmu tekstos R. Deivīzs pievērsās izteikti “angliskai” tematikai, melanholiski nostalģiskam, nereti satīriskam 20. gs. 1. pirmās puses jeb “izzūdošās Britānijas” (R. Deivīza dots apzīmējums) dzīvesveida atainojumam, ikdienišķām mazpilsētu un Londonas nomaļu strādnieku dzīves norisēm, kas skartas virknē spilgtu dziesmu (A Well Respected Man, 1965; Dedicated Follower of Fashion; Sunny Afternoon; Dead End Street, visas 1966; Waterloo Sunset; Autumn Almanc, abas 1967) un albumu (Face to Face, 1966; Something Else by the Kinks, 1967; The Kinks Are the Village Green Preservation Society, 1968; Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire), 1969; Lola Versus Powerman and the Moneygoround, Part One, 1970). Kaut arī vairums šo darbu guva augstu kritikas novērtējumu un mūsdienās tiek uzskatīti par roka klasiku, grupas popularitāte 60. gadu 2. pusē kritās.

The Kinks. Londona, 1979. gads.

The Kinks. Londona, 1979. gads.

No kreisās: Rejs Deivīzs, pie klavierēm Gordons Edvardss, ar basģitāru Džims Rodfords, pie bungām Miks Eivorijs un Deivs Deivīzs.

Fotogrāfs Pete Still. Avots: Redferns/Getty Images, 1145801941.

Vēlīnais periods (1970–1996)

Beidzoties uzstāšanās aizliegumam, Kinks daudz koncertēja ASV un tās mūzikā atkal izteiktākas kļuva ritmblūza, kā arī amerikāņu folka un kantrī iezīmes. 70. gadu 1. pusē grupa aizrāvās ar konceptuāliem un teatralizētiem koncertuzvedumiem, bet desmitgades turpinājumā pievērsās tradicionālākai smagā roka stilistiskai, kas, atsvaidzināta ar aktuālās panka un postpanka mūzikas enerģiju, ļāva gūt vērā ņemamus panākums ASV, kur Kinks šajā laikā bija ievērojami populārāki nekā dzimtenē.

Grupa pastāvēja līdz 1996. gadam, kad tās prestižu veicināja jaunās britpopa paaudzes mūziķu interese par Kinks 60. gadu ierakstiem, taču dalībnieku savstarpējās attiecības bija sarežģītas, un jaunrade darbības pēdējā desmitgadē nespēja pietuvoties agrākajai oriģinalitātei, savukārt brāļi Deivīzi arvien vairāk nodevās individuālām radošām iecerēm.

Ieguldījums roka attīstībā

Kaut arī Kinks darbību apgrūtināja dalībnieku, īpaši brāļu Deivīzu, personiskās nesaskaņas un radošās domstarpības, kā arī menedžmenta problēmas, 20. gs. 60. gados tā līdzās The Beatles, The Rolling Stones un The Who bija viena no savdabīgākajām un nozīmīgākajām angļu rokgrupām, kuras ietekme dzīvo arī 21. gs. mūzikā.

Agrīnie singli ar D. Deivīza ģitāras distortēto skaņu un agresīvo spēles manieri būtiski veicināja rifos (daudzkārt atkārtotās muzikālās frāzēs) balstītas rokmūzikas, īpaši smagā roka rašanos, bet vēlākie ieraksti un R. Deivīza aizraušanās ar Lielbritānijas nesenās pagātnes un “mazā cilvēka” tematiku laikā, kad vairākums grupu idealizēja amerikāņu dzīvesveidu un hedoniskas jaunatnes revolūcijas idejas, roka kultūru bagātināja ar tobrīd tajā vēl reti sastopamu empātisku mentalitāti un jauna līmeņa literāru kvalitāti. Savukārt Kinks singls See My Friends (1965) bija viens no pirmajiem roka skaņdarbiem, kas radīts indiešu mūzikas ietekmē, un līdz ar vairākiem Beatles ierakstiem aizsāka stilistiku, kas pazīstama kā rāgu roks (raga rock).

Kinks ietekme jūtama dažādu laiku roka, pankroka, postpanka, britpopa un citu žanru mūziķu jaunradē: Sids Barets (Syd Barrett); Blur; Deivids Bovijs (David Bowie); The Clash; Deep Purple; The Divine Comedy; The Jam; Libertines; Oasis; Pink Floyd; Pixies; Pretenders; Ramones; The Smiths; The Stranglers; Supergrass; Ocean Colour Scene; Pols Vellers (Paul Weller); XTC; The Who un citi.

Kinks mūzika citu mākslinieku izpildījumā

No 20. gs. 60 gadu vidus līdz mūsdienām Kinks dziesmas izpildījuši daudzi popmūzikas, kantrī, regeja, soula, pankroka un postpanka, smagā roka, grāndža un citu žanru mākslinieki: Fransuāza Ardī (Françoise Hardy); The Black Keys; Blackmore’s Night; D. Bovijs; The Fall; Green Day; Miks Hārvijs (Mick Harvey); The Jam; Dvaits Joukams (Dwight  Yoakam); Ali Kembels (Ali Campbell); Petula Klārka (Petula Clark); The Kooks; Lambchop; Pegija Lī (Peggy Lee); Madness; Nada Surf; Roberts Palmers (Robert Palmer); Igijs Pops (Iggy Pop); Pretenders; Queens of the Stone Age; Sly & the Family Stone; The Stranglers; Toots & the Maytals; Van Halen; Yo La Tengo un citi.

R. Deivīzs laidis klajā albumu See My Friends (2010), kurā Kinks repertuāru izpilda ar nākamo paaudžu mūziķiem Džonu Bon Džovi (Jon Bon Jovi); Billiju Korganu (Billy Corgan); Metallica; Mumfrod & Sons; Spoon; Brūsu Springstīnu (Bruce Springsteen); Lusindu Viljamsu (Lucinda Williams) un citi.

Atspoguļojums teātri, kino un literatūrā

2010. gadā Hempstidas teātrī (Hampstead Theatre) Londonā tika iestudēts Kinks darbības agrīnajam periodam veltīts mūzikls “Saulainā pēcpusdiena” (Sunny Afternoon). Grupai veltīta dokumentāla filma “Dari to atkal” (Do It Again, režisors Roberts Patons-Sprūls, Robert Patton-Spruill, ASV, 2009) un vairākas grāmatas, t. sk. R. Deivīza “X-Rejs” (X-Ray, 1996) un D. Deivīza “Kinks: Autobiogrāfija” (Kink: An Autobiography, 1996).

Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums

Grupa (oriģinālais 60. gadu sastāvs) uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1990) un Apvienotās karalistes Mūzikas slavas zālē (UK Music Hall of Fame, 2005).

The Kinks Are the Village Green Preservation Society un Something Else by the Kinks iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (Greatest Albums of All Time, 2020). 

R. Deivīza radošie nopelni novērtēti ar Britu Impērijas locekļa ordeni komandiera pakāpē (Member of the Most Excellent Order of the British Empire, CBE, 2004) un Britu Impērijas bruņinieka goda titulu (2017). Par izcilu ieguldījumu britu mūzikā viņam piešķirta arī Aivora Novello balva (Ivor Novello Award, 2006).

Dalībnieki (pievienošanās secībā)

R. Deivīzs (vokāls, ritma ģitāra, taustiņinstrumenti, 1964­–1996)

D. Deivīzs (ģitāra, vokāls, 1964­–1996)

P. Kveifs (basģitāra, fona vokāls, 1964­–1969; miris 2010)

M. Eivorijs (bungas, 1964­–1984)

Džons Daltons (John Dalton; basģitāra, 1969–1976; 1978)

Džons Goslings (John Gosling; taustiņinstrumenti, 1970–1978; miris 2023)

Endijs Pails (Andy Pyle; basģitāra, 1976­–1978)

Džims Rodfords (Jim Rodfrod; basģitāra, 1978–1996; miris 2018)

Gordons Džons Edvardss (Gordon John Edwards; taustiņinstrumenti, 1978; miris 2003)

Īans Gibenss (Ian Gibbons; taustiņinstrumenti, 1979–1989; 1993–1996; miris 2019)

Bobs Henrits (Bob Henrit; bungas, 1984–1996)

Miks Heilijs (Mick Haley; taustiņinstrumenti, 1989–1993)

Ievērojamākās Kinks dziesmas*

A Well Respected Man; Alcohol; All Day and All of the Night; Apeman; Autumn Almanac; Celluloid Heroes; Days; Dandy; David Watts; Dead End Street; Death of a Clown** (D. Deivizs/R. Deivizs); Dedicated Follower of Fashion; Destroyer; You Really Got Me; Lola; Mr. Pleasant; Plastic Man; See My Friends; Shangri-La; Strangers (D. Deivizs); Sunny Afternoon; Till the End of the Day; Tired of Waiting for You; Victoria; Waterloo Sunset; Where Have All the Good Times Gone

* ja nav norādīts cits autors, sacerējis R. Deivīzs

** izdota gan kā D. Deivīza solo singls, gan Kinks albuma Something Else by the Kinks dziesma

The Kinks. 20 ievērojamas dziesmas.

Sastādījis Klāss Vāvere.

The Kinks 1965. gada albums Kinda Kinks.

The Kinks 1965. gada albums Kinda Kinks.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Kinks 1966. gada albums Face to Face.

The Kinks 1966. gada albums Face to Face.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Kinks 1967. gada albums Something Else by the Kinks.

The Kinks 1967. gada albums Something Else by the Kinks.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

Albumi

Kinks (Pye, 1964); Kinda Kinks (Pye, 1965); The Kink Kontroversy (Pye, 1965); Face to Face (Pye, 1966); Live at Kelvin Hall* (Pye, 1967); Something Else by the Kinks (Pye, 1967); The Kinks Are the Village Green Preservation Society (Pye, 1968); Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire) (Pye, 1969); Lola Versus Powerman and the Moneygoround, Part One (Pye, 1970); Percy• (Pye, 1971); Muswell Hillbillies (RCA, 1971); Everybody’s in Show-Biz** (RCA, 1972); The Great Lost Kinks Album (Reprise, 1973); Preservation Act 1 (RCA, 1973); Preservation Act 2 (RCA, 1974); Soap Opera (RCA, 1975); Schoolboys in Disgrace (RCA, 1975); Sleepwalker (Arista, 1977); Misfits (Arista, 1978); Low Budget (Arista, 1979); One for the Road* (Arista, 1980); Give the People What They Want (Arista, 1981); State of Confusion (Arista, 1983); Word of Mouth (Arista, 1984); Think Visual (MCA, 1986); Live: The Road* (MCA, 1988); UK Jive (MCA, 1989); Phobia (Columbia, 1993); To the Bone* (Konk, 1994)

* koncertieraksti

** studijas un koncertu ieraksti

• mūzika tāda paša nosaukuma filmai

Multivide

The Kinks. Lielbritānija, 1964. gads.

The Kinks. Lielbritānija, 1964. gads.

Avots: GAB Archive/Redferns/Getty Images, 85230606.

The Kinks. Lielbritānija, 1965. gads.

The Kinks. Lielbritānija, 1965. gads.

No kreisās: Rejs Deivīzs, Pīts Kveifs, Deivs Deivīzs un Miks Eivorijs.

Fotogrāfs David Redfern. Avots: Redferns/Getty Images, 84904859.

The Kinks. Londona, 1979. gads.

The Kinks. Londona, 1979. gads.

No kreisās: Rejs Deivīzs, pie klavierēm Gordons Edvardss, ar basģitāru Džims Rodfords, pie bungām Miks Eivorijs un Deivs Deivīzs.

Fotogrāfs Pete Still. Avots: Redferns/Getty Images, 1145801941.

The Kinks 1965. gada albums Kinda Kinks.

The Kinks 1965. gada albums Kinda Kinks.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Kinks 1966. gada albums Face to Face.

The Kinks 1966. gada albums Face to Face.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Kinks 1967. gada albums Something Else by the Kinks.

The Kinks 1967. gada albums Something Else by the Kinks.

Fotogrāfs Klāss Vāvere.  

The Kinks. Lielbritānija, 1964. gads. No kreisās: Deivs Deivīzs, Rejs Deivīzs, Miks Eivorijs, Pīts Kveifs.

Avots: GAB Archive/Redferns/Getty Images, 85230606.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • pankroks
  • ritmblūzs
  • rokmūzika
  • smagais roks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • The Kinks tīmekļa vietne
  • The Kinks rezultāti Apvienotās Karalistes Oficiālajā singlu un albumu tabulās
  • The Kinks rezultāti Billboard singlu un albumu tabulā
  • Breisiji, T. un E., The Kinks albumi, Bracy, T. & E., The Kinks Albums from Worst to Best, 24.09.2014.
  • Sleits, Dž., Reja Deivīza intervija, Slate, J., Ray Davies interview, 21.04.2017.

Ieteicamā literatūra

  • Alexander, Ph., Ray Davies. The Story of My Life, Mojo, March 2017.
  • Black. J., The Hellfire Club, Mojo, September 2000.
  • Browne, D., My Life in 15 Songs. Ray Davies, Rolling Stone, 26.02.2015.
  • Clarke, D. (ed.), The Penguin Encyclopedia of Popular Music, 2nd edn., London, Penguin Books, 1998.
  • Davies, R., X-Ray, New York, Overlook Press, 1996.
  • Gilbert, P., Ray Davies. The Mojo Interview, Mojo, September 2012.
  • Gill, A., Ray Davies: “I don’t carry memories”, Uncut, July 2018.
  • Greene, A., Ray Davies. Q&A, Rolling Stone, 04.12.2014.
  • Hasted, N., An Audience with Ray Davies, Uncut, May 2006.
  • Hasted, N., Dave Davies: "The truth may be the truth...but it still hurts", Uncut, September 2022.
  • Irwin, C., Just one more for the road... Ray Davies interview, Melody Maker, 09.08.1980.
  • Jovanovic, R., God Save the Kinks: A Biography, London, Aurum Press, 2014.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 3rd edn., London; New York, Muze; New York, Exclusive distribution in the USA by Grove’s Dictionaries, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Paytress, M., Tales of Ordinary Madness, Mojo, March 2006.
  • Paytress, M., Dave Davies. Brother from Another Planet, Mojo, April 2016.
  • Rees, D. and L. Crampton, Q Encyclopedia of Rock Stars, 2nd edn., London, New York, Stuttgart, Moscow, 1999.
  • Savage, J., The Kinks. How to Buy, Mojo, July 2005.

Klāss Vāvere "The Kinks". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 23.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana