Dibināta 1964. gadā Londonā, pastāvējusi trīs desmitgades un, par spīti ar mainīgiem popularitātes rādītājiem, atstājusi lielu un nezūdošu ietekmi uz vairāku paaudžu rokmūziku. Raksturīgs angļu un amerikāņu populārās mūzikas tradīciju apvienojums un angliskā dzīvesveida atspoguļojums.

Kinks pastāvīgie dalībnieki Rejs Deivīzs (Ray Davies, pilnā vārdā Reimonds Daglass Deivīzs, Raymond Douglas Davies) un viņa jaunākais brālis Deivs Deivīzs (Dave Davies, pilnā vārdā Deivids Rasels Gordons Deivīzs, David Russell Gordon Davies) 60. gadu sākumā spēlēja pašu dibinātā skifla grupā, kuras basģitārists bija R. Deivīza klases biedrs Pīts Kveifs (Pete Quaife, pilnā vārdā Pīts Aleksandrs Grīnlovs Kveifs, Peter Alexander Greenlaw Quaife). 1964. gadā, par grupas bundzinieku kļūstot Mikam Eivorijam (Mick Avory, pilnā vārdā Maikls Čārlzs Eivorijs, Michael Charles Avory), izveidojās sastāvs, kas turpmāk saucās The Kinks (angļu ‘dīvainības’, ‘nenormālības’, nosaukuma izvēle saistīta ar grupas dalībnieku ģērbšanās stilu agrīnajā periodā).

Kinks pirmajos albumos līdzās R. Deivīza sacerējumiem skanēja arī amerikāņu blūza un ritmblūza skaņdarbi, un grupas muzicēšana iekļāvās Lielbritānijā aktuālajā t. s. bīta stilistikā. Lielus panākumus guva trešais singls You Really Got Me (1964, 1. vieta Lielbritānijā) – enerģiskā ģitāras rifā balstīta R. Deivīza dziesma, kas līdz ar grupas nākamo singlu All Day and All of the Night (1964) tiek uzskatīta par vēlākās smagā roka stilistikas pirmajiem paraugiem. Šo ierakstu panākumi Kinks padarīja par vienu no populārākajām t. s. britu invāzijas grupām Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), taču 1965. gada konflikts ar Amerikas mūziķu federāciju (American Federation of Musicians) noveda pie koncertēšanas aizlieguma šajā valstī.

Piespiedu atšķirtība no grupas sākotnējās iedvesmas mūzikas dzimtenes veicināja Kinks radošā līdera R. Deivīza interesi par angļu mūzikhola vēsturiskajām tradīcijām, kuru apguve ļāva radīt melodiski bagātākas dziesmas ar daudzveidīgākiem aranžējumiem un niansētāku skanējumu. Arī dziesmu tekstos R. Deivīzs pievērsās izteikti “angliskai” tematikai, melanholiski nostalģiskam, nereti satīriskam 20. gs. 1. pirmās puses jeb “izzūdošās Britānijas” (R. Deivīza dots apzīmējums) dzīvesveida atainojumam, ikdienišķām mazpilsētu un Londonas nomaļu strādnieku dzīves norisēm, kas skartas virknē spilgtu dziesmu (A Well Respected Man, 1965; Dedicated Follower of Fashion; Sunny Afternoon; Dead End Street, visas 1966; Waterloo Sunset; Autumn Almanc, abas 1967) un albumu (Face to Face, 1966; Something Else by the Kinks, 1967; The Kinks Are the Village Green Preservation Society, 1968; Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire), 1969; Lola Versus Powerman and the Moneygoround, Part One, 1970). Kaut arī vairums šo darbu guva augstu kritikas novērtējumu un mūsdienās tiek uzskatīti par roka klasiku, grupas popularitāte 60. gadu 2. pusē kritās.

Beidzoties uzstāšanās aizliegumam, Kinks daudz koncertēja ASV un tās mūzikā atkal izteiktākas kļuva ritmblūza, kā arī amerikāņu folka un kantrī iezīmes. 70. gadu 1. pusē grupa aizrāvās ar konceptuāliem un teatralizētiem koncertuzvedumiem, bet desmitgades turpinājumā pievērsās tradicionālākai smagā roka stilistiskai, kas, atsvaidzināta ar aktuālās panka un postpanka mūzikas enerģiju, ļāva gūt vērā ņemamus panākums ASV, kur Kinks šajā laikā bija ievērojami populārāki nekā dzimtenē.

Grupa pastāvēja līdz 1996. gadam, kad tās prestižu veicināja jaunās britpopa paaudzes mūziķu interese par Kinks 60. gadu ierakstiem, taču dalībnieku savstarpējās attiecības bija sarežģītas, un jaunrade darbības pēdējā desmitgadē nespēja pietuvoties agrākajai oriģinalitātei, savukārt brāļi Deivīzi arvien vairāk nodevās individuālām radošām iecerēm.

Kaut arī Kinks darbību apgrūtināja dalībnieku, īpaši brāļu Deivīzu, personiskās nesaskaņas un radošās domstarpības, kā arī menedžmenta problēmas, 20. gs. 60. gados tā līdzās The Beatles, The Rolling Stones un The Who bija viena no savdabīgākajām un nozīmīgākajām angļu rokgrupām, kuras ietekme dzīvo arī 21. gs. mūzikā.

Agrīnie singli ar D. Deivīza ģitāras distortēto skaņu un agresīvo spēles manieri būtiski veicināja rifos (daudzkārt atkārtotās muzikālās frāzēs) balstītas rokmūzikas, īpaši smagā roka rašanos, bet vēlākie ieraksti un R. Deivīza aizraušanās ar Lielbritānijas nesenās pagātnes un “mazā cilvēka” tematiku laikā, kad vairākums grupu idealizēja amerikāņu dzīvesveidu un hedoniskas jaunatnes revolūcijas idejas, roka kultūru bagātināja ar tobrīd tajā vēl reti sastopamu empātisku mentalitāti un jauna līmeņa literāru kvalitāti. Savukārt Kinks singls See My Friends (1965) bija viens no pirmajiem roka skaņdarbiem, kas radīts indiešu mūzikas ietekmē, un līdz ar vairākiem Beatles ierakstiem aizsāka stilistiku, kas pazīstama kā rāgu roks (raga rock).

Kinks ietekme jūtama dažādu laiku roka, pankroka, postpanka, britpopa un citu žanru mūziķu jaunradē: Sids Barets (Syd Barrett); Blur; Deivids Bovijs (David Bowie); The Clash; Deep Purple; The Divine Comedy; The Jam; Libertines; Oasis; Pink Floyd; Pixies; Pretenders; Ramones; The Smiths; The Stranglers; Supergrass; Ocean Colour Scene; Pols Vellers (Paul Weller); XTC; The Who un citi.

No 20. gs. 60 gadu vidus līdz mūsdienām Kinks dziesmas izpildījuši daudzi popmūzikas, kantrī, regeja, soula, pankroka un postpanka, smagā roka, grāndža un citu žanru mākslinieki: Fransuāza Ardī (Françoise Hardy); The Black Keys; Blackmore’s Night; D. Bovijs; The Fall; Green Day; Miks Hārvijs (Mick Harvey); The Jam; Dvaits Joukams (Dwight  Yoakam); Ali Kembels (Ali Campbell); Petula Klārka (Petula Clark); The Kooks; Lambchop; Pegija Lī (Peggy Lee); Madness; Nada Surf; Roberts Palmers (Robert Palmer); Igijs Pops (Iggy Pop); Pretenders; Queens of the Stone Age; Sly & the Family Stone; The Stranglers; Toots & the Maytals; Van Halen; Yo La Tengo un citi.

R. Deivīzs laidis klajā albumu See My Friends (2010), kurā Kinks repertuāru izpilda ar nākamo paaudžu mūziķiem Džonu Bon Džovi (Jon Bon Jovi); Billiju Korganu (Billy Corgan); Metallica; Mumfrod & Sons; Spoon; Brūsu Springstīnu (Bruce Springsteen); Lusindu Viljamsu (Lucinda Williams) un citi.

2010. gadā Hempstidas teātrī (Hampstead Theatre) Londonā tika iestudēts Kinks darbības agrīnajam periodam veltīts mūzikls “Saulainā pēcpusdiena” (Sunny Afternoon). Grupai veltīta dokumentāla filma “Dari to atkal” (Do It Again, režisors Roberts Patons-Sprūls, Robert Patton-Spruill, ASV, 2009) un vairākas grāmatas, t. sk. R. Deivīza “X-Rejs” (X-Ray, 1996) un D. Deivīza “Kinks: Autobiogrāfija” (Kink: An Autobiography, 1996).

Grupa (oriģinālais 60. gadu sastāvs) uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1990) un Apvienotās karalistes Mūzikas slavas zālē (UK Music Hall of Fame, 2005).

The Kinks Are the Village Green Preservation Society un Something Else by the Kinks iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (Greatest Albums of All Time, 2020). 

R. Deivīza radošie nopelni novērtēti ar Britu Impērijas locekļa ordeni komandiera pakāpē (Member of the Most Excellent Order of the British Empire, CBE, 2004) un Britu Impērijas bruņinieka goda titulu (2017). Par izcilu ieguldījumu britu mūzikā viņam piešķirta arī Aivora Novello balva (Ivor Novello Award, 2006).

R. Deivīzs (vokāls, ritma ģitāra, taustiņinstrumenti, 1964­–1996)

D. Deivīzs (ģitāra, vokāls, 1964­–1996)

P. Kveifs (basģitāra, fona vokāls, 1964­–1969; miris 2010)

M. Eivorijs (bungas, 1964­–1984)

Džons Daltons (John Dalton; basģitāra, 1969–1976; 1978)

Džons Goslings (John Gosling; taustiņinstrumenti, 1970–1978; miris 2023)

Endijs Pails (Andy Pyle; basģitāra, 1976­–1978)

Džims Rodfords (Jim Rodfrod; basģitāra, 1978–1996; miris 2018)

Gordons Džons Edvardss (Gordon John Edwards; taustiņinstrumenti, 1978; miris 2003)

Īans Gibenss (Ian Gibbons; taustiņinstrumenti, 1979–1989; 1993–1996; miris 2019)

Bobs Henrits (Bob Henrit; bungas, 1984–1996)

Miks Heilijs (Mick Haley; taustiņinstrumenti, 1989–1993)

A Well Respected Man; Alcohol; All Day and All of the Night; Apeman; Autumn Almanac; Celluloid Heroes; Days; Dandy; David Watts; Dead End Street; Death of a Clown** (D. Deivizs/R. Deivizs); Dedicated Follower of Fashion; Destroyer; You Really Got Me; Lola; Mr. Pleasant; Plastic Man; See My Friends; Shangri-La; Strangers (D. Deivizs); Sunny Afternoon; Till the End of the Day; Tired of Waiting for You; Victoria; Waterloo Sunset; Where Have All the Good Times Gone

* ja nav norādīts cits autors, sacerējis R. Deivīzs

** izdota gan kā D. Deivīza solo singls, gan Kinks albuma Something Else by the Kinks dziesma

Kinks (Pye, 1964); Kinda Kinks (Pye, 1965); The Kink Kontroversy (Pye, 1965); Face to Face (Pye, 1966); Live at Kelvin Hall* (Pye, 1967); Something Else by the Kinks (Pye, 1967); The Kinks Are the Village Green Preservation Society (Pye, 1968); Arthur (Or the Decline and Fall of the British Empire) (Pye, 1969); Lola Versus Powerman and the Moneygoround, Part One (Pye, 1970); Percy• (Pye, 1971); Muswell Hillbillies (RCA, 1971); Everybody’s in Show-Biz** (RCA, 1972); The Great Lost Kinks Album (Reprise, 1973); Preservation Act 1 (RCA, 1973); Preservation Act 2 (RCA, 1974); Soap Opera (RCA, 1975); Schoolboys in Disgrace (RCA, 1975); Sleepwalker (Arista, 1977); Misfits (Arista, 1978); Low Budget (Arista, 1979); One for the Road* (Arista, 1980); Give the People What They Want (Arista, 1981); State of Confusion (Arista, 1983); Word of Mouth (Arista, 1984); Think Visual (MCA, 1986); Live: The Road* (MCA, 1988); UK Jive (MCA, 1989); Phobia (Columbia, 1993); To the Bone* (Konk, 1994)

* koncertieraksti

** studijas un koncertu ieraksti

• mūzika tāda paša nosaukuma filmai