amerikāņu alternatīvā roka grupa

Pankroka un sērfinga mūzikas elementus apvienojot ar popmūzikai tuvu melodijas izjūtu, 20. gs. 80. un 90. gadu mijā Pixies kļuva par vienu no nozīmīgākajām alternatīvā roka grupām un iedvesmoja daudzus mūziķus, tostarp Nirvana; Radiohead un P. Dž. Hārviju (PJ Harvey). 2004. gadā Pixies atsāka darbību pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma.

Vēlākais Pixies līderis – ģitārists, galvenais vokālists un dziesmu autors Čārlzs Tompsons (Charles Thompson, pilnā vārdā Čārlzs Maikls Kiteridžs Tompsons IV, Charles Michael Kitteridge Thompson IV), kurš grupā darbojas ar pseidonīmu Bleks Frānsiss (Black Francis) – un ģitārists Džojs Santjago (Joey Santiago) bija istabas biedri un studenti Masačūsetsas Universitātē (University of Massachusetts Amherst, Amerstā, Masačūsetsas pavalstī, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), kur Č. Tompsons apguva antropoloģiju, bet Dž. Santjago – ekonomiku.

1986. gadā, pametuši studijas, abi pārcēlās uz Bostonu (Masačūsetsas pavalsts) un nodibināja grupu. Atsaucoties uz sludinājumu vietēja avīzē, viņiem pievienojās Kima Dīla (Kim Deal, pilnā vārdā Kimberlija Ena Dīla, Kimberley Ann Deal), kura iepriekš bija spēlējusi ģitāru, bet nu kļuva par basģitāristi; ironizējot par savu ģimenes statusu, Pixies pirmos albumus viņa ieskaņoja ar pseidonīmu “Džona Mērfija kundze” (Mrs. John Murphy). Uz bundzinieces posteni vispirms pretendēja K. Dīlas dvīņumāsa Kelija Dīla (Kelley Deal), taču, viņai savu kandidatūru atsaucot, par grupas ceturto dalībnieku kļuva Deivids Lavrings (David Lovering). Nosaukuma Pixies (no angļu ‘laumiņas’) izvēli noteica nejaušība – mūziķi šo vārdu pamanīja vārdnīcā un vienojās, ka tā fonētiskā labskanība un grafiskais atveids labi atbilst rokgrupas vajadzībām.

B. Frānsiss starp saviem pirmajiem iedvesmotājiem minējis The Beatles, The Who, The Kinks, Nīlu Jangu (Neil Young), Kapteini Bīfhārtu (Captain Beefheart) un Igiju Popu (Iggy Pop), bet vēlāk ietekmju loku papildinājusi arī R.E.M., The Cars, Big Black, Hüsker Dü, Pere Ubu un Sonic Youth mūzika; grupai kopumā piemita dažādas aizraušanās un ietekmes no sērfinga mūzikas, progresīvā un smagā roka līdz britu pankam un postpankam un amerikāņu hārdkora pankam.

1987. gada rudenī ietekmīga angļu neatkarīgā ierakstu kompānija 4AD izdeva Pixies astoņu dziesmu minialbumu (EP) Come on Pilgrim, kam 1988.–1991. gadā sekoja četri pilna apjoma albumi.

Alternatīvās mūzikas aprindu atzinību nodrošināja jau debijas albums Surfer Rosa (1988), kas ieskaņots ar producentu, skaņu inženieri un grupas Big Black līderi Stīvu Albīnī (Steve Albini). Īpaši atsaucīgi tas tika uzņemts Apvienotajā Karalistē (AK) – Surfer Rosa sasniedza 2. pozīciju neatkarīgo apgādu izdevumu tabulā (Independent Albums Chart) un izpelnījās “gada albuma” titulu mūzikas mediju Sounds un Melody Maker vērtējumā; arī turpmāk AK un kontinentālajā Eiropā Pixies baudīja lielāku popularitāti nekā ASV, kur Pixies atpazīstamība šajā laikā aprobežojās ar koledžu radio un alternatīvā roka publiku. Surfer Rosa ievērojams arī ar grupas pirmo singlu Gigantic – vienu no retajām dziesmām ar K. Dīlas solo vokālu (viņa ar B. Frānisu arī ir tās autore); turpmāk tā kļuva par neiztrūkstošu grupas repertuāra vienību un publikas favorīti koncertos.

Surfer Rosa pārliecinošais pieteikums 4AD vadību iedrošināja otrā albuma Doolittle (1989) ieskaņošanai atvēlēt daudz lielāku budžetu. Saglabājot mūzikas aizrautīgo enerģiju, pirmo ierakstu neapvaldīto agresiju tajā nomainījis ekspresijā nedaudz mērenāks, smalkāk producēts skanējums (Doolittle sesijās grupa pirmoreiz sastrādājās ar vēlāk pastāvīgo producentu Gilu Nortonu, Gil Norton), kas līdz ar hitiem Monkey Gone to Heaven un Here Comes Your Man ļāva paplašināt cienītāju loku un veiksmīgi debitēt AK Oficiālajā Top 100, kur albums sasniedza 8. pozīciju (ASV Nr. 98).

Daudzi cienītāji par Pixies ievērojamākajiem darbiem uzskata divus pirmos albumus, tomēr pats veiksmīgākais (Nr. 3 AK, Nr. 70 ASV), lielā mērā pateicoties alternatīvās mūzikas radiostaciju iecienītajiem singliem Velouria un Dig for Free un intensīvai koncertdarbībai, bija trešais – Bossanova (1990).

Tālāko notikumu attīstību visvairāk noteica B. Frānsisa un K. Dīlas nesaskaņas. Kaut gandrīz visu dziesmu autors un dziedātājs bija B. Frānsiss, fanu starpā ļoti populāra bija arī ar atraktīvu skatuves personību apveltītā K. Dīla, kura grupas līderim pārmeta viņas radošā potenciāla ignorēšanu. 1990. gadā Anglijas turnejas noslēguma koncertu Londonā K. Dīla no skatuves pieteica kā “mūsu pēdējo uzstāšanos” – grupas pētnieku starpā gan nav skaidrības, vai tas bijis kolektīvs lēmums vai jaunu grupu The Breeders nesen izveidojušās basģitāristes vienpersoniska iniciatīva. Pēc šā incidenta tika atcelta iepriekš plānotā ASV koncertturneja, tomēr 1991. gadā Pixies ieskaņoja vēl vienu albumu Trompe le Monde (1991), kuram sekoja līdzdalība U2 turnejā Zoo TV.

Iekšējam mikroklimatam neuzlabojoties un konfrontācijai B. Frānsisa un K. Dīlas starpā kļūstot arvien publiskākai, 1993. gada sākumā B. Frānsiss radio intervijā paziņoja par Pixies darbības izbeigšanu. Pārējie mūziķi par šo lēmumu nebija iepriekš informēti, bet turpmāk nodevās individuālai muzikālai darbībai.

Kaut arī B. Frānsiss Pixies atjaunošanas iespēju bija vairākkārt noliedzis, 2004. gadā grupa atsāka koncertēt. Līdz ar alternatīvā roka popularitātes vispārēju pieaugumu veterānu atgriešanās aktīvā apritē izpelnījās lielu uzmanību, ko veicināja daudzu jaunās paaudzes mūziķu cieņas apliecinājumi; atpazīstamību plašā publikā stimulēja arī albuma Surfer Rosa dziesmas Where Is My Mind? izmantojums populārās filmas “Cīņas klubs” finālepizodē (Fight Club, režisors Deivids Finčers, David Fincher, 1999).

Turpmāk Pixies koncertturneju vēriens bija lielāks nekā darbības pirmajā periodā, taču tās diskogrāfiju desmit nākamos gados papildināja vien dažu jaunu dziesmu ieskaņojumi. 2013. gadā, grupai visbeidzot sākot ieskaņot jaunu albumu Indie Cindy (2014), to atstāja K. Dīla. No šķiršanās iemeslu publiskas apspriešanas mūziķe ilgstoši atturējās, taču 2025. gadā intervijā angļu mūzikas žurnālam Mojo atzina, ka koncerti arī pēc grupas atjaunošanas viņai snieguši gandarījumu, taču tās spēja radīt jaunas un aizraujošas dziesmas, viņasprāt, bijusi izsmelta.

Indie Cindy ierakstu sesijās K. Dīlu aizstāja bijušais grupas The Fall dalībnieks Saimons “Dings” Ārčers (Simon “Ding” Archer), bet albuma koncertturnejā – pankroka grupu The Pandoras un The Muffs basģitāriste Kima Šatuka (Kim Shattuck), kuru jau pēc dažiem mēnešiem nomainīja agrākā Zwan; A Perfect Circle un citu grupu mūziķe Paza Lenčantina (Paz Lenchantin). No 2016. līdz 2024. gadam, kad viņas vietu ieņēma Emma Ričardsone (Emma Richardson) no grupas Band of Skulls, P. Lenčantina bija Pixies oficiāla dalībniece, savukārt no 2013. līdz 2016. gadam grupas oficiālajā sastāvā bija tikai B. Frānsiss,  Dž. Santjago un D. Lavrings.

Indie Cindy – pirmajā albumā vairāk nekā 20 gadu laikā – grupa apliecināja atteikšanos no pankroka saknēm un iekļaušanos alternatīvā roka aktuālajā kontekstā. Par spīti neviennozīmīgām kritikas atsauksmēm, tas sasniedza Top 10 pozīciju AK un uzrādīja Pixies labāko rezultātu ASV – Nr. 23 Billboard tabulā.

Turpmāk jauni ieraksti iznāca regulāri. Kaut tie vairs neizcēlās ar kādreiz tik pirmreizīgi spilgto muzikālo personību, arī 21. gs. trešajā desmitgadē grupa bauda alternatīvā roka klasiķu reputāciju. 

2017. gadā Pixies uzstājās festivālā Positivus Salacgrīvā (Latvija).

Visproduktīvākā individuālā karjera bijusi B. Frānsisam, kurš pēc grupas izjukšanas 1993. gadā lietoja pseidonīmu Frenks Bleks (Frank Black) un izdeva vairākus soloalbumus, kā arī ieskaņojumus ar grupu Frank Black and The Catholics; pēc Pixies atjaunošanas mūziķis atgriezās pie skatuves vārda Bleks Frānsiss.

K. Dīla 1989. gadā, vēl būdama Pixies sastāvā, kopā ar grupas Throwing Muses dalībnieci Tanju Danelliju (Tanya Donelly) nodibināja The Breeders – ietekmīgu alternatīvā roka grupu (tajā muzicē arī Kelija Dīla), kas vairāk nekā 30 pastāvēšanas gados (ar pārtraukumiem) izdevusi vairākus veiksmīgus albumus, ieskaitot Last Splash (1993), kura panākumi pat pārspēja Pixies slavenākos darbus. 1995. gadā K. Dīla izveidoja neilgi pastāvējušu, vienu albumu ieskaņojušu grupu The Amps, bet 2024. gadā laida klajā augstu novērtētu soloalbumu Nobody Loves You More.

Dž. Santjago 1993. gadā nodibināja grupu The Martinis, kuras vienīgais albums Smitten iznāca 2004. gadā; tās pastāvīgie dalībnieki bija pats Dž. Santjago un viņa agrākā dzīvesbiedre Linda Mallari (Linda Mallari). Spēlējis arī F. Bleka un citu mūziķu ierakstos.

D. Lavrings 20. gs. 90. gados un 21. gs. sākumā kā koncertu bundzinieks piedalījās Nitzer Ebb; Cracker un citu grupu turnejās, bet visaktīvāk darbojās kā iluzionists.

20. gs. 80. gadu beigās un 90. sākumā Pixies iedibināja jaunu, turpmāk plaši izplatītu alternatīvā roka paradigmu: īsas, vienkāršas formas dziesmas (15 skaņdarbus ietverošais albums Doolittle ilgst nepilnas 39 minūtes) ar veiksmīgi sabalansētu pankroka agresiju un melodiju, dramatiski kontrastējošu skaļuma dinamiku (klusāki panti, skaļāki piedziedājumi), griezīgi asu, sērfinga mūzikas ietekmētu ģitārspēli un kliedzoši rēcošu vai rečitējošu galveno balsi (parasti B. Frānsiss) un melodisku fona vokālu (K. Dīla).

Īpaši izteikta Pixies ietekme sastopama Kurta Kobeina (Kurt Cobain) un Nirvana mūzikā. K. Kobeins atzinis, ka arī grupas lielākais hits Smells Like Teen Spirit radies, viņam mēģinot atdarināt Pixies dziesmas; vēlāk Nirvana sadarbojās ar S. Albīnī, kurš pēc Pixies albuma Surfer Rosa kļuva par vienu pieprasītākajiem alternatīvā roka ierakstu producentiem un inženieriem.

Pixies jaunrade iedvesmojusi arī daudzus citus pazīstamus mūziķus, tostarp Pearl Jam; Smashing Pumpkins; Soundgarden; Weezer; Radiohead; P. Dž. Hārviju; The Strokes; Arcade Fire; Wolf Alice; Wet Leg un citus. Deivids Bovijs (David Bowie), kura albumā Heathen (2002) iekļauta Surfer Rosa dziesmas Cactus kaverversija, Pixies raksturojis kā “psihopātiskus The Beatles” un atzinis par vienu no sava laika nozīmīgākajām grupām.

Surfer Rosa un Doolittle trīsreiz iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2003, 2012, 2020). 

B. Frānsiss (vokāls, ritma ģitāra, 1986–1993, kopš 2004)

Dž. Santjago (ģitāra, 1986–1993, kopš 2004)

K. Dīla (basģitāra, fona vokāls, 1986–1993, 2004–2013)

D. Lavrings (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1986–1993, kopš 2004)

P. Lenčantina (basģitāra, vijole, fona vokāls, 2016–2024; koncertturnejās kopš 2014)

E. Ričardsone (basģitāra, fona vokāls, kopš 2024)

All I Think About You; Caribou; Cecilia Ann; Debaser; Dig for Fire; Gauge Away; Gigantic; Here Comes Your Man; Hey; Monkey Gone to Heaven; Planet of Sound; Velouria; Wave of Mutilation; Where Is My Mind?

Surfer Rosa (4AD, 1988); Doolittle (4AD, 1989); Bossanova (4AD, 1990); Trompe le Monde (4AD, 1991); Indie Cindy (Pixiesmusic/PIAS, 2014); Head Carrier (Pixiesmusic/PIAS, 2016); Beneath the Eyrie (BMG, 2019); Doggerel (BMG, 2022); The Night the Zombies Came (BMG, 2024)