U2 lielāko radošo sasniegumu laiks bija 20. gs. 80. gadu 2. pusē un 90. gados, kad grupa ierindojās starp mākslinieciski nozīmīgākiem mūziķiem pasaulē, taču komerciāliem panākumiem bagātu darbību tā turpina arī 21. gs.
Saistītie šķirkļi
Rokgrupa U2. ASV, 1997. gads.
Satura rādītājs
Grupas rašanās
Grupa dibināta 1976. gadā Dublinā (Īrijā), apvienojoties 15 un 16 gadus veciem Augšupcelšanās tempļa vidusskolas (Mount Temple Comprehensive School) audzēkņiem Lerijam Malenam jaunākajam (Larry Mullen Jr., pilnā vārdā Lorenss Džozefs Malens jaunākais, Lawrence Joseph Mullen Jr.), Ādamam Kleitonam (Adam Clayton, pilnā vārdā Ādams Čārlzs Kleitons, Adam Charles Clayton), Edžam (the Edge, īstajā vārdā Deivids Hauels Evanss, David Howell Evans) un Bono (Bono, īstajā vārdā Pols Deivids Hjūsens, Paul David Hewson). Īslaicīgi ar viņiem muzicēja vēl daži jaunieši, taču jau drīz kā pamatsastāvs izkristalizējās šie četri dalībnieki; turpmāk grupas sastāvs nav mainījies. Vispirms tā saucās Feedback, pēc tam – The Hype, bet 1978. gadā pieņēma nosaukumu U2 (saīsinājums no angļu you too ‘arī tu’). Šajā laikā grupa sāka 35 gadus ilgušu sadarbību ar menedžeri Polu Makginesu (Paul McGuinness), kurš nereti dēvēts par tās piekto dalībnieku un ievērojami veicinājis U2 karjeras attīstību. Iedvesmojoties no aktuālā pankroka, sākotnēji grupa muzikālu iemaņu trūkumu kompensēja ar aizrautīgu enerģiju un jauneklīga maksimālisma piesātinātu vēstījumu.
No kreisās: Bono, Edžs, Ādams Kleitons un Lerijs Malens jaunākais. Beļģija, 1980. gads.
Profesionālā darbība
1980.–1983. gads. Agrīnais postpanka periods ar producentu Stīvu Lilivaitu
Pirmie albumi Boy (1980) un October (1981) demonstrēja savdabīgu postpanka stilistiku un enerģisku skanējumu ar aktīvu ritma grupas sniegumu, elektronisku efektu akcentētu minimālistisku ģitārspēli un kaismīgu dziedājumu. Grupas mūzikai arī vēlāk piemītošais panorāmiskais plašuma iespaids, tam atbilstošs emocionālais patoss un teksti, kuriem nereti bija reliģiska ievirze, U2 apliecināja kā atšķirīgu un ievērības vērtu parādību britu jaunās mūzikas kontekstā.
Trešais albums War (1983), kas, tāpat kā iepriekšējie, radīts sadarbībā ar producentu Stīvu Lilivaitu (Steve Lillywhite), atšķīrās ar griezīgāku un uzbrūkošāku roka skanējumu, kā arī politisku tematiku, un kļuva par U2 pirmo Nr. 1 ierakstu Lielbritānijā. Savukārt singli Sunday Bloody Sunday (par Ziemeļīrijas vardarbības krīzi) un New Year’s Day (veltījums Polijas disidentiskajai kustībai Solidaritāte, Solidarność) pievērsa uzmanību arī citās valstīs.
Šajā laikā U2 arī sāka strādāt ar nīderlandiešu fotogrāfu Antonu Korbeinu (Anton Corbijn), kuram turpmāk bija liela nozīme grupas vizuālās identitātes (tēla, koncertu un ierakstu noformējuma, videoklipu) izveidē.
1984.–2000. gads. Uzplaukuma periods ar Braienu Īno un Denielu Lenuā
Lūzumu, kas U2 no daudzsološas rokgrupas padarīja par laikmeta mūzikas līderiem, ievadīja ilglaicīgas sadarbības uzsākšana ar producentiem Braienu Īno (Brian Eno) un Denielu Lenuā (Daniel Lanois). Viņu ietekmē grupa atteicās no agrākās prakses studijā ierakstīt iepriekš sacerētas un mēģinājumos izstrādātas dziesmas, turpmāk mūziku radot tieši studijā un eksperimentējot ar tās tehnoloģiskajām iespējām, kas skanējumu padarīja izsmalcinātāku, bet dziesmu uzbūvi netradicionālāku. Kaut sākotnēji šīs pārmaiņas ne vienmēr tika uzņemtas ar izpratni, jau pirmais ar B. Īno un D. Lenuā radītais albums The Unforgettable Fire (1984) nereti vērtēts kā U2 pirmais īsti klasiskais veikums, bet afroamerikāņu cilvēktiesību cīnītājam Mārtinam Luteram Kingam (Martin Luther King) veltītais singls Pride (In the Name of Love) kļuva par grupas pirmo lielo hitu, nodrošinot līdzdalību desmitgades nozīmīgākajā mūziķu labdarības koncertakcijā Live Aid (1985).
Bono Live Aid koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.
Arī vairākas The Unforgettable Fire dziesmas liecināja par aizraušanos ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tematiku, taču albumā The Joshua Tree (1987) tā ievērojami progresējusi – grupas dalībnieki komentēja, ka šis darbs, kam bijis paredzēts nosaukums “Divas Amerikas” (The Two Americas), atspoguļo gan viņu koncertturnejās iemantoto fascināciju ar “mītisko Ameriku”, tās kultūru un vēsturi, gan kritisku skatījumu uz “reālo Ameriku”, tās iekšējo sociālpolitisko spriedzi un ekspansīvo ārpolitiku. Albums, kurā grupas skaniskie eksperimenti apvienoti ar folka, blūza un gospeļa ietekmēm, guva sensacionālus panākumus, sasniedzot 1. pozīciju Lielbritānijā, ASV un daudzās citās valstīs, bet singli With or Without You; I Still Haven’t Found What I’m Looking For un Where the Streets Have No Name arī 21. gs. ir starp grupas pazīstamākām dziesmām. The Joshua Tree tika novērtēts ar divām Grammy balvām (t. sk. kategorijā Gada albums, Album of the Year) un ļāva U2 kļūt par ceturto grupu rokmūzikas vēsturē (pēc The Beatles, The Band un The Who), kuras foto publicēts uz žurnāla Time vāka.
Amerikas tematika turpināta arī The Joshua Tree sekojušā turnejā uzņemtā koncertfilmā Rattle and Hum (režisors Fils Džoanū, Phil Joanou, 1988) un tāda paša nosaukuma dubultalbumā, kurā iekļauti gan koncertieskaņojumi, gan jauni studijas ieraksti (t. sk. grupas pirmais Nr. 1 hits Lielbritānijā Desire, duets ar B. B. Kingu (B. B. King) When Love Comes to Town, Bono un Boba Dilana (Bob Dylan) kopdarbs Love Rescue Me, kā arī vairāki skaņdarbi ar Hārlemas gospeļkori The New Voices of Freedom). Kaut albumā netrūkst aizraujošas mūzikas, Rattle and Hum projekts (īpaši filma) izpelnījās pārmetumus lielummānijā un U2 jaunā surperzvaigžņu statusa veicinātā realitātes izjūtas zudumā.
Rattle and Hum veltītā kritika grupu mudināja uz principiālu pašpārvērtējumu un nākamajā albumā, nupat apvienotās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē un Dublinā tapušajā Achtung Baby (1991) tā, atkal sadarbojoties ar B. Īno un D. Lenuā, īstenoja radikālu pārtapšanu, himnisko roka skanējumu papildinot ar industriālās un elektroniskās deju mūzikas (EDM) ietekmēm un jūsmīgo pasaules glābēju retoriku nomainot uz drūmāku un personiskāku dziesmu tematiku, kas pausta ar ciniskāku un ironiskāku attieksmi. Spilgtām un daudzveidīgām kompozīcijām (One; Mysterious Ways; The Fly; Even Better Than the Real Thing u. c.) bagātais albums U2 auditoriju paplašināja ar aktuālās EDM cienītājiem un pilnībā atjaunoja grupas reputāciju. Tam sekojusī pasaules turneja Zoo TV Tour noteica jaunus rokkoncertu mākslinieciskos un tehnoloģiskos standartus, bet Bono jaunais skatuves tēls Makfisto (MacPhisto, atvasinājums no Mephisto, jeb Mephistopheles angļu 'Mefistofelis' ar īrisko personvārdu priedēkli 'Mak') kļuva par vienu no 90. gadu populārās kultūras spilgtākajiem personāžiem.
Eksperimentus ar EDM un citām elektroniskās mūzikas stilistikām U2 turpināja ironiskiem tehnoloģiju un patērētāju sabiedrības komentāriem bagātos albumos Zooropa (1993) un Pop (1997), kā arī kopā ar B. Īno īstenotā projekta Passengers albumā Original Soundtracks 1 (1995). Savu lielāko panākumu desmitgadi grupa noslēdza ar albumu All That You Can’t Leave Behind (2000), kas iezīmēja atgriešanos pie tradicionālākas ģitārmūzikas stilistikas un, pateicoties hitiem Beautiful Day; Walk On un Elevation, atkal guva ievērojamus komerciālus panākumus.
Rokgrupas U2 uzstāšanās pasaules koncerttūres laikā. ASV, 25.04.1997.
21. gs. Klasiķi
Radošā brieduma fāzē U2 kādreizējā novatorisma, intelektuālās refleksijas un sabiedriskās aktualitātes vietā pārsvarā devusi priekšroku meinstrīma rokmūzikai, personiskai dziesmu tematikai (īpaši albumos Songs of Innocence, 2014. gads, un Songs of Experience, 2017. gads) un grandiozām koncertizrādēm. Turneja U2360° (2009–2011), kurā grupa sniedza 110 koncertus piecu kontinentu 30 valstīs, kļuva par panākumiem bagātāko koncertturneju mūzikas industrijas vēsturē; 2017. gadā plašu rezonansi izraisīja albuma The Joshua Tree trīsdesmitgades turneja.
Grupas pēdējie ieraksti izpelnījušies neviennozīmīgas kritikas atsauksmes, taču guvuši ievērojamus komerciālos sasniegumus (Songs of Experience 2017. gadā, sasniedzot ASV albumu topa 1. vietu, padarīja U2 par reto rokgrupu, kas šādu panākumu guvusi četrās desmitgadēs; 2023. gadā, pateicoties albuma Songs of Surrender sasniegumiem nacionālajā topā, U2 šo sasniegumu atkārtoja Lielbritānijā), kā arī saņēmuši augstu mūzikas industrijas novērtējumu (How to Dismantle an Atomic Bomb, 2004. gads, godalgots ar astoņām Grammy balvām).
Mākslinieciskā savdabība un nozīme rokmūzikas attīstībā
Darbības kulminācijas periodā – 20. gs. 80. un 90. gados – savu pankrokā un postpankā balstīto identitāti un eksperimentālu novatorismu apvienojot ar demokrātisku, plašam klausītāju lokam saprotamu mūzikas valodu un atraktīvu pasniegšanas veidu, U2 kļuva par, iespējams, ievērojamāko rokgrupu meinstrīma mūzikas apritē, kur popularitātes un ietekmes ziņā līdzvērtīga grupa bija tikai R.E.M..
U2 jauneklīgais ideālisms 80. gados, tāpat dažādu estētiku, stilistiku un noskaņojumu kolāžas nākamās desmitgades sākumā precīzi atbalsoja populārās kultūras tendenču un radikālo sabiedrisko pārmaiņu (80. un 90. gadu mijas ģeopolitiskās pārvērtības Eiropā, dažādu politisko doktrīnu sabrukums, digitālo tehnoloģiju attīstība) ietekmi uz saviem klausītajiem, to dzīvesveidu un pasaules izjūtu. Savukārt grupas spēja arī ar šķietami nekomerciāliem stilistiskiem risinājumiem gūt milzīgus panākumus, sagatavoja estētisku augsni strauji augošai alternatīvā roka popularitātei, atstāja iespaidu uz daudzu savas un nākamo paaudžu mūziķu (Coldplay; Keane; Snow Patrol; Travis; The Cranberries; Razorlight; Doves; Manic Street Preachers; The Verve; Arcade Fire; Radiohead u. c.) domāšanu, kā arī sniedza fundamentālu ietekmi dažādām ģitārmūzikas stilistikām no poproka līdz alternatīvajam rokam.
Sabiedriskā un humanitārā darbība
U2 dalībnieki ievērojami arī ar ilggadēju sabiedrisku aktivitāti. Grupa piedalījusies cilvēktiesību organizācijas Amnesty International atbalsta turnejās un vides aktīvistu organizācijas Greenpeace akcijās. Bono iesaistījies kampaņās par Trešās pasaules valstu parādsaistību dzēšanu un 2004. gadā bija viens no starptautiskās bezpeļņas organizācijas ONE Campaign dibinātājiem – tās mērķis ir galējās nabadzības izskaušana Āfrikas valstīs. Edžs bija starp viesuļvētrās cietušo Ņūorleānas (Luiziānas pavalsts, ASV) mūziķu atbalsta fonda Music Rising (2005) dibinātājiem. U2 un grupas dalībnieki individuāli atbalstījuši arī citas labdarīgas organizācijas un humanitāras iniciatīvas, īpaši Centrālamerikas un Āfrikas valstīs.
Vairākas U2 dziesmas veltītas starptautiskām politiskām aktualitātēm un represētiem demokrātiskajiem līderiem: Bullet the Blue Sky un Mothers of the Disappeared (abas 1987. gadā) radušās pēc Bono vizītes pilsoņu kara pārņemtajā Salvadorā; Miss Sarajevo (1995. gads, izpilda Passengers ar Lučāno Pavaroti, Luciano Pavarotti) ir Bosnijas kara inspirēta alegorija; Walk On (2000) veltīta Mjanmas politvajātajai Aunai San Sū Čī (Aung San Suu Kyi); Ordinary Love (2013) – Dienvidāfrikas Republikas prezidentam Nelsonam Mandelam (Nelson Mandela). Singla Sweetest Thing (1998) peļņa veltīta Černobiļas (Ukraina) AES kodolavārijas un tās seku skartu bērnu un ģimeņu atbalsta organizācijai Chernobyl Children International.
Mūzikas industrijas un sabiedrības novērtējums
U2 uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2005). Tās ieraksti godalgoti ar 22 Grammy balvām, grupa saņēmusi septiņas Brit balvas, divas Zelta globusa (Golden Globe) balvas, kā arī citas mūzikas un kino industriju atzinības. Astoņi tās albumi sasnieguši ASV topa 1. vietu, savukārt septiņi singli bijuši Lielbritānijas topa līderpozīcijā. The Joshua Tree un Achtung Baby iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku izcilāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020); iepriekš (2003. un 2012. gadā) šajā sarakstā minēti vēl trīs grupas darbi.
Grupas dalībniekiem piešķirta Amnesty International balva Sirdsapziņas vēstnieks (Ambassador of Consience Award, 2005). Bono ieguldījums Britu mūzikas industrijā un filantropijā novērtēts ar Britu Impērijas Izcilības ordeni goda bruņinieka pakāpē (Knight Commander of the Most Excellent Order of the British Empire, 2007), Francijas valdība viņu apbalvojusi ar Nacionālo Goda Leģiona ordeni kavaliera pakāpē (Chevalier dans l’Ordre de la Légion d’honneur, 2003) un Mākslas un literatūras ordeni komandiera pakāpē (Commandeur dans l’Ordre des Arts et des Lettres, 2013), dziedātājam piešķirts arī Portugāles Brīvības ordenis (Oficial da Ordem da Liberdade, 2005). Žurnāls Time 2005. gadā viņu (arī uzņēmējus un filantropus Bilu Geitsu, Bill Gates, un Melindu Geitsu, Melinda Gates) atzinis par Gada cilvēku (Person of the Year).
Dalībnieki
L. Malens jaunākais (bungas, kopš 1976)
Ā. Kleitons (basģitāra, kopš 1976)
Edžs (ģitāra, taustiņinstrumenti, fona vokāls, kopš 1976)
Bono (vokāls, ritma ģitāra, kopš 1976)
Ievērojamākās U2 dziesmas
Angel of Harlem; Bad; Beautiful Day; Desire; Discothèque; Even Better Than the Real Thing; I Still Haven’t Found What I’m Looking For; Love is Blindness; Miss Sarajevo*; Mysterious Ways; New Year’s Day; Numb; October; One; Pride (In the Name of Love); So Cruel; Stay (Faraway, So Close!); Staring at the Sun; Sunday Bloody Sunday; The Fly; The Miracle (Of Joey Ramone); The Unforgettable Fire; Vertigo; Walk On; When Love Comes to Town**; Where the Streets Have No Name; With or Without You
* izpilda Passengers un L. Pavaroti
** izpilda U2 un B. B. Kings
Albumi
Boy (Island, 1980); October (Island, 1981); War (Island, 1983); Under a Blood Red Sky* (Island, 1983); The Unforgettable Fire (Island, 1984); The Joshua Tree (Island, 1987); Rattle and Hum (Island, 1988); Achtung Baby (Island, 1991); Zooropa (Island, 1993); Pop (Island, 1997); All That You Can’t Leave Behind (Island, 2000); How to Dismantle an Atomic Bomb (Island, 2004); No Line on the Horizon (Island, 2009); Songs of Innocence (Island, 2014); Songs of Experience (Island, 2017); Songs of Surrender** (Island, 2023)
* koncertieraksti
** U2 pazīstamākās dziesmas jaunos ieskaņojumos
Multivide
Rokgrupa U2. ASV, 1997. gads.
No kreisās: Bono, Edžs, Ādams Kleitons un Lerijs Malens jaunākais. Beļģija, 1980. gads.
Bono Live Aid koncertā Vemblija stadionā. Londona, 1985. gads.
Rokgrupas U2 uzstāšanās pasaules koncerttūres laikā. ASV, 25.04.1997.