Kaut atsevišķas LP dziesmas (One; Love Is Blindness) joprojām ieturētas grupas agrākajā stilistiskā, kopumā albumam piemīt ievērojami eksperimentālāks skanējums ar uzsvērtu ritmisko intensitāti, skaļu un agresīvu, elektroniskiem efektiem bagātīgi apstrādātu ģitārspēli, distortētu instrumentu un balss skanējumu. Roka tradīcijā sakņoto melodiku papildinājušas aktuālās elektroniskās deju mūzikas, tehno, fanka un hiphopa iezīmes. LP emocionālā un skaniskā panorāma ir plaša un daudzveidīga: no drudžainas intensitātes un industriāli metāliskas abrazivitātes (Zoo Station; Even Better Than the Real Thing; The Fly) līdz pacilājošam himniskumam (Who’s Gonna Ride Your Wild Horses), smeldzīgam balādismam un smalkām skaņu faktūrām (One; So Cruel; Love Is Blindness).
Visus dziesmu tekstus sacerējis Bono, bet mūzikas autorība, neatkarīgi no katra individuālā devuma konkrēta skaņdarba tapšanā, tradicionāli attiecināta uz visiem grupas dalībniekiem. Albuma pamattēmas ir mīlestība, sekss un nodevība, tajā figurē arī bibliski motīvi. Vairākus tekstus, kā arī atsevišķu dziesmu emocionālo noskaņu ietekmējusi LP tapšanas laikā notikusī Edža laulības šķiršana, kas sāpīgi skārusi arī pārējos grupas dalībniekus, kuru starpā kopš agras jaunības valdīja ģimeniska kopības izjūta; viena no spilgtākajām t. s. “šķiršanās” dziesmām ir Love Is Blindness, ko grupa vispirms grasījās piedāvāt Ninai Simonei (Nina Simone), bet vēlāk izvēlējās par Achtung Baby noslēguma skaņdarbu.
Vairāku dziesmu izpildījumā Bono identificējies ar to tēliem (Jēzu Kristu nodevušais Jūda Iskariots dziesmā Until the End of the World, kas sacerēta tāda paša nosaukuma filmai (“Līdz pasaules galam”, režisors Vims Venderss, Wim Wenders, 1991), kariķēta rokzvaigzne Muša dziesmā The Fly u. c.), tādējādi iemiesojot pārliecinošas raksturlomas, kas tālāk izstrādātas albuma koncertturnejā, kā arī piešķirot dziedājumam intelektuālu distancētību un dažbrīd arī ironisku, pat cinisku intonāciju, kas kontrastē ar viņam agrāk piemitušo jauneklīgi aizrautīgo patosu.
Pazīstamākās LP dziesmas, kas arī 21. gs. dzirdamas grupas koncertos un radio, ir The Fly; One (2005. gadā U2 ieskaņoja tās jaunu versiju ar hiphopa un soula dziedātāju Mēriju Dž. Blīdžu, Mary J. Blige); Even Better Than the Real Thing; Mysterious Ways un Who’s Gonna Ride Your Wild Horses.
Albumā nosaukumā izmantota no satīriska kinomūzikla “Producenti” (The Producers, rež. Mels Brukss, Mel Brooks, 1967) aizgūta vācu un angļu valodas vārdu veidota frāze, kas iecerēta kā rotaļīgs brīdinājums par U2 mūzikas pārvērtībām, kā arī atteikšanos no identifikācijas ar ASV mūzikas iepriekšējo desmitgažu tradīcijām.