Divi iepriekšējie albumi War (1983) un The Unforgettable Fire (1984) līdz ar atraktīvu koncertsniegumu U2 padarīja par starptautiskiem panākumiem bagātākajiem mūziķiem īru roka vēsturē. Šajā laikā grupas reputācija galvenokārt koncentrējās postpanka un alternatīvā roka publikā, bet uzstāšanās koncertakcijā Live Aid (1985) nodrošināja ievērību arī plašākā apritē. Savukārt ar The Joshua Tree tā kļuva par vienu no slavenākajām un ietekmīgākajām rokgrupām pasaulē.

LP tika ieskaņots laikā no 1986. gada janvāra līdz 1987. gada janvārim, strādājot gan profesionālās, gan improvizētās, dzīvojamās ēkās (arī grupas ģitārista Edža, The Edge, mājā) iekārtotās studijās. Arī šoreiz grupa sadarbojās ar The Unforgettable Fire producentiem D. Lenuā un B. Īno, taču iepriekšējā albuma eksperimentālo darba metožu vietā vēlējās dot priekšroku rokmūzikā izplatītākai kolektīvai muzicēšanai un tradicionālākām dziesmu struktūrām. Studijas inženiera funkcijas pildīja Marks Elliss (Mark Ellis), plašāk zināms kā Flūds (Flood); ierakstu miksēšanā piedalījās arī U2 pirmo albumu producents Stīvs Lilīvaits (Steve Lillywhite).

D. Lenuā intervijā īru mūzikas izdevumam Hot Press 2007. gadā stāstīja, ka šajā laikā ievērojami augusi grupas dalībnieku profesionalitāte un pirmajās nedēļās salīdzinoši viegli izdevies sacerēt un aranžēt divas no albuma ievērojamākām dziesmām With or Without You un I Still Haven’t Found What I’m Looking For. Veiksmīgais sākums sesijas ievirzījis atbrīvoti aizrautīgā gaisotnē, iedrošinot novatoriskākiem meklējumiem, nekā sākotnēji paredzēts.

1986. gada vasarā darbā iestājās pārtraukums, kura laikā U2 kopā ar Pīteru Geibrielu (Peter Gabriel), Lū Rīdu (Lou Reed), Stingu (Sting), Džoanu Baezu (Joan Baez) un citiem mūziķiem aizvadīja nelielu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) koncertturneju cilvēktiesību organizācijas Amnesty International atbalstam.

LP sesijās grupa ierakstīja visas 11 albumā dzirdamās kompozīcijas un vēl apmēram 20 skaņdarbus (ieskaitot 90. gadu nogalē populāro Sweetest Thing), kas izdoti singlu B pusēs, kā arī The Joshua Tree papildinātajos divdesmitgades un trīsdesmitgades izdevumos. 1986. gada augustā U2 Dublinā arī ieskaņoja divas dziesmas ar grupas The Band kādreizējo līderi Robiju Robertsonu (Robbie Robertson) – tās dzirdamas D. Lenuā producētajā R. Robertsona soloalbumā Robbie Robertson (1987).

Nozīmīgs The Joshua Tree rašanās katalizators bija intensīva koncertdarbība ASV. Lai arī jau vairāku The Unforgettable Fire dziesmu tekstos satopami ASV vēsturē un kultūrā sakņoti motīvi, no Ziemeļamerikas muzikālā mantojuma U2, līdzīgi daudziem citiem postpanka paaudzes māksliniekiem, centās norobežoties, uzskatot to par viņu pārstāvētajai estētikai neaktuālu. Taču The Unforgettable Fire koncertturnejā, apceļojot dažādus ASV reģionus ārpus lielpilsētām, grupa dziļāk iepazina tā dēvēto amerikāņu sakņu mūziku (gospelis, blūzs, folks, kantri), garajos starpkoncertu pārbraucienos sajuta dabas ainavu daudzveidīgo pievilcību, ieinteresējās par ASV vēsturi un literatūru, pie viena apjaušot īru un amerikāņu kultūras vēsturisko saistību.

Ar šo pieredzi kontrastēja U2 dziedātāja un tekstu autora Bono iespaidi, Amnesty International misijas sastāvā apmeklējot ilgstoša pilsoņkara piemeklēto Nikaragvu un Salvadoru, kur ASV, īstenojot ekspansīvas ārpolitiskās intereses, atbalstīja kādu no konfliktējošām pusēm, veicinot jau tā dramatiskās situācijas eskalāciju, masu postu un iznīcību.

Pretrunīgās atklāsmes no vienas puses sniedza negaidīti iedvesmojošu piederības sajūtu, ļaujot apzināties, ka līdz šim grupa darbojusies ārpus plašāka idejiskā un estētiskā konteksta, un mudinot šo vakuumu piepildīt ar jaunapgūtajiem amerikāņu kultūras iespaidiem. Savukārt ASV neviennozīmīgā loma globālajos procesos neļāva ar to identificēties pilnībā, liekot saglabāt ārpusnieku un savrupu vērotāju pozīciju. Šīs duālās izjūtas lielā mērā noteica jaunā albuma idejisko un māksliniecisko ievirzi.  

Papildinot stilistiku ar ziemeļamerikāņu mūzikas tradīciju aizguvumiem un tekstos pilnībā neatsakoties arī no Īrijas un Lielbritānijas tematikas un personīgiem eksistenciāliem motīviem, LP pamatieceri grupa saistīja ar “divu Ameriku” (Two Americas,­ tāds arī bija viens no albuma darba nosaukumiem)  – “mītiskās” un “reālās” – tēlojumiem. Albumam nākot klajā, Bono komentēja, ka vairums jauno dziesmu ir par “manu mīlestību uz Ameriku un bailēm no tā, par ko Amerika var kļūt”.

LP dzirdami vairāki no U2 vispazīstamākajiem skaņdarbiem, ieskaitot lirisku mīlas balādi With or Without You, kuras neparasti ēteriskais skanējums vispirms tika uztverts ar bažām, menedžerim, reizēm par grupas piekto dalībnieku dēvētajam Polam Makginesam (Paul McGuiness) sākotnēji pat iebilstot pret tās izdošanu singlā. Par spīti toreizējām šaubām un nevienprātībai 2024. gadā With or Without You kļuva par pirmo U2 dziesmu ar vairāk nekā miljards klausījumiem tiešsaistes straumējumu servisā Spotify, bet 1987. gada pavasarī tā grupai ļāva pirmoreiz sasniegt ASV singlu topa virsotni. Šo panākumu atkārtoja arī albuma nākamais singls, mūziķu kristīgajai pārliecībai, šaubu un neziņas pilnam garīgu meklējumu ceļam veltīts roka gospelis I Still Haven’t Found What I’m Looking For. Grupas klasiskajam repertuāram tāpat piederīga viena no LP tehniski komplicētākajām dziesmām Where the Streets Have No Name, kas pazīstama arī dueta Pet Shop Boys elektroniskā deju popa interpretācijā (1991).

Savukārt viena no The Joshua Tree dramatiski iespaidīgākajām un politiski kritiskākajām dziesmām ir Bullet the Blue Sky – smagnēja roka kompozīcija, kuras sakāpinātā emocionālā intensitāte bieži salīdzināta ar Led Zeppelin mūzikas ekspresiju. Tā sacerēta pēc Bono Nikaragvas un Salvadoras apmeklējuma un līdzās kara šausmu aprakstam sniedz alegoriski nesaudzīgu ASV prezidenta Ronalda Reigana (Ronald Reagan) kariķējumu. Ar Bullet the Blue Sky tematiski sasaucas LP fināldziesma Mothers of the Disappeared, kas veltīta Centrālamerikas valstu diktatorisko režīmu upuru mātēm un viņu centieniem noskaidrot savu oficiālā “bezvēsts prombūtnē” esošo ģimenes locekļu likteņus. Savukārt One Tree Hill, tāpat kā viss LP, ir veltījums grupas draugam un līdzgaitniekam, Bono asistentam Gregam Kerolam (Greg Carroll), kurš 1986. gada vasarā gāja bojā satiksmes negadījumā.

Kaut albumā nav dziesmu, kas klasificējamas kā tradicionāli blūza vai folka skaņdarbi, mūzikā ir daudz šo žanru iezīmju, kas integrētas tehnoloģiski izkoptā roka skanējumā, savukārt dziesmu tematikā figurē arī narkomānijas pieaugums Īrijā (Running to Stand Still), 1984. gadā notikušais britu ogļraču streiks (Red Hill Mining Town), amerikāņu rakstnieku Normana Meilera (Norman Mailer) un Trūmena Kapotes  (Truman Capote) darbu ierosinātas pārdomas par sērijveida slepkavu psiholoģiju (Exit), kā arī ASV demokrātiskie ideāli un to realizācija (In God’s Country).

Albuma “amerikāniskās” identitātes stiprināšanā būtiska loma bija fotogrāfa Antona Korbeina (Anton Korbijn) uzņēmumiem, kas veikti Mohaves tuksnesī, Kalifornijas pavalstī. Vāka atvērumā un aizmugurē līdzās grupas dalībniekiem redzams tā dēvētais Jozuas koks (latīņu Yucca brevifolia), kas aug ASV dienvidrietumos un dažos Meksikas reģionos, bet anglisko nosaukumu (Joshua Tree) iemantojis par godu Vecās Derības pravietim Jozuām (Bībeles angļu tulkojumos ‘Džošua’) – tieši A. Korbeina izraudzītais Jozuas koks un ar to saistītā bibliskā asociācija noteica albuma nosaukuma izvēli. The Joshua Tree vinila skaņuplates, kompaktdiska (CD) un kasetes (MC) oriģinālizdevumu noformējumā izmantoti nedaudz atšķirīgi fotoattēli, taču visos saglabāts Jozuas koka motīvs.

The Joshua Tree izpelnījās gandrīz vienprātīgi slavinošas kritikas atsauksmes un turpmāk līdz ar albumu Achtung Baby (1991) bieži atzīts par U2 jaunrades virsotni – darbu, kura tehnoloģiski izsmalcinātā producējuma, muzikālās oriģinalitātes un sociālpolitiskā vēstījuma kombinācija veido precīzu laikmeta noskaņojuma fiksējumu un sniegusi plašu ietekmi daudziem sekotājiem.

Tas kļuva par grupas trešo Nr. 1 albumu Lielbritānijā un pirmo ASV; tabulas līderpozīciju The Joshua Tree sasniedza arī 20 citās valstīs, jaunā līmenī apliecinot grupas spēju uzrunāt visplašāko klausītāju loku un padarot to par vienu no 80. un 90. gadu mijas perioda rokmūzikas līderēm. 

1988. gadā The Joshua Tree novērtēts ar Grammy balvām kategorijās “Gada albums” (Album of the Year) un “Labākais dueta vai grupas roka izpildījums ar vokālu” (Best Rock Performance by a Duo or Group with Vocal).

80. gadu nogalē žurnāls Rolling Stone to atzina par desmitgades trešo labāko albumu (100 Best Albums of the Eighties, 1989), bet 2020. gadā tas ierindots šā izdevuma 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) 135. vietā; 2003. un 2012. gadā The Joshua Tree šajā reitingā minēts 26. un 27. vietā.

Kā “kulturāli, vēsturiski un estētiski nozīmīgs darbs” tas iekļauts ASV Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Nacionālajā ierakstu reģistrā (National Recording Registry, 2012). 

Dziesmas