Lielākos panākumus guvusi 20. gs. 60. gadu nogalē un 70. gadu 1. pusē, kad bija viena no mākslinieciski ietekmīgākajām grupām pasaulē. Nosaukumu The Band (angļu ‘mūziķu grupa’) pieņēma 1968. gadā, uzsākot patstāvīgu darbību; līdz tam pārsvarā bija pazīstama kā dažādu vokālistu – t. sk. Boba Dilana (Bob Dylan) – pavadītājgrupa The Hawks.

Vēlākie Band dalībnieki – Livons Helms (Levon Helm, īstajā vārdā Marks Lavons Helms, Mark Lavon Helm; vienīgais amerikānis starp četriem kanādiešiem), Robijs Robertsons (Robbie Robertson, īstajā vārdā Džeimijs Rojāls Robertsons, Jamie Royal Robertson), Riks Danko (Rick Danko, pilnā vārdā Ričards Klērs Danko, Richard Clare Danko), Ričards Manuels (Richard Manuel, pilnā vārdā Ričards Džordžs Manuels, Richard George Manuel) un Gārts Hadsons (Garth Hudson, pilnā vārdā Ēriks Gārts Hadsons, Eric Garth Hudson) – satikās Toronto, Kanādā mītošā amerikāņu rokabilī dziedātāja Ronija Hokinsa (Ronnie Hawkins) grupā, kurai tie cits pēc cita pievienojās 50. gadu beigās un 60. sākumā. R. Hokinsa vadībā jaunie mūziķi guva intensīvu uzstāšanās pieredzi, izkopjot saliedētu un lietpratīgu agrīnajā rokenrolā un ritmblūzā balstītu spēles manieri.

1964. gadā grupa šķīrās no R. Hokinsa, bet 1965. un 1966. gadā kā pavadītājsastāvs piedalījās B. Dilana koncertturnejās – pirmajās, kur B. Dilans uzstājās ar elektriski pastiprinātu rokgrupas pavadījumu. 1966. gadā, B. Dilanam pēc motocikla avārijas pārtraucot koncertdarbību un pārceļoties uz dzīvi Vudstokā (Ņujorkas pavalstī), grupa apmetās viņam kaimiņos. R. Danko, R. Manuels un G. Hadsons Vudstokā mitinājās rozā krāsas īres mājā, pazīstamā kā Big Pink. Tās pagrabā 1967.–68. gadā neformālās sesijās (ar un bez B. Dilana) tika veikti daudzi ieraksti, līdzās pašsacerētām dziesmām izpildot senus kantri un folka skaņdarbus – ieskaņojumi nebija paredzēti komerciālam izmantojumam, taču turpmākajos gados tika intensīvi piratizēti un iemantoja leģendāru reputāciju, līdz 1975. gadā daļa no tiem izdoti oficiālā albumā The Basement Tapes. Sadarbību ar B. Dilanu grupa turpināja arī vēlāk –  1969. gadā kopīgi uzstājās Vaitas salas festivālā Anglijā (Isle of Wight Festival); 1973. gadā piedalījās dziesminieka albumā Planet Waves (izdots 1974); 1974. gadā veica kopīgu koncertturneju. Tomēr no 1968. gada Band galvenokārt darbojās kā patstāvīgs muzikāls kolektīvs.

Rozā mājā sacerēts arī grupas debijas albums Music from Big Pink (1968) – skaņuplate, kurā dzirdamās folka balādes, bagātīgās kantri, blūza, R&B ietekmes un izpildījuma maniere, kas tuvāka ģimeniskai mājas muzicēšanai, nevis aktuālajam roka skanējumam, veicināja jaunās roka kultūras interesi par savām saknēm un kopā ar nākamajiem albumiem padarīja Band par vienu no kritikas iecienītākajām un neparastākajām sava laika grupām, kura izcēlās ne vien ar atšķirīgu, šķietami “mūžsenu” skanējumu un dziesmu tematiku (Amerikas Savienoto Valstu, ASV, vēsture, pilsoņu karš, lauku dzīvesveids u. c.), bet arī ar ārējo veidolu, kas vairāk asociējās ar lielās depresijas laikiem, nevis hipiju košajām modēm.

Kaut grupas cilvēciskajā un muzikālajā dinamikā izsenis bija valdījis demokrātisks kolektīvisms (visi bija seni draugi, katrs spēlēja vairākus instrumentus, četri no pieciem dalībniekiem bija dziesmu autori un trīs – spilgti vokālisti), pēc pirmajiem panākumiem tajā aizsākās stipri izteikta R. Robertsona radošā un organizatoriskā dominance, kas noveda pie savstarpējām nesaskaņām un konfliktiem par autortiesību sadalījumu, kā arī ietekmēja mūzikas kvalitāti.

1977. gadā Band pēc R. Robertsona iniciatīvas kopīgo darbību beidza – atvadu koncertā (1976) Sanfrancisko grupa uzstājas ar daudziem viesmūziķiem: R. Hokinsu, Madiju Votersu (Muddy Waters); Dr. Džonu (Dr. John); Venu Morisonu (Van Morrison), Džoniju Mičelu (Joni Mitchell); Nīlu Jangu (Neil Young); Ēriku Kleptonu (Eric Clapton), B. Dilanu un citiem. Koncertā uzņemtā filma “Pēdējais valsis” (The Last Waltz, režisors Mārtins Skorsēze, Martin Scorsese, ASV, 1978) tiek uzskatīta par vienu no visu laiku ievērojamākām koncertfilmām.

Turpmāk R. Robertsons sacerējis mūziku vairākām spēlfilmām un izdevis vairākus labi novērtētus solo albumus. Individuālu muzikālo darbību turpināja arī pārējie – visveiksmīgāk L. Helms, kura Dirt Farmer, 2007, Electric Dirt, 2009. gadā un Ramble at the Ryman 2011. gadā saņēmuši Grammy balvas kategorijās Labākais tradicionālā folka albums (Best Traditional Folk Album) un Labākais Americana albums (Best Americana Album). R. Robertsons un L. Helms filmējušies vairākās spēlfilmās, kā arī publicējuši autobiogrāfiskas grāmatas.

Kaut arī 20. gs. 80. gados grupa darbību atjaunoja (bez R. Robertsona, bet ar papildu mūziķiem), tās pastāvēšanas nozīmīgākais periods saistīts ar kantriroka un folkroka tradīciju pilnveidi 60. un 70. gadu mijā – Band šā laika ieraksti atstājuši tālejošu ietekmi uz dažādu paaudžu mūziķiem:The Beatles; The Byrds; The Black Crowes; Counting Crows; The Drive-By Truckers; Eltons Džons (Elton John); Fairport Convention; Fleet Foxes; Grateful Dead; Ē. Kleptons; Led Zeppelin; My Morning Jacket; The Rolling Stones un citi.

The Band uzņemta Kanādas Mūzikas slavas zālē (Canadian Music Hall of Fame, 1989) un Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1994), kā arī novērtēta ar Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award, 2008).

Albumi Music from Big Pink; The Band un The Basement Tapes iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2003; 2012; 2020). 

Skotu rakstnieks Džons Naivens (John Niven) sarakstījis noveli “Mūzika no lielās rozā mājas” (Music from Big Pink, 2005), kuras pamatā ir The Band Vudstokas perioda hronika 60. gadu 2. pusē. Vairāki pazīstami mūziķi sacerējuši un izpildījuši R. Manuelam veltītas dziesmas, t. sk. R. Robertsons (dziesma Fallen Angel, 1987), Ē. Kleptons (Holly Mother, 1986); Counting Crows (If I Could Give All My Love (Richard Manuel Is Dead), 2002); grupa Drive-By Truckers ieskaņojusi R. Danko un R. Manuelam veltītu dziesmu Danko/Manuel (2004).

L. Helms (bungas, vokāls, mandolīna, ģitāra, 1968–1977; 1983–1999; miris 2012)

R. Robertsons (ģitāra, vokāls, 1968–1977; miris 2023)

R. Danko (basģitāra, vokāls, vijole, 1968–1977; 1983–1999; miris 1999)

R. Manuels (klavieres, elektroērģeles, vokāls, bungas, 1968–1977; 1983–1986; miris 1986)

G. Hadsons (elektroērģeles, sintezatori, akordeons, pūšamie instrumenti, 1968–1977; 1983–1999; miris 2025)

Džims Veiders (Jim Weider; ģitāra, 1985–1999)

Stens Zelests (Stan Szelest; taustiņistrumenti, 1990–1991; miris 1991)

Rendijs Siarlante (Randy Ciarlante; bungas, vokāls, 1990–1999)

Ričards Bells (Richard Bell; taustiņinstrumenti, 1992–1999; miris 2007)

 4% Pantomime; Acadian Driftwood; Across the Great Divide; Chest Fever; Daniel and the Sacred Harp; Don’t Do It; I Shall Be Released; It Makes No Difference; King Harvest (Has Surely Come); Life is a Carnival; Mystery Train; Ophelia; Rag Mama Rag; Stage Fright; Tears of Rage; The Night They Drove Old Dixie Down; The Shape I’m In; The Unfaithful Servant; The W.S. Walcott Medicine Show; The Weight; This Wheel’s On Fire; Up on Cripple Creek; When I Paint My Masterpiece

Music from Big Pink (Capitol, 1968); The Band (Capitol, 1969); Stage Fright (Capitol, 1970); Cahoots (Capitol, 1971); Rock of Ages* (Capitol, 1972); Moondog Matinee (Capitol, 1973); Before the Flood** (Asylum, 1974); The Basement Tapes*** (Columbia, 1975); Northern Lights – Southern Cross (Capitol, 1975); Islands (Capitol, 1977); The Last Waltz* (Warner Bros., 1978); Jericho (Rhino, 1993); Live at Watkins Glen* (Capitol, 1995); High on the Hog (Rhino, 1996); Jubilation (River North, 1998)

* koncertalbums

** koncertalbums ar B. Dilanu

*** ar B. Dilanu