N. Janga jaunrade saglabājusi aktualitāti un radošu autoritāti ilgāk nekā piecas desmitgades, arī 21. gs. iedvesmojot jaunus mūziķus; viņš nereti dēvēts par roka nozīmīgāko dziesminieku pēc Boba Dilana (Bob Dylan). Strādājis folka, roka, kantrī, folkroka, grāndža un citās stilistikās, muzicējis grupās Buffalo Springfield un Crosby, Stills, Nash & Young, taču lielāko ievērību guvis ar solo ierakstiem, kas radīti ar dažādiem pavadītājsastāviem un viņam nodrošinājuši mūzikas industrijas normām un publikas priekšstatiem nepakļāvīga mākslinieka reputāciju. Pazīstams arī kā sabiedrisks aktīvists, vairāku filmu režisors un scenārists.

Ievērojama sporta žurnālista un literāta Skota Janga (Scott Young) dēls, kopš 60. gadu sākuma muzicēja rokenrola un ritmblūza grupās un kā solo mūziķis uzstājās folka klubos. Desmitgades vidū, nelegāli šķērsojot robežu, pārcēlās uz Losandželosu Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV, kur 1966.–1968. gadā muzicēja grupā Buffallo Springfield, kā arī sacerēja dažas no tās pazīstamākajām dziesmām (Broken Arrow; Expecting to Fly; Mr. Soul u. c.). Kaut arī Buffalo Springfield neguva lielu popularitāti, tā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām vēsturiski nozīmīgajām amerikāņu rokgrupām un vienu no folkroka žanra pamatlicējām.

Debijas albumā Neil Young dominēja ar akustiskiem instrumentiem izpildītas sapņainas folkdziesmas, bet otrajā albumā Everybody Knows This Is Nowhere (abi 1969) N. Jangs kopā ar grupu Crazy Horse spēlēja skaļu un enerģisku rokmūziku, tostarp vēlāk par klasiskām uzskatītas kompozīcijas Cinnamon Girl; Cowgirl in the Sand un Down by the River. Ar Crazy Horse periodiski sadarbojies visas turpmākās karjeras laikā, veicot daudzas koncertturnejas un ierakstus.

1969. gadā N. Jangs īslaicīgi pievienojās folkroka grupai Crosby, Stills & Nash (turpmāk Crosby, Stills, Nash & Young, arī C,S,N&Y), ar ko uzstājās Vudstokas festivālā (Woodstock Festival, 1969) un ierakstīja albumu Déjà Vu (1970), kā arī vienu no roka slavenākajām politiskā protesta dziesmām – Ohio (1970), kuru sacerēja, reaģējot uz pretkara demonstrācijas varmācīgu apspiešanu un četru studentu nogalināšanu Kentsteitas Universitātē (Kent State University) Ohaio pavalstī. Kaut neilgi pēc Déjà Vu mūziķis grupu atstāja, viņš ar to vairākkārt strādājis arī karjeras turpinājumā.

Arī turpmāk N. Jangs bieži mainīja romantiska hipiju dziesminieka un neapvaldīti muzicējoša roka ģitārista identitātes, kā arī pavadītājmūziķus.

Karjeras komerciālo virsotni sasniedza ar melodisku, nogludināti skanoša kantrīroka albumu Harvest (1972. gadā; 20 gadus vēlāk izdeva augstu novērtētu skaņuplati Harvest Moon, 1992. gadā – stilistisku un tematisku Harvest turpinājumu). Līdzās vairākām autobiogrāfiskām dziesmām tajā iekļauts arī viņa vispopulārākais singls Heart of Gold (vienīgais Nr. 1 Billboard topā). Šim sasniegumam sekoja kontrastējoši nekomerciāli darbi, kuros muzikāla un tehniska perfekcija upurēta par labu emocionālam tiešumam un izpildījuma pirmreizīgumam: iepriekš nepubliskotu dziesmu koncertalbums Time Fades Away (1973); hipiju laika ideālisma nolieguma caurstrāvotais On the Beach (1974); drūmu un sirsnīgu dziesmu kolekcija Tonight’s the Night (1975), ko iedvesmojusi Crazy Horse ģitārista Denija Vitena (Danny Whitten) nāve pārdozējot narkotikas. Sākotnēji šie ieskaņojumi, kas tumšā noskaņojuma dēļ pazīstami kā “notekgrāvja triloģija” (ditch trilogy) izpelnījās pretrunīgas, arī klaji noliedzošas atsauksmes (Tonight’s the Night izdošanu ierakstu kompānija Reprise uzskatīja par “komerciālu pašnāvību” un novilcināja divus gadus), taču vēlāk tie ierindoti starp viņa nozīmīgākajiem albumiem.

70. gadu nogalē, N. Jangam, atšķirībā no daudziem citiem t. s. Vudstokas paaudzes veterāniem, kas nespēja saglabāt māksliniecisku aktualitāti pankroka aizsākto mūzikas pārmaiņu kontekstā, izdevās nākt klajā ar vienu no saviem slavenākajiem albumiem Rust Never Sleeps (1979), kurā spilgti iemiesots gan folka, gan laikmetīgas rokmūzikas skanējums.

80. gados N. Jangs daudz eksperimentēja ar dažādu žanru mūziku, atšķirīgiem mūziķu sastāviem un modernām tehnoloģijām, radot eklektiskus roka, ritmblūza, soula, kantrī, rokabilī un elektroniskās mūzikas ierakstus. Šī neprognozējamība noveda līdz plašu publicitāti guvušai tiesvedībai, kad ierakstu kompānija Geffen Records mūziķi apsūdzēja par apzināti nekomerciālu un viņa radošajai identitātei neraksturīgu darbu veidošanu abu pušu līgumsaistību ietvaros; N. Jangs šo epizodi komentējis dziesmā Prisoners of Rock and Roll (1987).

1988. gadā Mūzikas televīzija (MTV) atteicās savā programmā iekļaut dziesmas This Note’s for You videoklipu, kurā N. Jangs, parodējot populārās kultūras slavenības, vērsās pret mūzikas zvaigžņu iesaistīšanos lielo korporāciju reklāmas kampaņās, bet 1989. gadā šis pats televīzijas kanāls to apbalvoja kā gada labāko mūzikas video.

Ievērojamu radošu pacēlumu un publikas intereses pieaugumu N. Jangs piedzīvoja 90. gados, kad viņa agrākos ierakstus par nozīmīgu iedvesmas avotu atzina jaunās grāndža stilistikas autoritātes – grupas Nirvana; Pearl Jam un citi. Šajā laikā N. Jangs iemantoja neformālu titulu “grāndža krusttēvs” un izdeva augstvērtīgus albumus Ragged Glory (1990); Sleeps with Angels (1994) un Broken Arrow (1996), kuros atkal dominēja roka ekspresija ar pārslogotām ģitārām un Crazy Horse raksturīgi “netīro” skanējumu. Savukārt albumā Mirror Ball (1995) N. Jangs dzirdams kopā ar Pearl Jam mūziķiem.

Arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs N. Jangs saglabājis augstu radošu produktivitāti un radījis stilistiski daudzveidīgus darbus, kuros līdzās autobiogrāfiskiem motīviem daudz sociālu komentāru un politiskas kritikas (prezidenta Džordža V. Buša, George W. Bush, impīčmenta pieprasījums albumā Living with War, 2006. gads; atbalsts individuālajiem zemkopjiem un vēršanās pret lauksaimniecības agroķīmijas un biotehnoloģiju uzņēmuma Monsanto ekspansiju albumā The Monsanto Years, 2015; solidaritāte ar siu indiāņu kampaņu pret Dienviddakotas naftas vada izbūvi albumā Peace Trail, 2016; protests pret prezidenta Donalda Trampa, Donald Trump, ideoloģiskajām nostādnēm albumā The Visitor, 2017. gads, u. c.), kā arī veicis koncertturnejas ar grupām Crosby, Stills, Nash & Young; Crazy Horse un Promise of the Real.

Kopš 20. gs. 60. gadiem dzīvodams ASV, N. Jangs saglabājis Kanādas pilsonību, tomēr bieži iesaistījies ASV sabiedriski politiskās dzīves norisēs, publiski kritizējot vai atbalstot politiskus lēmumus un darbiniekus, iestājoties par apkārtējās vides un dabas resursu saglabāšanas un aizsardzības iniciatīvām, kā arī piedaloties labdarības akcijās.

Kopš 1985. gada dažādās ASV pilsētās notiek gadskārtēja N. Janga un dziesminieku Villija Nelsona (Willie Nelson) un Džona Mellenkempa (John Mellencamp) aizsākta labdarības koncertakcija Farm Aid, kurā ar pazīstamu mūziķu uzstāšanos tiek piesaistīti līdzekļi un sabiedrības uzmanība individuālo ģimenes lauksaimniecību atbalstam; N. Jangs ir pastāvīgs Farm Aid direktoru padomes loceklis.

1986.–2016. gadā plašu uzmanību guva N. Janga koordinētie ikgadējie Tilta skolas (Bridge School, mūziķa bijušās dzīvesbiedres Pegijas Jangas, Pegi Young, izveidota alternatīva izglītības iestāde bērniem ar smagiem runas un kustību traucējumiem Hilsboro, Kalifornijas pavalstī) atbalsta koncerti, kuros ar akustiskiem priekšnesumiem uzstājās ievērojami dažādu žanru mūziķi.

Kaut ne visi N. Janga ieraksti guvuši vienlīdz augstu vērtējumu, vairāk nekā piecu desmitgažu laikā viņš radījis darbu kopumu (vairāk nekā 40 solo albumi, mūzika vairākām filmām, augstvērtīgu arhīva ierakstu sērija, kā arī ieskaņojumi ar Buffalo Springfield un Crosby, Stills, Nash & Young), kura kvalitātei, daudzveidībai un ietekmei uz dažādu paaudžu mūziķiem roka dziesminieku tradīcijā tikpat kā nav līdzinieku. Nerimstīgais mākslinieciskais temperaments, allaž saglabātā radošā neatkarība un spēja nezaudējot savu muzikālo identitāti, jaunradē integrēt visdažādākās stilistikas, N. Jangam ļāvušas saglabāt augstu autoritāti un ietekmi vairāku paaudžu mūziķu un klausītāju vidū.

Ieraksti, kuros N. Janga augstais, savdabīgi trauslais tenora dziedājums dzirdams gan akustiskas folkmūzikas kontekstā, gan kombinācijā ar emocionāli piesātinātu elektriskās ģitāras spēli un rokgrupas priekšnesumu, kurā studijā rūpīgi izstrādāts skanējums aizstāts ar neizsmalcinātu, bet spontānu patiesīgumu, būtiski paplašināja B. Dilana iedibinātos priekšstatus par dziesminieku formāta mākslinieciskajām iespējām un tiem bija liela nozīme vēlāko alternatīvās mūzikas žanru izveidē.

Mūziķa dziesmu tematikai tradicionāli raksturīgi vispārcilvēcīgu vērtību meklējumi sociālas un ekonomiskas nevienlīdzības, liekulīgas un nereti antihumānas politiskās un korporatīvās realitātes apstākļos, bet 21. gs. sākumā viņa pilsoniskā aktivitāte, kas bieži izpaudusies arī dziesmu tekstos, būtiski veicinājusi roka kā protesta mūzikas atdzimšanu.

Arī 21. gs. N. Janga ietekme sastopama daudzu ievērojamu mūziķu jaunradē: Raiens Adamss (Ryan Adams); Band of Horses; Cowboy Junkies; Dave Matthews Band; Eels; Feista (Feist); The Flaming Lips; Fleet Foxes; P. Dž. Hārvija (PJ Harvey); Lambchop; Rejs Lamontēns (Ray LaMontagne); My Morning Jacket; Pearl Jam; Pixies; R.E.M.; Radiohead; Maiks Skots (Mike Scott); Sonic Youth; Soundgarden; Toms Petijs (Tom Petty); Kērts Vails (Kurt Vile); War on Drugs; Wilco un citi.

N. Janga personībai un mūzikai veltītas dokumentālas un koncertfilmas: “Zirga gads” (Year of the Horse, režisors Džims Džārmušs, Jim Jarmusch, ASV, 1997); “Nīls Jangs: Zelta sirds” (Neil Young: Heart of Gold, režisors Džonatans Dems, Jonathan Demme, ASV, 2006); “Nīla Janga ceļojumi” (Neil Young Journeys, režisors Dž. Dems, 2011) un citas.

Mūziķis portretēts vairākās grāmatās: “Šeikijs: Nīla Janga biogrāfija” (Shakey: Neil Young’s Biography, autors Džimijs Makdonovs, Jimmy McDonough, 2003); “Nīls un es” (Neil and Me, autors Skots Jangs, Scott Young, 2009) un citas. Arī pats N. Jangs sarakstījis divas autobiogrāfiskas grāmatas “Smagais miers: hipija sapnis” (Waging Heavy Peace: A Hippie Dream, 2012) un “Īpaši izmeklēti: atmiņas par dzīvi un mašīnām” (Special Deluxe: A Memoir of Life & Cars, 2015).

N. Jangs divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame – kā solo mākslinieks, 1995. gadā, un kā Buffalo Springfield dalībnieks, 1997) un saņēmis divas Grammy balvas (nominēts vairāk nekā 20 reižu). Amerikas Mūzikas asociācija (American Music Association) viņu atzinusi par Gada mākslinieku (Artist of the Year, 2006). Dziesminieks uzņemts arī Kanādas Mūzikas slavas zālē (Canadian Music Hall of Fame, 1982) un saņēmis vairākas Juno balvas (Juno Award, gadskārtēja Kanādas mūzikas industrijas godalga).

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko albumu reitingā (500 Greatest Albums of all Time, 2020) iekļauti pieci N. Janga albumi, kā arī viens ar grupu Crosby, Stills, Nash & Young; šā paša žurnāla 100 labāko ģitāristu sarakstā (100 Greatest Guitarists, 2015) N. Jangs minēts 17. pozīcijā.

Mūziķim piešķirts Manitobas provinces (Kanādā) augstākais apbalvojums Manitobas ordenis (Order of Manitoba, 2006), kā arī viens no augstākajiem Kanādas valdības civilpersonu apbalvojumiem – Kanādas ordenis (Order of Canada, 2009).

After the Gold Rush; Bandit; Carnival; Change Your Mind; Cinnamon Girl; Comes a Time; Cortez the Killer; Cowgirl in the Sand; Down by the River; Eldorado; From Hank to Hendrix; Harvest Moon; Heart of Gold; Hey Hey, My My (Into the Black); Like A Hurricane; Long May You Run; Love and War; Love to Burn; Old Man; On the Beach; Only Love Can Break Your Heart; Over and Over; Pocahontas; Powderfinger; Rockin’ in the Free World; Sleeps with Angels; Song X; Southern Man; The Needle and the Damage Done; This Note’s for You; Throw Your Hatred Down; Tired Eyes; Tonight’s the Night; Unknown Legend; Welcome Back; Wrecking Ball

Neil Young (Reprise, 1969); Everybody Knows This is Nowhere* (Reprise, 1969); After the Gold Rush (Reprise, 1970); Harvest (Reprise, 1972); Journey Through the Past• (Reprise, 1972); Time Fades Away•• (Reprise, 1973); On the Beach (Reprise, 1974); Tonight’s the Night (Reprise, 1975); Zuma* (Reprise, 1975); Long May You Run (Reprise, 1976, ar Young-Stills Band); American Stars ‘n Bars* (Reprise, 1977); Comes a Time (Reprise, 1978); Rust Never Sleeps* (Reprise, 1979); Live Rust*•• (Reprise, 1979); Hawks & Dowes (Reprise, 1980); Re-ac-tor* (Reprise, 1981); Trans (Geffen, 1982); Everybody’s Rockin’ (Geffen, 1983, ar The Shocking Pinks); Old Ways (Geffen, 1985); Landing on Water (Geffen, 1986); Life* (Geffen, 1987); This Note’s for You (Reprise, 1988, ar The Bluenotes); Freedom (Reprise, 1989); Ragged Glory* (Reprise, 1990); Weld*•• (Reprise, 1991); Arc*•• (Reprise, 1991); Harvest Moon (Reprise, 1992); Unplugged•• (Reprise, 1993); Sleeps with Angels* (Reprise, 1994); Mirror Ball (Warner Bros., 1995, ar Pearl Jam); Dead Man• (Vapor, 1996); Broken Arrow* (Reprise, 1996); Year of the Horse*•• (Reprise, 1997); Silver & Gold (Reprise, 2000); Road Rock Vol. 1•• (Reprise, 2000); Are You Passionate? (Reprise, 2002, ar Booker T. & The M.G.’s.); Greendale* (Reprise, 2003); Prairie Wind (Reprise, 2005); Living with War (Reprise, 2006); Chrome Dreams II (Reprise, 2007); Fork in the Road (Reprise, 2009); Le Noise (Reprise, 2010); Americana* (Reprise, 2012); Psychedelic Pill* (Reprise, 2012); A Letter Home (Third Man Records, 2014); Storytone (Reprise, 2014); The Monsanto Years** (Reprise, 2015); Earth**•• (Reprise, 2016); Peace Trail (Reprise, 2016); The Visitor** (Reprise 2017); Paradox**• (Shakey Pictures, 2018); Colorado* (Reprise, 2019); Barn* (Reprise, 2021); World Record (Reprise, 2022)

* ar Crazy Horse

** ar Promise of the Real

• mūzika tāda paša nosaukuma filmai

•• koncertalbums