Nirvana būtiski veicinājusi alternatīvās rokmūzikas popularitāti un izplatību 20. gs. 90. gados.

Vēlākie Nirvana dalībnieki Kurts Kobeins (arī Kērts, Kurt Cobain) un Krists Novoseliks (Krist Novoselic) iepazinās, mācoties Aberdīnas (Vašingtonas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) vidusskolā, un 1987. gadā (jau pēc skolas beigšanas) nodibināja grupu, kas ar dažādiem nosaukumiem un sastāviem darbojās Sietlas un Vašingtonas pankmūzikas vidē.

1988. gadā pieņēma nosaukumu Nirvana (“Nirvāna” – indiešu reliģijas un filozofijas jēdziens, kas apzīmē pilnīga miera un laimes stāvokli, ko sniedz saplūsme ar dievišķo) un vienojās par sadarbību ar neatkarīgu Sietlas ierakstu kompāniju Sub Pop, kas tobrīd piesaistīja virkni mūziķu (Melvins; Mudhoney; Soungarden; TAD u. c.), kuri dažu turpmāko gadu laikā kļuva par grāndža un t. s. Sietlas skanējuma pamatlicējiem.

1989. gadā iznāca Nirvana debijas albums Bleach, kurā smagā roka un metāla roka ietekmes apvienotas ar pankroka un postpanka iezīmēm un jauneklīgas neiecietības piesātinātiem dziesmu tekstiem. Albums guva vērā ņemamu ievērību tolaik ASV ietekmīgajā koledžu radiostaciju apritē un piesaistīja grupai pirmos cienītājus ārpus dzimtās apkaimes.

1990. gadā pēc vairāku bundzinieku nomaiņas par Nirvana dalībnieku kļuva Deivs Grols (Dave Grohl) no Vašingtonas pankgrupas Scream, un turpmāk trio sastāvs palika nemainīgs. Kaut muzikālo identitāti visvairāk noteica K. Kobeina emocionālais dziedājums un lakoniskā ģitārspēle, arī D. Grolam un K. Novoselikam bija lieli nopelni grupas saliedētā un spilgti dinamiskā studijas skanējuma izveidē, kā arī tās koncertizpildījumam raksturīgās muzikālās un emocionālās intensitātes nodrošināšanā.

1991. gadā Nirvana noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju David Geffen Company un producenta Buča Viga (Butch Vig) vadībā ierakstīja albumu Nevermind, kas atspoguļo mīlestību ne vien uz smago rokmūziku un pankroka primitīvo agresiju, bet arī popmūzikas melodismu. Nevermind pirmā singla Smells Like Teen Spirit (viena no retajām dziesmām, kuras autori ir visi trīs grupas mūziķi) milzīgie panākumi mūzikas televīzijas MTV un radiostaciju ēterā, to negaidīti padarīja par vienu no desmitgades populārākajiem ierakstiem, bet Nirvana no reģionālām subkultūras prominencēm pārvērta globālās superzvaigznēs, kas nereti dēvēti par “rokmūzikas glābējiem” (mūziķi un īpaši K. Kobeins no šā u. c. līdzīgiem apzīmējumiem vienmēr norobežojās).

Strauji pieaugusī slava, haotiskās koncertturnejas, neatslābstošā fanu un plašsaziņas līdzekļu ievērība (milzīga uzmanība tika veltīta K. Kobeina laulībai ar rokmūziķi Kortniju Lavu, Courtney Love, abu narkotiku patēriņam un gaidāmajam ģimenes pieaugumam) saasināja K. Kobeina depresīvo noskaņojumu, veicinot narkotiku atkarību, kā arī domstarpības un atsvešinātību ar pārējiem grupas dalībniekiem, kas savukārt deva iemeslu baumām par grupas izjukšanu.

1993. gadā kopā ar producentu Stīvu Albīnī (Steve Albini) radītais trešais albums In Utero (1993) iezīmēja atgriešanos pie raupjāka skanējuma un depresīvāka noskaņojuma un guva lielus panākumus gan publikas, gan kritikas starpā, vēl vairāk nostiprinot Nirvana pozīcijas kā savas paaudzes vadošajai rokgrupai. Taču atzinība nemazināja K. Kobeina pašdestruktīvās noslieces. Prese vairākkārt ziņoja par viņa bīstami pārdozētām narkotikām un pašnāvības mēģinājumiem, līdz 08.04.1994. mūziķis izdarīja pašnāvību nošaujoties.

Grupas līdera nāve kļuva par Nirvana darbības, bet ne slavas beigām. 1994. gada nogalē lielu ievērību guva grupas albums MTV Unplugged in New York ar 1993. gadā veiktu MTV pārraides koncertierakstu, kurā mazāk pazīstamas Nirvana, kā arī citu mūziķu dziesmas dzirdamas neierasti akustiskā un sirsnīgā izpildījumā. Arī vēlāk ar labiem panākumiem izdoti vairāki iepriekš netiražēti koncertalbumi, un turpmāko desmitgažu laikā Nirvana reputācija ir saglabājusies nemainīgi augsta. Žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītajā “500 visu laiku labāko albumu” sarakstā (The 500 Greatest Albums of All Time, 2012) iekļauti trīs grupas darbi (Nevermind; In Utero; MTV Unplugged in New York).

D. Grols pēc Nirvana darbības beigām nodibināja Foo Fighters, kas 21. gs. pirmajās desmitgadēs kļuvusi par vienu no populārākajām rokgrupām pasaulē, kā arī muzicēja roka klasiķu supergrupā Them Crooked Vultures. K. Noveseliks darbojies grupās Sweet 75; Eyes Adrift; Flipper un Giants in the Trees.

2014. gadā Nirvana uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame).

K. Kobeina spēja savu nihilistiski atsvešināto pasaules izjūtu izteikt plašu auditoriju uzrunājošās melodijās un tekstos, kā arī grupas emocionāli tiešais un intensīvais skanējums, kurā iepriekšējo desmitgažu rokmūzikas tradīcijas apvienotas ar sava laikmeta izjūtu, 20. gs. 90. gadu 1. pusē aizsāka plašu grāndžroka izplatību, atjaunoja roka dumpīguma tradīciju un nodrošināja tādu jaunās paaudzes sociālās pašidentifikācijas iespēju, kādu rokmūzikai nebija izdevies sasniegt kopš panku subkultūras uzplaukuma 70. gadu 2. pusē. Savukārt mūzikas industrijai Nirvana negaidītā masu popularitāte lika pārvērtēt iepriekš par marginālu apakšžanru uzskatītā alternatīvā roka komerciālo potenciālu, 20. gs. nogalē to padarot par populārāko un masveidīgāko rokmūzikas izpausmi.

K. Kobeins (vokāls, ģitāra, 1987–1994; miris 1994)

K. Novoseliks (bass, 1987–1994)

Ārons Burkhārds (Aron Burkhard; bungas, 1987–1988)

Čads Čenings (Chad Channing; bungas, 1988–1990)

D. Grols (bungas, papildvokāls, 1990–1994)

* no 1987. līdz 1989. gadam grupā īslaicīgi muzicējuši vēl vairāki dalībnieki

About a Girl; All Apologies; Come as You Are; Dumb; Heart-Shaped Box; In Bloom; Lithium; Pennyroyal Tea; Rape Me; Sliver; Smells Like Teen Spirit (Nirvana); Something on the Way; The Man Who Sold the World (Deivids Bovijs, David Bowie)

* ja iekavās nav uzrādīts cits autors, sacerējis K. Kobeins

Bleach (Sub Pop, 1989); Nevermind (David Geffen Company, 1991); In Utero (David Geffen Company, 1993); MTV Unplugged in New York* (David Geffen Company, 1994); From the Muddy Banks of the Wishkah* (David Geffen Company, 1996); Live at Reading* (David Geffen Company, 2009)

* koncertieraksti