AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 13. maijā
Klāss Vāvere

Deivids Bovijs

(David Bowie, īstajā vārdā Deivids Roberts Džounss, David Robert Jones; 08.01.1947. Londonā, Anglija–10.01.2016. Ņujorkā, Amerikas Savienotās Valstis, ASV)
angļu mūziķis, dziesmu autors un aktieris

Saistītie šķirkļi

  • ārtroks
  • elektroniskā mūzika
  • glamroks
  • Igijs Pops
  • krautroks
  • Lū Rīds
  • The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars
Deivids Bovijs Vemblija stadionā "Glass Spider" tūres laikā. Lielbritānija, 1987. gads.

Deivids Bovijs Vemblija stadionā "Glass Spider" tūres laikā. Lielbritānija, 1987. gads.

Fotogrāfs Mike Cameron. Avots: Redferns/Getty Images, 84883047.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība un jaunība, mūzikas gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Radošas sadarbības
  • 5.
    Darbība kino un teātrī
  • 6.
    Mākslinieciskā savdabība un ietekme
  • 7.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 8.
    Deivida Bovija ievērojamākās dziesmas
  • 9.
    Albumi
  • Multivide 9
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Bērnība un jaunība, mūzikas gaitu sākums
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Radošas sadarbības
  • 5.
    Darbība kino un teātrī
  • 6.
    Mākslinieciskā savdabība un ietekme
  • 7.
    Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums
  • 8.
    Deivida Bovija ievērojamākās dziesmas
  • 9.
    Albumi

D. Bovijam bijusi liela ietekme uz rokmūzikas un populārās kultūras attīstību. Darbojās dažādās stilistikās, ievērojami paplašinot to mākslinieciskās un intelektuālās robežas.

Bērnība un jaunība, mūzikas gaitu sākums

Bērnībā aizrāvās ar agrīno rokenrolu, 15 gadu vecumā, Bromlijas tehniskajā skolā (Bromley Technical High school) mācoties mākslu, mūziku un dizainu, izveidoja savu pirmo grupu. Īsi pēc tam mācības pārtrauca, turpmāk kā dziedātājs un saksofonists muzicēja vairākās rokenrola, blūza un ritmblūza grupās.

Profesionālā darbība

20. gs. 60. gadu vidū pieņēma skatuves vārdu Bovijs, 1967. gadā izdeva pirmo soloalbumu – pašsacerētu dziesmu kolekciju David Bowie, kas neguva ievērību.

Deivids Bovijs televīzijas šovā Vemblija studijā. Lielbritānija, 1966. gads.

Deivids Bovijs televīzijas šovā Vemblija studijā. Lielbritānija, 1966. gads.

Avots: CA/Redferns/Getty Images, 84879680.

Šajā laikā uzsāka mācības pie modernās dejas, mīmu mākslas un horeogrāfijas autoritātes Lindsija Kempa (Lindsey Kemp) – šajā laikā apgūtās iemaņas, interese par teātri, konceptuālo mākslu un skatuves tēlu radīšanu vēlāk izpaudās D. Bovija koncertuzvedumos un daudzveidīgās, nereti provokatīvās skatuviskajās identitātēs, kuru maiņas parasti bija saistītas ar jaunu muzikālu stilistiku apgūšanu.

Pirmais nozīmīgais ieraksts bija 1969. gada singls Space Oddity, kas atspoguļo kosmosa tematikas aktualitāti un D. Bovijam arī turpmāk piemītošo interesi par jauno, nepazīstamo un atšķirīgo.

20. gs. 70. gadi

1972. gadā milzīgu popularitāti iemantoja The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars, konceptuāls albums, kurā 50. gadu rokenrols apvienots ar tobrīd Lielbritānijā iecienīto glamroka un smagā roka skanējumu. Albuma galvenais varonis ir Zigijs Stārdasts – mesiānisks atnācējs no Marsa, kurš Zemei atnes drīzas bojāejas vēsti un piedāvā kolektīvas aizmiršanās iespēju savas mūzikas pavadībā, līdz neskaitāmo sekotāju fanātisma iztukšots, izdara pašnāvību fanu pūļa priekšā. Albums un dziedātāja iemiesotais Zigija tēls – androgīns svešinieks ar rudiem matiem, bagātīgu kosmētiku un ekstravagantiem tērpiem – D. Boviju padarīja par vienu no britu rokmūzikas idejiskajiem līderiem un principiāli ietekmēja ne tikai savas, bet arī nākamo paaudžu rokmūziku.

Deivids Bovijs "Ziggy Stardust" tūres laikā. Londona, 1973. gads.

Deivids Bovijs "Ziggy Stardust" tūres laikā. Londona, 1973. gads.

Fotogrāfs Michael Putland. Avots: Getty Images, 104298432.

Desmitgades turpinājumā D. Bovijs, dzīvodams Lielbritānijā, ASV un Šveicē, radīja virkni stilistiski daudzveidīgu albumu (Aladdin Sane, 1973, roka un kabarē hibrīds; Pin Ups, 1973, iepriekšējās desmitgades rokdziesmu kaverversijas; Diamond Dogs, 1974, angļu rakstnieka Džordža Orvela, George Orwell romāna “1984” inspirēta roka antiutopija; Young Americans, 1975, soulmūzika un fankmūzika; Station to Station, 1976, ārtroka un soula eksperimenti), kas ne vienmēr atbilda sava laika publikas prasībām un izpratnei, taču gadu gaitā iemantojuši leģendāru statusu. 70. gadu 2. puses nozīmīgākie darbi saistīti ar D. Bovija t. s. Berlīnes periodu – bāzējoties Rietumberlīnē (epizodiski arī Francijā un Šveicē), viņš ar producentu Toniju Viskonti (Tony Visconti) un mūziķi Braienu Īno (Brian Eno) radīja albumus Low (1977), "Heroes" (1977) un Lodger (1979), kuros dominē elektroniskās mūzikas un minimālisma idejas, vācu krautroka ietekmes un eksperimentāls novatorisms, kādu masu popularitāti baudoši mūziķi tolaik atļāvās reti.

20. gs. 80. un 90. gadi un vēlīnais periods

Popularitātes virsotnes D. Bovijs sasniedza 20. gs. 80. gadu sākumā ar dziesmām Ashes to Ashes, Under Pressure (sadarbība ar grupu Queen), Let’s Dance un China Girl, kā arī albumiem Scary Monsters (and Super Creeps) 1980. gadā un Let’s Dance 1983. gadā. Aizraušanās ar mūzikas un priekšnesuma vizualizāciju nodrošināja pastiprinātu muzikālās televīzijas Music Television (MTV) uzmanību, veicinot atpazīstamību jaunā klausītāju paaudzē.

80. gadu nogalē D. Bovijs nodibināja grupu Tin Machine, ar ko izdeva divus neviennozīmīgi vērtētus ģitārroka albumus (Tin Machine, 1989 un Tin Machine II, 1991), bet nākamās desmitgades solodarbos elektronika sapludināta ar soulmūziku un džezu (Black Tie White Noise, 1993), industriālo mūziku (Outside, 1995), džanglu (Earthling, 1997) un citiem žanriem. Savukārt Hours (1999) piemīt tradicionālāks skanējums un dziesmu uzbūve, kas raksturīgi arī D. Bovija nākamajiem darbiem Heathen (2002) un Reality (2003). Pēc Reality iznākšanas plašus panākumus guva tāda paša nosaukuma koncertturneja (2003–2004), kura gan netika pabeigta veselības problēmu dēļ. Turpmāk D. Bovijs uz skatuves uzstājās tikai dažas reizes – parasti labdarības pasākumos ar sabiedrisku vai politisku ievirzi; arī studijā strādāja maz – epizodiski piedaloties citu mākslinieku (Skārleta Johansone, Scarlett Johansson, Arcade Fire, Kashmir, TV on the Radio u. c.) ierakstos.

2013. gada sākumā ar dziesmu Where are We Now? notika D. Bovija atgriešanās mūzikā pēc desmit gadu pārtraukuma. Sekoja albums The Next Day, kura noformējumā, tekstos un skanējumā bija daudz atsauču uz D. Bovija darbiem, kas radīti 20. gs. 70. un 80. gados.

08.01.2016. (autora 69. dzimšanas dienā) iznāca albums Blackstar, kurš bieži ierindots starp D. Bovija labākajiem un drosmīgākajiem darbiem, un nereti atzīts par vienu no desmitgades nozīmīgākajiem notikumiem rokmūzikā. Divas dienas pēc Blackstar iznākšanas sekoja ziņa par D. Bovija nāvi.

Radošas sadarbības

Līdzās solodarbībai D. Bovijs daudz strādāja ar citiem mūziķiem. 1972. gadā producēja grupas Mott the Hoople albumu All the Young Dudes, grupas Stooges albumu Raw Power (kopā ar Igiju Popu, Iggy Pop) un Lū Rīda (Lou Reed) plati Transformer (kopā ar Miku Ronsonu, Mick Ronson). 1975. gadā par starptautisku hitu kļuva dziesma Fame, ko D. Bovijs sacerējis un ieskaņojis ar Džonu Lenonu (John Lennon), savukārt Berlīnes periodā viņš rakstīja dziesmas kopā ar I. Popu – to vairākums apkopots D. Bovija producētajos I. Popa albumos Idiot (1977) un Lust for Life (1977), bet dažas (China Girl; Tonight; Neighborhood Threat u. c.) vēlāk iedziedājis arī viņš pats. Kopīgi ieraksti arī ar Bingu Krosbiju (Bing Crosby); Miku Džegeru (Mick Jagger); Tīnu Tērneri (Tina Turner); Leniju Kravicu (Lenny Kravitz); grupu Placebo un citiem.

Darbība kino un teātrī

D. Bovija pirmā ievērojamā kino loma bija uz Zemes nonācis citplanētietis filmā “Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes” (The Man Who Fell to Earth, reži. Nikolass Rogs, Nicolas Roeg, 1976, Lielbritānija). Turpmāk regulāri filmējies dažādas nozīmes lomās. Ievērojamākās filmas ar viņa līdzdalību: “Tikai žigolo” (Just a Gigolo, rež. Deivids Hemingss, David Hemmings, 1978, Vācijas Federatīvā Republika), “Bads” (The Hunger, rež. Tonijs Skots, Tony Scott, 1983, Lielbritānija, ASV), “Priecīgus Ziemassvētkus, mister Lorenss” (Merry Christmas, Mr. Lawrence, rež. Nagisa Ošima, Nagisa Oshima, 1983, Lielbritānija, Japāna, Jaunzēlande), “Absolūti iesācēji” (Absolute Beginners, rež. Džūliens Templs, Julien Temple, 1986, Lielbritānija), “Labirints” (Labyrinth, rež. Džims Hensons, Jim Henson, 1986, ASV), “Kristus pēdējā kārdināšana” (The Last Temptation of Christ, rež. Mārtins Skorsēze, Martin Scorsese, 1988, ASV), “Baskjā” (Basquiat, rež. Džuliāns Šnābels, Julian Schnabel, 1996, ASV), “Prestižs” (The Prestige, rež. Kristofers Nolans, Christopher Nolan, 2006, ASV).

Deivids Bovijs un Katrīna Denēva (Catherine Deneuve) filmā "Bads". 1983. gads.

Deivids Bovijs un Katrīna Denēva (Catherine Deneuve) filmā "Bads". 1983. gads.

Avots: Metro-Goldwyn-Mayer Pictures/Sunset Boulevard/Corbis via Getty Images, 607409156.

1980. un 1981. gadā ar lieliem panākumiem piedalījies Brodveja teātra iestudējumā “Ziloņcilvēks” (The Elephant Man, dramaturgs Bernards Pomeranss, Bernard Pomerance), savukārt 2015. gadā Ņujorkā un 2016. gadā Londonā iestudēts D. Bovija mūzikls “Lācars” (Lazarus), ko iedvesmojis Voltera Tevisa (Walter Tevis) romāns “Cilvēks, kurš nokrita uz Zemes”  (The Man Who Fell to Earth, 1963) – mūzikla pirmizrādes apmeklējums 07.12. bija D. Bovija pēdējais publiskais iznāciens.

Deivids Bovijs un Dženifere Konelija (Jennifer Connelly) filmā "Labirints". 1986. gads.

Deivids Bovijs un Dženifere Konelija (Jennifer Connelly) filmā "Labirints". 1986. gads.

Fotogrāfs Stanley Bielecki. Avots: Movie Collection/Getty Images, 451093123.

Mākslinieciskā savdabība un ietekme

D. Bovija muzikālā darbība un spēja iedvesmoties no visdažādāko mākslu (mūzikas, literatūras, glezniecības, dizaina, teātra, modes, kibermākslas u. c.) paraugiem, lai radītu oriģinālus skaņdarbus, atstājusi nezūdošu ietekmi uz nākamo paaudžu rokmūzikas, glamroka, gotiskā roka, postpanka, jaunā viļņa, industriālās mūzikas un citu žanru attīstību, padarot viņu par vienu no populārās kultūras  nozīmīgākajām personībām un ļaujot sapludināt robežas ne vien starp populārās mūzikas žanriem, bet arī starp t. s. populāro un augsto mākslu.

Deivids Bovijs, viens no ietekmīgākajiem mūziķiem roka vēsturē, koncertā Hārtfordā. Konektikutas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, 14.09.1995.

Deivids Bovijs, viens no ietekmīgākajiem mūziķiem roka vēsturē, koncertā Hārtfordā. Konektikutas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, 14.09.1995.

Fotogrāfs Bobs Čailds. Avots: AP Photo/ Scanpix.

Sabiedrības un mūzikas industrijas novērtējums

Amerikāņu komponists Filips Glāss (Philip Glass) D. Bovija albumus Low un Heroes izmantojis par pamatu savai pirmajai (Symphony No. 1 “Low”, 1992) un ceturtajai (Symphony No. 4 “Heroes”, 1996) simfonijai.

2013. gadā Viktorijas un Alberta muzejs (Victoria and Albert Museum) Londonā sarīkoja D. Bovija dzīvei un radošajai darbībai veltītu ekspozīciju David Bowie Is (Deivids Bovijs ir), kas kļuva par visvairāk apmeklēto izstādi muzeja vēsturē. Vēlāk tā eksponēta arī citās valstīs.

D. Bovija radošā darbība novērtēta ar dažādām mūzikas industrijas balvām (Ivor Novello, Grammy balvu, Brit Award u. c.). 2002. gadā BBC aptaujā D. Bovijs tika atzīts par 29. “visu laiku ievērojamāko britu”, 2013. gadā BBC History magazine aptaujā viņu pasludināja par “visos laikos vislabāk ģērbto britu”, bet 2016. gadā žurnāls Rolling Stone viņu nosauca par “visu laiku dižāko rokzvaigzni”.

D. Bovijs uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1996). Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti pieci D. Bovija darbi.

1999. gadā viņam piešķirts Francijas valdības apbalvojums Ordre des Arts et des Lettres (Ordenis mākslā un literatūrā) komandiera pakāpē. 

Deivida Bovija ievērojamākās dziesmas

Space Oddity; The Man Who Sold the World; Changes; Starman; Ziggy Stardust; Rock’n’Roll Suicide; John, I’m Only Dancing; The Jean Genie; Drive-In Saturday; Life on Mars?; 1984; Young Americans; Fame; Golden Years; Station to Station; TV15; Sound and Vision; “Heroes”; Boys Keep Swinging; Ashes to Ashes; Fashion; Scary Monsters (and Super Creeps); Under Pressure*; Let’s Dance; China Girl; This is Not America**; Absolute Beginners; Jump They Say; Hallo Spaceboy***; Telling Lies; Little Wonder; I’m Afraid of Americans; Thursday’s Child; Seven; Slow Burn; Everyone Says ‘Hi’; Where are We Now?; The Stars (Are Out Tonight); Blackstar; Lazarus

* ar Queen

** ar Pat Metheny Group *** ar Pet Shop Boys

Deivids Bovijs. 30 ievērojamas dziesmas.

Sastādījis Klāss Vāvere.

Deivida Bovija albums The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars (1972).

Deivida Bovija albums The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars (1972).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivida Bovija albums Low (1977).

Deivida Bovija albums Low (1977).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Albumi

David Bowie (Deram, 1967); David Bowie* (Mercury, 1969); The Man Who Sold the World (Mercury, 1970); Hunky Dory (RCA, 1971); The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars (RCA, 1972); Aladdin Sane (RCA, 1973); Pin Ups (RCA, 1973); Diamond Dogs (RCA, 1974); David Live** (RCA, 1974); Young Americans (RCA, 1975); Station to Station (RCA, 1976); Low (RCA, 1977); "Heroes" (RCA, 1977); Stage** (RCA, 1978); Lodger (RCA, 1979); Scary Monsters (and Super Creeps) (RCA, 1980); Christiane F. (RCA, 1981, mūzika filmai); Let’s Dance (EMI, 1983); Ziggy Stardust: The Motion Picture** (RCA, 1983, mūzika koncertfilmai); Tonight (EMI, 1984); Labyrinth• (EMI, 1986, mūzika animācijas filmai); Never Let Me Down (EMI, 1987); Tin Machine•• (EMI, 1989); Tin Machine II••  (London, 1991); Tin Machine Live: Oy Vey, Baby**••  (London, 1992); Black Tie White Noise (Arista, 1993); The Buddha of Suburbia (Arista, 1993, mūzika TV seriālam); Outside (RCA, 1995); Earthling (RCA, 1997); Hours (Virgin, 1999); Heathen (Columbia, 2002); Reality (Columbia, 2003); Live Santa Monica ’72** (EMI, 2008); VH1 Storytellers** (EMI, 2009); A Reality Tour** (Columbia, 2010); The Next Day (Columbia, 2013); Blackstar (Columbia, 2016); Lazarus (Columbia, 2016, mūzikla Ņujorkas iestudējums); Live Nassau Coliseum ’76** (Parlophone, 2017); Cracked Actor (Live Los Angeles ’74)** (Parlophone, 2017); Welcome to the Blackout (Live London ’78)** (Parlophone, 2018); Toy (Parlophone, 2021)

* zināms arī kā Space Oditty

** koncertieraksti

• ar Trevoru Džonsu (Trevor Jones)

• • ar Tin Machine

Multivide

Deivids Bovijs Vemblija stadionā "Glass Spider" tūres laikā. Lielbritānija, 1987. gads.

Deivids Bovijs Vemblija stadionā "Glass Spider" tūres laikā. Lielbritānija, 1987. gads.

Fotogrāfs Mike Cameron. Avots: Redferns/Getty Images, 84883047.

Deivids Bovijs televīzijas šovā Vemblija studijā. Lielbritānija, 1966. gads.

Deivids Bovijs televīzijas šovā Vemblija studijā. Lielbritānija, 1966. gads.

Avots: CA/Redferns/Getty Images, 84879680.

Deivids Bovijs "Ziggy Stardust" tūres laikā. Londona, 1973. gads.

Deivids Bovijs "Ziggy Stardust" tūres laikā. Londona, 1973. gads.

Fotogrāfs Michael Putland. Avots: Getty Images, 104298432.

Deivida Bovija albums The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars (1972).

Deivida Bovija albums The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars (1972).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivida Bovija albums Low (1977).

Deivida Bovija albums Low (1977).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivids Bovijs un Dženifere Konelija (Jennifer Connelly) filmā "Labirints". 1986. gads.

Deivids Bovijs un Dženifere Konelija (Jennifer Connelly) filmā "Labirints". 1986. gads.

Fotogrāfs Stanley Bielecki. Avots: Movie Collection/Getty Images, 451093123.

Deivids Bovijs un Katrīna Denēva (Catherine Deneuve) filmā "Bads". 1983. gads.

Deivids Bovijs un Katrīna Denēva (Catherine Deneuve) filmā "Bads". 1983. gads.

Avots: Metro-Goldwyn-Mayer Pictures/Sunset Boulevard/Corbis via Getty Images, 607409156.

Deivids Bovijs, viens no ietekmīgākajiem mūziķiem roka vēsturē, koncertā Hārtfordā. Konektikutas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, 14.09.1995.

Deivids Bovijs, viens no ietekmīgākajiem mūziķiem roka vēsturē, koncertā Hārtfordā. Konektikutas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, 14.09.1995.

Fotogrāfs Bobs Čailds. Avots: AP Photo/ Scanpix.

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivids Bovijs Vemblija stadionā "Glass Spider" tūres laikā. Lielbritānija, 1987. gads.

Fotogrāfs Mike Cameron. Avots: Redferns/Getty Images, 84883047.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • ārtroks
  • elektroniskā mūzika
  • glamroks
  • Igijs Pops
  • krautroks
  • Lū Rīds
  • The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Deivida Bovija tīmekļa vietne
  • Deivida Bovija rezultāti Apvienotās Karalistes singlu un albumu tabulā
  • Deivida Bovija rezultāti Billboard singlu un albumu topā
  • Sweeting, A., The Guardian, David Bowie Obituary, 11.01.2016.
  • Sharp, E., Red Bull, Bowie Producers Remember Classic Studio Sessions, 16.03.2018.

Ieteicamā literatūra

  • Bonner, M., Bowie. Blackstar. How About Flying a Little More…?, Uncut, January 2016.
  • Bonner, M., ’I’m in this up to my neck’, Uncut, August 2017.
  • Buckley, D. and D. Ecclestone, That Old Black and White Magic, Mojo, September 2016.
  • Cameron, K., The Day After the Next Day, Mojo, January 2016.
  • Doyle, T., Ready for His Close-Up, Mojo, September 2021.
  • Editors of Mojo, Plastic Fantastic, May 2014.
  • Editors of Mojo. David Bowie, 1947–2016. Golden Years, Mojo, March 2016.
  • Editors of Q. David Bowie, 1947–2016. Album by Album, Q, March 2016.
  • Griffin, R., David Bowie: the golden years, London, Omnibus Press, 2016.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hollyngworth, R., Ch-Ch-Ch-Changes, Melody Maker, 05.12.1973.
  • Hollyngworth, R., Drive-out Saturday!, Melody Maker, 05.19.1973.
  • Hollyngworth, R., Is Bowie really quitting?, Melody Maker, 07.14.1973.
  • Male, A., The Year of Bowie, Mojo, January 2017.
  • O’Leary, Ch., Soul on Ice, Mojo, September 2016.
  • Paytress, M., Stardust Memories, Mojo, April 2017.
  • Paytress, M., Walls and Bridges, Mojo, November 2017.
  • Paytress, M., Post Card. The Fugitive, Mojo, November 2017.
  • Rees, D. and L. Crampton, “Q Magazine” Ecyclopedia of Rock Stars, 2nd edn., London, DK, 1999.
  • Robinson, J., Heart and Soul, Uncut, February 2015.
  • Trynka, P., Golden Year, Mojo, August 2011.
  • Trynka, P., Starman: David Bowie, London, Sphere, 2011.
  • Trynka, P., Safe European Home, Mojo, February 2012.
  • Trynka, P., Send in the Clown, Mojo, January 2016.
  • Trynka, P., The Final Curtain, Mojo, December 2016.
  • Watts, M., Oh You Pretty Thing, Melody Maker, 01.22.1972.
  • Watts, M., Stranger in a Strange Land, Melody Maker, 02.24.1973.
  • Watts, M., Bowie: Funeral in Berlin, Melody Maker, 01.29.1977.
  • Watts, P., Because You're Young, Uncut, December 2021.
  • Welch, Ch., David Bowie: stories behind the songs 1970-1980, London, Carlton Books, 2010.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Klāss Vāvere "Deivids Bovijs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana