AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 28. oktobrī
Klāss Vāvere

Blackstar

Deivida Bovija (David Bowie) 26. un pēdējais dzīves laikā izdotais studijas albums (LP), apzīmēts arī ar grafisku simbolu ★; pirmizdevums 08.01.2016.; producenti: Tonijs Viskonti (Tony Visconti) un D. Bovijs; izdevēji: ISO, Columbia un Sony; nosaukums latviski: “Melnzvaigzne”

Saistītie šķirkļi

  • Deivids Bovijs
  • The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars
Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Saturs
  • 4.
    Rezonanse
  • 5.
    Dziesmas
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sesijas
  • 3.
    Saturs
  • 4.
    Rezonanse
  • 5.
    Dziesmas
Kopsavilkums

21. gs. sākumā D. Bovijs veselības problēmu dēļ profesionālo darbību pārtrauca, bet 08.01.2013., mūziķa 66. dzimšanas dienā, viņa cienītājus bez iepriekšēja brīdinājuma pārsteidza jauns singls Where Are We Now?, kam pēc trim mēnešiem sekoja The Next Day – pirmais albums desmit gados, viens no 2013. gada visvairāk apspriestajiem mūzikas ierakstiem. Savukārt D. Bovija nākamais albums Blackstar nāca klajā autora 69. dzimšanas dienā, divas dienas pirms viņa nāves.

Sesijas

Albumā The Next Day, kas ieturēts salīdzinoši tradicionālā rokmūzikas stilistikā, D. Bovijs daudzkārt atsaucās uz savas biogrāfijas un jaunrades senākiem periodiem; tā tapšanā piedalījās vairāki mūziķi, kas ar dziedātāju strādājuši arī agrāk.

Savukārt Blackstar jau autora iecerē principiāli atšķīrās no citiem viņa darbiem. Tādēļ šoreiz D. Bovijs izmantoja jaunu mūziķu sastāvu, kura pamatkodolu veidoja saksofonists Donijs Makaslins (Donny McCaslin) un viņa džeza un elektroniskās mūzikas grupas dalībnieki: basģitārists Tims Lefebvrs (Tim Lefebvre), taustiņinstrumentālists Džeisons Lindners (Jason Lindner) un bundzinieks Marks Džuliana (Mark Guiliana). Dažu skaņdarbu ieskaņošanā viņiem pievienojās vēl citi mūziķi, tostarp arī D. Makaslina grupas ģitārists Bens Monders (Ben Monder). Vienīgais no D. Bovija agrākajiem līdzgaitniekiem sesijās bija T. Viskonti, kurš kopš 20. gs. 60. gadiem producējis daudzus viņa albumus.

LP tika ieskaņots trijos vairāku dienu sesiju blokos studijā The Magic Shop Ņujorkā (Ņujorkas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) no 2015. gada 3. janvāra līdz 2015. gada 24. martam; dažās papildsesijās tā paša gada aprīlī tika veikti ierakstu papildinājumi.

Pats D. Bovijs šajā laikā ar presi vairs nekontaktējās un ne Blackstar idejisko ieceri, ne tapšanas gaitu nav komentējis, taču D. Makaslins, kurš kļuva par viņa tuvāko muzikālo partneri, vēlāk stāstīja, ka pirms sesijām D. Bovijs sagatavojis jauno skaņdarbu demoierakstus, ko saksofonists papildinājis ar atsevišķu instrumentu partijām un aranžējuma risinājumiem. Kaut parasti skaņdarba iecere D. Bovijam bijusi visai skaidra, viņš ļāvis izpausties arī pārējo mūziķu iniciatīvai un improvizācijai – piebilstot, ka “viss notika viņa [D. Bovija] iepriekš sagatavota konteksta un formas ietvaros”, D. Makaslins intervijā žurnālam Uncut šo procesu salīdzinājis ar “džeza kolektīvo demokrātiju, kad mūziķi iniciatīvu nodod cits citam”. Savukārt T. Viskonti žurnālam Mojo minējis, ka, atšķirībā no agrāk ierastās prakses, kad dziesmu tekstus D. Bovijs sacerējis pēc mūzikas ieskaņošanas, šoreiz vairums tekstu bijuši gandrīz pilnībā gatavi jau sesiju sākumā – jauno dziesmu vēstījums D. Bovijam bijis īpaši svarīgs un personisks.

Darbs studijā ritējis raiti, un vairums skaņdarbu ieskaņoti divos vai trīs piegājienos, vienlaikus spēlējot visai grupai. Albumā dzirdamās vokālās partijas D. Bovijs ierakstīja atsevišķi, tomēr viņš dziedājis arī visos grupas ieskaņojumos, tā veicinot kolektīvas muzicēšanas atmosfēru un apgūstot instrumentālistu izpildījuma specifiku.

Sesiju norise un D. Bovija veselības stāvoklis tika turēts noslēpumā, un, kaut arī ierakstu starplaikos dziedātājs izgāja ķīmijterapijas kursu, studijā viņš parasti bijis možs, enerģisks un koncentrējies. D. Bovija veselības problēmas netika publiski apspriestas arī albuma iznākšanas brīdī, tādēļ pirmajās recenzijās Blackstar tika vērtēts kā potenciāli jauna D. Bovija jaunrades perioda sākums. Tikai pēc viņa nāves T. Viskonti presei atklāja, ka, sesijas uzsākot, mūziķis to informējis par savu diagnozi (aknu vēzis). Lai arī viņš plānojis vēl citus darbus (arī Blackstar tapšanas laikā dziedātājs strādāja ar mūziklu “Lācars”, Lazarus), D. Bovijs rēķinājies ar iespēju, ka viņa mūžs ir tuvu beigām un Blackstar var kļūt par viņa pēdējo albumu. 

Sesijās tika ieskaņotas septiņas LP dzirdamās dziesmas, kā arī astoņas vai deviņas citas kompozīcijas; vairāki Blackstar neiekļauti skaņdarbi izdoti minialbumā (EP) No Plan (2017).

Saturs

Blackstar, tāpat kā daudzu citu D. Bovija darbu, žanriskā ievirze veidojusies, saplūstot dažādu novirzienu mūzikai: džezrokam, ārtrokam, industriālajam rokam, elektronikai, soulam, hiphopam un džanglam. Taču šoreiz daudz izteiktāk nekā viņa agrākajā jaunradē dominē eksperimentālā džeza ietekme. Uz šādu muzikālu pārtapšanu D. Boviju pamudināja sadarbība ar amerikāņu džeza komponisti un orķestra vadītāju Mariju Šneideri (Maria Schneider), ieskaņojot 2014. gadā izdotu singlu Sue (Or in a Season of Crime) un tā B puses skaņdarbu ‘Tis a Pity She Was a Whore; šajās sesijās D. Bovijs pirmoreiz sastrādājās ar D. Makaslinu un viņa grupas dalībniekiem, kuri muzicēja arī M. Šneideres orķestrī. Nozīmīgu jaunrades inspirāciju D. Bovijam šajā laikā sniedzis arī nupat iznākušais hiphopa mūziķa Kendrika Lamāra (Kendrick Lamar) albums To Pimp a Butterfly (2015), kurā tāpat akumulētas daudzveidīgas dažādu žanru ietekmes.

LP emocionālā tonalitāte ir tumša un drūma, intensitātē sakāpinātas epizodes tajā mijas ar meditatīvāku, atslābināti lirisku noskaņu. Dziesmu tematika pārsvarā ir abstrakta un nekonkrēta, taču bieži tiek pieminēta nāve un mirstīgums, sastopami arī varmācības piesātināti motīvi. Skaņu ainavā dominē programmēti bīti, elektroniskas tekstūras, saksofona rifi un solopartijas. Salīdzinoši mazāka loma šoreiz atvēlēta elektriskajai ģitārai – vienīgais izvērstais ģitāras solo dzirdams albuma fināldziesmā I Can’t Give Everything Away. Toties daudzi apskatnieki novērtējuši, ka D. Bovija dziedājumam piemīt īpaša, soulmūzikai radniecīga emocionalitāte.

Albumu ievada skaņdarbi, kas visuzskatāmāk atklāj tā eksperimentālo ievirzi – Blackstar un ‘Tis a Pity She Was a Whore. Desmit minūtes ilgā titulkompozīcija ir vairākus muzikālus motīvus apvienojoša džeza un ārtroka psihodrāma, kuras pamatnoskaņu diktē sinkopēts bungmašīnas bīts un austrumnieciskām intonācijām apveltīts saksofona motīvs. Blackstar teksta jēga dažādos avotos interpretēta atšķirīgi (arī kā autora nāves priekšnojautu refleksija), taču D. Makaslins vairākkārt apgalvojis, ka sesijās D. Bovijs to prezentējis kā dziesmu par Tuvo Austrumu teroristu organizāciju Islāma valsts – T. Viskonti gan šādu Blackstar pieteikumu neatceras. Savukārt tai sekojošā ‘Tis a Pity She Was a Whore, kuras tekstu iedvesmojusi 17. gs. angļu dramaturga Džona Forda (John Ford) tāda paša nosaukuma luga, no singlā izdotās M. Šneideres orķestra versijas atšķiras ar tiešāku un agresīvāku, ritmiski aktīvāku neliela ansambļa skanējumu; līdzīgas pārvērtības albumā piedzīvojusi arī Sue (Or in a Season of Crime). Savdabīgās muzikālās tēlainības, dramatisma un specifiskā dziedājuma dēļ šie skaņdarbi reizēm salīdzināti ar Skota Vokera (Scott Walker) avangardiskajiem ierakstiem. 

Kā autora pirmsnāves vēstījums bieži traktēta arī albumā dzirdamā mūzikla “Lācars” tituldziesma Lazarus un tās sirreālais, mortalitātes simbolu piesātinātais videoklips – mūzikla pirmizrāde 2015. gada decembrī bija pēdējais D. Bovija apmeklētais publiskais pasākums.

Trīs albumu noslēdzošie skaņdarbi Girl Loves You; Dollar Days un I Can’t Give Everything Away joprojām iekļaujas LP skanējuma un noskaņas kopainā, taču to muzikālā valoda nav tik radikāla eksperimentālisma piesātināta un vairāk sasaucas ar citiem D. Bovija jaunrades periodiem.

Rezonanse

LP sasniedza pirmo pozīciju vairāk nekā 20 valstīs, ieskaitot Lielbritāniju un ASV. Savukārt kritika to bieži ierindojusi starp D. Bovija nozīmīgākajiem darbiem, nereti vērtējot kā vienu no desmitgades mākslinieciski drosmīgākajiem ierakstiem, ko radījis masu publikā plaši novērtēts autors. Angļu žurnāli Uncut un Mojo to atzina par 2016. gada labāko albumu. Augstu vērtējumu tas izpelnījās arī daudzu citu mūzikas mediju (Pitchfork; New Musical Express; Rolling Stone) gada nogales reitingos.

2017. gadā Blackstar novērtēts ar Grammy balvu kā “Labākais alternatīvās mūzikas albums” (Best Alternative Music Album); LP titulskaņdarbu Grammy žūrija atzina par “Labāko roka dziesmu” (Best Rock Song), bet tā ieskaņojumu godalgoja par “Labāko roka izpildījumu” (Best Rock Performance). Ar Grammy novērtēts arī LP vizuālais noformējums (autors Džonatans Bārnbruks, Jonathan Barnbrook) un tā skaņu inženieru veikums (D. Bovijs; T. Viskonti; Toms Elmhērsts, Tom Elmhirst; Kevins Killins, Kevin Killen; Džo LaPorta, Joe LaPorta). Savukārt britu mūzikas industrijas balvu Brit žūrija to atzina par “Gada labāko britu albumu” (British Album of the Year).

Dziesmas

1. puse

 

 

Nr. p. k.

Nosaukums

Autors

1.

Blackstar

D. Bovijs

2.

‘Tis a Pity She Was a Whore

D. Bovijs

3.

Lazarus

D. Bovijs

2. puse

 

1.

Sue (Or in a Season of Crime)

D. Bovijs / M. Šneidere /

Pols Beitmans (Paul Bateman) /

Bobs Bamra (Bob Bhamra)

2.

Girl Loves You

D. Bovijs

3.

Dollar Days

D. Bovijs

4.

I Can’t Give Everything Away

D. Bovijs

Multivide

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Deivida Bovija albums Blackstar (2016).

Fotogrāfs Klāss Vāvere. 

Saistītie šķirkļi:
  • Blackstar
  • Deivids Bovijs
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Deivids Bovijs
  • The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Deivida Bovija tīmekļa vietne
  • Aston, M., Mojo, ‘Inside the Making of David Bowie’s Blackstar: “It’s simultaneously a celebration of life, and a farewell.”, Updated on 10.01.2024.
  • Berman, J., Esquire, ‘The 2016 Canon: David Bowie’s Blackstar Was Not Just a Final Album – It Was an Omen, 12.12.2016.

Ieteicamā literatūra

  • Bonner, M., ‘How About Flying a Little More...?’, Uncut, January 2016.
  • Cameron, K., ‘The Day After the Next Day’, Mojo, January 2016.
  • Kardos, L., Blackstar Theory. The Last Works of David Bowie, New York, London, Oxford, New Dehli, Sydney, Bloomsbury Academic, 2022.
  • Male, A., ‘The Year of Bowie’, Mojo, January 2017.
  • Visconti, T., ‘We All Thought He Had More Time’, Mojo, March 2016.

Klāss Vāvere "Blackstar". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/196453-Blackstar (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/196453-Blackstar

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana