Albumā The Next Day, kas ieturēts salīdzinoši tradicionālā rokmūzikas stilistikā, D. Bovijs daudzkārt atsaucās uz savas biogrāfijas un jaunrades senākiem periodiem; tā tapšanā piedalījās vairāki mūziķi, kas ar dziedātāju strādājuši arī agrāk.
Savukārt Blackstar jau autora iecerē principiāli atšķīrās no citiem viņa darbiem. Tādēļ šoreiz D. Bovijs izmantoja jaunu mūziķu sastāvu, kura pamatkodolu veidoja saksofonists Donijs Makaslins (Donny McCaslin) un viņa džeza un elektroniskās mūzikas grupas dalībnieki: basģitārists Tims Lefebvrs (Tim Lefebvre), taustiņinstrumentālists Džeisons Lindners (Jason Lindner) un bundzinieks Marks Džuliana (Mark Guiliana). Dažu skaņdarbu ieskaņošanā viņiem pievienojās vēl citi mūziķi, tostarp arī D. Makaslina grupas ģitārists Bens Monders (Ben Monder). Vienīgais no D. Bovija agrākajiem līdzgaitniekiem sesijās bija T. Viskonti, kurš kopš 20. gs. 70. gadiem producējis daudzus viņa albumus.
LP tika ieskaņots trijos vairāku dienu sesiju blokos studijā The Magic Shop Ņujorkā (Ņujorkas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) no 2015. gada 3. janvāra līdz 2015. gada 24. martam; dažās papildsesijās tā paša gada aprīlī tika veikti ierakstu papildinājumi.
Pats D. Bovijs šajā laikā ar presi vairs nekontaktējās un ne Blackstar idejisko ieceri, ne tapšanas gaitu nav komentējis, taču D. Makaslins, kurš kļuva par viņa tuvāko muzikālo partneri, vēlāk stāstīja, ka, pirms sesijām D. Bovijs sagatavojis jauno skaņdarbu demoierakstus, ko saksofonists papildinājis ar atsevišķu instrumentu partijām un aranžējuma risinājumiem. Kaut parasti skaņdarba iecere D. Bovijam bijusi visai skaidra, viņš ļāvis izpausties arī pārējo mūziķu iniciatīvai un improvizācijai – piebilstot, ka “viss notika viņa [D. Bovija] iepriekš sagatavota konteksta un formas ietvaros”, D. Makaslins intervijā žurnālam Uncut šo procesu salīdzinājis ar “džeza kolektīvo demokrātiju, kad mūziķi iniciatīvu nodod cits citam”. Savukārt T. Viskonti žurnālam Mojo minējis, ka, atšķirībā no agrāk ierastās prakses, kad dziesmu tekstus D. Bovijs sacerējis pēc mūzikas ieskaņošanas, šoreiz vairums tekstu bijuši gandrīz pilnībā gatavi jau sesiju sākumā – jauno dziesmu vēstījums D. Bovijam bijis īpaši svarīgs un personisks.
Darbs studijā ritējis raiti un vairums skaņdarbu ieskaņoti divos vai trīs piegājienos, vienlaikus spēlējot visai grupai. Albumā dzirdamās vokālās partijas D. Bovijs ierakstīja atsevišķi, tomēr viņš dziedājis arī visos grupas ieskaņojumos, tā veicinot kolektīvas muzicēšanas atmosfēru un apgūstot instrumentālistu izpildījuma specifiku.
Sesiju norise un D. Bovija veselības stāvoklis tika turēts noslēpumā, un, kaut arī ierakstu starplaikos dziedātājs izgāja ķīmijterapijas kursu, studijā viņš parasti bijis možs, enerģisks un koncentrējies. D. Bovija veselības problēmas netika publiski apspriestas arī albuma iznākšanas brīdī, tādēļ pirmajās recenzijās Blackstar tika vērtēts ko potenciāli jauna D. Bovija jaunrades perioda sākums. Tikai pēc viņa nāves T. Viskonti presei atklāja, ka, sesijas uzsākot, mūziķis to informējis par savu diagnozi (aknu vēzis). Lai arī viņš plānojis vēl citus darbus (arī Blackstar tapšanas laikā dziedātājs strādāja ar mūziklu “Lācars”, Lazarus), D. Bovijs rēķinājies ar iespēju, ka viņa mūžs ir tuvu beigām un Blackstar var kļūt par viņa pēdējo albumu.
Sesijās tika ieskaņotas septiņas LP dzirdamās dziesmas, kā arī astoņas vai deviņas citas kompozīcijas; vairāki Blackstar neiekļauti skaņdarbi izdoti minialbumā (EP) No Plan (2017).