1971. gada vasarā plašai publikai joprojām mazzināmais D. Bovijs ieskaņoja albumu Hunky  Dory. Šis darbs vēl nebija izdots, kad mūziķis sāka nākamā LP ierakstu sesijas. Atšķirībā no lielākoties akustiskā ārtpopa stilistikā ieturētā Hunky Dory, šoreiz D. Bovijs bija iecerējis rokenrola albumu. Tā tapšanas procesā viņš atkal sadarbojās ar Hunky Dory radošo komandu (atskaitot taustiņinstrumentālistu Riku Veikmanu, Rick Wakeman, kurš bija pievienojies grupai Yes): producentu K. Skotu, basģitāristu Trevoru Bolderu (Trevor Bolder), bundzinieku Vudiju Vudmansiju (Woody Woodmansey) un ģitāristu, aranžētāju un dažbrīd arī pianistu Miku Ronsonu (Mick Ronson).

Albuma galvenais varonis Zigijs Stārdasts (no angļu ‘Zvaigžņputeklis’) ­ir eksotiski svešāda, androgīni biseksuāla rokzvaigzne, kas ar grupu The Spiders from Mars no kosmosa ierodas uz Zemes, kur valda pirmsapokalipses panika (LP pirmajā dziesmā Five Years izskan pareģojums, ka līdz pasaules bojāejai atlikuši pieci gadi).

LP kopējais vēstījums ir nekonkrēts, bet tā dziesmas nereti interpretētas kā atsauces uz dažādām sociālām un politiskām manipulācijām, populārās kultūras autentiskuma trūkumu, daudzveidīgiem seksualitātes aspektiem, narkotiku ietekmi u. c. populārajā mūzikā vēl maz skartām tēmām. Sižeta pamatlīnija ir saistīta ar Zigiju Stārdastu, kurš kļūst par masu elku un jauniešu iedvesmotāju, līdz, noticējis savai izredzētībai, atsvešinās gan no pielūdzējiem, gan grupas un izdara pašnāvību pūļa priekšā (pēdējā dziesma Rock ‘n’ Roll Suicide).

Starp LP idejiskajiem avotiem D. Bovijs minējis režisora Stenlija Kubrika (Stanley Kubrick) filmas “2001: kosmiskā odiseja” (2001: A Space Odyssey, 1968) un “Mehāniskais apelsīns” (A Clockwork Orange, 1971), rakstnieku Viljama S. Berouza (William S. Burroughs) un Dž. G. Ballarda (J. G. Ballard) darbus, kā arī mākslinieka Endija Vorhola (Andy Warhol) jaunradi. Savukārt albuma mūziku ietekmējis 50. gadu rokenrols, D. Bovija jaunības līdzgaitnieka, britu glamroka pirmās lielās slavenības Marka Bolana (Marc Bolan) grupa T. Rex un Lielbritānijā vēl salīdzinoši mazpazīstamās amerikāņu grupas The Velvet Underground un The Stooges. Zigija Stārdasta tēlā apkopotas M. Bolana un The Stooges līdera Igija Popa (Iggy Pop) personības un skatuviskā veidola iezīmes, par prototipiem izmantojot arī narkotiku izraisītas personības krīzes piemeklēto britu rokenrola dziedātāju Vinsu Teiloru (Vince Taylor) un marginālu amerikāņu mūziķi Normenu Karlu Odamu (Norman Carl Odam), kura pseidonīms – Leģendārais Zvaigžņputekļu Kovbojs (Legendary Stardust Cowboy) – sniedzis ierosmi LP varoņa vārda izvēlei.

Lai arī Ziggy Stardust ir viens no rokmūzikas slavenākajiem konceptalbumiem, producents K. Skots memuāros “No Abbey Road līdz Ziggy Stardust” (Abbey Road to Ziggy Stardust, 2012) raksta, ka sesijās albuma koncepts nav ticis pieminēts un LP tematiskā vienotība ilgu laiku aprobežojusies ar trim skaņdarbiem: Ziggy Stardust; Lady Stardust un Star. Savukārt vairums pārējo dziesmu gan labi iekļāvušās šo triju kompozīciju noteiktajā idejiskajā kontekstā, taču radušās neatkarīgi no tā. Tādējādi koncepts izkristalizējies tikai pašās beigās, atlasot un secīgi sakārtojot ierakstīto materiālu, kā arī izvēloties LP nosaukumu; savukārt priekšstatu par Ziggy Stardust kā konceptuālu darbu īpaši veicinājuši teatralizētie koncertuzvedumi albuma turnejā.

LP tika ieskaņots intensīvās divu nedēļu sesijās, kas 08.11.1971.–04.02.1972. ar pārtraukumiem notika studijā Trident Londonā. K. Skots raksta, ka darbs ritējis raiti, jo mūziķi bijuši labā formā un savstarpēji saspēlējušies; D. Bovijs gandrīz visus skaņdarbus iedziedājis ar pirmo mēģinājumu, bez vēlākiem labojumiem.

Šajās sesijās mūziķi ieskaņoja 10 no 11 albumā dzirdamajām dziesmām, kā arī virkni citu skaņdarbu, t. sk. Sweet Head; Velvet Goldmine un jau iepriekš izdotās Holy Holy jaunu versiju, kā arī Žaka Brela (Jacques Brel) šansona Amsterdam un Čaka Berija (Chuck Berry) rokenrola Round and Round interpretācijas. Arī šīs dziesmas bija paredzētas iekļaušanai albumā, kura darba nosaukums, apliecinot K. Skota teikto par konceptuālo ievirzi kā pēdējā brīža risinājumu, ilgstoši bija Round and Round. Savukārt LP lielākais hits Starman, kurā pieteikta glābēja ierašanās no kosmosa, tika sacerēts pašā sesiju noslēgumā, kad ierakstu kompānija RCA izteica bažas par potenciāla hitsingla trūkumu. Ar “Zigija tematiku” nesaistīto Round and Round kaverversiju nomainot pret Starman, kā arī atsakoties no vairākiem citiem ieskaņojumiem, albums tika pārdēvēts par The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars.

LP ietverti 10 D. Bovija sacerējumi un amerikāņu mūziķa Rona Deivīza (Ron Davies) dziesmas It Ain’t Easy kaverversija, kas ieskaņota jau Hunky Dory sesijās. Albuma pamatstilistika pieskatāma glamrokam. Skanējumā agresīvāko dziesmu (Hang on to Yourself; Suffragette City; It Ain’t Easy u. c.) pamatā ir 50. gadu rokenrola struktūras ar metāliskiem M. Ronsona ģitāras rifiem, kas jau pēc dažiem gadiem kļuva par pankroka mūziķu iedvesmas avotu. Savukārt balādiskākie un melodiskākie skaņdarbi (Five Years; Soul Love; Starman; Lady Stardust) izceļas ar introspektīvāku noskaņu, D. Bovija akustiskās ģitāras (dažreiz arī saksofona) spēli un stīgu grupas bagātinātu skanējumu.

Uz albuma priekšvāka redzams vientulīgs D. Bovija (Zigija Stārdasta) stāvs naksnīgā pilsētas ainavā. Attēls uzņemts 1972. gada sākumā Londonā, un sākotnēji bija paredzēts, ka tajā būs redzami ar pārējie mūziķi, kuri no fotografēšanās atteicās, aizbildinoties ar mitro un drēgno laiku. Braiena Vorda (Brian Ward) oriģinālā fotogrāfija bija melnbalta, bet pirms publicēšanas tikusi izkrāsota, apstrādes rezultātā iegūstot intriģējoši atsvešinātu atmosfēru, kas veicina priekšstatu par albuma varoni kā “atnācēju no citurienes”.

Koncertos D. Bovijs jaunās dziesmas sāka izpildīt jau 1972. gada janvārī, vairākus mēnešus pirms LP iznākšanas. Šajā laikā dziedātājs arī būtiski izmainīja savu ārējo veidolu un izkopa Zigija Stārdasta skatuves personību – mesiānisks, ekstravaganti tērpies pārcilvēks ar īsiem, koši sarkaniem matiem (vairums rokmūziķu tolaik bija garmataini) un bagātīgi lietotu grimu; savukārt viņa grupa šajos koncertos saucās Spiders from Mars. Vēl vairāk uzsverot identifikāciju ar jauniemiesoto publisko tēlu, 1972. gada janvārī D. Bovijs plašu ievērību guvušā intervijā mūzikas avīzei Melody Maker atklāja, ka ir homoseksuāls.

Nākamajos 18 mēnešos Ziggy Stardust koncertturneja ar atšķirīgu iestudējuma teatralizācijas pakāpi turpinājās Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Japānā. 03.07.1973. Hammersmith Odeon zālē Londonā D. Bovijs šokēja publiku, deklarējot, ka "šis būs mūsu pēdējais jebkad sniegtais koncerts”. Vispirms uztverts kā paša D. Bovija karjeras beigu pieteikums, tas izrādījās Ziggy Stardust turnejas beigu paziņojums, ar ko dziedātājs atteicās no Zigija Stārdasta identitātes.

Dokumentālā kino režisors D. A. Penibeikers (D. A. Pennebaker) šajā koncertā uzņēma koncertfilmu “Zigijs Stārdasts un Marsa zirnekļi” (Ziggy Stardust and the Spiders from Mars, 1979), kas zināma arī kā “Zigijs Stārdasts: filma” (Ziggy Stardust: The Motion Picture).

LP sasniegtā 5. vieta Apvienotās Karalistes albumu topā (ASV Nr. 75) kļuva par D. Bovija pirmo ievērojamo komercpanākumu, padarot viņu par glamroka intelektuālā novirziena līderi un veicinot interesi arī par 1971. gada nogalē izdoto Hunky Dory, kas pirmoreiz topā iekļuva tikai pēc Ziggy Stardust iznākšanas un 1973. gada vasarā ierindojās 3. vietā, pat pārspējot tā rezultātu.

1972. gadā par ievērojamu notikumu britu populārajā kultūrā kļuva dziesmas Starman izpildījums televīzijas pārraidē Top of the Pops – gan D. Bovija un Spiders from Mars skatuves tēls, gan pati dziesma atstāja milzīgu iespaidu uz dažādu paaudžu skatītājiem. Par principiāli nozīmīgu savas dzīves un pieaugšanas iespaidu to atzinuši daudzi pankroka, postpanka, jaunā viļņa un gotiskā roka mūziķi: Gerijs Ņūmens (Gary Numan); Ādams Ants (Adam Ant); Bojs Džordžs (Boy George); The Clash; The Cure;  Siouxsie & the Banshees; U2; Depeche Mode; Duran Duran; Bauhaus u. c. grupu dalībnieki.

Nākamajās desmitgadēs Ziggy Stardust regulāri minēts kritiķu un klausītāju aptaujās par rokmūzikas nozīmīgākajiem albumiem. 2020. gadā tas iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) 40. vietā; 2003. un 2012. gadā tas šajā reitingā ierindots 35. pozīcijā. 

2010. gadā Lielbritānijas Karaliskais Pasts (Royal Mail) izdeva pastmarku ar Ziggy Stardust vāka attēlu, bet 2012. gadā pie Londonas Hedonstrītas 23. nama, kur notikusi albuma fotosesija, tika uzstādīta piemiņas zīme.