Pirmo atzinību guva 20. gs. 60. gados, muzicējot ar toreizējo dzīvesbiedru Aiku Tērneru (Ike Turner), taču radošo un komerciālo panākumu virsotni sasniedza 80. un 90. gados. Kopš 2013. gada bija Šveices pilsone.

Dzimusi trūcīgā afroamerikāņu ģimenē, auga vecvecāku uzraudzībā, strikti reliģiozā gaisotnē. Bērnībā dziedāja baznīcas korī, vēlīnā pusaudzes vecumā sāka dziedāt naktsklubos.

1957. gadā 17 gadus vecā A. M. Buloka kļuva par blūza un ritmblūza mūziķa A. Tērnera grupas The Kings of Rhythm dalībnieci. Pirmos ierakstus veica ar pseidonīmu Mazā Anna (Little Ann), taču 1960. gadā, laižot klajā singlu A Fool in Love, A. Tērners jauno vokālisti pārdēvēja par Tīnu Tērneri. 1962. gadā abi apprecējās un turpmāk kopīgos ierakstus izdeva kā ģimenes duets Aiks un Tīna Tērneri. A Fool in Love, kas guva panākumus ne vien ritmblūza, bet arī popmūzikas hitu tabulā, ilgstoši palika Tērneru populārākais ieskaņojums meinstrīma auditorijā. Lielāku ievērību piesaistīja koncertturnejas ar Kings of Rhythm, meiteņu vokālo trio The Ikettes un vēl vairākiem vokālistiem – kopīgais priekšnesums tika dēvēts par Ike and Tina Turner Revue (angļu ‘Aika un Tīnas Tērneru rēvija’). Pateicoties spēcīgai balsij, ekspresīvam dziedājumam un virtuozai dejotprasmei par rēvijas lielāko zvaigzni kļuva T. Tērnere. Dziedātājas repertuārā bija emocionāli raupjā un jutekliskā t. s. dienvidu soula (Southern soul) manierē izpildīti ritmblūza, soula un gospeļa skaņdarbi; šajā laikā viņa arī izstrādāja vēlāk slaveno skatuves tēlu – minikleitas, augstpapēžu kurpes, slaidas kājas un erotiski provokatīvas kustības.

60. gadu 2. pusē un 70. gadu sākumā, pēc sadarbības ar producentu Filu Spektoru (Phil Spector), koncertturnejām ar The Rolling Stones un pastiprinātas pievēršanās rokmūzikas repertuāram, Tērneri sāka gūt arvien plašāku atzinību dažādu valstu meinstrīma mūzikas tabulās. Nozīmīgākie šā perioda singli: River Deep – Mountain High (1966. gads, F. Spektora producētais ieskaņojums ASV piedzīvoja komerciālu izgāšanos, taču mūsdienās tiek uzskatīts par rokmūzikas klasiku); Creedence Clearwater Revival hita Proud Mary kaverversija (1971. gads, novērtēta ar Grammy balvu kategorijā Labākais R&B dueta vai grupas izpildījums ar vokālu, Best R&B Performance by a Duo or Group with Vocal) un Nutbush City Limits (1973. gads, T. Tērneres dziesma par dzimto Natbušas pilsētu).

Kaut arī A. un T. Tērneru duets baudīja ievērojamus panākumus un mūziķiem bija kopējs bērns, abu attiecības aptumšoja A. Tērnera progresējoša narkomānija, vardarbības ekscesi un diktatoriska profesionālā attieksme, tādēļ 1976. gadā T. Tērnere pieprasīja laulības šķiršanu, izbeidzot arī radošo sadarbību.

Pirmos individuālos ierakstus T. Tērnere veica jau 60. gados A. Tērnera vadībā, bet viņas pirmais soloalbums, uz baltādaino publiku orientēta kantrīdziesmu skaņuplate Tina Turns the Country On! iznāca 1974. gadā. Nākamajā gadā sekoja rokmūzikas albums Acid Queen, kura titulkompozīciju – grupas The Who skaņdarbu no rokoperas Tommy – dziedātāja izpildīja vienā no rokoperas kinoekranizācijas (režisors Kens Rasels, Ken Russell, 1975) spilgtākajām epizodēm. Pēc laulības šķiršanas viņa izdeva vēl dažus mērenu ievērību guvušus ieskaņojumus un nodevās koncertdarbībai, taču 70. gadu nogalē karjerā iestājās apsīkums.

1983. gadā, kad T. Tērnere mūzikas industrijā jau tika uzskatīta par gandrīz aizmirstu pagātnes slavenību, negaidītus panākumus (Top 10 Lielbritānijā, Top 30 ASV) guva viņas izpildītā Ela Grīna (Al Green) soula hita Let’s Stay Together kaverversija aktuālās deju popmūzikas stilistiskā – šis pavērsiens ievadīja ļoti pārliecinošu popularitātes un radošās izcilības mēroga maiņu. 1984. gadā izdotais albums Private Dancer, kurā līdzās klasiskām soula un R&B dziesmām iekļauti arī veiksmīgi izvēlēti roka autoru (Marks Nopflers, Mark Knopfler, Deivids Bovijs, David Bowie, The Beatles) skaņdarbi, saņēma četras Grammy balvas un kļuva par vienu no desmitgades pieprasītākajiem ierakstiem. Savukārt singls What’s Love Got to Do with It sasniedza 1. vietu ASV u. c. valstu hitu tabulās, padarot T. Tērneri par vienu no populārākajiem mūziķiem pasaulē.

Darbības turpinājumā dziedātāja, saglabājot augstus popularitātes rādītājus, izdeva vairākus singlus (We Don’t Need Another Hero (Thunderdome); The Best; I Don’t Wanna Fight; GoldenEye u. c.) un albumus (Break Every Rule, 1986; Foreign Affair, 1989; Wildest Dreams, 1996; Twenty Four Seven, 1999), kā arī veica plašas koncertturnejas (uzstāšanos Riodežaneiro, Brazīlijā, 1988. gadā noskatījās apmēram 180 tk cilvēku – tābrīža Ginesa pasaules rekords, Guiness World Record, solomūziķu koncertu konkurencē).

T. Tērnere iedziedājusi duetus ar D. Boviju, Braienu Adamsu (Bryan Adams), Ēriku Kleptonu (Eric Clapton), Rodu Stjuartu (Rod Stewart) un Erosu Ramacoti (Eros Ramazzotti), kā arī piedalījusies mūziķu labdarības projekta USA for Africa singlā We are the World (1985) un koncertakcijā Live Aid (1985), kur uzstājās ar Rolling Stones vokālistu Miku Džegeru (Mick Jagger).

2000. gadā T. Tērnere paziņoja par aktīvās karjeras izbeigšanu. Turpmāk viņas profesionālā darbība aprobežojusies ar epizodiskiem priekšnesumiem dažādās mūzikas balvu ceremonijās un labdarības pasākumos, kā arī līdzdalību Šveicē bāzētā garīgās mūzikas grupā Beyond, kas ieskaņojusi vairākus budisma, hinduisma un kristietisma lūgšanu un mantru albumus. 2007. gadā dziedātāja piedalījās ar Grammy balvu novērtētajā (kategorijā Gada albums, Album of the Year) džeza pianista Hērbija Henkoka (Herbie Hancock) albumā River: The Joni Letters.

2008.­ un 2009. gadā T. Tērnere veica karjeras piecdesmitgadei veltītu koncertturneju, ar lieliem panākumiem sniedzot vairāk nekā 80 koncertu Ziemeļamerikā un Eiropā.

20. gs. 60. gados T. Tērnere, būdama spilgta dienvidu soula stilistikas pārstāve, ar savu emocionāli raupjo dziedājumu kļuva par vienu no pirmajām sievietēm – roka vokālās tradīcijas pamatlicējām. Turklāt, dziedāšanu apvienojot ar enerģiskiem deju soļiem, viņa bija arī starp pirmajām māksliniecēm meinstrīma mūzikas apritē, kas par priekšnesuma pilnvērtīgu sastāvdaļu padarīja atklāti demonstrētu jutekliskumu un seksualitāti, iedibinot vēlāk plaši izplatītu rokdziedātāju – gan sieviešu, gan vīriešu – skatuvisko identitāti.

Radošā brieduma un slavas kulminācijas periodā 80. un 90. gados, jau būdama pusmūžā (iznākot dziedātājas visveiksmīgākajam albumam Private Dancer, viņai bija 45 gadi) un joprojām saglabājot vitāli aktīvu uzstāšanas manieri, T. Tērnere būtiski paplašināja mūzikas industrijā valdošos priekšstatus par masu publikā iecienītas mākslinieces iespējamām vecuma robežām. Savukārt bijušajā laulībā piedzīvoto fiziskās un emocionālās varmācības ainu attēlojumi viņas memuāros un to kinoekranizācijā, tāpat viņas cīņa par pilnvērtīgu pašas un bērnu dzīvi veicinājusi sieviešu līdztiesības tematikas aktualitāti populārajā kultūrā.

T. Tērnere divreiz uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) - gan duetā ar A. Tērneru (1991), gan kā solomāksliniece (2021). Viņai piešķirtas deviņas Grammy balvas, ieskaitot godalgu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2018).

Francijas valdība dziedātāju apbalvojusi ar Goda leģiona ordeni (Légion d’honneur, 1996).

T. Tērnere sarakstījusi autobiogrāfiskas grāmatas “Es, Tīna: mans dzīvesstāsts” (I, Tina: My Life Story, 1986, līdzautors Kērts Loders, Kurt Loder) un “Mans mīlasstāsts” (My Love Story, 2018). Pirmā no tām ekranizēta režisora Braiena Gibsona (Brian Gibson) spēlfilmā “Kāds mīlestībai ar to sakars” (What’s Love Got to Do with It, 1993) – Andžela Besita (Angela Bassett) par T. Tērneres lomas atveidojumu saņēma Zelta globusa balvu (Golden Globe Award) kategorijā Labākā aktrise (Best Actress). Par dziedātājas personību un profesionālajām gaitām stāstīts arī dokumentālajā filmā "Tīna" (Tina, rež. Dens Lindsejs, Dan Lindsay, un T. Dž. Mārtins, T. J. Martin, 2021).

2018. gadā Oldviča teātrī (Aldwych Theatre) Londonas (Anglija) Vestendā pirmizrādi piedzīvoja T. Tērnerei veltīts mūzikls “TĪNA: Tīnas Tērneres mūzikls” (TINA: The Tina Turner Musical, režisore Filida Loida, Phyllida Lloyd).

A Fool in Love*; Acid Queen; Addicted to Love; Better Be Good to Me; GoldenEye; Help!; Let’s Stay Together; Missing You; Nutbush City Limits*; Private Dancer; Proud Mary*; River Deep - Mountain High*; Steamy Windows; The Best; Typical Male; We Don’t Need Another Hero (Thunderdome); What’s Love Got to Do with It

* ar A. Tērneru

The Soul of Ike & Tina Turner (Sue, 1960); The Sound of Ike & Tina Turner (Sue, 1961); Dance with Ike & Tina Turner & Their Kings of Rhythm Band (Sue, 1962); The Ike & Tina Turner Revue Live* (Kent, 1964); Her Man His Woman (Capitol, 1969); The Hunter (Blue Thumb, 1969); Workin’ Together (Liberty, 1970); Come Together (Liberty, 1970); ‘Nuff Said (United Artists, 1971); Something’s Got a Hold on Me (Harmony, 1971); Feel Good (United Artists, 1972); Nutbush City Limits (United Artists, 1973); The Gospel According to Ike & Tina (United Artists, 1974); Live! The Ike & Tina Turner Show* (Warner Bros., 2000)

* koncertieraksti

Tina Turns the Country On! (United Artists, 1974); Acid Queen (United Artists, 1975); Rough (United Artists, 1978); Love Explosion (United Artists, 1979); Private Dancer (Capitol, 1984); Break Every Rule (Capitol, 1986); Tina Live in Europe* (Capitol, 1988); Foreign Affair (Capitol, 1989); What’s Love Got to Do with It** (Virgin, 1993); Wildest Dreams (Virgin, 1996); Twenty Four Seven (Virgin, 1999); Tina Live* (Virgin, 2009)

* koncertieraksti

** dziesmas tāda paša nosaukuma filmai