Nozīmīgākais darbības periods bija 20. gs. 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā, kad tā bija viena no populārākajām grupām pasaulē un laida klajā daudzas (Proud Mary; Down on the Corner; Have You Ever Seen the Rain? u. c.) vēlāk folklorizējušās dziesmas. Muzicēja t. s. sakņu roka (roots rock) un Dienvidu roka (Southern rock) stilistikās, apvienojot tradicionālus amerikāņu mūzikas novirzienus.

1959. gadā El Serito, Kalifornijas pavalstī, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vidusskolas audzēkņi Džons Fogertijs (John Fogerty, pilnā vārdā Džons Kamerons Fogertijs, John Cameron Fogerty) un Dags Klifords (Doug Clifford, pilnā vārdā Daglass Rejs Klifords, Douglas Ray Clifford) nodibināja grupu The Blue Velvets, kurai drīz pievienojās viņu skolasbiedrs Stjū Kuks (Stu Cook, pilnā vārdā Stjuarts Aldens Kuks, Stuart Alden Coook). Pārsvarā izpildot populāru skaņdarbu instrumentālas kaverversijas, jaunieši uzstājās skolas un tuvējās apkaimes sarīkojumos, dažreiz muzicējot arī ar Dž. Fogertija vecāko brāli Tomu (Tom Fogerty, pilnā vārdā Tomass Ričards Fogertijs, Thomas Richard Fogerty), kurš vēlāk kļuva par grupas pirmo vokālistu. 1964. gadā noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Fantasy, pieņēma nosaukumu The Golliwogs un izdeva vairākus bez ievērības palikušus singlus. 1967. gada rudenī sāka ierakstīt pirmo albumu, bet pirms tā iznākšanas nomainīja nosaukumu uz Creedence Clearwater Revival (CCR; aktuālās psihedēliskās estētikas garā ieturēts vārdu salikums bez konkrētas nozīmes; Creedence ir pārveidots grupas dalībnieku paziņas Kredensa, Credence, vārds, Clearwater – angļu ‘tīrs ūdens’ – aizguvums no alus ražotāja reklāmas un nodeva hipiju subkultūras interesei par ekoloģiju; Revival – angļu ‘atdzimšana’ – apliecina mūziķu ticību grupas nākotnei).

Par CCR pirmo populāro ierakstu kļuva psihedēliskā manierē izpildīta Deila Hokinsa (Dale Hawkins) 50. gadu rokabilī dziesma Suzie Q, kas iekļauta grupas debijas albumā Creedence Clearwater Revival (1968), bet turpmāk grupas slavenāko dziesmu autors (arī ierakstu producents) bija Dž. Fogertijs. Kaut arī grupa bāzējās netālu no psihedēliskā roka epicentra Sanfrancisko, Dž. Fogertijs savā jaunradē ar psihedēliju neaizrāvās, dodot priekšroku ASV Dienvidu pavalstu muzikālajām tradīcijām un roka skanējumu sakausējot ar ritmblūza, rokenrola, rokabilī un kantrī stilistikām – šāds žanrisks hibrīds nereti dēvēts par purva roku (swamp rock), vēlāk arī par sakņu roku (roots rock).

Pateicoties singla Proud Mary (viena no vispazīstamākajām CCR dziesmām) panākumiem otrais albums Bayou Country (abi 1969) iekļuva Billboard Top 10, aizsākot panākumiem bagātāko periodu grupas mūžā. 1969. gadā sekoja vēl divi albumi Green River (hiti Green River; Bad Moon Rising un Lodi) un Willy and the Poor Boys (hiti Down on the Corner; Fortunate One), kā arī uzstāšanās nozīmīgos hipiju forumos Atlantas Popfestivālā (Atlanta Pop Festival) un Vudstokas festivālā. Visa gada garumā daudzu valstu pārdošanas tabulās cits citu nomainīja trīs CCR albumi un seši hitsingli, ļaujot pārspēt pat The Beatles komerciālos sasniegumus un padarot CCR par sava laika komerciāli veiksmīgāko amerikāņu rokgrupu. Dominanci mūzikas tirgū turpināja pats populārākais grupas darbs Cosmo’s Factory (1970, hiti Travelin’ Band; Who’ll Stop the Rain; Run Through the Jungle; Up Around the Bend; Lookin’ Out My Back Door; I Heard It Through the Grapevine). Panākumu pamatā bija Dž. Fogertija spilgtās, atmiņā paliekošās melodijas, kā arī izteiksmīgais vokāls un aranžētāja dotības, taču arī trīs pārējiem mūziķiem bija būtiska nozīme CCR vienkāršā, dinamiskā un nevainojami sabalansētā skanējuma radīšanā.

Par spīti strauji augošajai slavai, mūziķu, īpaši brāļu Fogertiju starpā, valdīja ilgi milzušas personiskas un radošas nesaskaņas, kas neilgi pēc albuma Pendulum (1970, hiti Have You Ever Seen the Rain? un Hey Tonight) iznākšanas noveda pie T. Fogertija šķiršanās no grupas. Nākamais albums Mardi Gras (1972, hits Sweet Hitch-Hiker) – vienīgais, kurā līdzvērtīgās proporcijās dzirdamas visu trīs atlikušo dalībnieku sacerētas un iedziedātas dziesmas – saņēma nesaudzīgu kritiku un kļuva par grupas pēdējo ierakstu.

Pēc CCR pastāvēšanas beigām veiksmīgākā karjera bijusi Dž. Fogertijam, kurš par spīti ilgstošai autortiesību tiesvedībai ar Fantasy, izdevis vairākus augstvērtīgus  ierakstus, t. sk. Blue Moon Swamp (1997), kas novērtēts ar Grammy balvu kategorijā Labākais roka albums (Best Rock Album). Vairākas skaņuplates klajā laidis arī T. Fogertijs, bet D. Klifords un S. Kuks kopš 1995. gada koncertē ar grupu Creedence Clearwater Revisited, izpildot oriģinālo CCR repertuāru.

Kaut arī grupas slavas laiks bija ļoti īss (pieci pirmie albumi un vairums hitsinglu izdoti divos gados), turklāt darbību apgrūtināja dalībnieku saspīlētās savstarpējās attiecības, kā arī Dž. Fogertija konflikts ar ierakstu kompāniju, CCR radošajā mantojumā ir daudz dziesmu, kas pieskaitāmas vairāku paaudžu iecienītākajai rokmūzikas klasikai un arī mūsdienās bieži dzirdamas radio, spēlfilmās un citur.

CCR dziesmas ieskaņojuši daudzi pazīstami mūziķi: Aiks & Tīna Tērneri (Ike & Tina Turner, par Proud Mary interpretāciju saņēma Grammy balvu kategorijā Labākais vokālais R&B izpildījums, Best R&B Vocal Performance, 1972); Džerijs Lī Lūiss (Jerry Lee Lewis); Smokie; Alabama; Toms Džonss (Tom Jones); Emilū Herisa (Emmylou Harris); Bonija Tailere (Bonnie Tyler); Jeff Healey Band; Mevisa Steiplsa (Mavis Staples); Rods Stjuarts (Rod Stewart); Bill Wyman’s Rhythm Kings; Ramones; Teenage Fanclub un citi; koncertos tās izpildījuši arī Elviss Preslijs (Elvis Presley); Brūss Springstīns (Bruce Springsteen); U2; Nirvana; The Killers; Arcade Fire un citi.

Arī 21. gs. izdoti vairāki albumi ar CCR hitiem citu mākslinieku sniegumā (A Blues Tribute to Creedence Clearwater Revival, 2014. gads, ar dažādu blūzmeņu interpretācijām; Quiero Creedence, 2016. gads, ar populāru latīņamerikāņu mūziķu ierakstiem u. c.). Dž. Fogertija albumā Wrote a Song for Everyone (2013) viņa populārākie sacerējumi ieskaņoti sadarbībā ar Foo Fighters; My Morning Jacket; Kidroku (Kid Rock); Bobu Sigeru (Bob Seger); Alanu Džeksonu (Alan Jackson) un citiem mūziķiem.

Grupa uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1993).

Willy and the Poor Boys un Cosmo's Factory iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (Greatest Albums of All Time, 2020). 

Dž. Fogertijs (ģitāra, vokāls, mutes harmonikas, taustiņinstrumenti, 1967–1972)

D. Klifords (bungas, fona vokāls, 1967–1972)

S. Kuks (basģitāra, fona vokāls, 1967–1972)

T. Fogertijs (ritma ģitāra, fona vokāls, 1967–1971; miris 1990)

Bad Moon Rising; Born on the Bayou; Cotton Fields (Hudijs Ledbeters, Huddie Ledbetter); Down on the Corner; Effigy; Fortunate Son; Green River; Have You Ever Seen the Rain?; Hey Tonight; I Heard It Through the Grapevine (Normens Vitfīlds, Norman Whitfield/Barets Strongs, Barrett Strong); I Put a Spell on You (Kliedzošais Džejs Hokinss, Screamin’ Jay Hawkins); Lodi; Long as I Can See the Light; Lookin’ Out My Back Door; Proud Mary; Run Through the Jungle; Susie Q (D. Hokinss/Stens Lūiss, Stan Lewis/Eleanora Brodvatera, Eleanor Broadwater); Sweet Hitch-Hiker; The Midnight Special (Nezināms autors, aranžējis Dž. Fogertijs); Travelin’ Band; Up Around the Bend; Who’ll Stop the Rain; Wrote a Song for Everyone

* ja nav norādīts cits autors, sacerējis Dž. Fogertijs

Creedence Clearwater Revival (Fantasy, 1968); Bayou Country (Fantasy, 1969); Green River (Fantasy, 1969); Willy and the Poor Boys (Fantasy, 1969); Cosmo’s Factory (Fantasy, 1970); Pendulum (Fantasy, 1970); Mardi Gras (Fantasy, 1972); Live in Europe* (Fantasy, 1973); The Concert* (Fantasy, 1980); Live at Woodstock* (Fantasy, 2019); At the Royal Albert Hall* (Craft, 2022)

* koncertieraksti