Viens no ietekmīgākiem 70. gadu amerikāņu roka novirzieniem. Raksturīga improvizēta izpildījuma maniere ar izvērstām elektrisko ģitāru saspēlēm jeb džemiem (jam), dziesmu tekstos dominēja Dienvidu strādnieku un jauniešu ikdienas tematika. Ievērojamākās pārstāves bija grupas The Allman Brothers Band un Lynyrd Skynyrd, kas nozīmīgākos darbus radīja 70. gados, taču Dienvidu roka ietekme sastopama arī mūsdienu rokmūzikā.

Vēsturisko blūza, ritmblūza, kantri un rokenrola tradīciju dēļ Dienvidu reģions lielā mērā uzskatāms par visas amerikāņu rokmūzikas dzimteni. Tādēļ paradoksāli, ka divām grupām, kas bieži minētas kā Dienvidu roka stilistikas tiešas priekšteces – Creedence Clearwater Revival un The Band – vismaz ģeogrāfiskā izpratnē ar Dienvidiem saistības tikpat kā nebija. Creedence Clearwater Revival radās Kalifornijas pavalstī (ASV Rietumkrasta reģions), savukārt četri no pieciem Band dalībniekiem bija kanādieši un tikai viens – dienvidnieks no Arkanzasas pavalsts. Taču abas aizrāvās ar ASV Dienvidu kultūru, savā jaunradē 60. gadu 2. pusē bagātīgi izmantojot romantizētus turienes vēstures motīvus un muzikālas inspirācijas un kļūstot par redzamākajām pārstāvēm evolūcijas procesā, kurā, tradicionālus ietekmes avotus apvienojot ar rokmūziku, radās skanējums, kas tika dēvēts par sakņu roku (roots rock). Radniecīgi stilistiski risinājumi ar lielu ietekmi uz amerikāņu roku dzirdami blūza, kantri un gospeļa ietekmēm, kā arī divu ģitāristu džemiem bagātā angļu grupas The Rolling Stones albumā Sticky Fingers (1971), kas daļēji ieskaņots ASV Dienvidos (Alabamas pavalstī).

Šie muzikālie meklējumi iedvesmoja reģiona jauniešus, kuri no vienas puses godāja vietējās tradīcijas un dzīvesveida vērtības (kaut daudziem bija sarežģītas attiecības ar Dienvidu konfederātu vēsturisko lomu Amerikas pilsoņu karā (American Civil War), kā arī verdzības un rasu segregācijas jautājumos), kas citās ASV daļās nereti vērtētas kā provinciālas un reakcionāras, bet no otras – izaicināja konservatīvo sabiedrību ar brīvdomīgu hipiju dzīvesveidu un ārējo veidolu (izplatīta vietējo rokmūziķu pazīme bija ļoti gari mati), kas bieži izsauca klaju un pat agresīvu apkārtējo neiecietību.

Stilistikas rašanos parasti saista ar grupu The Allman Brothers, kura vispirms spēlēja blūzroku, bet vēlāk repertuārā integrēja arī gospeļa un kantri elementus. Grupas dalībnieki (t. sk. divi ģitāristi un divi bundzinieki) bija virtuozi mūziķi un izcēlās ar improvizētu spēles manieri, kas, īpaši koncertizpildījumā, radniecīga džeza muzicēšanai. Kaut dibināta Džeksonvilā (Floridas pavalsts), grupa bāzējās Meikonā (Džordžijas pavalsts) un sadarbojās ar turienes ierakstu kompāniju Capricorn Records, kam bija lieli nopelni Dienvidu roka attīstībā un popularizēšanā. Allman Brothers Band trešais albums At Fillmore East (1971) pieskaitāms rokmūzikas ievērojamākiem koncertierakstiem, taču pēc tā iznākšanas satiksmes negadījumos viens pēc otra gāja bojā divi grupas mūziķi, t. sk. tās dibinātājs un vadošais ģitārists Dveins Olmens (Duane Allman). Tomēr Allman Brothers Band arī turpmāk darbojās ar lieliem panākumiem; 1973. gadā izdotais albums Brothers and Sisters sasniedza Billboard topa virsotni, ļaujot tai kļūt par vienu no populārākām grupām ASV.

Arī Lynyrd Skynyrd radās Džeksonvilā un no Allman Brothers Band atšķīrās ar izteiktāku smagā roka skanējumu, kas balstīts trīs ģitāristu džemos. Ievērību izpelnījās jau 1973. gadā izdotais grupas debijas albums (Pronounced ’Lĕh-’nérd ’Skin-’nérd’), bet otrā albuma Second Helping (1974) singls Sweet Home Alabama kļuva par starptautisku hitu, padarot Dienvidu roku iecienītu arī ārpus ASV. Tomēr Sweet Home Alabama saņēmusi arī pārmetumus, jo līdzās dienvidnieku pašcieņas un sakņu izjūtas patosam, tajā izskan neiecietība pret reģiona rasistiskās pagātnes kritiķiem un neviennozīmīgi uztverami mājieni par aktuālo rasu situāciju. Šajā sakarā Lynyrd Skynyrd pārmests arī vēsturiskā, mūsdienās bieži ar verdzības un baltās rases pārākuma idejām saistītā konfederātu karoga izmantojums koncertu un skaņuplašu noformējumā. Grupas dalībnieki uz to atbildējuši, ka, par spīti sarežģītajām vēsturiskajām peripetijām, viņu uztverē šis karogs ir reģiona pašlepnuma un roka dumpīguma simbols, kam vairs nav sakara ar kādreizējām rasu netaisnībām un pilsoņu kara ideoloģiskajām nostādnēm.

Multinstrumentālists un vokālists Čārlijs Denielss (Charlie Daniels) sākotnēji bija sesijmūziķis Našvilā (Tenesī pavalsts), bet roka vēsturē galvenokārt ievērojams kā grupas Charlie Daniels Band līderis. Tai raksturīga stipra kantri ietekme, taču atsevišķi skaņdarbi izcēlās ar garām roka un džeza improvizācijām Allman Brothers Band stilā. Č. Denielsa dziesma The South’s Gonna Do It Again (1974), kuras nosaukumā un tekstā Dienvidu reģiona un roka slavinājumam izmantots pēc Amerikas pilsoņu kara lietots konfederātu revanšisma sauklis (Dienvidi vēl parādīs!), reizēm dēvēta par stilistikas neoficiālo himnu. Kad šo dziesmu sāka izmantot balto nacionālistu grupējums Kukluksklans (Ku Klux Klan), autors no rasistiskām asociācijām norobežojās; 1976. gadā The South’s Gonna Do It Again pirmsvēlēšanu kampaņā izmantoja arī nākamais ASV prezidents Džimijs Kārters (Jimmy Carter) – dienvidnieks no Džordžijas pavalsts. Č. Denielss periodiski muzicēja arī ar grupu The Marshall Tucker Band, kas darbojusies arī 21. gadsimtā.

Grupu Little Feat 1969. gadā izveidoja bijušais Frenka Zapas (Frank Zappa) grupas Mothers of Invention ģitārists Lovels Džordžs (Lowell George). Tā kā Little Feat nebija no Dienvidiem, bet gan no Losandželosas (Kalifornijas pavalsts), tās piederība Dienvidu roka kanonam reizēm tikusi apšaubīta. Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka pēc muzikāliem parametriem tādi albumi kā Dixie Chicken (1973); Feats Don’t Fail Me Now (1974) un The Last Record Album (1975), kuros mūziķi cita starpā eksperimentē ar fanka un džezroka ietekmēm, pieskaitāmi spilgtiem Dienvidu roka paraugiem.

70. gados ievērojamu atzinību baudīja arī Molly Hatchet; .38 Special; Blackfoot; Black Oak Arkansas; Dixie Dregs; The Outlaws; Wet Willy u. c. Dienvidu grupas, taču jau desmitgades otrajā pusē sākās stilistikas apsīkums. Šajā laikā beidza pastāvēt Allman Brothers Band, arī Lynyrd Skynyrd (1977. gadā lidmašīnas katastrofā gāja bojā trīs grupas dalībnieki) un Little Feat, savukārt Capricorn Records strauji tuvojās bankrotam. Turklāt modē nākusī jaunā viļņa estētika daudzu mūzikas cienītāju uztverē Dienvidu roku padarīja anahronisku, tādēļ tā popularitāte strauji kritās.

80. gados prominentākā ar Dienvidu roku saistītā grupa meinstrīma apritē bija ZZ Top – Teksasas blūzroka trio, kas iepriekšējā desmitgadē ieskaņoja virkni Dienvidu tradīcijā ieturētu albumu, bet nu savu enerģisko blūzroka un bugīroka stilistiku papildināja ar sintezatoriem un jaunā viļņa ietekmēm, un bija bieži redzama mūzikas televīzijā MTV.

Vēl viena bieži pieminēta grupa bija smagā bugīroka stilā muzicējošā The Georgia Satellites no Džordžijas pavalsts. Savukārt 80. gadu nogalē darbību atjaunotos sastāvos atsāka Allman Brothers Band un Lynyrd Skynyrd, kuru sasniegumi vairs netuvojās kādreizējam līmenim, tomēr spēja atjaunojot plašākas publikas interesi par Dienvidu roku.

90. gados ievērojamus panākumus guva The Black Crowes – 1984. gadā Džordžijas pavalstī dibināta grupa, kas laida klajā vairākus veiksmīgus blūzroka albumus (Shake Your Money Maker, 1990; The Southern Harmony and Musical Companion, 1992; Amorica, 1994), kuros stipri izteikta gan 70. gadu Dienvidu roka, gan Rolling Stones ietekme.

Mūsdienās daudzveidīgas Dienvidu roka ietekmes ir pašsaprotams dažādu žanru rokmūzikas pirmavots, ko savā jaunradē izmantojušas Kings of Leon; My Morning Jacket; Band of Horses; Tedeschi Trucks Band; North Mississippi Allstars un citas grupas. Kā ievērojamas Dienvidu estētikas turpinātājas 21. gs. pirmo desmitgažu mūzikā minamas The Alabama Shakes un Drive-By Truckers. Alabamas pavalstī bāzētā Alabama Shakes blūzroku apvieno ar soulu, bet  Drive-By Truckers ir grupa no Džordžijas pavalsts, kas Dienvidu roka tradīcijas turpina alternatīvā roka un alternatīvā kantri kontekstā.