Viena no ievērojamākām Dienvidu roka stilistikas pārstāvēm. Nozīmīgākais jaunrades periods bija 20. gs. 70. gados, taču darbību turpinājusi arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs.

1964. gadā Džeksonvilā (Floridas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) vairāki vietējās vidusskolas audzēkņi nodibināja grupu My Backyard. Nākamos piecus gadus tā ar dažādiem nosaukumiem koncertēja Dienvidu pavalstu klubos, bet 1969. gadā pieņēma nosaukumu Lynyrd Skynyrd – tas iecerēts kā sarkastiska atsauce uz mūziķu kādreizējo sporta skolotāju Lenardu Skineru (Leonard Skinner), kurš bijis ļoti neiecietīgs pret zēniem ar gariem matiem. 1973. gadā, sākot ieskaņot debijas albumu, Lynyrd Skynyrd joprojām muzicēja četri tās dibinātāji: dziedātājs Ronijs Ven Zants (Ronnie Van Zant, pilnā vārdā Ronalds Veins Ven Zants, Ronald Wayne Van Zant), bundzinieks Bobs Bērnss (Bob Burns, pilnā vārdā Roberts Lūiss Bērnss, Robert Lewis Burns), ģitāristi Allens Kolinss (Allen Collins, pilnā vārdā Larkins Allens Kolinss, Larkin Allen Collins) un Gerijs Rosingtons (Gary Rossington, pilnā vārdā Gerijs Roberts Rosingtons, Gary Robert Rossington), kā arī basģitārists Lions Vilkesens (Leon Wilkeson, pilnā vārdā Lions Rasels Vilkesens, Leon Russell Wilkeson) un taustiņistrumentālists Billijs Pauels (Billy Powell, pilnā vārdā Viljams Noriss Pauels, William Norris Powell). Albuma sesiju laikā tai pievienojās vēl viens ģitārists (arī basģitārists) Eds Kings (Ed King, pilnā vārdā Edvards Kelhūns Kings, Edward Calhoon King), tā izveidojoties rokmūzikā neierastam septiņu dalībnieku sastāvam ar trim ģitāristiem.

70. gadu sākumā Lynyrd Skynyrd bija apguvusi ievērojamu profesionālu meistarību un, iekļaujoties tobrīd jaunajā Dienvidu roka stilistikā, izkopusi oriģinālu smagā roka skanējumu ar stiprām blūza un kantrī ietekmēm. Tomēr grupai ilgstoši neizdevās ieinteresēt nevienu ierakstu kompāniju, līdz 1973. gadā MCA Records beidzot laida klajā tās debijas albumu (Pronounced 'Lĕh-'nérd 'Skin-'nérd’), kura rezonanse pārsniedza dzimtā reģiona robežas, izpelnoties nacionālu ievērību. Mūsdienās (Pronounced 'Lĕh-'nérd 'Skin-'nérd’) tiek vērtēts kā viens no Dienvidu roka spilgtākiem paraugiem, bet tādas kompozīcijas kā Tuesday’s Gone; Gimme Three Steps; Simple Man un īpaši Free Bird – ģitāristu saspēlē balstīts deviņu minūšu skaņdarbs, kas veltīts bojā gājušam grupas The Allman Brothers Band līderim Dveinam Olmenam (Duane Allman) – pieskaitāmas amerikāņu roka klasikai.

Par spīti strauji augošai popularitātei, ko īpaši veicināja otrajā albumā Second Helping (1974) iekļautās dziesmas Sweet Home Alabama panākumi, intensīvā koncertdarbība, kā arī pārmērīgs alkohola un narkotiku patēriņš grupā radīja iekšēju spriedzi un nesaskaņas. 1975. gadā to atstāja B. Bērnss, kura vietā nāca Artimuss Pails (Artimus Pyle, īstajā vārdā Tomass Delmers Pails, Thomas Delmer Pyle). Pēc albuma Nuthin’ Fancy (1975) ieskaņošanas Lynyrd Skynyrd izbeidza attiecības ar līdzšinējo producentu Elu Kūperu (Al Cooper), bet nedaudz vēlāk personīgu domstarpību dēļ no tās aizgāja E. Kings. Tādējādi grupa zaudēja raksturīgo triju ģitāristu saspēli – tieši sinerģētiskās ģitāru kombinācijas iztrūkums bieži minēts par nākamā albuma Gimme Back My Bullets (1976) salīdzinoši bezkaislīgā skanējuma iemeslu.

Radošu enerģiju grupa atguva papildinot sastāvu ar jaunu ģitāristu Stīvu Geinsu (Steve Gaines, pilnā vārdā Stīvens Ērls Geinss, Steven Earle Gaines) un producenta Toma Dauda (Tom Dowd) vadībā ieskaņojot atkal augstu vērtējumu guvušu albumu Street Survivors (1977), kas gan izrādījās Lynyrd Skynyrd darbības nozīmīgākā perioda pēdējais darbs.

Trīs dienas pēc Street Survivors iznākšanas grupas pastāvēšanai punktu pielika R. Ven Zanta, S. Geinsa un fona vokālistes Kesijas Geinsas (Cassie Gaines) nāve ceļā uz koncertu avarējot grupas lidmašīnai. Negadījumā izdzīvojušie G. Rosingtons, A. Kolinss, B. Pauels un L. Vilkesens turpmāk muzicēja grupā Rossington Collins Band.

1987. gadā Lynyrd Skynyrd veterāni G. Rosingtons, E. Kings, L. Vilkesens, A. Pails, B. Pauels un ģitārists Rendels Hols (Randall Hall), kurš aizstāja nesenā autoavārijā daļēji paralizēto A. Kolinsu (formāli joprojām bija grupas dalībnieks), grupu atjaunoja; par tās vokālistu kļuva R. Ven Zanta jaunākais brālis Džonijs Ven Zants (Johnny Van Zant, pilnā vārdā Džonijs Rojs Ven Zants, Johnny Roy Van Zant). Sākotnēji kopīgie plāni nesniedzās tālāk par traģiskās aviokatastrofas desmitajai gadskārtai veltītu piemiņas turneju, taču, tai beidzoties, tika pieņemts lēmums darbību turpināt. Vēlāk grupa piedzīvojusi pastāvīgas sastāva izmaiņas, taču regulāri koncertējusi, kā arī izdevusi jaunus ierakstus.

Kaut arī Lynyrd Skynyrd vairs nekad nav tuvojusies 70. gadu sasniegumiem, tā arī 21. gs. turpina Dienvidu roka tradīcijas un bauda stilistikas klasiķu autoritāti. Kopš 2009. gada tās vienīgais dalībnieks, kurš 20. gs. 60. gados muzicējis arī grupas oriģinālsastāvā, bija G. Rosingtons (miris 2023). 2018. gadā Lynyrd Skynyrd uzsāka vairāku gadu garumā plānotu koncerturneju, ko pieteica kā atvadas no regulāras koncertdarbības.

1974. gadā Lynyrd Skynyrd singls Sweet Home Alabama sasniedza Billboard topa 8. vietu, kļūstot par Dienvidu roka simbolisko “vizītkarti”. Arī mūsdienās šī dziesma bieži pieminēta kā viens no Dienvidu roka slavenākiem un pretrunīgākiem skaņdarbiem. Tas sacerēts kā atbilde uz Nīla Janga (Neil Young) dziesmās Southern Man un Alabama pausto Dienvidu vēsturisko verdzības tradīciju un to atbalstītāju kritiku. Kaut Sweet Home Alabama bieži pārmests dienvidnieku arogances slavinājums (tajā ir rindas “Es ceru, Nīls Jangs atcerēsies/Dienvidu ļaudīm viņu nevajag”) un neskaidri formulēti mājieni rasu nevienlīdzības sakarā, daudzi grupas cienītāji t. sk. grāmatas “Lynyrd Skynyrd: atceroties Dienvidu roka brīvos putnus” (Lynyrd Skynyrd: Remembering the Free Birds of Sothern Rock, 2003) autori Džīns Odoms (Gene Odom) un Frenks Dormens (Frank Dorman), uzskata, ka dziesmai piedēvētā rasistiskā pozīcija ir pārpratums, un īstenībā tā uztverama kā starprasu konfrontācijas noliegums. Arī Lynyrd Skynyrd dalībnieki apliecinājuši, ka neatbalsta nekādas segregācijas izpausmes, savukārt N. Jangs, kuru ar Sweet Home Alabama teksta autoru R. Ven Zantu vēlāk saistīja cieša draudzība, dziesmu vairākkārt iekļāvis koncertu repertuārā. Interesanti, ka Lynyrd Skynyrd ieskaņojuma fonā dzirdama arī melnādainās gospeļdziedātājas Mērijas Kleitones (Marry Clayton) balss, taču dažus gadus iepriekš viņa iedziedājusi arī N. Janga Southern Man.

Pateicoties spilgtam autoru talantam (grupas mūzika parasti tika radīta kolektīvi, bet reālistiskām ASV dienvidnieku un rokmūziķu dzīvesveida detaļām bagātus dziesmu tekstus sacerēja R. Ven Zants), izkoptam skanējumam un iespaidīgam koncertizpildījumam Lynyrd Skynyrd līdz ar Allman Brothers Band kļuva par Dienvidu roka vadošo grupu, kas lielā mērā noteikusi stilistikas māksliniecisko savdabību, sniedzot radošu ierosmi daudziem mūziķiem gan 70. gados (Molly Hatchet; The Outlaws; .38 Special u. c.), gan nākamajās desmitgadēs (The Georgia Satellites; The Black Crowes; Kings of Leon; Drive-By Truckers; Kids Roks, Kid Rock, u. c.).

Lynyrd Skynyrd uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2006), bet tās debijas albums (Pronounced 'Lĕh-'nérd 'Skin-'nérd’) iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Kopš 20. gs. 90. gadiem klajā nākuši vairāki grupai veltīti albumi (Skynyrd Frynds, 1994; Sweet Home Alabama –The Country Music Tribute to Lynyrd Skynyrd, 2010; An All-Star Tribute to Lynyrd Skynyrd, 2007, u. c.), kuros tās repertuāru interpretējuši dažādu žanru mūziķi.

Dienvidu roka un alternatīvā kantrī grupas Drive-By Truckers albumā Southern Rock Opera (2001) caur Lynyrd Skynyrd biogrāfijas prizmu komentēta ASV Dienvidu reģiona sociālpolitiskā realitāte un Dienvidu roka stilistikas rašanās.

R. Ven Zants (vokāls, 1964–1977; miris 1977)

B. Bērnss (bungas, 1964–1975; miris 2015)

A. Kolinss (ģitāra, 1964–1977; miris 1990)

G. Rosingtons (ģitāra; 1964–1977; 1987–2023; miris 2023)

L. Vilkesens (basģitāra, 1972–1977, 1987–2001; miris 2001)

B. Pauels (taustiņinstrumenti, 1972–1977; 1987–2009; miris 2009)

E. Kings (basģitāra, ģitāra, 1972–1975; miris 2018)

A. Pails (bungas, 1975–1977; 1987–1991)

S. Geinss (ģitāra, 1976–1977; miris 1977)

* No 1964. līdz 2020. gadam Lynyrd Skynyrd bijuši 27 dalībnieki, daudzi no tiem īslaicīgi. Šeit minēti mūziķi, kas snieguši nozīmīgāko ieguldījumu grupas vēsturē un uzņemti Rokenrola slavas zālē.

Call Me the Breeze; Double Trouble; Free Bird; Gimme Three Steps; Saturday Night Special; Simple Man; Sweet Home Alabama; That Smell; The Ballad of Curtis Loew; Tuesday’s Gone

(Pronounced 'Lĕh-'nérd 'Skin-'nérd’) (MCA, 1973); Second Helping (MCA, 1974); Nuthin’ Fancy (MCA, 1975); Gimme Back My Bullets (MCA, 1976); One More from the Road* (MCA, 1976); Street Survivors (MCA, 1977); Southern by the Grace of God* (MCA, 1988); Lynyrd Skynyrd 1991 (Atlantic, 1991); The Last Rebel (Atlantic, 1993); Endangered Species (Capricorn, 1994); Twenty (CMC International, 1997); Edge of Forever (SPV, 1999); Christmas Time Again (Sanctuary, 2000); Vicious Cycle (Sanctuary, 2003); God & Guns (Loud and Proud, 2009); Last of a Dyin’ Breed (Loud and Proud, 2012)

* koncertieraksti