Viena no ietekmīgākām amerikāņu grupām 20. gs. 70. gadu 1. pusē, kad bija t. s. Dienvidu roka stilistikas aizsācēja. Par spīti traģiskiem pavērsieniem un daudzām sastāva maiņām, veiksmīgu profesionālo darbību ar pārtraukumiem turpināja ilgāk nekā četras desmitgades. Raksturīgs roka, blūza un kantri sajaukums un virtuozi improvizēts koncertizpildījums.

Grupas sākotnējais līderis Dveins Olmens (Duane Allman, pilnā vārdā Hovards Dveins Olmens, Howard Duane Allman) dažādās grupās muzicēja kopš pusaudža vecuma 60. gadu sākumā, bet desmitgades otrajā pusē kļuva par pieprasītu sesijģitāristu. 1969. gadā viņš pēc ierakstu kompānijas Capricorn Records pamudinājuma izveidoja jaunu grupu, kurā ietilpa vēl viens ģitārists Dikijs Betss (Dickey Betts, pilnā vārdā Forests Ričards Betss, Forrest Richard Betts), basģitārists Berijs Ouklijs (Berry Oakley, pilnā vārdā Reimonds Berijs Ouklijs, Raymond Berry Oakley) un divi bundzinieki – Bačs Trakss (Butch Trucks, pilnā vārdā Klods Hadsons Trakss, Claude Hudson Trucks) un Džeimo (Jaimoe, īstajā vārdā Džonijs Lī Džonsons, Johnny Lee Johnson). Kad viņiem pievienojās arī D. Olmena brālis – dziedātājs un Hammond ērģeļu spēlētājs Gregs Olmens (Gregg Allman, pilnā vārdā Gregorijs Lenors Olmens, Gregory Lenoir Allman) –, grupa tika nosaukta par The Allman Brothers Band (arī ABB, angļu ‘Brāļu Olmenu grupa’). Lai arī izveidojusies Džeksonvilā (Floridas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), tā drīzumā pārcēlās uz Meikonu (Džordžijas pavalsts, ASV), kur atradās Capricorn Records mājvieta. Šeit mūziķi ar ģimenēm un draugiem vairākus gadus mitinājās vienā īres namā, veidojot laikmeta garam atbilstošu hipiju komūnu, kas stiprā rasu aizspriedumu ietekmē esošās Dienvidu provinces mazpilsētas iemītniekus satrauca ne vien ar izaicinošu ārējo izskatu un trokšņainu muzicēšanu, bet arī ar dažādu rasu pārstāvju kopēju sadzīvi (Džeimo bija melnādains, bet pārējie baltādaini).

Grupas debijas albums The Allman Brothers Band (1969) ievērojams ar ļoti pārliecinošu blūzroka repertuāru un izpildījumu. Savukārt otrajā albumā Idlewild South (1970), kas ieskaņots ar ievērojamo producentu Tomu Daudu (Tom Dowd), ietekmju loks paplašinājās ar kantri un gospeļmūziku. Mūsdienās abi albumi tiek uzskatīti par Dienvidu roka klasiku, taču to sākotnējā rezonanse ārpus ASV Dienvidu reģiona bija niecīga. Lai savu mūziku darītu pazīstamu pēc iespējas plašākai publikai, ABB nodevās intensīvai koncertdarbībai, iemantojot izcilas koncertgrupas reputāciju, izceļoties ar virtuozu, abu ģitāristu džemos (improvizētas saspēles) balstītu priekšnesumu un nereti vienu skaņdarbu improvizējot pusstundu un ilgāk. 

1970. gadā grupas koncertpriekšnesuma iespaidotais Ēriks Kleptons (Eric Clapton) uzaicināja D. Olmenu piedalīties savas jaunās grupas Derek and the Dominos albuma Layla and Other Assorted Love Songs (1970) ieskaņošanā. D. Olmena ģitārspēlei albumā ir principiāli nozīmīga loma (turklāt viņš sacerējis tā slavenās tituldziesmas pamatrifu), kas viņam ļāva kļūt par vispāratzītu ģitārspēles (īpaši slaida tehnikas) autoritāti, veicinot arī ABB atpazīstamību.

Trešo albumu At Fillmore East (1971) grupa ieskaņoja divos koncertos Ņujorkas koncertzālē Fillmore East – albums, kurā precīzi fiksēta grupas enerģija un izpildījuma meistarība, iekļuva Billboard Top 20 un arī mūsdienās tiek minēts starp rokmūzikas ievērojamākajiem koncertierakstiem. At Fillmore East ievadīja ABB darbības veiksmīgāko periodu, ko gan 1971. gada rudenī aptumšoja D. Olmena bojāeja motocikla avārijā, kam gadu vēlāk sekoja B. Ouklija nāve līdzīgā negadījumā (pēc D. Olmena nāves grupa darbojās piecatā, bet, zaudējot arī B. Oukliju, sastāvs tika papildināts ar basģitāristu Lamāru Viljamsu, Lamar Williams, un pianistu Čaku Levelu, Chuck Leavell). Šiem zaudējumiem bija dezorganizējoša ietekme uz grupas iekšējo mikroklimatu, tomēr tās darbība kādu laiku turpinājās pat ļoti pārliecinoši. Dubultalbums Eat a Peach (1972), kurā dzirdami gan koncertieskaņojumi, gan studijas ieraksti, kuru vairums veikts vēl ar D. Olmena un B. Ouklija līdzdalību, guva plašu atzinību un sasniedza 4. vietu ASV. Savukārt nākamais albums Brothers and Sisters (1973), kam piemīt salīdzinoši atbrīvotāks skanējums, kas tuvāks kantrimūzikai, izvirzījās topa virsotnē, kopā ar hitsinglu Ramblin’ Man padarot ABB par vienu no populārākajām grupām ASV.

Līdz ar strauji augošiem panākumiem progresēja arī mūziķu alkohola un narkotiku pārmērības un savstarpējas domstarpības, kas kādreizējo brālības gaisotni pārvērta neiecietības un atsvešinātības krīzē. To veicināja arī abu grupas radošo līderu G. Olmena un D. Betsa solokarjeru uzsākšana, kā arī G. Olmena laulība ar aktrisi un popzvaigzni Šēru (Cher), kam sekoja pārcelšanās uz Losandželosu un nodošanās mediju slavenības dzīvesveidam. 1976. gadā iekšēju nesaskaņu novājinātā grupa beidza pastāvēt.

1978. gadā Allman Brothers Band atlikušais oriģinālsastāva kvartets darbību atsāka. Savukārt Č. Levela un L. Viljamsa vietā (abi turpmāk muzicēja džezroka grupā Sea Level) tika pieņemts starplaikā izveidotās D. Betsa grupas Great Southern basģitārists Deivids Goldflīss (David Goldflies) un ģitārists Dens Tolers (Dan Toler, pilnā vārdā Deniels Lī Tolers, Daniel Lee Toler), tā atgriežoties pie sākotnējā sastāva modeļa ar diviem ģitāristiem. Atjaunotās grupas pirmais albums Enlightened Rogues (1979), ko atkal producējis T. Dauds, guva vērā ņemamus panākumus, taču pēc tā iznākšanas bankrotēja ABB līdzšinējā ierakstu kompānija Capricorn. Grupa vienojās ar Arista Records, tomēr šī sadarbība izrādījās neveiksmīga – atsaucoties uz Dienvidu roka popularitātes kritumu, Arista izvirzīja mūziķiem nepieņemamas stilistiskas prasības, tādēļ 1982. gadā pēc divu – grupas vērtējumā neizdevušos – albumu izdošanas tā darbību beidza otrreiz.

1989. gadā G. Olmens, D. Betss, B. Trakss un Džeimo, pieaicinot vairākus citus mūziķus (t. sk. turpmāk grupas ilggadējo ģitāristu Vorenu Heinsu, Warren Haynes), Allman Brothers Band atkal atjaunoja – šoreiz ar ievērojami labākām sekmēm. Kaut arī aktuālo mūzikas tendenču kontekstā Dienvidu roka stilistika komercpotenciālu bija zaudējusi un grupas ieraksti vairs nespēja atkārtot kādreizējos popularitātes rezultātus, tādi albumi kā Seven Turns (1990) un Shades of Two Worlds (1992) tika vērtēti kā tās pārliecinošākie darbi kopš klasiskā perioda 70. gadu 1. pusē.

Par spīti vairākkārtējām sastāva izmaiņām, turpmākajās divās desmitgadēs ABB regulāri veica plašu ievērību guvušas koncertturnejas, joprojām apliecinot ievērojamas koncertgrupas statusu. 1999. gadā tās sastāvā ienāca jaunās paaudzes ģitārvirtuozs, B. Traksa brāļadēls Dereks Trakss (Derek Trucks, dzimis 1979. gadā, 10 gadus pēc ABB dibināšanas). Savukārt nākamajā gadā samilzušu personīgu un muzikālu domstarpību dēļ grupa šķīrās no D. Betsa. Šis solis izsauca seno cienītāju neizpratni un pat sašutumu, taču šaubas par tās tālāko pastāvēšanu neapstiprinājās. Kaut arī 2003. gadā izdotais Hittin’ the Note izrādījās ABB pēdējais studijas albums, tā arī turpmāk aktīvi koncertēja un 2009. gadā, piedaloties prominentiem viesmūziķiem (Ē. Kleptons, Badijs Gajs, Buddy Guy, grupu The Band un Grateful Dead dalībnieki), ar koncertu sēriju Ņujorkas Bīkona teātrī (Beacon Theatre) atzīmēja pastāvēšanas četrdesmitgadi. 2014. gadā grupa šajā teātrī sniedza atvadu koncertu, pēc kura darbību vairs nav turpinājusi.

Rokmūzikas vēsturē Allman Brothers Band ievērojama kā pirmā un – līdz ar Lynyrd Skynyrd – arī nozīmīgākā Dienvidu roka grupa. Grupas agrīnie albumi un koncertizpildījums Dienvidu roku definēja kā reģiona bagātīgās muzikālās tradīcijas (blūzs, džezs, gospelis, kantri, rokenrols) un izvērstus ģitārdžemus apvienojošu stilistiku, un iedvesmoja dažādu paaudžu sekotājus: .38 Special; Little Feat; Charlie Daniels Band; The Black Crowes; Džonijs Lengs (Johnny Lang); Drive-By Truckers; The Alabama Shakes un citus.

Savukārt ABB dalībnieku profesionālā meistarība līdz ar tādu grupu kā Cream un The Grateful Dead darbību ļāva iedibināt rokmūzikas improvizācijas tradīcijas, kas turpinājumu guvušas t. s. džemgrupu (jam bands) fenomenā, kura spilgti pārstāvji nākamajās desmitgadēs bija Phish; Gov’t Mule (grupa, ko 90. gados izveidoja ABB dalībnieki V. Heinss un A. Vudijs); Blues Traveler; Dave Matthews Band; My Morning Jacket; Oysterhead; Garcia Peoples; The Dereck Trucks Band; Tedeschi Trucks Band (divas pēdējās ir ABB dalībnieka D. Traksa grupas) u. c. mūziķi.

Allman Brothers Band uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1995). Par skaņdarbu Jessica grupai piešķirta Grammy balva kategorijā Labākais roka instrumentālais izpildījums (Best Rock Instrumental Performance, 1995). Grammy tā saņēmusi arī par mūža sasniegumiem (Lifetime Achievement Award, 2012).

Albums At Fillmore East iekļauts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).

Meikonas pilsētas namā, kurā ABB dalībnieki mitinājās darbības sākumperiodā, ierīkots grupai veltīts muzejs, bet Vinevilas avēnijas posms, kurā šī ēka atrodas, nosaukts par Dveina Olmena bulvāri, kurš savukārt šķērso Berija Ouklija vārdā nosauktu tiltu.

D. Olmens (solo un slaida ģitāra, 1969–1971; miris 1971)

G. Olmens (elektroērģeles, klavieres, ģitāra, vokāls, 1969–1976; 1978–1982; 1989–2014; miris 2017)

D. Betss (solo un slaida ģitāra, vokāls, 1969–1976; 1978–1982; 1989–2000; miris 2024)

B. Ouklijs (basģitāra, 1969–1972; miris 1972)

B. Trakss (bungas un perkusijas, 1969–1976; 1978–1982; 1989–2014; miris 2017)

Džeimo (bungas un perkusijas, 1969–1976; 1978–1982; 1989–2014)

Č. Levels (taustiņinstrumenti, 1972–1976)

L. Viljamss (basģitāra, 1972–1976; miris 1983)

D. Tolers (soloģitāra, 1978–1982; miris 2013)

D. Goldflīss (basģitāra, 1978–1982)

Maiks Laulers (Mike Lawler; taustiņinstrumenti, 1980–1982)

Deivids Tolers (David Toler; bungas, 1980­–1982; miris 2011)

Allens Vudijs (Allen Woody; basģitāra, 1989­–1997; miris 2000)

Džonijs Nīls (Johnny Neel; taustiņinstrumenti, 1989–1990; miris 2024)

V. Heinss (solo un slaida ģitāra, vokāls, 1989–1997; 2001–2014)

Marks Kinjoness (Marc Quiñones; bungas, perkusijas, 1991–2014)

Oteils Bērbridžs (Oteil Burbridge; basģitāra, 1997–2014)

Džeks Pīrsons (Jack Pearson; solo un slaida ģitāra, 1997–1999)

D. Trakss (solo un slaida ģitāra, 1999–2014)

Džimijs Herings (Jimmy Herring; solo ģitāra, 2000)

Blue Sky; Don’t Want You No More; Dreams; Hot ‘Lanta; In Memory of Elizabeth Reed; Jessica; Les Brers in A Minor; Melissa; Midnight Rider; Ramblin’ Man; Revival; Statesboro Blues; Trouble No More; Whipping Post

The Allman Brothers Band (Capricorn, 1969); Idlewild South (Capricorn, 1970); At Fillmore East* (Capricorn, 1971); Eat a Peach** (Capricorn, 1972); Brothers and Sisters (Capricorn, 1973); Win, Lose or Draw (Capricorn, 1975); Wipe the Windows, Check the Oil, Dollar Gas* (Capricorn, 1976); Enlightened Rogues (Capricorn, 1979); Reach for the Sky (Arista, 1980); Brothers of the Road (Arista, 1981); Seven Turns (Epic, 1990); Shades of Two Worlds (Epic, 1991); An Evening with the Allman Brothers Band: First Set* (Epic, 1992); Where It All Begins (Epic, 1994); An Evening with the Allman Brothers Band: 2nd Set* (Epic, 1995); Peakin’ at the Beacon* (Epic, 2000); Hittin’ the Note (Sanctuary, 2003); One Way Out* (Sanctuary, 2004)

* koncertieraksti

** studijas un koncertieraksti