Izveidojās 20. gs. 20.–40. gados afroamerikāņu kristīgajā kopienā.

Jēdziens gospel cēlies no senangļu vārdiem god (good ‘labs’) un spell (to tell ‘stāstīt’, ‘vēstīt’) un nozīmē “labā vēsts” – tā anglosakši sauca Jaunās Derības evaņģēlijus (grieķu εὐαγγέλιον, evangelion ‘labā vēsts’), kuros stāstīts par Jēzus Kristus dzīvi, nāvi pie krusta un augšāmcelšanos. Reizēm par gospeli dēvē visu moderno kristīgo mūziku, tomēr visbiežāk jēdziens “gospelis” tiek asociēts ar melno gospeļmūziku (Black gospel), kas ir viens no ietekmīgākajiem 20. gs. populārās mūzikas žanriem.

Gospeļa saknes meklējamas no Āfrikas Amerikā ievesto vergu kolektīvajā pieredzē, kad afrikāņi tika iepazīstināti ar kristīgo vēsti – šajā vēsturiskajā situācijā, anglosakšu protestantu liturģiskajai tradīcijai saplūstot ar afrikāņu mutvārdu mantojumu, izveidojās afroamerikāņu reliģiskā mūzika. Sākotnēji afroamerikāņi dievkalpojumos dziedāja anglosakšu korāļus, bet 19. gs. vidū radīja savus garīgos dziedājumus – spiričuelus (spirituals). To vēstījums, tāpat kā protestantu korāļos, bija balstīts Bībeles sižetos un kristīgās dzīves apliecinājumā, taču formā bija daudz afrikāņu mūzikas ietekmju: poliritmisks un sinkopēts ritms, glisando dziedājums, netemperētie akordi, emocionāla kolektīvā improvizācija. Dziedājumi balstījās “sauciena-atbildes” formā, kad teicējs sāk dziedājumu un koris viņam pievienojas, atkārtojot teicēja tekstu. Šāda dziedāšana bija raksturīga ne tikai afrikāņu mūzikai, bet arī kristīgās liturģijas tradīcijai, kurā kopš kristietības pirmsākumiem praktizēta antifonālā psalmu un himnu dziedāšanas maniere.

Afroamerikāņu dziedājumos plaši izmantoti judeokristīgās tradīcijas lūgšanu vārdi – “āmen” (ivritā ‏אמן‏‎ ‘patiesi’) un “aleluja” (ivritā הַלְלוּיָה ‘slavējiet Dievu’). Tāpat no judeokristīgās tradīcijas pārņemta prakse liturģiskās mūzikas centrā likt izdziedāto vārdu, nevis instrumentu pavadījumu; tikai 20. gs. sākumā a capella dziedājuma pavadījumam sāka izmantot pūšamos instrumentus, tamburīnus, bungas, mandolīnas un ģitāras.

Dievkalpojums tiek uztverts kā Dieva klātbūtnes svinēša, un arī afroamerikāņu garīgās mūzikas tematika saistīta ar radītāja slavināšanu, pateicību un cerību saņemt Dieva apsolījumus. Liela nozīme dievkalpojuma norisē ir arī cilvēka ķermeniskajai pieredzei. Liturģiskajā praksē novērojamas dažādas dinamiskas kustības un daudzveidīgas emociju izpausmes (roku plaukšķināšana, ceļos krišana, roku pacelšana, skaļi izsaucieni), kas liecina, ka Dieva slavināšanā cilvēks piedalās visā pilnībā un tā ķermeniskām izpausmēm ir atgriezeniska iedarbība uz dievlūdzēja garīgo stāvokli. Garīgie dziedājumi tika dziedāti ne tikai dievkalpojumos, bet arī darbā un atpūtas brīžos, tādejādi folklorizējoties un būtiski ietekmējot vēlāko blūza un džeza attīstību, tomēr tieši gospelis gan formā, gan saturā kļuva par spiričuelu tiešo mantinieku.

Galvenais žanra virzītājspēks bija cilvēku interese par reliģiskās dzīves jautājumiem, piemēram, dažādām garīgās atmodas kustībām un praksēm. Viena no spilgtākajām reliģiskajām atmodām bija t. s. svētuma kustība (Holiness Movement) jeb harismātiskā kustība, kas aizsākās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) protestantu vidē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad vairākās metodistu un baptistu draudzēs sāka praktizēt “Svētā Gara kristību”. Šīs mācības iespaidā reliģiskajā pieredzē ienāca dažādas eksaltācijas prakses: skaļa dziedāšana, enerģiska sprediķošana, bieža vārdu “aleluja” vai “āmen” iestarpināšana. Nereti tika novērotas pārmērības, kad cilvēki, piekopjot garīgās prakses, krita bezsamaņā, histēriski raudāja, raustījās konvulsijās, izdarīja nekordinētas kustības, arī glosāliju fenomens jeb “runāšana mēlēs”. Šīm parādībām bija tieša ietekme uz afroamerikāņu gospeļa mūzikas estētiku un izpildījuma manieri. Reliģiskās atmodas iespaidā ne tikai pieauga reliģisko sekotāju skaits, bet arī tika sacerētas dziesmas, kuras dziedāja “svētuma kustības” dievkalpojumos.

20. gs. 20. gados iezīmējās aizvien redzamāks konflikts starp “garīgo” un “pasaulīgo” mūziku. Lai arī gospeļa, džeza un blūza muzikālās valodas bija savstarpēji saistītas un attīstījās mijiedarībā, afroamerikāņu reliģiskajā vidē valdīja pārliecība, ka džezs un blūzs ir “pasaulīga” mūzika, kurai ar garīgām sfērām nav nekā kopīga – izšķiroša nozīme bija dziesmu saturam.

Gospelis, kādu to pazīst mūsdienās, radies 20. gs. 1. pusē. Žanra attīstībā būtiska nozīme bija amerikāņu komponistam Čārlzam Tindlijam (Charles Albert Tindley), kurš sacerējis vairākus slavenus skaņdarbus (I’ll Overcome Someday; Stand by Me; The Storm is Passing Over u. c.).

Lielu ieguldījumu gospeļa stilistiskajā bagātināšanā un izplatībā veica par modernā gospeļa tēvu dēvētais Tomass Dorsijs (Thomas A. Dorsey), bijušais blūzmenis, kurš 20. gs. 30. gados radīja jaunu gospeļa mūzikas valodu ar stipri izteiktām blūza un džeza intonācijām. Tradicionālisti T. Dorsija kompozīcijas sākotnēji uzskatīja par nepieņemamām, tomēr ar laiku tās iekļāvās gospeļmūzikas kanonā (Take My Hand; Precious Lord; There Will Be Peace in the Valley). T. Dorsijs dibināja korus un vokālos ansambļus, sacerēja, drukāja un tirgoja gospeļmūzikas skaņdarbu notis.

Pirmā spilgtākā gospeļmūzikas zvaigzne bija Māsa Roseta Torpa (Sister Rosetta Tharpe), kuras kontraversālā un brīvā uzstāšanās maniere 20. gs. 30. gados atstāja suģestējošu iespaidu. Viņas izpildījums, īpaši revolucionārā elektriskās ģitāras spēle, būtiski ietekmēja rokenrola attīstību, tādēļ viņa nereti saukta par “rokenrola vecmāmiņu”.

20. gs. 30. un 40. gadi bija gospeļmūzikas ansambļu un vokālo kvartetu uzplaukuma laiks. Populārākās grupas bija Five Blind Boys of Alabama; The Five Blind Boys of Mississippi; The Sensational Nightingales; Dixie Hummingbirds; The Golden Gate Quartet; The Soul Stirrers; Swan Silvertones.

Īpaša nozīme žanra vēsturē bija Mehaljai Džeksonei (Mahalia Jackson), kuras ieskaņotā Move on Up a Little Higher (1947) kļuva par vienu no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām gospeļmūzikas dziesmām. Pateicoties spilgtajai izpildījuma manierei Ņūorleānā dzimusī dziedātāja tiek uzskatīta par gospeļa karalieni, kuras popularitātes vilnis sakrita ar ASV radošās inteliģences un Eiropas studentu vidē radušos interesi par afroamerikāņu muzikālo mantojumu. Ierakstu kompānijas Apollo Records izdotajos M. Džeksones 20. gs. 40. gadu ieskaņojumos kā pavadošais instruments bieži izmantotas Hammond elektriskās ērģeles, kas vēlāk nesaraujami asociēsies ar gospelmūzikas skanējumu. 50. gados M. Džeksone un citi gospeļmākslinieki koncertēja Eiropā – šie koncerti ne tikai deva perspektīvu un pašapziņu pašiem dziedātājiem, bet arī izmainīja Eiropas populārās mūzikas skanējumu, sagatavojot ceļu tālākajai blūza un soula ietekmei.

20. gs. 60. gados gospeļmūzika sniedza svarīgu pienesumu ASV pilsoņtiesību kustībā (Civil rights movement), kad reliģiskās brīvības idejas bija nozīmīgs arguments nevardarbīgās pretošanās popularizēšanā, kā arī sociālā netaisnīguma un rasu segregācijas nosodījumā. Gospeļmūziķi (M. Džeksone; The Staple Singers u. c.) piedalījās kustības maršos, kā arī personīgi atbalstīja vienu no tās līderiem Mārtinu Luteru Kingu (Martin Luther King).

20. gs. 2. pusē īpašu ieguldījumu žanra attīstībā deva mācītājs un mūziķis Džeimss Klīvlends (James Cleveland), mācītājs, dziesmu autors un dziedātājs Andrē Kroučs (Andraé Crouch), kā arī komponists un izpildītājs Edvins Hokinss (Edwin Hawkins), kuri gospelī integrēja soula, popmūzikas un džeza elementus.

Kopš 20. gs. nogales gospeļmūzikas izplatība visvairāk saistīta ar populāru koru darbību ASV un Eiropā. Īpaši slaveni ir Londonas gospeļkoris (The London Community Gospel Choir, LCGC), Hārlemas gospeļkoris (Harlem Gospel Choir), Oslo gospeļkoris (Oslo Gospel Choir); arī Latvijā darbojas Rīgas gospeļkoris.

Mūsdienu gospeļmūzika tiek iedalīta vairākos apakšžanros: Dienvidu gospelis (Southern gospel) apvieno vokālā blūza, džeza, kantri pazīmes; gospeļblūzs (Gospel blues) ir reliģiska satura vēstījums blūza ģitāras pavadījumā; mūsdienu kristīgā mūzika (Contemporary Christian music) – kristīga satura mūzika ar popmūzikas, kantri, soula vai hiphopa elementiem; izšķir arī kantrimūzikas gospeli (Country gospel), slavēšanas mūziku (Worship music) un citus. Gospelī aizvien vairāk ienāk popmūzikas, disko, hiphopa ietekmes, bet žanra spilgtākās zvaigznes 21. gs. ir Kērks Frenklins (Kirk Franklin), Freds Hemonds (Fred Hammond), Donijs Maklarkins (Donnie McClurkin), Ecehiēls Volkers (Hezekiah Walker), Jolanda Adamsa (Yolanda Adams) un grupa Mary Mary.

Gospeļa ietekme sastopama daudzos mūzikas žanros (blūzā, džezā, rokā, popā, hiphopā u. c.), taču visspilgtāk tā izpaudusies soulmūzikas dzimšanā un attīstībā. Par soulmūzikas pirmo skaņdarbu bieži dēvētā Reja Čārlza (Ray Charles) dziesma I Got a Woman (1954) patiesībā ir gospelis It Must Be Jesus, kura reliģiskais teksts nomainīts pret romantisku vīriešu un sieviešu attiecību slavinājumu, savukārt instrumentālajam pavadījumam pievienota džeza ritmika un blūza harmonijas. Arī turpmāk soulmūzikas attīstībā grūti novilkt robežu starp soula un gospeļa muzikālajām valodām. Daudzi ievērojami soula mākslinieki (Sems Kuks, Sam Cook; Arita Frenklina, Aretha Franklin, u. c.) bērnībā bijuši cieši saistīti ar reliģisko vidi, dziedājuši baznīcas korī, profesionālo darbību sākuši kā gospeļa izpildītāji un arī mākslinieciskā brieduma gados izpildīja dziesmas ar reliģisku tematiku, ierakstot nozīmīgus gospeļmūzikas albumus (A. Frenklinas Amazing Grace, 1972; Ela Grīna, Al Green, Al Green Sings Gospel, 1992). Arī ierakstu kompāniju Atlantic un Stax spilgtākie soula ieraksti, tāpat t. s. Čikāgas soulmūzikas skanējums balstījās gospelī, kas papildināts ar izsmalcinātiem stīgu un pūšamo instrumentu aranžējumiem, niansētiem disko un fanka elementiem. Gospeļa elementus savā jaunradē bagātīgi izmantojuši arī ievērojami citu žanru populārās mūzikas mākslinieki: Bobs Dilans (Bob Dylan); Džonijs Kešs (Johnny Cash), Litls Ričards (Little Richard); Elviss Preslijs (Elvis Presley); Vitnija Hjūstone (Whitney Houston); Kanje Vests (Kanye Omari West; kopš 2018. gada Ye); Sufjans Stīvenss (Sufjan Stevens) un citi.

Māsa Roseta Torpa; S. Kuks; M. Džeksone; A. Frenklina; E. Grīns; Five Blind Boys of Alabama; Dixie Hummingbirds; The Golden Gate Quartet; The Staple Singers; Klāra Varda (Clara Ward); Marija Naita (Marie Knight); Māsa Vinona Karra (Sister Wynona Carr); The Selah Jubilee Singers; Māsa Goldija Heinsa (Sister Goldia Haynes); The Blue Chips; The Soul Stirrers; Māsa Lotija Pīvija (Sister Lottie Peavey); The Swan Silverton; Professor Johnson & His Gospel Singers; The Sensational Nightingales; Ruta Deivisa (Ruth Davis); The Five Blind Boys of Missisipi; Sensational Golden Light Quartet of Philadelphia; The Caravans; The Winins; Dž. Klīvlends; A. Kroučs; Soul Stirrers; The Piligrim Travalers; K. Frenklins; F. Hemonds; D. Maklarkins; E. Volkers; J. Adamsa; Take 6; Mary Mary.