Viena no izcilākajām populārās mūzikas dziedātājām, spilgtākā soula vokāliste žanra attīstības nozīmīgākajā stadijā 20. gs. 60. un 70. gados, sniegusi lielu, arī 21. gs. nezudušu ietekmi uz soula, R&B, arī popa, roka, hiphopa, džeza un citu žanru vokālo tradīciju.

A. Frenklinas tēvs bija ievērojams Detroitas (Mičiganas pavalsts, ASV) baptistu mācītājs, māte ‒ prasmīga pianiste un gospeļu dziedātāja. Ģimenes mājvietā bieži pulcējās pazīstami afroamerikāņu mūziķi un sabiedriskie darbinieki: Djūks Elingtons (Duke Ellington); Daina Vašingtone (Dinah Washington); Sems Kuks (Sam Cooke); Mehalja Džeksone (Mahalia Jackson); Mārtins Luters Kings jaunākais (Martin Luther King Jr.) un citi. Bērnībā un pusaudzes gados A. Frenklina smagi pārdzīvoja mātes aiziešanu no ģimenes un – dažus gadus vēlāk ‒ viņas nāvi; šo zaudējumu un tā rosinātos pārdzīvojumus dziedātāja vēlāk atzina par vienu būtiskākām viņas cilvēcīgo un muzikālo personību veidojušām pieredzēm. Pēc dzirdes apguvusi klavierspēli un dziedāšanu, jau agrā bērnībā kopā ar māsām dziedāja baznīcā, bet 10 gadu vecumā sāka uzstāties kā solo dziedātāja pirms tēva sprediķiem.

A. Frenklinas talants sākotnēji attīstījās baznīcas vidē, kur viņa guva ievērību ar spiričuelu un gospeļu izpildījumu ‒ emocionāli piesātināta gospeļu dziedāšanas maniere bija viņas vokālās identitātes pamats visā turpmākajā radošajā darbībā. Profesionālu karjeru uzsāka 12 gadu vecumā, tēva vadībā kopā ar citiem mūziķiem apceļojot baznīcas un uzstājoties ar garīgiem dziedājumiem. Pirmo albumu ‒ tēva baznīcā veiktu koncertierakstu ‒ ieskaņoja 1956. gadā (pilnībā izdots 1965. gadā), 14 gadu vecumā, kad jau bija laidusi pasaulē divus bērnus. 1960. gadā parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju Columbia, kas izdeva virkni pieticīgu ievērību guvušu albumu ar garīgo un laicīgo (džezs, blūzs, pops, mūziklu tēmas) repertuāru.

1966. gadā A. Frenklina uzsāka sadarbību ar ierakstu kompāniju Atlantic un tās producentu Džeriju Veksleru (Jerry Wexler). Labi izprazdams dziedātājas personību un talantu, Dž. Vekslers viņai nodrošināja optimālu pavadītājmūziķu sastāvu un atbilstošu repertuāru, kas baznīcā gūto pieredzi ļāva pilnvērtīgi izmantot soula kontekstā. Atlantic debijas singls I Never Loved a Man (The Way I Love You) 1967. gadā kļuva par A. Frenklinas pirmo Nr. 1 hitu Billboard R&B topā. Savukārt pirmais Atlantic izdotais albums I Never Loved a Man the Way I Love You tajā pašā gadā pilnībā mainīja viņas karjeras mērogu un aizsāka tās “klasisko” periodu.

Turpmāk tapa virkne ierakstu, kas arī 21. gs. tiek uzskatīti par fundamentālām soulmūzikas pamatvērtībām: Aretha Arrives (1967); Lady Soul un Aretha Now (abi 1968); Soul ’69 (1969); This Girl’s in Love With You un Spirit in the Dark (abi 1970); Live at Fillmore West (1971); Young, Gifted and Black (1972). R&B, soula, popa un roka repertuāru A. Frenklina šajos albumos izpilda ar gospeļmūzikai raksturīgo garīgo un emocionālo pašatdevi un nevainojamu vokālo tehniku, kas viņu padarīja par sava laika ievērojamāko dziedātāju ASV.

Arī būdama neapstrīdama populārās mūzikas autoritāte, A. Frenklina nenovērsās no garīgā repertuāra – 1972. gadā klajā nāca baznīcā ieskaņots koncertalbums Amazing Grace ar gospeļhimnu interpretācijām, joprojām viens no komerciāli veiksmīgākajiem gospeļmūzikas ierakstiem.

Desmitgades turpinājumā dziedātājas karjeru apēnoja personīgās dzīves sarežģījumi, alkoholisms un progresējoša depresija. Vienīgais šā laika darbs, kas tuvojās viņas labāko ierakstu kvalitātei, bija sadarbībā ar ievērojamo soulmūziķi un producentu Kērtisu Meifīldu (Curtis Mayfield) ieskaņotais albums Sparkle (1976), kurā dzirdama mūzika tāda paša nosaukuma filmai (“Dzirksts”, režisors Sems O’Stīns, Sam O’Steen, ASV, 1976).

Publikas interesi par A. Frenklinu atjaunoja epizodiska, bet spilgta līdzdalība muzikālā kinokomēdijā “Brāļi Blūzi” (The Blues Brothers, režisors Džons Lendiss, John Landis, ASV, 1980) un soulmūziķa Lutera Vendrosa (Luther Vandross) producētais albums Jump to It (1982). Savukārt Who’s Zoomin’ Who? (1985), kurā dominē gados jaunākai auditorijai adresēta popsoula un deju mūzikas stilistika, kļuva par vienu no viņas vispopulārākajiem ierakstiem; ievērojamus panākumus guva arī albums Aretha (1986) un tajā iekļautais duets ar Džordžu Maiklu (George Michael) I Knew You Were Waiting (For Me) ‒ A. Frenklinas pirmais Nr. 1 hits ASV (un citās valstīs) kopš 1967. gada.

Par dziedātājas pēdējo Top 40 hitu kļuva A Rose Is Still a Rose (1998) no tāda paša nosaukuma albuma (abi 1998). 1998. gadā A. Frenklina arī veica vienu no saviem slavenākajiem vēlīnajiem skatuves priekšnesumiem, Grammy balvu ceremonijā aizvietojot pēdējā brīdī uzstāšanos atcēlušo operas tenoru Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti) un izpildot Džakomo Pučīni (Giacommo Puccini) āriju Nessun Dorma. Mākslinieces pēdējais albums Aretha Franklin Sings the Diva Classics iznāca 2014. gadā, bet pēdējo koncertu viņa sniedza 2017. gadā, jau būdama smagi slima.

1967. gadā par A. Frenklinas pirmo Nr. 1 hitu kļuva Otisa Redinga (Otis Redding) hita Respect kaverversija ‒ dziesma, kas autora versijā stāsta par divu mīlētāju sadzīvisku strīdu, viņas interpretācijā izteica sieviešu atbrīvošanās un rasu vienlīdzības idejas un turpmāk bija cieši saistīta ar ASV pilsoņtiesību kustības norisēm. Kaut arī radošajā darbībā dziedātāja no klaji politizēta rakstura vēstījumiem centās izvairīties, viņas repertuārā bija arī citas plašu rezonansi guvušas dziesmas, kas veltītas feminisma un rasu līdztiesības problemātikai: A Change Is Gonna Come (1967, autors S. Kuks); Think (1968, autori A. Frenklina un Tedijs Vaits, Teddy White); To Be Young, Gifted and Black (1972, autori Nina Simone, Nina Simone un Veldons Ērvains, Weldon Irvine) un citas.  

60. gadu 2. pusē un 70. gadu sākumā dziedātāja aktīvi iestājās par rasu līdztiesību, iesaistījās pilsoņtiesības kustības aktivitātēs, kā arī sniedza bezmaksas uzstāšanās to atbalstam, bija personīgi pazīstama ar vienu no kustības līderiem M. L. Kingu jaunāko un publiski pauda atbalstu arestētajai t. s. Melno panteru partijas aktīvistei Andželai Deivisai (Angela Davis). Tāpat A. Frenklina visu mūžu atbalstīja dažādas labdarības iniciatīvas un 2009. gadā dziedāja pirmā afroamerikāņu izcelsmes ASV prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) inaugurācijas ceremonijā.

Kaut A. Frenklina arī pati rakstīja dziesmas, paliekošāko devumu populārās mūzikas vēsturē viņa atstājusi kā izpildītājmāksliniece ar lieliskām interpretētājas dotībām, kas viņai ļāvušas vienlīdz veiksmīgi izpildīt daudzveidīgu repertuāru. Izpildījuma manierē konsekventi uzsverot soula un gospeļa ciešo muzikālo radniecību, A. Frenklina būtiski veicināja evolūcijas procesu, kurā iepriekš par izteikti hedonisku izklaides mūziku uzskatītais souls pārtapa universālā un mākslinieciski daudzslāņainā žanrā, kas spēj paust un izraisīt neierobežoti daudzveidīgu pārdzīvojumu. Turpinot tādu mūziķu kā Rejs Čārlzs (Ray Charles), Solomons Bērks (Solomon Burke), S. Kuks un citu aizsākto tradīciju, viņa ar baznīcas dziesmu izjūtu dziedāja personiska rakstura liriku, nereti triviāliem tekstiem un laikmeta aktuālajām norisēm piešķirot garīgu kvalitāti, kas atbalsojās plašu sabiedrības slāņu ikdienā.

A. Frenklinas iemiesotā vokālā identitāte būtiski iespaidojusi turpmāko R&B un soula, arī roka, hiphopa un citu žanru vokālo tradīciju. Viņas ietekme skārusi dažādu paaudžu vokālistes: Dženisu Džoplinu, Janis Joplin; Patiju LaBelli, Patti LaBelle; Gledisu Naitu, Gladys Knight; Džoanu Ārmatreidingu, Joan Armatrading; Robertu Fleku, Roberta Flack; Donu Sammeri, Donna Summer; Gloriju Geinori, Gloria Gaynor; Miniju Ripertoni, Minnie Riperton; Natāliju Koulu, Natalie Cole; Čaku Kānu, Chaka Khan; Eniju Lenoksu, Annie Lennox; Mēriju Dž. Blīdžu, Mary J. Blige; Vitniju Hjūstoni, Whitney Houston; Meraiju Keriju, Mariah Carey; Ališu Kīsu, Alicia Keys; Bejonsē, Beyoncé; Adeli, Adele; Džosu Stounu, Joss Stone; Oletu Adamsu, Oleta Adams; Džilu Skotu, Jill Scott; Šēronu Džounsu, Sharon Jones; Florensu Velču, Florence Welch; Džoelli Džeimsu, Joelle James, un citas.

A. Frenklina saņēmusi 20 Grammy balvas ‒ ieskaitot Grammy leģendu balvu (Grammy Legend Award, 1991) un Grammy balvu par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 1994), kā arī daudzas citas mūzikas industrijas godalgas. Žurnāla Rolling Stone ekspertu aptaujā (Rolling Stone’s 100 Greatest Singers of All Time, 2010) viņa atzīta par visu laiku izcilāko dziedātāju. Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti četri A. Frenklinas albumi, savukārt viņas izpildīto Respect žurnāla eksperti atzinuši par visu laiku ievērojamāko dziesmu (500 Greatest Songs of All Time, 2021).

1987. gadā A. Frenklina kļuva par pirmo sievieti, kura uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame), viņa iekļauta arī Gospeļmūzikas slavas zālē (Gospel Music Hall of Fame, 2012) un Ritmblūza mūzikas slavas zālē (Rhythm & Blues Music Hall of Fame, 2015).

ASV Kongress A. Frenklinai piešķīris Nacionālo mākslu medaļu (National Medal of Arts, 1999), bet prezidents Džordžs V. Bušs (George W. Bush) viņu apbalvojis ar Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom, 2005).

Detroitā, kur dziedātāja aizvadījusi mūža lielāko daļu, 2017. gadā atklāts “Aritas Frenklinas ceļš” (Aretha Franklin Way).

(You Make Me Feel Like) A Natural Woman; A Rose Is Still a Rose; Amazing Grace; Baby, I Love You; Border Song (Holy Moses); Bridge Over Troubled Water; Call Me; Chain of Fools; Do Right Woman (Do Right Man); Dr. Feelgood; Eleanor Rigby; Good Times; Hold On, I’m Comin; I Knew You Were Waiting (For Me)*; I Never Loved a Man (The Way I Love You); I Say a Little Prayer; Let It Be; Mary, Don’t You Weep; Respect; Rock Steady; See Saw; Sisters are Doin’ It for Themselves**; Son of a Preacher Man; Spanish Harlem; Think; Who’s Zoomin’ Who.

* ar Dž. Maiklu

** ar Eurythmics

Aretha: With the Ray Bryant Combo (Columbia, 1961); The Electrifying Aretha Franklin (Columbia, 1962); The Tender, the Moving, the Swinging Aretha Franklin (Columbia, 1962); Laughing on the Outside (Columbia, 1963); Unforgettable: A Tribute to Dinah Washington (Columbia, 1964); Runnin’ Out of Fools (Columbia, 1964); Yeah!!! (Columbia, 1965); Songs of Faith* (Checker, 1965); Soul Sister (Columbia, 1966); Take It Like You Give It (Columbia, 1966); I Never Loved a Man the Way I Love You (Atlantic, 1967); Aretha Arrives (Atlantic, 1967); Lady Soul (Atlantic, 1968); Aretha Now (Atlantic, 1968); Aretha in Paris* (Atlantic, 1968); Soul ’69 (Atlantic, 1969); Soft and Beautiful (Columbia, 1969); This Girl’s in Love with You (Atlantic, 1970); Spirit in the Dark (Atlantic, 1970); Aretha Live at Fillmore East* (Atlantic, 1971); Young, Gifted and Black (Atlantic, 1972); Amazing Grace* (Atlantic, 1972); Hey Now Hey (The Other Side of the Story) (Atlantic, 1973); Let Me in Your Life (Atlantic, 1974); With Everything I Feel in Me (Atlantic, 1974); You (Atlantic, 1975); Sparkle** (Atlantic, 1976); Sweet Passion (Atlantic, 1977); Almighty Fire (Atlantic, 1978); La Diva (Atlantic, 1979); Aretha (Arista, 1980); Love All the Hurt Away (Arista, 1981); Jump to It (Arista, 1982); Get It Right (Arista, 1983); Who’s Zoomin’ Who? (Arista, 1985); Aretha (Arista, 1986); One Lord, One Faith, One Baptism (Arista, 1987); Through the Storm (Arista, 1989); What You See Is What You Sweat (Arista, 1991); A Rose Is Still a Rose (Arista, 1998); So Damn Happy (Arista, 2003); Oh Me Oh Me: Live in Philly, 1972* (Rhino Handmade, 2007); This Christmas, Aretha (DMI, 2008); Aretha: A Woman Falling Out of Love (Aretha, 2011); Aretha Franklin Sings the Great Diva Classics (RCA, 2014).

* koncertieraksti

** mūzika tāda paša nosaukuma filmai