S. Kuks auga astoņu bērnu ģimenē, kuras tēvs bija baptistu mācītājs. Agrā bērnībā sāka dziedāt baznīcas korī un kopā ar brāļiem un māsām izveidotā vokālajā grupā Singing Children, pusaudža vecumā bija solists vairākās gospeļgrupās.

1950. gadā S. Kuks kļuva par gospeļgrupas Soul Stirrers dalībnieku. 20. gs. 20. gados dibinātā Soul Stirrers bija viens no ievērojamākiem gospeļa izpildītājkolektīviem un dziedāja tikai garīgu repertuāru, savukārt S. Kuka jauneklīgais dziedājums un harismātiskā personība tai piesaistīja neierasti plašu afroamerikāņu pusaudžu, īpaši meiteņu uzmanību. Par spīti panākumiem, S. Kuka muzikālās intereses un radošās ambīcijas neaprobežojās ar garīgo mūziku – viņš vēlējās izpildīt arī popmūziku, kas gospeļa publikā tika uzskatīta par nosodāmu un zaimojošu.

1956. gadā S. Kuks ar pseidonīmu Deils Kuks (Dale Cook) iedziedāja savu pirmo popdziesmu, kas kļuva par iemeslu viņa izraidīšanai no Soul Stirrers. Mūziķis uzsāka solokarjeru un, kaut arī gospeļa ietekme viņa mūzikā un dziedājumā saglabājās arī turpmāk, nodevās sekulāram soulam un ritmblūzam. 1957. gadā par nacionālu hitu gan R&B, gan popmūzikas publikā kļuva S. Kuka sacerētā un dziedātā You Send Me, kuru vēlāk interpretējuši daudzi mūziķi (Nets Kings Kouls, Nat King Cole; Arita Frenklina, Aretha Franklin; Vitnija Hjūstone, Whitney Houston; Džons Lenons, John Lennon; Rods Stjuarts, Rod Stewart, u. c.).

Maigi plūdenā baritonā un delikāti jutekliskā manierē, kas tuvāka N. K. Koula un t. s. krūneru (crooners, maigi lirisku balāžu dziedātāji, parasti baltādainie) izpildījumam nevis emocionāli raupjajai un erotiski provokatīvajai ritmblūza dziedāšanai, S. Kuks izpildīja gan romantiskas balādes, gan ritmiskus deju skaņdarbus, kuros apvienotas gospeļa, blūza, kantrī un citas stilistikas. 1957.–64. gadā viņš izdeva 30 dziesmas, kas sasniedza Billboard Top 40 (Only Sixteen, 1959; Chain Gang, 1960; (What) A Wonderful World, 1960; Twistin’ the Night Away, 1962; Bring It on Home to Me, 1962, u. c.), kā arī vairākus augstvērtīgus albumus (Tribute to the Lady, 1959; Night Beat, 1963; Ain’t That Good News, 1964, u. c.).

Kaut arī S. Kuks guva panākumus gan melnādainajā, gan baltādainajā publikā, viņš aktīvi iestājās pret rasu segregāciju un atbalstīja afroamerikāņu līdztiesības centienus. Viena no mūziķa slavenākajām dziesmām A Change Is Gonna Come (1965, izdota pēc nāves) kļuva par ASV pilsoņtiesību kustības neoficiālu himnu. S. Kuks gāja bojā talanta pilnbriedā, neskaidros apstākļos notikušā incidentā, kad viņu nošāva viesnīcas administratore.

Reizēm dēvēts par soulmūzikas nozīmīgāko vokālistu, neilgās karjeras laikā S. Kuks spēja pārvarēt dažādas kultūrā un sabiedrībā valdošas barjeras – starp garīgo un laicīgo mūziku, starp melnādaino un baltādaino publiku, arī starp pusaudžu un viņu vecāku auditoriju –, kļūstot par vienu no visvairāk iemīlētiem dziedātājiem ne tikai ASV, bet arī citās valstīs. Pēc mūziķa nāves viņa dziesmas izpildījuši ievērojami soula (Solomons Bērks, Solomon Burke; Els Grīns, Al Green; R. Kellijs, R. Kelly; Otis Redings, Otis Redding; Tīna Tērnere, Tina Turner u. c.) un roka (The Animals; The Rolling Stones; The Small Faces; Vens Morisons, Van Morrison; Kets Stīvenss, Cat Stevens, u. c.) mūziķi, savukārt viņa dziedājuma maniere atstājusi ietekmi uz E. Grīnu; Mārvinu Geju (Marvin Gaye); Smoukiju Robinsonu (Smokey Robinson); Maiklu Džeksonu (Michael Jackson); R. Stjuartu; Ārtu Gārfunkelu (Art Garfunkel); Džeimsu Bleiku (James Blake) un citiem izpildītājiem.

S. Kuks bija viens no pirmajiem afroamerikāņu māksliniekiem, kurš līdzās mūzikas karjerai īstenoja veiksmīgu uzņēmējdarbību, kopš 1961. gada vadot savu mūzikas izdevniecību un ierakstu kompāniju SAR Records, kas izdeva gospeļa, ritmblūza un soula mūziķu (Soul Stirrers; Bobijs Vomeks, Bobby Womack; Bilijs Prestons, Billy Preston, u. c.) ieskaņojumus.

S. Kuks uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1986), Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 1987) un Ritmblūza mūzikas slavas zālē (Rhythm and Blues Music Hall of Fame, 2013), viņam piešķirta Grammy balva par mūža ieguldījumu (Grammy Lifetime Achievement Award, 2004).

Žurnāls Rolling Stone viņu atzinis par ceturto izcilāko visu laiku dziedātāju (Rolling Stone 100 Greatest Singers of All Time, 2010). Čikāgas, Ilinoisas pavalstī, ASV, 36. Austrumu ielas posms, kurā mūziķis uzstājies pusaudža gados, nosaukts par “Sema Kuka ceļu” (Sam Cooke Way).

(Ain’t That) Good News; (I Love You) For Sentimental Reasons (Dereks Vatsons, Derek Watson/Viljams Bells, William Bell); (What) A Wonderful World (S. Kuks/Lū Adlers, Lou Adler/Herbs Alperts, Herb Alpert); A Change is Gonna Come; Another Saturday Night; Bring It on Home to Me; Chain Gang (S. Kuks/Čārlzs Kuks jaunākais, Charles Cook, Jr.); Cupid; Everybody Loves to Cha Cha Cha; Good Times; You Send Me; You Were Made for Me; Only Sixteen; Sad Mood; Shake; Tennessee Waltz (Pī Vī Kings, Pee Wee King/Reds Stjuarts, Redd Stewart); Twistin’ the Night Away.

* ja nav norādīts cits autors

Songs by Sam Cooke (Keen, 1958); Encore (Keen, 1958); Tribute to the Lady (Keen, 1959); The Wonderful World of Sam Cooke (Keen, 1960); Cooke’s Tour (RCA Victor, 1960); Hits of the 50s (RCA Victor, 1960); Swing Low (RCA Victor, 1961); My Kind of Blues (RCA Victor, 1961); Twistin’ the Night Away (RCA Victor, 1962); Mr. Soul (RCA Victor, 1963); Night Beat (RCA Victor, 1963); Ain’t That Good News (RCA Victor, 1964); Sam Cooke at the Copa* (RCA Victor, 1964); Shake (RCA Victor, 1965); Try a Little Love (RCA Victor, 1965); Live at the Harlem Square Club, 1963* (RCA, 1985).

* koncertieraksti