Dž. Džoplinai veltītas vairākas dziesmas: Janis (grupa Country Joe McDonald & the Fish, 1967); Pearl (grupa The Mamas and the Papas, 1971); Bird Song (Džerijs Garsija, Jerry Garcia, 1972); In the Quiet Morning (Mimi Farinja, Mimi Fariña, izpildīja arī Džoanna Baeza, Joan Baez, 1972); Chelsea Hotel #2 (Leonards Koens, Leonard Cohen, 1974).
Dž. Džoplinas dzīvei, muzikālajai darbībai un ietekmei uz sava laika jaunatni un mūziku veltītas vairākas biogrāfiskas grāmatas (“Apbedīta dzīva: Dženisas Džoplinas biogrāfija”, Buried Alive: The Biography of Janis Joplin, Maira Frīdmane, Myra Friedman, 1973; “Mīlestībā, Dženisa”, Love, Janis, Lora Džoplina, Laura Joplin, 1992, u. c.) un dokumentālās filmas (“Dženisa”, Janis, režisors Hovards Elks, Howard Alk, 1974, Kanāda; “Dženisa: maza skumja meitene”, Janis: Little Girl Blue, režisore Eimija Dž. Berga, Amy J. Berg, 2015, ASV, u. c.). Viņas dzīvesstāsts sniedzis ierosmi spēlfilmai “Roze” (The Rose, režisors Marks Raidels, Mark Rydell, 1979, ASV), kas vēsta par iekšēju pretrunu mocītas dziedātājas ceļu pretī slavai un sabrukumam uz 20. gs. 60. gadu 2. puses jaunatnes kultūras notikumu fona.
2001. gadā Brodvejā tika uzvesta muzikāla izrāde “Mīlestībā, Dženisa” pēc Dž. Džoplinas jaunākās māsas L. Džoplinas grāmatas motīviem.